Inform?cijas lo?isk?s v?rt?bas

Inform?cijas lo?isk?s v?rt?bas Juris V?ksna K? darbojas inform?cija. K?das ir inform?cijas ?pa??bas. K?di likumi, likumsakar?bas form? inform?ciju. K?p?c tiek izv?l?tie tie?i tie vai/un citi argumenti. Inform?cija ir viss, kas ar mums ir noticis, notiek un notiks. Inform?cija ir hronolo?isk? v?sture. Inform?cija ir apzi?as valoda. Inform?cij? mekl?jam savu informat?vo Identit?ti un subjekt?v?s p?rliec?bas,,paties?bu». K?du inform?cijas apstr?des subjekt?vo lo?iku izv?lamies-t?ds ir m?su lo?iskai notikumu liktenis. Inform?cijas lo?isk?s v?rt?bas Juris V?ksna © Juris V?ksna, 2020 ISBN 978-5-0051-2044-1 Created with Ridero smart publishing system Autora foto Juris V?ksna Inform?cijas lo?isk?s v?rt?bas Satura r?d?t?js Ievads K? darbojas inform?cija. K?das ir inform?cijas ?pa??bas. K?di likumi, likumsakar?bas form? inform?ciju. K?p?c tiek izvel?tie tie?i tie vai/un citi argumenti. Inform?cija ir viss, kas ar mums ir noticis, notiek un notiks. Inform?cija ir hronolo?isk? v?sture. Inform?cija ir apzi?as valoda. Inform?cij? mekl?jam savu informat?vo Identit?ti un subjekt?v?s p?rliec?bas,,paties?bu». K?du inform?cijas apstr?des subjekt?vo lo?iku izv?lamies-t?ds ir m?su lo?iskai notikumu liktenis. Izvel?tais lo?iskais ce?? nosaka m?su t?l?ko notikumu pieredzi, un n?ko?os subjekt?vos spriedumus, par lo?isk? -vai/un nelo?isk? ce?a j?gu, vai/un nelo?isku bezj?dz?bu. Sav? dz?ves g?jum? daudzi lo?iski adekv?ti dom?jo?as person?bas atsitas pret nelo?iskiem spriedumiem, tas ir dabisks evol?cijas process- k?p?c t? notiek, autors centies aprakst?t sav? darb?. Lo?ika v?l nav ?sten?bas nes?ja, bet re?ls inform?cijas izzi?as instruments -ce?? uz to. Katra inform?cijas v?rt?bas v?rt?jums ir atkar?gs ar k?du sal?dzino?o- par/pret, un/vai v?rt?bu t? ir ieg?ta. Mainot izv?l?to sal?dzino?o v?rt?bu- ieg?stamaj? citu nov?rt?tu v?rt?bu. Inform?cijai ir univers?las ?pa??bas. Ar inform?ciju var manipul?t/kombin?t/modul?t, ??s fantastisk?s univers?las ?pa??bas visiem harmoniskas/disharmoniskas apzi?as st?vok?iem. Darba autors nav atainojis savu person?go pieredzi, bet p?t?jis citus notikumus, tikai t? var p?t?t kaut cik objekt?vi- k? darbojas inform?cija sist?m?s. Autors sav? darb? neuzr?da konkr?tas Identit?tes, ne vietu, ne laiku, bet modul?jis lo?isk?s likumsakar?bas. Autora m?r?is nav v?rt?t konkr?tus notikumus, bet tikai mekl?t likumsakar?bas t?mai -k? tad darbojas inform?cija. Neatkar?gam autoram savos p?t?jumos nav un nedr?kst b?t konkr?ta subjekt?v? attieksme pret notikumiem. Autora motiv?cija ir tikai p?t?t- k? darbojas inform?cija- un/vai -un tikai. Esam?bas b?zes anal?tika, autora or?in?ls b?zes anal?tikas metodes izzi?as anal?zes neform?ls form?jums. Tautas teiciens-esmu tik daudz piedz?vojis dz?v?, ka nekas vairs neizbr?na, esmu tik daudz piedz?vojis dz?v?, ka nekas vairs nebaida, esmu tik daudz v?rt?bu saticis, ka dro?i zinu, k? ?stu v?rt?bu at??irt no t?s viltojumiem. Lo?isk? Esam?ba Esam?bas notikumus intelekta lo?ika dot iesp?ju uz ieg?t?m zin??an?m datu-inform?cijas b?z?s- modul?t/sintez?t da??du Esam?bas sist?mu tap?anas-ra?an?s -lo?isko darb?bu versijas-hipot?zes-aksiomas. Esam?bas izsp?ti visos l?me?os ir iesp?jama ar inform?cijas ieguvi-apstr?di priek? idej?m. Pieejam?ba datiem/inform?cijai no civiliz?ciju s?kuma posmos-?r?m ir evolucion?rs-revolucion?rs-no inform?cijas zin??an?m piln?ga-tot?la gandr?z neesam?bas- defic?ts, ierobe?ota ieguve, piek?uve, izmanto?ana, l?dz augstas att?st?bas sasniegumiem m?sdien?s. M?sdienu tehnolo?isko civiliz?cijas notikumu, zi?u un citu inform?cijas v?rt?bu inform?ciju nes?ju sav?ktos avotos -glab??anai – un/ vai izplat??anai ar tehnolo?isk?m iesp?j?m. Inform?cija sapl?st jaud?gos inform?cijas nes?jos-atmi??s, strukturiz?ta. Tematiem, idenfic?tas ar noform?to virtu?lo identit?ti, da??dos datu inform?cijas atmi?as avotos, datu b?z?s (serveros) -vieglai ?trai piek?uvei, ar m?ksl?g? intelekta (virtu?lais m?ksl?g? intelekta administrators) sadarb?bu-pal?dz?bu, p?c mekl?jamo v?rdu, terminu, j?dzienu mekl?jam?s t?mas sapratnei, un moment?nu t?mas- variantu un informat?v?s saites nodro?in?juma piek?uvi citiem papildus izsv?rtiem sagrup?tiem avotiem, t?l?ku pied?v?jumu (asociat?v? saist?t? lo?ik? p?c atsl?gas v?rdiem t?mai) ieguvi. Inform?cijas p?rbag?t?ba ir inform?cijas tehnolo?iju att?st?bas evol?cijas proces? kardin?li izmain?jusies uz pret?ju iesp?ju-tot?li milz?ga neapg?stama ?eometrisk? progresij? ar,,gaismas ?trumu (optika) ” summ?jo??s inform?cijas pl?smas failos-serveru sist?mu atmi??s, t?l?kai datu/inform?cijas apmai?ai. Tehnolo?iju inform?cijas pl?smas daudzums tehnolo?iju atmi??s p?rsp?j to apstr?des iesp?jas cilv?ku apzi??. K? lo?isk? risin?juma tehnolo?iskais pied?v?jums- notikumi raksturoti-kod?ti stereotipu/?ablonu/j?dzienu terminos (apzi?as piepras?jums uz inform?cijas nov?rt?jumu), lai apzi?ai nav j?apstr?d? milz?gais inform?cijas daudzums-evolucion?jis apzi?as-atmi?as funkciju bloks, kur apzi?a/zemapzi?a nu vairs nav sp?j?ga biolo?iski uztvert-saglab?t-p?rstr?d?t (jaudas nepietiekam?ba) -k? risin?jums inform?cijas apmai?ai-ieguvei-tiek uz inform?cijas mekl?t?ja motiv?t?m, vai v?l nenoform?t?m pretenzij?m -interes?m- m?ksl?gais intelekts pied?v? iesp?jamu atbilsto?u inform?ciju un saiti uz inform?cijas avotu. Cilv?ku apzi?ai ir pievienojies jaud?gs visu zino?s m?ksl?gais intelekts-uztic?gs draugs inform?cijas mekl?jumos Pasaules inform?cijas timek?os, avotos. Lo?ikas intelekts evol?cijas proces? ir k?uvis par neierobe?otas evol?cijas pa?trin?jumu laik? p?rv?rt?bu instrumentu, apejot dabas evol?cijas dabiskos algoritmus dikt?tus savstarp?j? sugu izdz?vo?anas evol?cij?. Lo?ikas intelekts darbojas ar inform?ciju, bet inform?cijas ir ener?ija viss kas eksist?, inform?cijas ir dabas, sabiedr?bas likumu-likumsakar?bas. Zinot likumus var kombin?t v?rt?bas ieg?stot citas ?pa??bas, citu produktu. Daba ir devusi priek? evol?cijas izdz?vo?anas konkurences jaud?gu, gandr?z uzreiz gatavu evol?cijas instrumentu/ieroci (me?on?gie izdz?vo?anu piespiedu apst?k?u piepras?jums pa?trin?tai konkurences evol?cijai) att?st?t jaud?gu apzi?as inform?cijas-datu algoritmu skait?ot?ju -apzi?as, izzi?as inform?cijas skait?ot?ju-apzi?as intelekta,, analizatoru» -LO?IKU. Izdz?vo?anu/labu dz?vi s?k dikt?t realit?t? lo?iskie adapt?cijas algoritmi. Civiliz?cijas sist?m? katra person?ba/grupa/grup?jums modul? savu izdz?vo?anas lo?isk?s ni?as lo?isko izmantojamo realit?tei izdz?vo?anas sist?mas algoritmu. Priek? izdz?vo?anas algoritma tiek att?st?t?s EGO person?bas ?pa??bas/zin??anas/iema?as/profesionalit?te/taktisk?- un/vai strat??isk? lo?isk? anal?tikas ieceres-pl?nu form??anai. Civiliz?cijas att?st?bas procesa lo?ikas meh?nisms dabiski ir piedz?vojis da??dus atjaunin?jumus-uzlabojumus (biolo?iskas-b?zes programmas apstr?des) versijas- priek? adekv?tas inform?cijas pl?smas apstr?des-lo?ikas adapt?cija jaun?m inform?cijas pl?smas – komplic?taj?m p?rstr?des v?rt?b?m. Lo?ika att?sta evol?cij? strukturiz? lo?ikas da??dus tipus atbilsto?i civiliz?cijas kult?ras un sabiedrisko normu piepras?jumam, t?ri konkurences savstarp?jam civiliz?ciju c???m, nu jau sabiedr?bas organiz?ta inform?cijas vid?-form?tus p?c piepras?juma vajadz?bas-no t?ri pragm?tiskas- l?dz abstrakti fant?ziju lo?ikas tipa iesp?j?m-izdz?vo?anas da??du inform?cijas v?rt?bu algoritmu ni??m. Tie?i lo?ikas instrumentu-meh?nismu-,,procesoru»,instinktu b?zes datu transform?cija (atst?jot tos dabas noz?mi dabisk?m noz?mes situ?cij?m) jaunos inform?cijas form?tos (att?st?ja div?m saist?t?m datu b?z?m- divas priorit?tes inform?cijas j?gas komand?m) att?st?ja Esam?b?-Homo sapiens – konkurenc? pret cit?m sug?m, k??stot par intelektu?lu inform?cijas apstr?d?t?ju- noform?jot zin??an?s, un zin??anu izmanto?anu tehnolo?iju att?st?bai realit?t?- izmanto?anai tehnolo?ij?m, un sabiedr?bas organiz??anai jaun?s civiliz?cijas form?tos ar sabiedr?bas instit?tu izveidi. Tas kas kontrol? inform?ciju, tas kontrol? sabiebr?bas un EGO apzi?u un motiv?ciju. P?rfr?z?jot k?du secin?juma teicienu-katrs indiv?ds ir savas- vai/un- ne tie?i uzspiest?s/izv?l?t?s inform?cijas v?rt?bu vides likumsakar?gs informat?vais virtu?lais EGO -pa?apzi?as Identit?tes lo?isks procesu produkts-inform?cijas nes?js vai/un ar? modul?t?js- sintez?t?js- lo?isk?s kombin?cij?s form?t?js, ar /vai bez pievienot?s v?rt?bas summ??anos. Esam?bas realit?tes lo?ikas rezult?ti-spriedumi un veikt?s darb?bas tiek t?l?k nov?rt?tas ar n?ko?o b?zes kontrole v?rt?bu-j?gu /vai -bezj?dz?bu. vai/un visas sist?mas pla??ku-konkr?tu/visp?r?ju -j?gas b?t?bu. K?s tad ir -j?ga, un/vai j?gas b?t?ba. J?ga /vai bezj?ga, tiek v?rt?ta ar relat?vajiem lo?iskajiem argumentiem, vai/un lo?iskiem secin?jumiem-relat?v?s esam?bas papras?juma algoritms. J?gu var kvalific?t relat?vi: – Darb?bu/pretdarb?bu cer?t?, pl?not? efekta v?rt?jums-cik j?gas rezult?ta summa ir j?gas % efektu sasniegusi – J?ga lo?isk?m darb?b?m, ir /vai nav- v?lamais rezult?ts, vai ir ieg?t? iesp?ja, inform?cija, resurss, zin??anas, sl?dziens, v?rt?jums, kaut kas v?l?k noder?gs -izmantojams, vai atrasta mekl?t? k??da, vai ir izskait?oti nezin?mie, vai/un ir noskaidroti v?l nezin?mie mekl??anai iztr?ksto?ie sist?m?, vai ir noskaidrota visu sist?mas dal?bnieku person?g?, vai/un, grupas/grup?jumu- motiv?cija un to principi?l? saisto?? lo?isk? sh?ma – Konkur?jo?u sist?mu intere?u motiv?cijas sabalans??ana, lai abas nezaud?tu motiv?cijas lo?isko j?gu, kur abas sist?mas ir nepiecie?amas priek? relat?vas v?rt?bas ieg??anas – Katrs poz?cijas potenci?ls sist?m?, ir/ vai nav- ar lo?isko j?gu-poz?cijai, j?gu /vai bezj?dz?bu- ieg?st p?rmai?u darb?bu/ bezdarb?bu notikumu proces?, kad to v?rt?ba aktualiz?jas un noskaidrojas, priek?/ vai- savstarp?jas mijiedarb?b?s main?s-uz negat?vu/ vai pozit?vu v?rt?bu /vai neitr?lu j?gas v?rt?bu – V?rt?bas j?ga ir -t?s izmantojam? noz?me aktu?laj?m lo?iskaj?m darb?b?m – Lielas noz?mes j?ga ir ja -defin?tas lo?isk?s darb?bas, lai atrisin?tu probl?mas situ?ciju-aktu?lo risin?jumu lo?isk? j?ga – J?gu var kvalific?t atkar?b? no veiktaj?m darb?b?m, kuras, ir/ vai nav -nesu?as nepiecie?am?s izmai?as sist?m?, liela j?ga /vai maza j?ga, vai bezj?dz?ga -kur nav biju?as adekv?tas darb?bas, bet tikai imit?cija ar sl?ptiem individu?liem mot?viem pret sist?mu, kuri motiv?cija gan ar j?gu piepild?ta. – Ar j?gas v?rt?jumu var protams manipul?t-lo?iskie j?gas slazdi vilt?b?, ar it k? pamatotu lo?isko j?gu – Ideolo?ijas piepras?jum? v?rt?ba var nov?rt?ta abstrakti, ka to j?ga ir noz?m?ga-abstraktais j?gas nov?rt?jums – Ir objekt?vais v?rt?bas nov?rt?jums- ir adekv?ts j?gas saturam – Ir subjekt?vais v?rt?bas nov?rt?jums -atkar?gi no relat?v? sp?ka ietekmes potenci?la kur? form? j?gas poz?ciju – Lo?isk? sist?mas j?ga- vieniem sist?mas grupas-grup?jumu dal?bniekiem darb?bas var b?t j?dz?gas-j?gas pilnas, bet citiem bezj?dz?gas-to izmanto?ana, resursa paraz?tiska izs?k?ana -iz???rd??ana, kas apdraud to t?l?ku eksistenci, ko ir izdar?ju?i citu sist?mas ietekm?t?ju dal?bnieku j?gas motiv?tas darb?bas – Ja notikumu v?rt?jums ieg?st nelo?iskas darb?bas, atbilsto?i ieg?st notikuma v?rt?jums bezj?dz?bas statusu – Lo?isk? j?ga-darb?bas atbilst, vai- ir adekv?tas priek?/ vai pret notikuma situ?cijas piepras?jumu-situ?cija risin??anai – Lo?isk? j?ga-vai lo?isk?s pretdarb?ba atbilst re?lai sist?mas pretdarb?bai – darb?bu j?ga ir -b?t noder?gam-vajadz?gam-piepras?tam priek? relat?vajam sist?mu v?rt?b?m – j?gas vai bezj?dz?bas nov?rt?jums ir atkar?gs- vai ir sasniegti uzst?d?tie pretenziju m?r?i – pretenzijas m?raukla j?gai/ vai bezj?dz?bai -v?l viena relat?v? v?rt?t?ja v?rt?ba – j?ga ar pievienoto v?r?bu, kad resursu ir maz?k zaud?ts, nek? lo?isk?s j?gas darb?b?s ieg?ts-summas v?rt?ba – Abstrakto v?rt?bu j?ga priek? ideolo?ijas idej?m sist?m?s – Tehnolo?isko sist?mu savstarp?ji saist?tu lo?isk?s ??des j?ga-lo?isko elementu neizvietojamaj?s nepiecie?am?ba visai lo?iskai komplic?t?s sist?mas j?gas b?t?bai – Ideolo?iskas/politisk?s sist?mas v?rt?bu j?ga identit?tei-t?lam – Nepaties?bas j?ga -taktiskiem manevriem lai ieg?tu resursus – Ietekmes inform?cijas v?rt?bu modu?a j?ga- priek? varas piepras?juma – propagandas j?ga -lai ietekm?tu sabiedr?bas un indiv?du apzi?u priek? citiem nedefin?tiem m?r?iem-v?rt?ba j?gu ieg?st ja ir relat?vais piepras?jums – Veikt darb?bas, kuras atnes, papildina v?rt?bu summu, papildina pamatv?rt?bu ar tai pievienoto v?rt?bu – Nav j?gas tad, kad pat?r?tie resursi/l?dzek?i nebag?tina sist?mu, bet nes tikai zaud?jumus – Ir relat?v? j?gas b?t?ba, pret ko v?rt?-sist?ma tiek iepludin?ti milz?gi resursi, bet no tiem re?ls labums tiek da?iem vilt?giem indiv?diem, bet pati sist?ma sabr?k-selekt?v? j?ga sist?mas da?iem dal?bniekiem/darbo?iem – Katram sist?mas elementam ir b?tiska noz?me lai sist?ma funkcion?tu -lo?isko elementu j?ga – J?gas vai bezj?gas nov?rt?jums var neatbilst lo?iskajam nov?rt?jumam j?gai – lo?ikai var b?t da??das relat?v?s sal?dzino??s v?rt?bas-relat?vo v?rt?bu neatbilst?ba – Neatbilsto?as pretdabiskas darb?bas vien? sist?m? ir pazemoju?as, un tiek izmantotas k? zem?k?s vietas (hierarhijas, liel?kais iesp?jamais pazemojums) ier?d??anu sist?m?, citur ideolo?ijas propagandas atbalst?ta ieg?st citu propagandas ideolo?isko v?rt?bu, pat varas ieg??anas v?rt?bu, kur cit? sist?m? tas b?tu principi?li p?c lietu b?t?bas sapratnes neiesp?jami -relat?v? v?rt?ba/nev?r?ba atkar?ga no sist?mas v?rt?juma-relat?vais cits v?rt?jums samaina nev?r?bu uz v?rt?bu. Ideolo?ija izmanto ne v?rt?bu kura k?uvusi par testu, k? ideolo?ijas atbalsta lojalit?tes p?rbaudi. Ideolo?ijas ideja ir p?r?emta no civiliz?ciju r?tausmas ritu?liem, kad lai ieg?tu grupas/grup?jumu lojalit?ti ir j?iziet da??diem ritu?lu, tuvu pazemojumam proced?r?m, kur da?reiz ir satopamas viegl?k?s form?s ar? att?st?t?s ideolo?ij?s jaun?kos laikos. Lo?isk?s versij?s tiek argumentos apgalvoti iesp?jamie/neiesp?jamie notikumi, ticami/neticami spriedumi, vai/un lo?iski/nelo?iski pie??mumi. Lo?ika ir ener?ijas pa?as kontrol?ts izzi?as instruments. Ener?ija pati sevi kontrol? un vienlaic?gi inform?cijas apstr?d?t?ju/form?t?ju/kombin?t?ju lo?iskie kombin?ciju atbilst?b?m, priek? iesp?jamas, un/vai tikai ener?ijai zin?majai v?sturiskai hronolo?iskai autentiskai ?sten?bai, adekv?tam lo?iskam sl?dzienam. Tikai tad ja ir apzin?ti visi notikuma faktori/iemesli lo?ika dot piln?gi viennoz?m?gu, bez pretrunas elementiem lo?isko spriedumu. Tuvu ?sten?bai ir t?ds lo?iski argumentos pamatos rezult?ts, kur pat abstrakti nevar ap?aub?t notikumu lo?isk? algoritma lo?isk?s darb?bas/pretdarb?bas, k? vien?go iesp?jamo scen?riju notikumam-tuvu autentiskam. Pie ?stu atbilsto?u lo?isko argumentu izmanto?anas non?k pie adekv?t? sl?dziena, lo?iski sinhroniz?jas apzi?? visas notikumu darb?bas ar apzi?? lo?isk?s harmonijas pavado??m emocij?m-Dabas jaunrades balva par ?sten?bas lo?iku. Var ?sten?bas nov?rt?jumu mekl?t pie autorit?tes, bet tom?r lai to nov?rt? pati ener?ija ar emociju reakciju, ir /vai nav ?sten?ba-autentiski objekt?va, autentiskais esam?bas v?rt?t?js-b?zes inform?cijas avots. Ja v?l nav atrasta lo?isko spriedumu ?sten?ba, bet tikai,,subjekt?v? paties?ba «», tad rodas ?aubas, kuras pavada nep?rtraukt? atbilsto?u citu argumentu mekl??an? ar emocion?lu sapratni, ka -un/vai/ja/ne, nepabeigts v?l ir lo?iskai uzdevums. Inform?cijas anal?z? ir paradokss-inform?cija ir ener?ija, ?sten?bas mekl?jumos ener?ijas noform?to inform?ciju, pati p?ta sevi-ar ener?iju-biolo?isk?s mat?rijas intelektu, mekl? lo?ik? j?gas b?t?bu. Inform?cijas lo?iku adekv?tus apzi?as spriedumus nedot/maisa/blo?? person?bas EGO un sabiedr?bas,,apzi?as» sist?mas uzskati, stereotipi, statuss, tas ir likumsakar?gi jo sabiedriskas sist?mas organiz??ana ir subjekt?vi interpret?ta inform?cijas v?r?ba, kombin?jot to sist?mas identit?tes aktu?lai j?gai- (ES-M?S) dom?jam identiski (kop??anas rezult?ts) -esam ar t?d?m inform?cijas spriedumu v?rt?b?m. Subjekt?v? identit?tes v?rt?ba ir konkurences-izdz?vo?anas adapt?v?s v?r?bas modulis- atbilsto?u v?rt?bu akceptam sabiedr?b?. P?rsvar? lo?isk? vesel? sapr?ta adekv?tus neatkar?gus spriedumu blo?? pretpols -izdz?vo?anas instinkts, sugas esam?bas eksistences-att?st?bas, vairo?an?s garant?t?s fundament?l?s b?zes inform?cijas v?rt?bas- inform?ciju transform?jot adapt?cijas algoritmos. Prim?ri tapis, vai jau- eksist?jis Esam?bas tap?anas likums, ierosin?ja ener?ijas eksplozijas prim?ro notikumu. Tapa laika -telpa-dimensijas-Visums, vietu ener?ijai- mat?rijai pa?ai (auto) realiz?t savu iesp?ju potenci?lu un to veiksm?gi veic. Ener?ijas nez?dam?bas likums nodro?ina Esam?bas eksistenci un pavienoto nemain?go/main?go v?rt?bu ra?an?s pl?smu-notikumu j?gas b?t?bu. Ener?ijas j?ga ir realiz?t savu sp?ka potenci?lu likumsakar?bu organiz?t?s sist?m?s. Sp?ks rada kust?bu un t? izrais?tas v?rt?bu likumsakar?bas notikumus -laika telpas lo?iskaj? att?st?bas ce??. Esam?bas prim?r? j?ga -eksist?t-dinamika-att?st?ba-evol?cija. Savstarp?j?s ener?ijas-mat?rija-biolo?isk?s mijiedarb?bas izveidot maksim?li lo?isko poz?ciju- potenci?la organiz?t? sist?m?. Lo?iska kombin?cija ir maksim?li visu lo?isko elementu ??des kontaktu savienojumi ar v?rt?bu ?pa??bu atbilst?bu- bez lo?isk?m pretrun?m. Pareizas lo?isk?s konstrukcijas moza?kas notikumu z?m?jum?-viss ir p?c izm?riem, laika/vietas savienojas perfekti ?uv?s kop? visi elementi-lo?isk?s konstrukcijas pilns funkciju komplekts, izv?l?t? atbilsto?? lo?ikas algoritm?. Maksim?li lo?isk?s sist?mas kombin?ciju nodro?ina visu sp?ku savu poz?cijas potenci?lu realiz?ciju notikumos- priek? lo?isk? sp?ku dinamikas-pretenziju (pretenzijas form? potenci?la iesp?jas) rezult?ta. Notikumu lo?iskais rezult?ts ir dotaj? br?d?/mirkl? realit?t? aktu?laj?m sp?ku dinamik?, neizb?gama notikumu pl?smas kombin?cija – inform?cijas algoritmu (b?zes likums) dikt?ta. Ener?ija realiz? savu sp?ka ?pa??bu potenci?lu savstarp?j?s mijiedarb?b?s noform?jot sist?mas notikumu procesos. Noform?t?s sist?mas ?pa??bas ir apst?k?u, faktoru procesa dinamikas, inform?cijas v?rt?bu ?pa??bu summa-kombin?cijas rezult?ts. Eksploziju vi??os no pirmajiem tap?anas mirk?iem iesp?jams s?ka darboties Dabas-fizikas likumi-lo?ika-inform?cija. Fizikas likumu dinamikas- att?st?bas b?t?ba ir ener?ijas/mat?rijas ?pa??bas ar pret?ju v?rt?bu poz?cij?m-notikumu reakciju mijiedarb?ba. Ener?ijas sist?mas veidos-kin?tisk? ener?ija un potenci?la ener?ija. Da??di ener?ijas veidi non?kot savstarp?j? kontakt? to ietekmes sp?ka lauk? -pievelkas, vai atgr??as, vai/un atdala ener?iju/uzkr?j ener?iju, ?o mijiedarb?bu nep?rtraukt?bu nodro?ina-garant? fizikas nemain?gie fundament?lie likumi eksist?jo?ie eksplozijas infl?cijas vi??os. Notikumi noform? inform?cijas v?sturisko identit?ti terminos, j?dzienos. Savstarp?ji mijiedarbojoties/kontakt?joties tiem vai citiem sp?kiem- ener?ija-mat?rija-telpa-laiks form? sist?mu v?sturisko cikliskumu. Dialektikas cikli noform?jas, jo notikumi att?st?s sava veida,,spir?les virpul?» (analogi k? galaktikas-b?zes prim?r? kust?bas trajektorija) da??du sp?ku kontrol?tajos inform?cijas v?rt?bas ener?ijas laukos. Ener?ija -mat?rija savstarp?ji mijiedarbojoties ieg?st citu sist?m? potenci?la poz?cijas kombin?ciju-t?s noz?mi. Ener?ija savu poz?cijas potenci?lu summ?jot izraisa kardin?las p?rmai?as sist?m?s ??des reakcij?s, veic darb?bas -darbu. P?rv?rt?b?s notiek ener?ijas poz?cijas mai?as un notikuma rezult?t? noform?jas cita inform?cijas v?rt?ba-pozit?va vai/un negat?va. Datu, inform?cijas notikumus-izmai?as poz?ciju potenci?los-procesu vai/un notikuma rezult?tu- inform?ciju var nokop?t un izmantojot inform?cijas nes?jus-inform?cijas uzsv?r?jus/saglab?t?jus atmi??, un to t?l?ku izmanto?anu zin??anu ieg??anai. Inform?cijas nes?ji, ir/vai nav ar palieko?u inform?cijas atmi?u. Neviena sist?ma Esam?b? nevar noform?ties piln?b?, jo pat pie ??ietamas subjekt?va v?rt?juma, ka sist?ma ir gatava (subjekt?va il?zija), t? nav, jo turpina notikt sist?m?, vai ?rpus t?s citi saist?ti-tie?i/netie?i notikumi eksplozijas dinamikas dikt?ti. Esam?bas ener?ijai/mat?rijai/biolo?iskai mat?rijai noform?tas sist?ma-sist?m?s nav miera st?vok?a, jo viss ir nep?rtraukt? kust?b? un p?rmai??s-laika telp?. Pret?ju ener?ijas sp?ku b?zes dinamikas princips- kust?bas mijiedarb?ba nep?rtraukti notiek eksplozijas neso?os b?zes viln?, kur? sast?vo?s no da??du v?rt?bu vi??iem-?pa??bu vi??iem- laika telp?. Kust?bas noform?jas starta ener?ijas izspol??an?s-substances sadal??an?s eksplozij?- pa?a rad?taj?s dimensij?s- telpas infl?cij?. S?k darboties prim?r? b?zes – likums-likumos/sist?ma- sist?m?s/ notikums-notikumos/ kust?ba-kust?b?s/telpa-telp?s/laiks -laikos/notikumus-notikum?/v?sture-v?stur?s/att?st?ba -evol?cij?/v?rt?ba-v?rt?b?s. Notikumos atbr?vot? ener?ija vienlaic?gi atbr?voja/rad?ja/izveidoja/noform?ja p?c realit?tes esam?bas st?vok?a fakta b?zes likumus-esam?bu-telpu-dimensijas-relat?vo laika atskaiti – mat?riju-biolo?isko mat?riju. Esam?b? lo?isk?s p?rv?rt?bas notiek nep?rtraukti – visam/visur- kas eksist?ja -eksist?-eksist?s, vienlaic?gi ir- vai/un, saglab?jies pag?tnes/tagadnes/vai/un summ?ts viss, vai/un selekt?vi tagadnes- n?kotnes- inform?cijas atmi?as nes?jos. Ener?ijas-mat?rijas notikumi ir inform?cija-izmai?as ener?ijas-mat?rijas ?pa??b?s ir notikums-nokop?ts autentiskaj? notikuma inform?cij?, interpret?ts subjekt?vam piepras?jumam. Esam?bas dinamikas j?gu var ieg?t sal?dzinot to ar t?s teor?tisku hipot?tisku pret?ju st?vokli. Tiek sal?dzin?jum? ieg?ta esam?bas notikumu j?ga pret citu relat?vo,,NE infl?cijas» mono j?gu. Pie?emsim hipot?tiski modul?cij? citu lo?iski iesp?jamu versiju. Esam?ba tapusi tikai ar vienu vien?go b?zes fizikas likumu, tikai vienam notikumam. Pie?emsim hipot?tiski (teor?tisk? modul?cija citu iesp?jams likumu izpild?jum?), ka nav ener?ijas nez?dam?bas likuma/potenci?la poz?cijas mai?a, kas tad notiek teor?tisk? likumu modul?cij?-substance paliek vien?gaj? notikum?, kur? nevar turpin?ties transform?cij?s, ie?em vien?go iesp?jamo poz?ciju un,,mono sist?m?» paliek tur vienm?r, nav dinamikas, p?rv?rt?bu, sist?mu da??d?bu, nav daudzveid?g?s pasaules ar t?s p?rv?rt?bu iesp?j?m. T?dos hipot?tiskos notikumos Esam?ba k??st par,,NE Esam?bu» -bez n?kotnes iesp?j?m -tikai vienu konstantu j?gu iesp?jas liegtu, protams sprie?ot par iesp?jamo situ?ciju no eso??s Esam?bas jau subjekt?vi defin?tajam sparot?j?m atz?t?m, pa?saprotamam v?rt?b?m.NE esam?ba ir cits nesaprotams objekts realit?tes subjektiem, t?tad nav atbilsto?as v?rt?juma poz?cijas ar ko visp?r v?rt?t. V?rt?jumam var b?t velmju lo?ika, ka tur nekur, nav pretrunu, kuras eksist? realit?t?-ide?las harmonijas-siner?ijas abstraktais modulis iesp?ju lo?ikas fant?zij?s. Vien?g? teor?tisk? iesp?ja atgriezties (ide?l?) kur? nav pretrunu ir bijus? sist?m? pirms Esam?bas pirms starta st?voklis, ide?li visi vien?di poz?ciju potenci?li-nav principi?li iesp?jamas pretrunas-visur, viss, vienm?r ir identiski neat??ir?gs, viens vien?gs esam?bas nemain?gs st?voklis. Ja nav zin?mas v?rt?bas, tad nav ar ko sal?dzin?t/v?rt?t-relat?vai sal?dzin??anai citas v?rt?bas ieguvei.,,NE esam?bas «pamatv?rt?bas visur ir mono -identiski-sinhroni vien?das, kur?m nav to sast?v? transform?cijas ?pa??bas citos saist?tos likumos univers?lam transform?cijas iesp?j?m. Iesp?jama tikai telpas rad??ana, un viss ar to beidzas-tikai viena likuma/likumsakar?bu ide?ls, visur, visiem ide?l? sinhron? telp?, nav da??du poz?ciju/potenci?lu/sist?mu, nav evol?cijas/att?st?bas nav da??d?bas, nav kombin?ciju iesp?ju tapt jaun?m cit?m sist?mu ?pa??b?m, nav dinamikas, eksist? tikai viena nemain?ga mono visam visur j?ga vien?g?. Br?va -neatkar?ga (relat?vi) lo?isk? dom??ana dot iesp?ju modul?t Esam?bas da??du versiju ra?anos un t?s att?st?bas procesu likumsakar?bas- da??d?s savstarp?ji-,, it k?» pretrun?g?s hipot?z?s-versij?s, un defin?t Esam?bas notieko?o procesus j?dzienos, pamatot Esam?bas sist?mu relat?vo lo?isko j?gu, lo?isko kombin?ciju v?rt?bas, vis?s iesp?jam?s/neiesp?jam?s kombin?ciju versij?s. Esam?bas likumsakar?bu notiek dabisks inform?cijas att?st?bas process-jauni atkl?ti fakti dot defin?t jaunus zin?mos un vienlaic?gi nezin?mos, iztr?ksto??s v?rt?bas- priek? izzin??anas procesa lo?isk?s ??des turpin?juma. Lo?isk?s versijas tiek modul?tas uz ?sten?b? jau funkcion?jo?iem mode?iem-faktiem, piel?gojot to versijas lo?isk?m asociat?v?m analog?m idej?m, pamatojot ar iesp?jamiem lo?iski pamatotiem spriedumu form?tu saturiem : – Argumentiem/pie??mumiem/abstrakcij?m/fant?zij?m/faktiem/likumiem /likumsakar?b?m/t?liem/ varb?t?b?m/ matem?tiskiem apr??iniem/ zin?tniskiem pier?d?tiem faktiem/versij?m/pie??mumiem/aksiom?m/apgalvojumiem. – notiku?u notikumu likumsakar?b?m, defin?tas da??d?s Esam?bas m?c?b?s, skol?s, instit?cij?s, grupu, grup?jumu pasaules uzskatu v?rt?bu sapratn?. Realit?tei adekv?t? lo?isk? dom??ana dot at??irt likumus-likumsakar?bas no abstraktiem pie??mumiem, ideolo?iskas p?rliec?bas, kuru v?rt?bai ir cita noz?me, motiv?cija notikumu v?rt?jumam. Par esam?bas tap?anu- ra?anos var spriest-dom?t-analiz?t ar lo?ikas Dabas dotajiem instrumentiem -meh?nismu, lo?isko anal?tiku. Lo?ikas meh?nisms, instruments ir univers?ls izzi?as, uzzi?as- apzi?as intelekta analizators-lo?isko v?rt?bu, likumsakar?gu konstat?jis algoritmos ar defin?ciju. Lo?ikas rezult?ti ir atkar?gi no lo?ikas meh?nism? izmantotajiem modu?u izmantotaj?m prizm?m/sietiem-abstraktais, vai /un faktu modulis, vai pie??mumu, vai/un fant?ziju modulis. Atbilsto?i izmantotajam modulim vienm?r b?s atbilsto?s form?tam samaltais caur lo?ikas tipa ?ablona sietu lo?iskais rezult?ts, vai /ar? -jauns, cits -cita,,subjekt?va «form?ta starprezult?ts uz t?l?ku lo?isko apstr?di. Nospraust? lo?isk? ce?a karte ir ?sten?bas izzi?a, vai lo?iskais strupce??, tr?kst lo?isko darb?bu sist?mas visu saist?to notikumu funkciju noform??anai-piesaist??anai. Lo?ikas instrumenti dot iesp?ju modul?t iesp?jamos c?lo?us un tos noform?t modu?os, un t?l?k izvirz?t da??d?s relat?v?s lo?isk?s/nelo?isk?s versij?s. Proces? ieg?ti fakti, bet tr?kst piln?gai lo?iski pamatotai ??dei k?da iztr?ksto?a fakta, vai/un neso??s sader?gas konstrukcijas elementa, to var aizvienot ar pie??mumu/der?gu -sader?gu lo?isko v?rt?bu, vai/un pagaidu konstrukcijas iesp?jam?bu, vai/un sader?gu iztr?ksto?u abstrakta tipa sintez?tu -modul?tu,, it k? faktu». Lo?ika ?ener? lielu daudzumu iesp?jamu versiju, der?gu/neder?gu kuru analo?ijas tiek kop?tas/p?r?emtas no Realit?t? jau eksist?ju?am sist?mu algoritmu modu?iem, jo var modul?t ar tikai t?m v?rt?b?m kuras jau eksist? darbojoties realit?t? un ir asociat?vi lo?iski sader?gas versijai. Realit?tes modu?i ir tie?? hronolo?isk? v?sturisk? transform?cija no b?zes notikumiem, daudzu likumsakar?bu konstat?cijas, ir lo?isko ideju izejmateri?ls, protams atradenis model?jas lo?ikas fant?zijas meh?nism?, cita jau pieejama inform?cijas apstr?des meh?nisma nav. Fant?ziju lo?ikai ir savi abstrakti plastiski transform?jami/adapt?jami lo?ikas algoritmi, kuri ?auj savienot abstraktas, un/vai d?vainas idejas (nav re?lu pierad?tu faktu, visas lo?isk?s sist?mas atkar?gu darb?bu iesp?jam?bai) ar pie??mumu, iesp?jam?bu statusu, abstraktais fakts, vai,,NE faktu» kombin?cij?s lo?iskais secin?jums.,,NE faktu» lo?iskie secin?jumi aktiviz?, atkl?j nezin?mos t?mai -kuri ir j?mekl? -ir defin?ts ce?a mar?ruts ko mekl?t. Hipot?tiski iesp?jams, ka ir citas,,Realit?tes» ar citiem,, NE fizikas» likumiem, bet nezinot citu sist?mu/,,NE sist?mu» faktus/NE faktus, pat fant?zij?s nevaram modul?t, tikai, ka tur ir cit?d?k, sav?d?k, bet k? cit?d?k-vien?gais iesp?jamais lo?iskais atzinums-iesp?jams ir sist?ma, bet nezin?ma- k?da veida, vien?g? lo?isk? v?rt?ba, ko ir iesp?jams secin?t. Apzi?a nevar spriest par lietam par kur?m nav visp?r nek?das inform?cijas, pat fant?zijas priek?tatu. Iesp?jams t?l? n?kotn? b?s iesp?jams izskait?ot (tehnolo?iju skait?ot?ju jaudu att?st?ba) k?da b?tu realit?te, ja izmain?sies k?ds no fundament?lajiem Dabas likumiem, ja visp?r tas b?tu iesp?jams principi?li. Ja izmain?tos k?ds no b?zes fundament?liem likumiem -??des p?rv?rt?bas notikumu reakcij?s- Realit?t? lo?iski neb?s k? tagad eso??-bet citas fizikas likumu izpild?juma versij?, ar varb?t?bu, ka visp?r var funkcion?t esam?ba citu fizikas likumu vad?b?-citu neatbilsto?u NE likumu tot?ls haoss- nav b?zes likumu kontrol?tas ener?ijas/,,NE ener?ijas» kontroles varas. Viss kas eksist? ir vien?g?s autentisk? dzimt? visuma Rad?t?ja rad?ts, un t? ir vien?ga iesp?jam? aktu?la j?gas b?t?bas eksistence Visuma identit?tei. Realit?te ir Visuma Rad?t?ja ener?ijas Identit?tes j?gas b?t?ba. Ir noticis-fakts, eksplozijas rezult?t? iesp?jams identiski vien?du potenci?lu, vai da??du potenci?lu noticis Esam?bas tap?anas notikums. Iesp?jams prim?rais potenci?ls sav? prim?raj? st?vokl? -kritisk? v?l NE masa, eksplozij? transform?j?s par ener?iju un masu-mat?riju. Tapus? Esam?ba atrodas nep?rtrauktos eksplozijas transform?t?s da??d?s dinamikas mat?rijas/ ener?ijas vi??os, veidojot sist?mu- sist?m?s-exa/ato sist?mas. Ener?ijas realiz?cija notiek ar univers?lo likumu iesp?ju potenci?lu. Ener?ija transform?jusies par mat?riju un notikumu projekcija/kopija izplat?taj? transform?t? inform?cij?. Lai ieg?tu/notiktu p?rv?rt?bas inform?cijas/ener?ijas —mat?rijas mijiedarb?b?s, t?s notiek ar b?zes ierosin?tiem kontrol?tiem likumiem- fizikas/??mijas reakcijas procesos. Notikumu nep?rtraukt?bu nodro?ina b?zes likumu konstantums un gaismas ?trumu eso?? ener?ija. Inform?cija p?rv?rt?bas ieg?st palieko?us/ierakst?tus kodus inform?cijas nes?jos-objekt?vo un civiliz?ciju subjekt?vo likumsakar?bu procesos. Du?l?s lo?ikas hipot?tiskos da??du iesp?ju spriedumos, ka Esam?ba var?ja, rasties/tapt no citas,,NE esam?bas»,no cita sav?d?ku/citu likumu substances, vai/un sist?mas no kura procesa ir ieg?ts, vai mantots du?lisma poz?ciju (Dialektikas) b?zes likums procesa dinamikai- Makro sist?m?m. Hipot?tiski lo?iski ir iesp?jams da??d?s versijas, da??di likumu izpild?jumi, da??d?s-,,NE esam?bas» un iesp?jamas citas Esam?bas, par kuru eksistences iesp?jam?bu dot spriest iesp?ju modul?cijas lo?ika, kura balst?s uz univers?lo izpild?jumu ?pa??bu iesp?j?m-tur /nekur, vai citur, vai tur nezin kur, nav vietas- laika telpas faktu nor?des, tikai iesp?jami pie??mumi, ka bez telpas nav Esam?bas, lai visp?r b?tu kust?ba-jebk?da, lo?isk?s modul?cijas sapr?ta sprieduma secin?jums. Izmantojot lo?iskos algoritmus (p?t??anas instruments) tiek pie?emtas iesp?ju varb?t?bas-matem?tiski iesp?jams/abstrakti iesp?jams, tad tas ar? iesp?jams hipot?tiski-lo?iski hipot?tisks secin?jums-nezin?mo lo?iskais secin?jums-nav telpas-nav vietas kust?bai sp?kiem, nav laika atskaites koordin??u-nav pat citas,,esam?bas» ?pa??bu priek?statu. Hipot?tiski (cita versija) ja Esam?ba ir transform?jusies no citas eksist?jo?as,,NE esam?bas», tad ir j?b?t mantoto biju?o tur-nekur (nav termina) notikumu v?sturei /transform?to likumu cit?m versiju kopij?, ja,,tur -nekur/kaut kur» ir l?dzv?rt?ga ener?ijas izpild?juma,, NE-esam?ba». Apzi?a var fant?zij?s modul?t tikai ar ener?ijas likumu/likumsakar?bu l?dzv?rt?gas sist?mas, bet ne,,NE ener?ijas» -,,Ne esam?bu», pat fant?zij?s modul?t ir neiesp?jami, ja nav kust?bas/telpas/laika v?rt?bu sapratnes. Laiks un sist?mas telpa ir vienoti. Biolo?isk?s b?tnes dom? ar ener?iju un k? ener?ija, un ener?ijas likumu likumsakar?b?s-ener?ijas rad?t? kontrol?t? lo?ik?. Ener?ija/mat?rija/biolo?isk? mat?rija ir inform?cijas nes?ja, un inform?cija nekad /nekur /nevar un nekad nepaz?d, ar nosac?jumu ja ir re?l?s saglab?tas Esam?bas ener?ijas ?pa??bas b?zes likumos.,,NE ener?ija» kurai var neb?t inform?cijas nes?ja ?pa??bu p?c ?pa??bu uzb?ves, tad ener?ija nevar p?rkod?t /atkod?t,,NE- ener?ijas» inform?ciju. B?zes Esam?bas identit?te-ener?ija /transform?t? ener?ija mat?rij?, biolo?isk? mat?rij?/inform?cij?, un tikai to starp? iesp?jams kontakts-inform?cijas apmai?ai un mijiedarb?bai. Inform?cijas uztvere, apmai?a ir -ener?ija – ener?ija, var uztvert /kontakt?ties tikai ar autentisko ener?iju un t?s likumu inform?cijas produktiem. Teor?tiski ir iesp?jas atkod?t,,NE ener?ijas» zi?as ar ener?ijas form?tu, bet tikai k?, ar k?diem tipa, veida ener?ijas dekod?t?jiem. Analogi k? ar faktiem- tos ir j?pier?da ar notikumiem, ar? neesam?bu ir j?pier?da, bet tikai nav notikuma ar kuru pier?d?t, bet teor?tiski viss ir,,it k?» iesp?jams. Ja notiek fundament?l? dabas (fizikas) likuma izmai?a Hipot?tiski (k? b?tu- ja notiktu t?) esam?ba var atgriezties s?kuma poz?cij?, atpaka? pie piln?ga ide?la, bet tad tiek zaud?ta pretpolu sist?mu dinamikas j?ga-atpaka? uz absol?tu ide?lu, bet ar pazaud?tu iesp?ju hipot?tiski realiz?ties citos notikumos/ cit?s sist?m?s/cit? fizik?. Teor?tiski (iesp?ju lo?ika) ja Esam?ba ir tapusi no citas esam?bas substances, tad ir citas Esam?bas-netie?s teor?tiskai pier?d?jums, bez faktiem-filozofisks (vai/un) – filozofisks pr?tojums. Jaut?jums, vai Esam?bas starta substance tapa uzreiz ar univers?laj?m p?rv?rt?bu ?pa??b?m, vai t? ar? ir evolucion?jusi no cit?m ne esam?bu (nav inform?cijas, tikai hipot?tisks pie??mums) substanc?m, l?dz b?zes likumu noform??anai, un tad notika pirmais tap?anas notikums, esam?bu/,,Ne esam?bu» v?stur?-viss pirmo reizi, vienm?r pirmais g?jiens, pirmais v?sturiskais hronolo?iskais mirklis. Inform?cijas lo?ikas likumu b?ze- Esam?bas eksist?jo?ie lo?iskie fundament?lie likumi, piln?gai Esam?bas kontrolei- prim?ri (eksplozijas) tapu?ai autentiskai substancei —visur/visiem/vienm?r priek? sist?mas-sist?m?s att?st?bas-evol?cijas-du?l?s dialektikas notikumu procesiem. Hipot?tiski ja t? neb?tu, tad neb?tu pa?a lo?isk? inform?cijas nes?ja -lo?isk? spried?ja, un NE-likumsakar?gi neb?tu/neeksist?tu j?dzienu un to procesu- ko/par ko/kam/priek? kam spriest- apspriest, nesaprotami kas/kur/k?p?c visp?r nenotiek, tikai viens- bez turpin?juma notikums, piln?g? NE- sist?mu piln?g? sinhron? haos?-organiz?t? kust?b?, bez likumsakar?b?m un sist?mu att?st?bas-bezj?dz?ga eksistences (j?ga lo?iski notikumi),,NE eksistence» – neb?tu lo?isko j?dzienu piepras?juma- v?rdu /terminu/j?dzienu/formulu, kuru satura b?t?ba ir apzin?t? eksistences lo?isk? j?ga noform?ta kod?t?s sist?m?s v?rt?b?s. Hipot?tiski ja neb?tu lo?ikas, neb?tu att?st?bas k? t?das, neb?tu sapr?ta intelekta lo?ikas/tehnolo?iju m?ksl?g? intelekta, savstarp?ji saist?tu sist?mu modu?u konstrukciju. Esam?bas j?ga ir sist?mu dinamikas lo?ika- evol?cijas att?st?ba-ener?ijas ?pa??bu transform?cija- realiz?cija notikumos. Esam?bas savstarp?jo saist?to likumu algoritmi ir to lo?iskas darb?bas defin?tos un v?l nedefin?tos algoritmos. Eksistences lo?ika- j?gas nes?ja. Sist?mu j?ga – resursu att?st?ba un to organiz??ana lo?isk?s lo?istikas izpild?jum? defin?t?s civiliz?ciju sist?m?s. Sist?mu j?ga tiek defin?ta argumentu pamatojuma algoritmos, aktu?li relat?vajiem procesiem. Iesp?jami da??di esam?bas notikumu procesu c?lo?i-zin?mi un nezin?mi, defin?ti un/vai pie??mumi, versijas, un/vai hipot?zes. Lai saprastu/izprastu, ir j?zina b?zes likumu procesu b?zes pamatus-intuit?vi/pie??mumos/varb?t?b?s vai /un, uz pieredzes/zin??an?m- inform?cijas zin??anu b?zes. Pieredze defin?ta terminos/j?dzienos ir likumsakar?bu noskaidro?ana un to izmanto?ana. Zinot dabas (fizikas) likumus tiek rad?tas tehnolo?ijas, analogi izzinot inform?cijas darb?bas/iedarb?bas likumus tiek vad?ta sabiedr?ba un t?s izveidot?s sist?mas-civiliz?ciju/grupu /grup?jumu lo?isko ideju -ideolo?ijas-ietekmes inform?cijas v?rt?bas. Esam?bas uzb?ve ir konstanti lo?iska un notikumu darb?bas notiek ar lo?iskiem algoritmiem, citu zin?mu formulu lai noform?tu sist?mu darb?bu neeksist?, vismaz zin?mi pa?laik nav, var apgalvot, bet pier?d?t nevar. Dz?ves ritums ir lo?iskas ??des notikumu pl?sma, kuru var izmain?t un tiek main?ta lo?iskos l?mumos, lo?ikas konstrukcijas ietvaros. Katra situ?cija pieprasa lo?isku, t?s risin?jumu, pied?v?jot vai nepied?v?jot variantu versijas. Visas situ?cijas ir lo?isku notikumu summas rezult?ts, ir inform?cijas lo?ikas produkti, vis?m situ?cij?m ir vienm?r k?ds lo?isks risin?jums, bet ja situ?cija netiks pareizi/adekv?ti defin?ta, tad netiks t? lo?iski risin?ta, bet to gaida vienalga lo?isks izn?kums, pareiz?k pret to dal?bniekiem nelo?isks, citu notikumu darb?bas iesp?jam?bas Esam?bas sist?m?s neeksist?. Pie?emsim hipot?tiski (k? b?tu, ja b?tu), ka Esam?bai ir identiska pieredze (inform?cija nes?jos) citur no citas,,NE esam?bas» ?eit, tad faktiski esam?bas evol?cija nevar notikt, bet visu att?st?bu dikt?s pieredzes/v?stures prakse jau uz zin?ma inform?cija ar poz?cijas praksi, tad att?st?bai b?tu cits scen?rijs, domin?tu pieredze, nevis citi evol?cijas likumi -t?r? inform?cijas line?la vektoru lauk?, bet jau formaliz?ta/formatiz?ta notikumu laukum?. S?kuma s?kums visam/ visur/ pirmo reizi, pret? notikumu pirmreiz?jai pieredzei, du?li pozit?vai, un/vai negat?vai, relat?vajos spriedumos, atkar?ba no poz?cijas situ?cijas notikumos. Inform?cijas lo?isk?s p?rv?rt?bas Inform?cijas lo?iskai v?rt?bai ir pa?as Dabas p?r?emt?s, pie??irt?s, mantot?s univers?las p?rv?rt?bu ?pa??bas- main?t lo?isko relat?vo v?rt?bu, jo pa?as Esam?bas lo?ikas funkciju algoritmu uzb?ve ir -relat?vu v?rt?bu kombin?cij?s. Atkar?b? no notikumu situ?cijas-faktoriem-ietekmes piepras?juma, lo?isk? modul?cij? tiek noform?t? spriedumam selekt?v? univers?l? relat?v? ?pa??ba-relat?v?s sal?dzino??s v?rt?bas komplekts-salikums noform? relat?vo atzinumu aktu?lajam procesa piepras?jumam. Tagadnes inform?cijas un mat?rijas sist?mu neizb?gamas izmai?as tuv?, vai/un t?l? n?kotn? ir b?zes ener?ijas infl?cijas procesu b?zes garant?t? aksioma. Notikumu b?zes ener?ijas autentiskie dati/inform?cija neizmain?s, bet izmain?s cit? inform?cijas nes?j? t?s subjekt?vais akcentu- kombin?ciju lo?iskais v?rt?jums, kad inform?cijas tiek atdal?ta/nokop?ta no autentisk? notikumu inform?cijas avota. Jebkur? noticis notikuma mirklis ir v?sture -v?stur?, tuv?- vai/un t?l? hronolo?isk? vienot? Esam?bas identit?tes tap?anas infl?cijas v?sture. V?sturisk?s ieg?t?s pieredzes ieg?t?s zin??anas tiek izmantota tagadn?-model??anai lo?iskos algoritmos tuvai, vai/un t?l?kai n?kotnei. Dati-inform?cija att?st?s-evolucion? tikai jau uz eso?as datu-inform?cijas-Esam?bas inform?cijas eksistences inform?cijas nes?jos tiek nodota stafetes- / bibliot?k?s /arh?vos/failos/ pres?/medijos/att?st?bas nep?rtrauktas mantojuma dialektikas b?zes likums. Nesaist?t?m laika telp? civiliz?cij?m to att?st?bas Dialektikas cikli cikliski main?s izmainot laikmeta identit?tes simbolus. B?zes Dialektikas ciklu pamat princips ir viesiem viens, bet izpild?jums at??ir?gs, at??ir?ba no realit?tes faktoriem un inform?cijas att?st?bas stadij?m. Inform?ciju var izmantot no t?las pag?tnes -tagadn?, izsl?dzot autentisko t?s laika atskaiti. B?zes v?rt?ga v?rt?ba ir noder?ga jebkur? gadsimtam. Biju?ie notikumi ir autentiska v?rt?ba kurus var subjekt?vi izcelt no v?sturisk?s hronolo?ijas, un ar tiem manipul?t-mainot to noz?mi aktu?lajam tagadnes subjekt?vajam piepras?jumam. Ener?ija ir Esam?bas form?t?ja, un vienlaic?gi inform?cijas nes?ja. Ener?ija Esam?b? ir v?stures hronolo?ijas objekt?vo t?l?k izmain?to subjekt?vo datu-inform?cijas nes?ja- notikumi ar ener?iju sinhroni izmaina inform?ciju-viens notikums, bet divi vienoti procesi. Datus-inform?ciju tiek apstr?d?ta ar lo?ikas meh?nismu noform?jot intelekta lo?ikas secin?jumos-lo?iskie rezult?ti. Katrai inform?cijas v?rt?bai ir,,ANTI «v?rt?ba/pretmets. Katra inform?cijas v?rt?ba var ie?emt poz?ciju, vai,,ANTI „poz?ciju/citu poz?ciju. Inform?cijas v?rt?ba ir atkar?ga priek?, vai /un ar k?du citu relat?vo v?rt?bu t? ir nov?rt?ta. Nomainot v?rt?jamo relat?vo v?rt?bu izmain?s lo?iski v?rt?bas nov?rt?jums. Mainot relat?vo v?rt?bu ar inform?ciju var manipul?t/kombin?t/sintez?t/modul?t izmainot t?s relat?vo noz?mi notikumos. Pa?u inform?cijas vien?bu nevar izmain?t, bet to var izmain?t kombin?cij? ar citu inform?cijas vien?bu. Teikum? mainot v?rdu, terminu, j?dzienu v?rt?bas main?s subjekt?v? secin?juma poz?cij?. Sacer?jums ir subjekt?vs st?sts, bet tom?r subjekt?vas poz?cijas versija, kura atkar?ga no izv?l?t? lo?ikas tipa veida. Faktiski inform?cijas v?rt?jum?-v?rt?t?js prim?ri nosaka subjekt?vo poz?ciju un k?das relat?v?s inform?cijas v?rt?bas tiek izmantotas kontekstiem. Subjekt?va poz?cija dikt? to, vai/un citu v?rt?bu selekt?vu izv?li kombin?ciju lo?iskai pamatojumam, sai?u rindai-lo?iskais pamatojums lo?iskam rezult?tam. Lo?isko v?rt?bu izv?li dikt? prim?ra pragm?tisk? lo?ika, ar? subjekt?v?s,,paties?bas“– (melus) izv?li, kuru,,paties?bu» (melus) akcept?t, bet kuriem melu statusu atz?t un to nemain?t. Zinot inform?cijas nes?jus subjekt?vo poz?ciju un subjekt?vo lo?ikas instrumentu tipus, prizmas var prognoz?t to neizb?gamus spriedumus, analogi k? ar b?zes fizikas likumiem to izmanto?anu tehnolo?iju produktos. Esam?bas tap?ana, civiliz?ciju att?st?ta apzi?a pieprasa skaidrojumu/spriedumu, kad, k?p?c, ar k?du j?gu notiek notikumi. Atbildes uz esam?bas j?gu dot civiliz?ciju kult?ras. ?tika/Cita ?tika/ Ideolo?iju teorijas un to prakse, k? ar? katrs sev person?bas EGO piepras?jum?-pretenzijas pieredzes nov?rt?jums, v?sturiskais nov?rt?jums. Zin??anas tuv?k pietuvina notikumu objekt?vam v?rt?jumam. Ideolo?ijas sav? v?sturisk? praks? neizb?gami sevi diskrimin? Dialektikas procesu ciklos, paliek tikai form?ts kur? v?l sevi nav diskrimin?jis t? ir- ?tika. Dialektikas ciklos noform?jas- Cita att?st?ta ?tika jaunajam adekv?taj?m pras?b?m-sav? evol?cij? var piepild?t ar jaunu-modernu v?rt?jumu un perspekt?vu form?jamu viedokli. ?tika jaunaj? attieksm? var ienest jaun? Civiliz?cijas v?rt?bu cikl?, ar citu mor?les saturu, kur ?tika da??ji var aizvietot Ideolo?ijas form?tu vai/un palidin?t domin?jot abu form?tu sint?z?. ?tika ir visu pozit?vo cilv?cisko v?rt?bu satura form?ts. ?tika ir sabiedr?bas defin?tas attieksmes normas -uzved?bai, viedoklim. Bez ?tikas/Citas ?tikas sabiedr?bu Civiliz?cij?m paliek v?l neizmantots vesel? sapr?ta form?ts, bet l?dz vesel? lo?iski adekv?tam form?tam ir v?l t?ls pretrunu ce?? v?l ejams. Sabiedr?bas organiz??anas v?rt?ba v?l ir harmonijas v?rt?bas, kur form?ts pilda sabiedr?bas pretrunu izl?des da??ju funkciju. Esam?bas, visuma mirklim, skait?ojot Izcelsmes hronolo?ijas v?sturi, bet jaut?jums par esam?bas j?gas b?t?bu ir visgr?t?kais, jo t? atbilde var b?t tikai katram subjekt?va. Att?stoties zin??an?m, l?dzi t?m att?st?s lo?iskas versijas -versij?s. Inform?cijas balstoties uz analogiem esam?b? eso?iem modu?iem tos piel?go /modul? esam?bas tap?anas un uzb?ves versij?m. Viss kas eksist?, eksist?ja, eksist?s ir ener?ija, un/vai t?s transform?ciju mat?rij?, biolo?isk? ener?ijas mat?rija. Ener?ija ir dati/inform?cija nesadal?ma v?rt?ba. Ener?ija ir inform?cija, un inform?cijas nes?ja izplat?t?ja. Ener?ij?m zina savu autentisko v?sturisko izcelsmi, bet k? t? lai tos izst?sta-vien?g? autentisk?s ?sten?bas zin?t?ja. Esam?bas viena no eksistences j?g?m ir kust?ba, kura izveido telpu un relat?vo laika atskaite rit?jumu. Esam?bas j?gu ieg?stam modul?jot pret?jus procesus-ja nav kust?bas, infl?cijas tad neform?jas sist?mas, nav att?st?bas-nav nek?, nav pat cer?bas, nav grant?to p?rmai?u, ko nodro?ina nep?rtraukta kust?ba. Ja realit?tes esam?b? ir noticis notikums-notikumos, ir tapusi civiliz?cijas sist?ma, tad tam ir bijis objekt?vam c?lonim, k?p?c ir tie?i t?ds izpild?juma rezult?ts, pret iedom?to ide?lu neatbilsto?s -ir likumsakar?gs, jo procesos un to etapos ir piedal?ju??s biju??s, da??das lo?isk?s v?rt?bas, kuru summa ir to likumsakar?gs rezult?ts. Katra lo?isk? v?rt?ba aktiviz?jas noteikt? procesa etap?, kad ir pieejami resursi un to aprites izmanto?ana. Katram resursam ir t?s lo?isko ?pa??bu izmanto?anas j?ga sist?m?. Evol?cijas procesos Abstrakto v?zijas ide?lismu nomaina pragmatisk? lo?ika/konstrukt?v? komplic?t? lo?ika. Sist?mu jaunajos lo?iskajos apst?k?os var izveidot perfekti, bet ne ide?li. Abstrakti ide?ls paliek k? nesasniedzama jau/vairs il?zija, bet paliek m?r?a status?-motiv?cijai, retorikai, lozungiem, il?ziju m?r?iem Inform?cijas lo?isk?s v?rt?bas sist?m?, vai priek? sist?mas ir saist?tas, vai nav saist?tas, vai pl?na/sh?mas konstrukcij? b?s saist?tas funkcion?li. Saites ir pagaidu/procesa, vai ieg?t? rezult?t?. Saites veido saist?bas, vai t?m ir informat?vs raksturs. Izzinot lo?isk?s notikumu saites/sasaistes tiek konstat?ti notikuma dal?bnieki un to lomas motiv?cija notikumos. Ir inform?cijas pamat saites un pal?g saites, un nejau??bu piemais?juma inform?cijas nes?ju piesliek?an?s saites. Laika gait? inform?cijai top prakses asociat?vais uzsl??ojums kur? pieprasa jau citu model?tu v?rt?jumu. Aktu?l?s situ?cijas probl?mas pieprasa to risin?juma v?zijas un lo?iskos pl?nus, kuru izstr?de ir atkar?ga no citu v?rt?bu kontroles informat?vaj? le?it?maj? lauk?, kur jaunie informat?vie lo?iskie pied?v?jumi ir pretrun? ar domin?jo?o v?rt?bu vadl?nij?m, un poz?ciju nes?ju pretenzij?m, un tad s?k?s du?lo v?rt?bu ietekmes p?rv?rt?bu procesi priek? sak?rto?anas un sist?mas att?st?bas Inform?cijas v?rt?ba izmain?s ar k?du izv?l?to subjekt?vi lo?isko v?rt?bu tiek sal?dzin?ta v?rt?jam? v?rt?ba. Var v?rt?bu attaisnot, vai nosod?t vienm?r b?s rezult?ts, bet tas ir atkar?gs no subjekt?v?s poz?cijas un izvel?t?s sal?dzino??s v?rt?bas. Manipul?cijas ar relat?vo v?rt?bu ir jurisprudences aizst?v?bas viss bie??k lietotais manipul?cijas instruments. Ja pret autentiskiem faktiem tiek izmantoti visp?rin?ti fakti, tas ir darb?bas, tad pret autentiskie faktiem nav citu autentisku faktu, lo?iski tikai var izmantot paliku?os visp?rin?juma lo?iskos argumentus. Jurisprudenc? relat?v? sal?dzino?? likumisk? defin?t? v?rt?ba ir Kodekss, bet ja ir spiediens (diezgan bie?i), tad deba?u inform?cijas lauk? tiek ienestas akcent?tas-domin?tas citas relat?v?s sal?dzino??s v?rt?bas-apel?cija pie person?bas, apel?cija pie visu faktu,,it k?» neesam?bas-arguments pie proced?ru nepiln?bas/neatbilst?bas. Var akcent?t v?l nepier?d?tu faktu, kur? ir b?tisks, bet t? pier?d??ana nav vis? faktu kopum? nepiecie?ama-manipul?cijas ar faktu kura noz?me tiek sak?pin?ta procesam, mainot notikumam b?tisko inform?ciju uz tie?i nesaist?to neb?tisko. Saper?ta inform?cija tiek aktiviz?ta summ?ta, t? aizpilda/domin? aktu?laj?- operat?vaj? t?mas inform?cijas apmai?as lauk?-koncentr?tas inform?cijas novirze, bombard?jot l?muma pie?em?anas motiv?cijas inform?cijas apzi?as operat?vos laukus. Mainot adekv?to relat?vo sal?dzino?a v?rt?bu vienlaic?gi ar? main?s pats process-spriest uz apspriest, nospriest, izspriest, p?rspriest, nepiespriest, ne to spriest, citu spriest, neb?tiski spriest. Procesa relat?vais manipul?cijas instruments atbilsto?i citai relat?vai prizmai noform? vien?gi iesp?jamo jau p?rveidoto autentisko sprieduma v?rt?bu. Manipul?cij?s/modul??an?/improviz?cij?s/ kombin?ciju veido?an?, izmantojot k? platforma mode?a moduli- autentiskus faktu notikumus, vai/un nenotiku?us notikumus priek? realit?t? konstru?tam modulim. Modul?cijas procesa sast?vda?a ir iesp?jamu priek? viedok?iem/secin?jumiem aktualiz?tas v?rt?bas priek? informat?v?s c??as, du?lisma deba?u form?t?. Manipul?cij?s ar terminiem tiek izmain?ta faktisk? b?tisk? noz?me. Esam?bas dinamikas b?zes likums kontrol?tas att?st?s—dialektikas/dinamikas algoritmos sist?mas/evol?cija, att?st?bas form?tu cikli/etapi/laikmeti/?ras/form?cijas/soci?l?s iek?rtas (soci?li organiz?tas sist?mas).Atbilsto?i izv?loties inform?cijas apstr?des lo?ikas veidu/tipu/v?rt?bu ieg?st atbilsto?us sprieduma rezult?tus-pragm?tiskos/emocion?los/emp?tijas/racion?los/identit?tes/politiskos/strat??iskos/il?ziju/melus/propogandu/sh?mas/pl?nus/uzst?d?jumus/konfigur?cijas/kontekstus.Inform?cijas v?rt?bas improviz?cijai tiek izmantoti relat?vie instrumenti-cits skata punkts/cits inform?cijas pl?smas koridors/cits inform?cijas avots/inform?cijas mikroskops/inform?cijas t?lskatis/inform?cijas ?abloni/inform?cij?s lek?li/argumenti. Lo?iskais pamatojuma skaidrojums balst?s uz da??du lo?isko v?rt?bu savietojam?bu izv?l?ta algoritm?, kur? ir sist?mas dinamikas att?st?bas j?ga, kura modul? attiec?gu pamatojuma sl?dzienu -paties?bu relat?vo vai/un objekt?vo ?sten?bu balst?tu uz dabas likumiem, kuri izmantoti priek? sist?mas lo?ikas noskaidro?anas. Esam?bas izp?te s?kuma etapos lo?iski notiek ar izt?les lo?ikas pamat?, kurai tiek pievienota asociat?v? analo?ijas lo?ika-relat?v? sal?dzin??anas modul??ana-t? ir bijis. Izt?le ierosina apzi?as ener?ijas ?ener?ciju par t?mu uz att?sta izzi?as motiv?ciju lo?iskiem izskaidrojumiem. Inform?cijas ideju lo?iskais izejmateri?ls: – Idejas top uz konstat?tu notikumu likumsakar?b?m, izzinot to lo?iskos c?lo?u -iemeslus, kuri tiek apzin?ti lo?iskaj? intelekt? noform?t?s kvalific?t?s, sist amiz?tas zin??an?s. – Zin??anas tiek kvalific?tas/defin?tas saglab?tas-izplat?tas inform?cijas b?zes da??dos, da??dos kvalit?tes, ticam?bas inform?cijas nes?ju avotos. – Dabas likumu kombin?cijas resursu piesaistes izpild?jum?, realiz?tas funkcion?jo??s sist?m?s ir ideju realiz?cijas lo?iskais ce??. Idejas v?rt?bas notur?bu dikt? pragmatisk?s/racion?l?s resursu izmanto?anas/apmai?as lo?ikas argumenti. – Spriedumi par sist?mas resursu izmanto?anu ir adekv?tuma lietder?bas koeficients resursa ietekmes potenci?lam. – Lo?iskais sapr?ta intelekts- izdz?vo?anas instruments/ierocis /att?st?bas savstarp?j? konkurences c???, ja tam ir dominante starp citiem lo?ikas veidiem. – Dati kvalific?ti p?c to noz?mes veida tipa (specifik?cijas ?pa??b?m) ieg?st no noz?mes izmanto?anu noform?tai lo?iskai idejai un realiz?ta t?z?s/lo?iskos apgalvojumos. – Eksist?jo?a realit?tes izzi?a ar objekt?vo lo?iku, kritisko lo?iku sast?do?a-?sten?bas konstat??ana =pier?d?jumi/fakti/dabas likumi kuri sast?da dabas lo?isko b?zi. – Esam?bas sast?do??s elementu element?rda?i?as ir vienas izcelsmes un ir identiski vien?das, bet t?s savstarp?j?s da??du sp?ku mijiedarb?b?s izveido sist?mas kuras cit? kombin?cij? ieg?st citas ?pa??bas-citu inform?cijas lo?isko v?rt?bu. – Instinktu/refleksu uzved?bas dominantes ietekmi noform?t? papildin?t? soci?l? inform?cij? —ties?bas uz kuru pamata tiek noform?tas cita tipa civiliz?cijas sist?mas. – prim?r? notikuma inform?cija t?l?k form? n?ko?o t?mas ??des notikumu inform?ciju, ar t?s sast?va selekt?vu darbasp?j?go v?rt?bu p?rnesi. – Prim?ri ideja form?jas uz nezin?mo apzin??anu, p?c to noskaidro?anas to ?pa??bu adekv?ta izmanto?ana idejas konstrukcijai. – Esam?bas inform?cijas spektru pl?smu sast?da -realit?tes il?zija un du?li pret?ja realit?tes objekt?vie faktu notikumi -nemodul?ti/netransform?ti. – T?mu motiv?ciju form? realit?tes resursu apguves piepras?jums to ieguv?/apguv?. – Viena notikuma t?mas saist?ba ar citu notikumu/par?d?bu noform? summ? secin?jumus, kuros top notikumu lo?iskais arguments. – Sign?li noform?ti/saglab?ti datos noform? izmantojumu inform?ciju. – Dabas likumsakar?bu atkl??ana dot ideju lo?isko att?st?bu priek? sist?mu konstru??anas, to pilnveido?anas, un uz to pamata t?l?ku atkl?jumu tap?anu. – Izt?les t?lu fors??anas griba darbojas tik ilgi kam?r to nodro?ina realit?tes b?zes saist?to likumu objekt?v? griba resursu darb?b?m. – lo?isk? il?zija nodro?ina br?vu nosac?tu inform?cijas lo?isko v?rt?bu pl?smu kur?s par?d?s racion?li skaidrojumi-subjekt?vie. – Pag?tnes notikumu summas v?rt?bas form?- tagadni un vienlaic?gi nep?rtraukta dinamik? n?kotni. – B?zes likumu izmanto?ana tiek izmantota uzdevumu pl?no?anai un to veik?anai izv?loties tos p?c ?pa??b?m funkciju ??des nodro?in??anai. – Lai konstru?tu sist?mas ir nepiecie?ama jomu standartiz?cija-v?rt?bu atbilst?bai, sinhroniz?cijai. – Resursu apmai?as nestsp?ja -maksim?lais limits -lai balans?ti var?tu funkcion?t sist?ma, kur subjekt?vo pretenziju k?pin??ana rada sist?mas pret balansu, un deform?ciju, un funkciju j?gas zudumus. – Tendences pariet organiz?ta citu v?rt?bu akcenta proces?, saturs tiek piepild?ts ar destrukt?vam antisoci?lam v?rt?b?m kur soci?las atkl?tas arhektiat?ras sist?ma tiek kapit?li deform?ta l?dz sabrukumam. – Sa?emt?s inform?cijas p?rbaude no citiem inform?cijas nesakar?giem avotiem, cit?m datu failu b?z?m uz inform?ciju sast?vda?as ?sten?bu/atbilst?bu, jo agr?k nebija ar nep?rbaud?to inform?ciju j?gas ar to manipul?t citiem m?r?iem. – Masu medijos speciali noform?ta zi?a ir m?r??ta uz masu apzi?as dinamikas form??anu, motiv?cijai viedok?a dinamikas form??anai, kur fakti un dzi??ka anal?ze nav pie?aujama, un ja t? protams par?d?s t? tiek blo??ta, vai ignor?ta jo j?ga ir inform?cijas j?gas t?lam, nevis faktiem. – Lai kritiz?tu ir j?b?t motiv?cijai, un b?tiski no eso?am statusa poz?cij?m, vai dabisk?s opoz?cijas, kas ir c??as instruments. Kritikas lo?ikas inform?cijas instruments tiek izmantots, vai to nepie?auj ideolo?ijas form?ts kritiz?t pamatnost?dnes, neveiksm?gi veido visp?r?jo politiku – politisk?s sist?mas stagn?cija ar procesu degrad?ciju, kad ir sabalans?tas grupu/grup?jumu intereses un t?s ir apmierin?tas-nav grup?jumu pretenziju tot?lu pretrunu-balans?tu pretenziju un ietekmes lauku jom?s-kartelis – il?zijas v?rt?ba priek? realit?tes sist?m?m, abstraktas v?rt?bas- organizatoriskais piepras?jums – il?zija noform? il?ziju par EGO p?rliec?bas strukt?ras v?rt?bu – p?rliec?ba main?s no citiem faktoriem, kad tiek atrasti citi argumenti priek? jaun?s p?rliec?bas/viedok?a, katrai p?rliec?bai sava likte?a lo?ik? relat?v? cena – ideju lo?ikas konstrukcijas informat?vais atbalsts ir argumentos – J?gas sast?vda?a ir perspekt?vas iesp?jamas lo?iski adekv?tas pl?notas darb?bas – Jauna aprites v?rt?ba ir evol?cijas etapa att?st?bas v?rt?ba. – Ideja- notikumu likumsakar?bas kuras var atk?rtot citur tie?i saist?tos, vai/un cit?s sist?m?s -resursu funkcijas priek? l?dzv?rt?g?m sist?m?m. – Ideju sist?ma-resursu atkar?ba funkcij?s /algoritmos un motiv?cija ar kontroles l?me?iem ar defin?tiem datu ieg??anas /apmai?as informat?vaj?m un datu nes?jus sist?m?m. – Ieg?t? datu inform?cija no notikumiem un to selekt?vi lo?iski intelekt? apstr?d?jot form? idejas, lo?isk? modul?cij?- par t?s relat?vu pielietojumu aktu?l?m, vai/un n?kotn? pl?not?m notikumu situ?cij?m. – idejas form? lo?iskos algoritmus ar nepiecie?amo ?pa??bu kombin?cij?m, defin?tos m?r?tiec?gos procesos, kuri tiek kontrol?ti ar ietekmes mijiedarb?bas pieejamiem /izmantojamiem instrumentiem/meh?nismiem/ sist?m?m. – Lai noform?tu, vai/un piesl?gtos resursu sist?mai, ir nepiecie?amas datu nes?ji (visi iesp?jamie izmanto?anai un to ieg??anas veidi) saites informat?v?s- lai veiktu iepl?not?s datu funkcijas. – t?ra ideja-perspekt?va, papildin?ta ar argumentiem ieg?st sist?mas aprises – Ideolo?ija modulis, kur? da??ji, vai piln?gi deform? vesel? saprata lo?iskos spriedumus piln?gi blo?? pa?kritiku, bet pa?u neizb?gami apzin?t?s pretrunas tiek projic?tas uz oponentu – noform?ts il?ziju t?ls, ir arguments – v?rt?bu pl?smas sinhroniz?cija priek? ideolo?ijas/paradigmas-strat??ijas kontrol?ts process – relat?v?s pieredzes poz?ciju spriedumu v?rt?bas-izmantojamas manipul?cij?s – il?zijas pied?v?jums- atbilsto?am piepras?jumam – Identiskas sist?ma, vai to izmantoti tikai konstrukciju elementi – Visp?rin?ti argumenti retorikai-ideolo?iska ietekmes v?rt?ba – Lai modul?tu ar manipul?to inform?ciju, ir nepiecie?ams inform?cijas materi?ls, uz k? pamata, zinot jau poz?ciju form?t nodomus, kontekstus, abstrakti, un/vai ar realit?tes elementiem – inform?cijas c???s, ir prim?ri neiecie?ams materi?ls, re?li notikumi kuru c?lo?i tiek main?ti pret?ji un pied?v?ti oponentam, pretinieka nodomi tiek form?ti no visiem iesp?jamiem negat?vajiem tiem pied?v?tiem scen?rijiem – Da??di atdal?ti telp? darba dar?t?ji darot vienu to pa?u darbu, proces? neatkar?gi non?k pie lo?isk?m atzi??m, k? lo?iskas darb?bas var resursus optimiz?t, jo pati Esam?bas uzb?ve ir lo?isko likumu dikt?ta-darb?b?s tiek atkl?tas, tas kas ir jau fundement?la lo?iskas sist?mas funkciju iesp?jas. Esam?bas sist?mas ir lo?iskas, bet to izman?t?ji m?dz b?t deform?tu apzi?as nelo?isku sprie?anu Att?st?bas procesos politisko ideju-ideolo?ijas organiz?t ideju/abstraktos principus un to realiz?ciju realit?te sist?m?. Procesos pamatv?rt?bas evol?cijas procesos non?k pretrun? ar realit?tes notikumu negat?v?m izmai??m, kad cita ideolo?ijas ietekme s?k apdraud?t /domin?t pret,,harmoniz?tu» sak?rtotu l?dzsvarotu sist?mu eksistenci, kur k??du c?lonis nesp?ja (ideolo?isk? p?rliec?ba) situ?ciju nov?rt?t ar kritisko/pragm?tisko lo?iku, ko nedot k?da b?zes ideolo?ijas pamatv?rt?ba, ko pavada izmisums/nezi?a, ja t? tiks atcelta, jo t? it k? var zust ideolo?ijas pamatnost?dnes-izveidojas ideolo?isk? kr?ze-ideju tr?kums priek? ideolo?isko probl?mu risin??anas. Neatbilst?ba abstraktai idealiz?tai idejai -pret t?s ?aunpr?t?gas izmanto?anu realit?t?-ideolo?ijas b?t?bas pies?r?o?ana. Ideolo?isk?s kr?zes apst?k?os aktiviz?jas restaur?t?s biju??s ideolo?ijas jaun?s versij?s, ja ir ideolo?ijas kr?ze, un nav v?l jaunu ideju realit?tes ideolo?ijas situ?cijai. Ideolo?isk?s kr?z? par vieno c?lo?iem ir abstrakto principu visp?r?gs modulis, kur? nesp?j integr?t pretrun?g?s akcent?t?s domin?jo??s jaun?s v?rt?bas-abstrakto principu izmanto?anas pretrunas pret realit?tes jaunajiem nosac?jumiem, form?jas nelo?isks absurds. Ideolo?ijas s?kuma idejas form??an?s laik? tiek ?emtas re?las pretrunas, lai tas dz?stu, t?l?kos posmos att?st?s, akcent?jas citas pretrunas neizb?gami ar kuras prim?r? form?t? t?s neiek?aujas-sintez?tas jaun?s p?rsp?l?t?s idejas un to nes?ji. Jebkuras Ideolo?ijas beigu sakums ir p?rsp?l?ts nerealiz?jamas idejas, kur ne realiz?cija rada vil?anos. Neviena Ideolo?ija neietver pretrunu risin??anas algoritmu pa?ai ideolo?ijai t?s v?rt?b?m, jo t?s ir monol?tas ar pie??mumu, k? apsol?ta ir,,paties?ba». Realit?te laika gait? pieprasa ideolo?ijas citu izpild?jumu, ja tiek sabalans?ts piepras?jums un ideju v?rt?bas- notiek ideolo?ijas veiksm?ga evol?cija. Ja ideolo?ija ir harmoniju un att?st?bu neso?a, ideolo?ijas kr?zes apst?k?os to var moderniz?t adekv?ti jaunajiem izaicin?jumiem-jaunu ideolo?ijas versiju-realit?tei atbilsto?u lo?isko versiju. Ja netiek moderniz?ta, kori??ta ideolo?ija, tad piespiedu lo?isk?s darb?bas pret situ?cij?m tiek da??ji visp?r?gi ap?aub?ta ideolo?ijas nestsp?ja jaunos faktoru ietekmes apst?k?os-neizb?gams lo?isks secin?jums. Katrai ideolo?ijas ietekmei ir savs v?sturiskais saglab?jies potenci?ls, un t? eksistence ir atkar?ga no t? moderniz?cijas izveidot?m sait?m nezaud?jot ideolo?ijas j?gu, nu jau ar citu ideolo?isko realit?ti. Esam?b? viss neizb?gami evol?cij? main?s-ideolo?ijas/tehnolo?ijas sav? v?stures neapturam? ritum?. Ideolo?iju ideju pamat? ir k?da sabiedriska v?rt?ba kura k??st par organiz?jo?o v?rt?bu, notiek t?s akcent?cija, noz?mes palielin??anu. Situ?cijas noform?jas vienotos inform?cijas pl?smas apmai?as ietekmes laukos, kuros tiek ienesta da??du poz?ciju/motiv?cijas inform?cija un attiec?gi motiv?cijas piepras?jumam, tiek izv?l?ti no faktu aprites laukiem vajadz?g?/der?g? inform?cija argumentiem. Fakti /argumenti tiek, vai netiek p?rbaud?ti, iemesli da??di: – arguments pie autorit?te – arguments pie statusa – arguments pie kompetences – arguments pie da??diem inform?cijas aktiviz?t? aktu?l? aprites lauka poz?cij?m rezult?t? netiek. vai tiek izv?rsta komplic?t? lo?isk? anal?ze. Aktualiz?tais inform?cijas kombin?ciju situ?cijas lauks var pild?t tikai k?du le?it?mu funkciju sist?mas ietvaros, kura ir defin?ta: – likumos – instrukcij?s – trad?cij?s Inform?cijas lauku aktiviz?cija notiek ar t?mas ierosmi ar terminiem/j?dzieniem- kuri ir relat?v? poz?cija procesam -kura form?ts ir t?mas attieksmes vadl?nija. Inform?cijas mekl??ana/ieg??ana/eso??s inform?cijas anal?ze/iztr?ksto??s inform?cijas ieguvei lo?isko ce?a izv?le/avotu ieg??anas apzin??ana/no ieg?t?s inform?cijas b?zes kvantit?tes selekt?va vajadz?g?s inform?cijas kvalific??ana/inform?cijas preciz??ana/inform?cijas papildin??ana/inform?cijas att?r??ana/inform?cijas apstr?de, p?rstr?de -lo?iskais inform?cijas apstr?des /izstr?des ce??/inform?cijas noform??ana t?mai. Manipul?cijas ar inform?ciju faktiski ir -manipul?cijas ar argumentiem priek? pret argument?cijas, un/vai motiv?cijas, vai/un pamatojuma/viedok?a/secin?juma-noform?tam darb?bu t?l?k pl?nam. Esam?bas procesos sist?ma -sist?m? inform?cija tiek noform?ta/apstr?d?ta ar argumentu pamatojumiem, ieg?stot tos lo?isko dzirnavu apstr?d? —lo?iskais pamatojums/vadl?nija/secin?jumi /lo?isko darb?bu j?gas etapi. Ie?emot informat?vo relat?vo poz?ciju procesos situ?cija dikt? noteikta tipa inform?cijas lo?ikas spriedumus-relat?vais lo?iskais piepras?jums procesam. Baltu var lo?isk?s dzirnavas samalt par pel?ku- un otr?di, un te ir da?a,, ?sten?bas» – jo balt? kr?sa ir visu atstarotu vi??u garumu redzam? gaisma, kura sast?v no visiem krasu spektriem, bet to atstaro?anu izlai?ot caur dif?zu spogu?a virsmu vairs neizskat?s balta, analogi ir ar lo?ikas dzirnavu prizm?m-sietiem. Esam?bas eksistence uzb?ve fundament?lajos lo?iskajos datu, inform?cijas pl?sm?s to darb?b?s, to nes?jos m?r?a j?gas b?t?ba ir realiz?ties ar lo?ikas meh?nismiem/instrumentiem argument?t?s pamatot?s darb?b?s funkcion?jo??s sist?m?s. Lai realiz?tu savu resursu iesp?ju potenci?lu, att?st?t?s evol?cijas inform?cijas lo?isk?s v?rt?b?s-ener?ijas esam?bas dinamikas j?ga lo?isk?s p?rv?rt?b?s. Arguments lo?iskai j?gas ir pamatojums. B?zes likumi kontrol? sist?mu resursu, v?rt?bu balansu/l?dzsvaru un lo?isko harmoniju ar dabiskiem to eksistences instrumentiem, lo?isku notikumu neizb?gamu sec?bu disharmonijai un paral?lu procesu izrais?t?m pretrun?m, antagonismam ar ?o sist?mu izzu?anu, boj?eju. No ANTI soci?lajam (primit?v?s lo?ikas pirm? transform?cija no b?zes modu?a-instinktiem) sist?m?m, t?l?k tiek p?r?emti izv?les k?rt?b?, k? nepiecie?am?bas to izv?l?ti/izveidoti instit?ti ar moderniz?t?m versij?m- cit? satura izpild?jum?, varas procesa nodro?in??anai. Instit?ti /Instit?cijas form?jas sabiedr?bas organiz??anai uz pretrunu pieredzes uz varas/sabiedr?bas piepras?juma, izveidot darb?b?m (noteikumi/atzinumi) noteikumu defin?tu abstrakti le?it?mu b?zi ar -terminu/j?dzienu apz?m?jumiem priek? defin?t?s uzved?bas/darb?b?m. Dialektikas procesu v?stur? notikumu procesam no varas/autorit??u l?deru puses tiek pie??irti termini, t?zes (noz?m?gas runas) kuru noz?me ierosina kardin?las tendences-p?rmai?as sist?m?s-tiek defin?tas v?rt?bas un situ?cijas. Datiem, inform?cijai piem?t fundement?la Esam?bas likumu nes?ja ?pa??bas -eksist? iesp?ju kombin?ciju izk?rtojuma ?pa??bas, veidot sist?mu ar t?s funkciju saist?tu noz?mes j?gu. Notikumi Esam?b? notiek izveidojot notikumu funkciju telpu- resursu vietu, platformu uz eso?o, un/vai piesaist?to resursu b?zes, izveido ciklisku l?dzv?rt?gu notikumu ciklisku ap?veida atk?rto?anos, kas nodro?ina sist?mu funkcion??anu-resursu apmai?u, ar protams neliel?m notikumu neizb?gamam korekcij?m katr? darb?b?/cikl?, kur att?st?s citas v?rt?bas priek? cit?m sist?mas kombin?ciju akcentiem, un vado?ajam v?rt?b?m, un idej?m citai revolucion?rai/reform?jamai sist?mai. Darb?bas, darbs j?gu Esam?b? ieg?st- ja t?s no pagaidu resursu izk?rtojuma, it k? haotisk?m (rekombin?cija) darb?b?m noform? ciklisku darb?bu resursu sist?mu. Ir cikliski atk?rtojo?ies notikumi (evol?cijas spir?les, revol?cijas, reformas, p?rv?rt?bas, ideju vad?bas mai?as) resursu sp?ku rekombin?cij?, uz pagaidu poz?cij?m, lai no t?m noform?tu sist?mu uz citiem noform?ju?iem iesp?jamiem savstarp?ju darb?bu algoritmiem. Lo?isk?s versijas dot spriest inform?cijas anal?z? neizb?gami balstoties uz esam?bas eso?iem —eksist?ju?iem funkcion?jo?iem modu?iem/failiem/datu b?z?m, liek hipot?tiski pie?emt du?las, dialektikas lo?ikas form?tu un t? ietvaros kontekst? modul?t, citas iesp?jamas versijas, lo?iski citas pret?ju b?zes v?rt?bu versijas-lo?isk? v?rt?bu mai?a kombin?cij?s priek? sist?m?m. Ieg?tiem —kop?tiem un saglab?tiem datiem par notikumiem biolo?isk?s mat?rijas un ener?ijas mijiedarb?bas notiku?iem notikumiem, vai balstoties uz ieg?t?m zin??an?m objekt?v?m likumsakar?b?m, var pl?not, paredz?t notikuma notik?u- vai/un zinot notikuma rezult?tus var izskait?ot to v?rt?bas, notikumu darb?bu rezult?tu veido?an? izmantojot atrodot darb?bu algoritmu. Inform?ciju nokop?tu inform?cijas nes?j?, ar to var jau veikt manipul?ciju darb?bas. Subjekt?vam spriedumam sist?m?s ir objekt?vs form?ta piepras?jums lai nodro?in?tu objekt?vo poz?ciju ar subjekt?vi modul?t?m kombin?t?m v?rt?b?m priek? soci?la statusa, kur subjekt?vais status dot kontrol?t, ietekm?t objekt?vo resursu pl?smu, aizvietojam?bu/ pieejam?bu to vajadz?gu piepras?juma organiz??anu. Subjekt?vi akcent?ti model?ta, realiz?ta inform?cijas lo?isk? vad?bas v?rt?bas produkt?, k??st zin?ma informat?vi un vizu?li atpaz?stama v?rt?ba simbolos (v?rdi, termini/j?dzieni/logotipi/aplik?cijas/visu veidu grafiskie un citu veidu simboli) pie??ir konkurences c???s ie?emto le?itimit?tes aprites statusu, kuri k??st par ideju sp?ka nes?ju-ideolo?ijas simbola identit?tei, un dot kontrol?t objekt?vo sist?mas resursus ar noteikumiem, likumiem, trad?cij?m, pie??mumu argumentiem. Viens no iemesliem ideolo?ijas pret balansam ir t?s nes?jus atsevi??as person?bas EGO pretenzijas ieg?t iev?r?bu/svaru/atpaz?stam?bu sist?m? ar da??d?m radik?l?m idej?m, ar v?rt?bu sagriezt virpuli ideolo?ijas laukos, kura aktiviz? pretrunas sabiedr?ba, vai/un cit?s sist?m?s. B?zes princips-jebkuri p?rsp?l?jumu izjauc sist?mas balansu, iz?emot- tad, kad tas ir nepiecie?ams priek? evol?cijas-re?li balanss sist?m?, re?li vairs neeksist?-pretrunas nospie?/apspie?. Lo?ikas dinamika Esam?b? autentiski atk?rtot biju?u notikumu nav iesp?jams (vien?gi tehnolo?iskaj? ra?o?an?, bet ar? te ir no katras darb?bas notiku?as exa/ato l?me?os (nodilums/deform?cija/laiks/poz?ciju potenci?ls) izmai?as, to nedot notiku?u notikumu dinamikas ieg?to v?rt?bu summas poz?ciju potenci?ls, un to inerce, ?is dinamikas b?zes apst?klis kori?? uz jaun?m tendenc?m/iesp?j?m/pretenzij?m, palidin?t?s j?gas procesa vadl?nij?s. Eksplozijas nep?rtraukt? dinamikas st?vokl? notiek neizb?gamas p?rv?rt?bas Esam?bas nep?rtraukt? dinamikas pl?sm?, l?dz ar to lo?isk? anal?ze balstoties uz biju?u pieredzi papildus re?lajiem notikumiem summ?jas, v?l citi notiku?u izmai?u faktori un nosac?jumi, iesp?jas, kurus nosaka jauni veidot?s poz?ciju v?rt?bas un jauno v?rt?bu v?zijas, kuras nodro?ina pavado??s izmai?as laika telpas jauni veidot?jos resursu izk?rtojumos. Lo?iskaj?s darb?b?s var kop?t/atdarin?t/atk?rtot/?emt par piem?ru/l?dzin?ties notiku?iem notikumiem, bet to v?rt?jums nedaudz vai/un kardin?li main?s, ko nodro?ina biju?o notikumu dal?bnieku neizb?gami izveidoju??s du?las poz?cijas, no to pieredzes, negat?vas/pozit?vas, at??ir?gi apzin?ti konkretiz?ti pretenziju-secin?jumi. Uz notikumu b?zes tapu??s v?rt?juma pretenzijas ir ar mijiedarb?b?s potenci?lu kuras nes mijiedarb?bu p?rmai?as eso??s sist?m?s-relat?v? Dialektika -Esam?bas realit?tes uzb?ve, bet ne abstrakt?s teorij?s. Lo?isk? Dialektika Esam?bas uzb?ves darb?bu es?bas b?zes algoritms. Divu vai/un vair?ku, da??du v?rt?bu mijiedarb?bu darb?b?s notiek sist?mu form??an?s-poz?cijas /opoz?cijas/star poz?cijas/dispoz?cijas form??an?s. T? k? poz?cija un /vai opoz?cija ir viena dialektisk? procesa rezult?ts, p?c b?t?bas t?s ir savstarp?ji vienot?s sist?mas no vienot?m laika telpas v?rt?b?m tapu?as, tikai da??diem to v?rt?jumiem un pretenzij?m, un ietekmes iesp?j?m. Dialektikas att?st?bas procesi notiek gredzenos pa spir?li-?ras/form?cijas/ideolo?ijas/iek?rtas. Poz?cija un opoz?cija c?n?s savstarp?j?s konkurences c???s par sist?mas vad?bu, un ietekmi. B?zes likums -lai opoz?cija ieg?tu savu ideolo?isko identit?ti, tai ir j?noform? pret?jas vismaz abstrakti v?rt?bas, lai ieg?tu savu atpaz?stam?bas identit?ti un var?tu to dal?bniekus atpaz?t informat?vi – k?das v?rt?bas/pseido v?rt?bas/ANTI v?rt?bas tos vieno kop?gai re?lai vai/un abstraktai identit?tei. Poz?cija kontrol? /vada resursus, bet opoz?cija ce?? uz to, izm??inot /mekl?jot iedarb?gus instrumentus pret poz?ciju, l?dz tie tiek apzin?ti procesu instruments efekti priek? sist?mas vad?bas mai?as. Katra poz?cijas k??da ir t?m?juma m?r?is opoz?cijai. Notikumos poz?cijas mai?a, kad opoz?cija ie?em poz?ciju biju?ai poz?cijai nevar pie?emt biju??s opoz?cijas v?rt?bas, tai j?mekl? jaunas kombin?cijas v?rt?bas —turpin?s inform?cijas att?st?bas-evol?cijas spir?lveid?gais ce??. Ja sist?m? faktiski,,opoz?cija» (apmierina eso?? sist?mas b?t?ba un iesp?jas) ir tikai abstrakta, bet re?li neso?a t?s pa?as poz?cijas v?rt?bas, tad p?rv?rt?bas nenotiek strauji, bet savstarp?j?s c???s top cita tipa motiv?cija c??ai par varas statusu poste?iem. Lai iepl?notu lo?isk?s darb?bas, tiek sav?kta adekv?ta iesp?jams biju?a l?dzv?rt?ga notikuma inform?cija, un noskaidroti c?lo?i resursu sv?rst?b?m, un k?das izmai?as t? funkciju darb?b?s var notikt, pret t? izveidoto funkciju (defin?tu iesp?jamu darb?bu) j?gu sist?m?. Iejauk?an?s /cita nepl?nota mijiedarb?ba resursa funkcij?s izraisa probl?mu (av?rijas) situ?cijas, kuru nov?r?anai/korekcijai var un tiek izmantotas iejauk?an?s notiku?? situ?cij? saska?otas darb?bas. Lo?isko secin?jumu kvalit?ti nosaka ieg?t?s inform?cijas, datu autentiskuma v?rt?bas kvalit?te, un izveidot? notikuma dal?bnieku /v?rt?t?ju /spried?ju subjekt?v? poz?cija, kura veido lo?isko kopsauc?ju, kur? ir atkar?gs no subjekt?v?m pretenziju motiv?cij?m, pret to, vai citu resursu izmanto?anu, vai neizmanto?anu-darb?bu defin??anu sistem?tisk? programmas pl?n? un lo?istikas izpild?. Lo?ikas pl?smas procesos notiek relat?vo notikumu sist?mas v?rt?bu kombin?ciju apzin??ana, izzi?a so?os (inform?cijas sav?k?ana/apkopo?ana), konstrukt?vos un defin?tos, zin?mos darb?bu algoritmos, kuri sp?j nodro?in?t to saprotamu lo?iski prognoz?jamu adekv?tu darb?bu rezult?tus. Lo?isk? proces? noform?jas, vai form?jas zin?mo un nezin?mo v?rt?bu noform?ti notikumi, k? ar? notikumu blakus procesi, k? ar? paral?li tie?i nesaist?ti, vai pagaidu citu sist?mu piesl?gu?u procesi, un to procesu produktu/starp produktu v?rt?bas, un saist?tie piemais?jumi, kuri izmaina vai papildina j?gas ?pa??bas, izmaina vai neizmaina tendences. Lo?iskos procesos katr? so?u etapa darb?b?s ieg?st rezult?tus, vai starp rezult?tus/ atzi?as, vai gatavu izn?kumu-notikumu darb?bu rezult?ta summu, uz kura t?l?k var form?t citu lo?isk?s ??des spriedumus, ierosin?t citus papildus, vai turpin?t eso?os pamat procesus. Lo?iskais process ir ierosin?ts un noticis k? vajadz?gs, der?gs (VAI/UN) ne vajadz?gs, neder?gs kait?gs dotaj? laika vien?b?, vai nev?lams p?c b?t?bas, vai novirz?ms cit? lo?isk? ??d? citai lo?iskai j?gai. Lo?iskais process var b?t negat?vs-ne lo?isks (nepareiza adekv?t? dom??ana, cita sl?pta motiv?cija/strat??ija),bez m?r?tiec?gas faktu konstat?cijas, k? abstraktu secin?jumu sakopojums, iesp?jamu pie??mumu nes?js, bez iesp?jas objekt?va izn?kuma prognozes, anal?zes secin?jumiem ieg?stot visp?rin?jumu saraust?tas/nesavienojamas lo?ikas form?tu. Lo?isk? j?gas procesam ir /vai nav der?guma termi?? priek? aktu?lo notikuma procesa, vai to etapiem, vai priek? resursa apguves. Lo?iskie secin?jumi ir der?gi, vai citreiz iesp?jams b?s noder?gi, citu lo?isku notikumu form??anai. Lo?iska proces? var ieg?t atzinumus, iesp?jam?m likumsakar?b?m kuras iesp?jams notiks citos ierosin?tu faktoru apst?k?os. Negat?va lo?isk? pieredze ir informat?vais materi?ls citu darb?bu veik?anai/neveik?anai -cit? uzlabotu piem?rotu lo?ikas instrumentu izmanto?an?- cit? noform?t? sist?m?. Lo?iskais process ir v?rt?gs priek? (VAI/NE/UN/JA) pret k?du relat?vo v?rt?bu, kurai ir pamatoti konstru?ta lo?isk? vadl?nija, ja ir vadl?nijai-l?nijas/sist?mu koordin?tes, tad ir sist?mas aprises un v?rt?bu iesp?jama aprites sai?u tap?ana. Katram notikumam ir b?tiska, vai neb?tiska ietekme uz lo?iskajiem m?r?a vad?tiem so?iem-darb?b?m vai/un- bez darb?b?m. Faktiski katru lo?isko darb?bu veic un vada inform?cijas nes?js sist?m? -kuru vada cita l?me?u lo?ikas vad?t?ji-visi inform?cijas nes?ji ir procesu tie?i/netie?i vad?t?ji neatkar?gi no deklar?t? statusa. Izv?loties un/vai mainot relat?vos argumentus notikuma v?rt??anai, main?s relat?v? (main?g?) poz?cija un v?rt?juma attieksme/konteksts, par/ vai pret notikumu, manipul?cijas ar izv?l?tajiem selekt?vajiem argumentiem-tas bija dom?ts t?, bet ne t? k? saprasts-cita konteksta iep?t?s versijas vad?bas mai?a. Argumenta paskaidrojuma noz?me main?s atkar?ba no sist?mas piepras?juma/ lai izvair?tos to konflikta /vai ierosin?tu konfliktu. Izmainot/samainot/nomainot akt?vo izmantoto relat?vo v?rt?bu pret/ vai ar kuru tiek v?rt?ta cita relat?v? v?rt?ba, tad atbilsto?i main?s secin?jumi/spriedumi —katra izv?l?t?s relat?v?s v?rt?bas darb?ba un izmantot? tai atbilsto?? algoritm? dot citu v?rt?bu ?pa??bu mijiedarb?bu rezult?tu summu/kontekstu un t?s j?gu. Lo?iski pamatot? inform?cija savu iedarb?bas/mijiedarb?bas potenci?lu ieg?st pa?trin?t?jos inform?cijas nes?jos, apzi?as un tehnolo?iskajos aktualiz?ta cirkul?cij? ar katalizatoriem-motiv?ciju (emocion?lu motiv?tu reakciju) – kontekstu/v?zijas papildin?juma ierosmi priek? viedok?a un secin?jumiem vai pretargumentiem pret to. Ir lo?isk?s dinamikas likumsakar?ba, p?rs?tin?ta /bag?tin?ta aktu?laj? aprit? domin?jo?a inform?cija, ieg?st inerci/nogurumu jo pieprasa pastiprin?tu ener?iju ieg?tai/eso?ai dinamikai, notiek-dabisks nogurums/izl?des pretreakcija t?s aktualiz??anai, un inform?cijas nes?ju apzi?as dabisks nogurums, intereses un uzman?bas notur??an?-negat?vu nom?co?u/apspiestu (nav izt?les viedok?iem) emociju cirkul?cijas noguruma pretreakcija. Lo?ikas relat?vais process. Kas ir ?sten?ba-viss kas eksist?/eksist?ja iesp?jam? ?sten?ba, to ko var izveidot uz dabas un inform?cijas zin??anu objekt?vajiem likumiem/abstrakt? ?sten?ba, kura var kombin?t virtu?li, bet re?li t? nedarbosies, tikai t?s da?i elementi atsevi??? atdal?t?/autonom? sist?m?. ?sten?ba ir notiku?ais/eso?ais un iesp?jamais. Katru lo?isko v?rt?bu var un tiek nov?rt?ta ar citu/cit?m relat?v?m lo?isk?m v?rt?b?m kuras veido- v?rt?bu relat?vo summu. Ir b?zes inform?cijas konstant?s v?rt?bas/procesu vad?bas inform?cijas lo?isk?s v?rt?bas/main?g?s pal?g v?rt?bas/ieg?t?s t?r?s v?rt?bas/piemais?jumu inform?cijas v?rt?bas. Lai risin?tu probl?mu t? ir j?defin? un j?apzina t?s risin?juma da??das versijas/scen?riji kuri form?jas anal?zes proces?. Katrai probl?mai ir t?s adekv?tais lo?iskais risin?juma lo?iskais ce??, lai pan?ktu piln?gu vai t?s da??ju risin?jumu, vai to atliktu, kad noform?sies vajadz?gie nosac?jumi/faktori. Lai ieg?tu/noform?tu vajadz?go lo?isk?s inform?cijas v?rt?bu ir nepiecie?ams ieg?ts/eso?s inform?cijas sagatavju izejmateri?ls, kur? t?l?k tiek apstr?d?ts/kombin?ts noteikta form?ta lo?iskajos algoritmos kuri pie??ir inform?cijai t?s konstru?t?s ?pa??bas priek? izplat??anas-, m?r?im vai autonomas izlieto?anas. Inform?cijas kombin??ana ir sava veida puzle/vitr??a kur manipul?cij?s ar inform?ciju tiek salikts inform?cijas z?mju izvietojuma z?m?jums. Inform?cija tiek selekt?vi -m?r?tiec?gi sav?kta/nolas?ta/izlas?ta/ieg?ta un uzsk?rta datu b?z?s-priek? da??diem m?r?iem, da??dos j?gas izmanto?anas scen?rijos. Lo?iskais process- relat?vajos v?rt?bai izv?l?ta/atlas?ta der?ga/sader?ga lo?isk? prizma priek? lo?isko dzirnavu inform?cijas apstr?des tehnolo?ijas. Lo?isk?s prizmas modulis ir metodes instruments priek? izv?l?t?s poz?cijas vadl?nijas un v?rt?juma, nov?rt?juma, procesam ieg?stamais v?lamais/prognoz?tais lo?iskais izstr?des/apstr?des produktam. Lo?iskais process-izv?l?to relat?vo v?rt?bu to relat?v?s sader?bas/atbilst?bas darb?bas defin?tu m?r?u vai situ?cijas risin??ana. Izv?loties lo?isk? proces? zin?mu vai/un v?l nezin?mu objekt?vu un subjekt?vu faktoru d?? izmantotas, ai neizmantotas relat?vo lo?isko vadl?niju v?rt?bas, notiek progresa vai regresa, vai stagn?cijas process. Katra izv?l?ta procesa vadl?nija t?l?kos so?os papildina /veido /form? procesu, atbilsto?i to ?pa??bu sader?bai, lo?isk?m v?rt?bu iesp?ju sait?m un dinamikas notur?bai. Procesu att?st?ba ir atkar?ga no jauni veidot?jiem att?st?bas modu?iem, vai jau aprob?tiem /biju?iem/eso?iem aprit?. Procesa kvalit?te notiek progres?vi, vai stagn?cij? ar regresa tendenc?m. Procesa v?rt?bas summ?jas, atbilsto?i iesp?jamai piepras?juma kontrolei, kur? form? lo?isk?s j?gas piepras?jumu. Lai notiktu lo?isks process (sist?mai lo?isko darb?bu pl?na izstr?de) ir nepiecie?ams apzin?ts un defin?ts/ pie?emts sist?mas j?gas v?rt?bas kopsauc?js-j?gas (izmanto?anas/pielietojuma v?rt?ba) kopsauc?js/darb?bu iesp?jamais algoritms. T?l?kos lo?iskajos procesos, p?c pretenziju apzin??anas iesp?j?m noform?jas citi saist?tie strukt?ru j?gas kopsauc?ji —ilgsto?ie vai pagaidu v?rt?bu/sist?mas komplekt?cijas ieg??anas motiv?cijas lo?iskie kopsauc?ji. Resursu nodro?in?jums priek? lo?isk?s sist?mas ir /vai var b?t-ideolo?isks/progres?vi lo?isks/v?ziju/situ?ciju piepras?jums/ni?as piepras?jums/progresa/lo?isk?s lo?istikas ??des posma piepras?jums/abstrakto pretenziju/konkurences/stabiliz?cijas piepras?jums/modes/tehnolo?iskais/finan?u/kult?ras/politiskais. Resursu aprite-sist?mas v?rt?bas piepras?jums priek? citu sist?mas v?rt?bu darb?b?m/citas sist?mas resursu komplekt?cij?s. Resursu j?gas aprite resursa aktu?l?/operat?v? j?ga, ir t? esam?ba/pieejam?ba noteikt? laik?, kad ir notikuma piepras?jums/vajadz?ba p?c t? lo?isko darb?bu veik?anai probl?mas/uzdevumu atrisin??anai. Ieg?stot sist?mas notikumu rezult?tus (realit?tes vad?bas notikumu pieredze) citi t?s v?rot?ji vai n?ko?ie dal?bnieki ieg?st praktisku darb?bu algoritmus-kur /ar ko, k?p?c darb?bas tiek veiktas k?d?s sist?m?s un laika vien?b?s/posmos. Jebkur? notikums tie pl?nveid?gi vad?ts ar inform?cijas/datu lo?istiku-resursu piesaiste un to darb?bu uzdevumi sal?goti/sinhroniz?ti/saska?oti atskaites izpildes posmu laik? kop?j? limita laik?-mijiedarb?b?m pl?notaj? laik? lai notiktu saska?oti pl?noti notikumi. Lo?istikas darb?b?m ir b?tisks visas sist?mas darba rezult?tu kontrole/situ?ciju kontrole. Lai ieg?tu pret v?rstu opoz?ciju/oponentu v?rt?bu, ir j?zina to poz?cijas v?rt?bas, lai form?tu analogi adekv?tas mijiedarb?bas iesp?ju procesu modu?us resursu c???s-lo?iskais resursu form??anas algoritms. Zinot pretinieku resursu izmanto?anas algoritmu var modul?t citu efekt?v?ku metodiku izmanto?anu-lo?istik?/propagandas t?la/optimiz?cij?/v?rt?bu k?pin??an?. Prim?ri lo?iskie argumenta pamatojumi ir/ vai var b?t netie?i-emocion?li/pragm?tiski/konstrukt?vi/?aubu/noteikt?bas/nenoteikt?bas/skaidras vai neskaidras n?kotnes v?zijas, kur b?z?joties uz v?l?k konkretiz?tiem resursu piesaistes iesp?j?m. Lo?iskais process stabiliz?jas citos objekt?vu faktu pamatojumos-vadl?nijas form??an?s nosac?jums. Zinot /izzinot objekt?vos Esam?bas algoritmus darb?b?m ar resursiem sist?m?s un to funkciju algoritmus, var prognoz?t sist?mas att?st?bu un sabruk?anu, k?d? no destabiliz?cijas etapiem, pie nosac?jumu /faktoru mai?as sist?mas v?rt?bu aprites lo?istik?, vai balansa //l?dzsvara nodro?in?jum? -resursu pietiekam?bas aprites tr?kums/trauc?jumi, vai/un asinhrona sist?mas darb?bas p?c destrukt?v?s lo?isk?s b?t?bas, vai neadekv?tas inform?cijas dominante ar t? akcenta pie?emtu v?rt?jumu. Esam?bas sabiedr?bas/civiliz?cijas sist?mas veido to dal?bnieki —apzi?as inform?cija programmu v?rt?bu nes?ji, b?ze sist?mu likumu form?tos procesos. Sist?mu topo?iem l?deriem /l?deros tiek projic?tas situ?ciju re?las v?rt?bas/pretenzijas, kur sabiedr?ba caur l?deriem grib realiz?t-l?deris abstrakt? t?la v?zijas v?rt?bu pras?bas realiz?ciju realit?tei. Likteni nosaka re?lie neizb?gamie procesi noteiktu v?rt?bu/trad?ciju -kop??ana/pieredzes dikt?ti. Re?li sabiedr?ba ir lo?isko v?rt?bu nes?ja-v?rt?bu priorit?tes un procesa veids to realiz?cij?m. V?rt?bas dal?s-prim?r?s dabas modulis (instinkti) un to realiz?cija attiec?g? iesp?ju form?t?, vai transform?t? form?t? un otrs main?gais nestabilais abstraktais att?st?bu civiliz?tais modul?tais modulis, modul?tas v?rt?bas ieg?tas uz negat?vu/pozit?vu pieredzi kuras ir pret?ji v?rstas v?rt?bas pret negat?v?s pieredzes ieg?t?m v?rt?b?m (smag?s c???s),kur tiek izveidota tre?? v?rt?bu sist?ma, kura pret?ji vai neitr?li v?rsta pret abu biju?o negat?vo notikumu v?rt?b?m- uz abu sist?mu v?rt?b?m tapu?as citas citu v?rt?bu sist?ma- dialektikas procesa rezult?ts ir neizb?gams produkts-v?rt?bu ?pa??bu moderniz?cija. Sist?mas v?rt?bas darbojas lai k?das t?s b?tu b?zes lo?ikas algoritmu ietvaros ja t?m ir lo?isk?s saites Harmonijas dinamika Lo?isko sist?mu Harmonija-Esam?bas prim?r?s b?zes pagaidu st?voklis pirmajos tap?anas mirk?os -ener?ijas poz?cijas potenci?ls-absol?ti ide?la sinhrona sist?ma, prim?r?s substances fundament?lais j?gas st?voklis-starta infl?cijas eksplozijai. Lo?iski esam?bas starta s?kuma izspol? sist?ma bija iesp?jams prim?ro piln?gi identisku NE- telp?-visur-nekur elementu koncentr?cija. Att?st?bai izejas-Strata-izspol?s poz?cija, kurai vienlaic?gi satur lo?isko p?rv?rt?bu potenci?lu, un to t?l?ku transform?ciju lo?isk?s j?gas procesos- sist?m?s. Evol?cijas/att?st?bas prim?ras substances likumu kombin?cij?s tiek ieg?ta sist?mu j?ga subjekt?v? izpild?jum? objekt?vo likumu procesu ietvaros. Realiz?cijas j?gas att?st?ba p?rv?rt?b?s notiek sist?m?s nep?rtraukt? dinamik?-progres? vai /un regres?, p?rv?rt?bas caur izv?l?t?m selekt?vi pieejam?m der?g?m/sader?g?m v?rt?b?m. Harmonijas post?t?ja ir p?rsp?l?jumi/nekopotence/ne adekv?tums/haoss/ nenoteikt?ba/?aunums/negat?visms, kuri destabiliz? sist?mas to sabalans?t?s sinhroniz?t?s adekv?t?s nu jau da??du potenci?lu sist?mu v?rt?bu asinhron?s v?rt?bas, sinhronas j?gas sist?m?s. Starta prim?ro substances sinhrono harmoniju nomaina asinhrono v?rt?bu potenci?lu kombin?cijas, bet atkal sinhroniz?tas sist?mas savstarp?ji atkar?g? relat?v? eksistences j?g?. Relativit?tes esam?bu dot at??ir?gi poz?ciju potenci?lu eksistence realit?t?, kuru ?pa??bu st?voklis nes un noform? relativit?tes esam?bas dinamikas likumu. P?c defin?cijas -ide?la harmonija ir pretrun?gu/da??du poz?ciju v?rt?bu neesam?ba vis? un ar to saist?t?s sist?m?s. Simetrij? ir prim?r? Esam?bas Starta b?ze-nemain?g? b?ze pirmais ra?an?s st?voklis, bet asimetrija -simetrijas sinhron?s izjaukt?s (eksplozija/infl?cija) kombin?cij?s asimetrij?-main?g?s kombin?t?s v?rt?b? procesu dinamik?. No simetrijas uz- NE simetrijas sist?mas elementu kombin?ciju -t?mas j?gas neizb?gams form??anas argument?cijas process. Simetrija -nesimetrisk?s sist?mas sast?vda?a (simetrijas dinamikas rekombin?cijas st?voklis) cen?as evol?cij?s proces? organiz?t nosac?tu simetriju sist?m?, bet tas ir nepiesp?jami, var l?dz tikai nepiln?gai, ne ide?lai simetrijai-simetrijas il?zijai. Ir citas pak?pes lo?isko v?rt?bu simetrija. Esam?b? var virz?ties pret? simetrijas st?voklim re?li un abstrakti, bet to nekad nevar sasniegt, glu?i k? gaismas ?trumu, vai pret?ji gaismas ?truma miera st?vokli pirms Esam?bas eksplozijas-saist?t? neiesp?jam?bas bijus? v?sturisk? b?t?ba. Iesp?jama tikai ne simetrijas sist?mu sinhroniz?cija procesos, un to summu, sist?mas v?rt?bas atvasin?t?,,simetrija», poz?ciju, pretenziju nosac?ta simetrija. Starta Esam?bas notikums Ide?la simetrija t?l?k notikumi rekombin?cij?-ne simetrij?-simetrijas kontroles sp?ku ietekm?, ne simetrija cen?as k??t simetriska, kaut cik tuvin?ties ar NE- simetrijas potenci?liem. B?zes simetrijas ener?ijas kontrole atkar?ga k?dos poz?ciju st?vok?os atrodas ne simetrijas potenci?li to dinamika. Antagonismus agres?vus pretrun?gus poz?ciju potenci?lus sa??e? un samazina ?aunu v?rt?bu sist?mu-labais uzvar ?auno. V?sturiskos hronolo?ijas notikumos atgriezties nevar pat hipot?tiski pat pie tot?las defl?cijas var tikai aktiviz?t k?du v?rt?bu, bet ne visu notikumu analogu sist?mu-pag?tnes piln?ga kopija nav iesp?jama. Ide?l? simetrij? nav da??d?bas, b?tu monotona tikai viena poz?cija, viena kust?ba Esam?b?, ar vien?go pamat b?zes v?rt?bu sist?mu, nav ar ko sal?dzin?t-pat hipot?tiski fant?zij?s nav ar ko sal?dzin?t, un nav kam sal?dzin?t. Esam?bas dinamikas eksistenci nodro?ina Ne simetrijas b?zes mijiedarb?bas. Tiek?an?s p?c piln?ga ide?la noved pie papil?jumiem un novirze no adekv?tas b?t?bas, kur domin?jo?as pretenzijas disonans? ar re?lo pretenziju piepras?jumu. Inerc? bremz?, bet p?rsp?l?jumi ar lielu potenci?lu grauj sist?mas funkcijas. P?rsp?l?ts ide?lisms ir sinon?ms neiesp?jam?bai, bet p?rsp?l?ts materi?lisms ir barjera harmonijas neiesp?jam?bai. Esam?bas tap?anas s?kuma mirk?os viss, visur bija piln?ga vien?du v?rt?bu simetrija, ener?ijas l?di?u poz?ciju/ potenci?lu un to dinamika sabalans?ta/l?dzsvars, sinhrona statiska,,dinamika’’-gandr?z iesp?jami piln?gs ide?ls. Esam?bas st?vok?a harmonija ide?la Es?bas harmonija. Vienas poz?cijas/potenci?la v?rt?bas inform?cija, nav pretrunu, nav citu sist?mu mijiedarb?bas, nav pretdarb?bas un to notikumu negat?vu seku, citu da??du poz?ciju/potenci?lu kombin?ciju rezult?tu. Harmoniskas inform?cijas apmai?a /piesaiste pl?smai, ir da??di inform?cijas v?rt?bu poz?cijas /l?di?i, bet inform?cijas apstr?des kop?j? lauk? ir pozit?va neso?? ener?ija, kura sak?rto pretrunas lo?isk? sist?m? ar t?s lo?isko da??du pak?pju harmoniz?ciju. Tapu?o resursu izmanto?anas iesp?ju pielietojums ir Ideja un t?s realiz?cija ar izv?l?to lo?iku —sapr?tu/zin??an?m/lo?istiku /ideju/ideolo?iju/politiku/?tiku/Citu ?tiku. Ideja —izv?l?to/apzin?to resursu iesl?g?ana eso?? vai/un topo?? komplic?t? sist?m?, ar vienreiz?ju apriti, vai ciklu ciklisku apriti, citu v?rt?bu ieguvei, vai/un sist?mas Esam?bai/funkcij?m. Ideja —resursu izmanto?ana- iesl?g?ana sist?m?, notikumu atkar?bas veido?ana darb?b?m priek? uzdevumu rezult?ta /m?r?a. Ideja-gribas-motiv?cijas sinhroniz?cija lo?isk?s darb?b?s priek? m?r?a. Ideja-inform?cijas/datu apstr?des pl?na/darb?bu produkts materi?lo resursu kombin?ciju izveidei, ar to/t?s pielietojumu, izmantojam?m ?pa??b?m priek? citas sist?mas/sist?m?m resursu apritei, bag?tin??anai. Relat?v? harmonija b?ze b?tu- pretenziju realiz?cija (VAI/UN /JA/NE),to mai?a/izmai?a- re?li (VAI/UN) abstrakti. akcentu lo?isk? harmonij?/relat?vi potenci?lu poz?ciju lo?isk? harmonija/abstrakt? /fant?ziju harmonija/objekt?va ar resursiem uz intelekta zin??an?m sist?m?s veidot? harmonija/pie??mumu izt?les lo?isk? harmonija/bio??misk? momentu harmonija/m?sdienu tehnolo?iju virtu?l? ar defin?tiem algoritmiem (atz??anas savstarp?jie noteikumi (laiki)) un pragmatisma/konstrukt?v? sist?mu elementiem /atzin?ba un citu piesaisti un l?dzv?rt?guma atz??anu /summas harmonija. Harmonijas lo?iskam izpild?jumam ir da??di l?me?u iesp?jamie notikumu summas st?vok?i-iesp?jamais algoritms lo?iskai harmonijai- iesp?jas-pretenzijas-pan?kumiem sist?m?s, bez lo?isk?m eksist?jo??m aprit? domin?jo??m/akcent?t?m pretrun?m. Katram harmonijas st?vok?a mirklim ir savs t? tap?anas ce?? un metodes kuru nodro?ina faktoru kopa. Viens no ce?iem uz harmoniju ir lo?isk? emociju intu?cija. Katrs sav? dz?ves laik? noiet ce?us uz harmonijas un savas identit?tes mekl?jumos, kur ieg?t? pieredze k??st par ieg?t?s j?gas piepild?juma saturu-atmi?as, person?g? v?sture ir person?bas EGO realiz?cija. Harmonijas v?rt?bas lo?ika eksist? visos procesu notikumos, bet vai t? konkr?taj? mirkl? darbojas un p?r?em vad?bu/dominanti, vai t? ir blo??ta, tas ir atkar?gs no daudziem citas lo?ikas lo?iskajiem faktoriem. Notikumu ievirze harmonisk? gultn? dot pretrunu izl?di/sinhroniz?ciju, faktiski emp?tija-harmonija ir j?gas nodro?in?t?ja, jo dabiskais harmonijas piepras?jums ir- visa, visur, visiem s?kuma pamats, tap?anas prim?rais atmi?as st?voklis, pirm?s starta t?r?s ener?ijas s?kuma Esam?bas,,EGO» identit?te, emp?tija abstrakta informat?va piesliek?an?s esam?bas uzb?ves b?zes starta konstantai j?gai-emocion?lam pacil?tam st?voklim-viss-visur ir sak?rtots pareizi un ir piln?ga k?rt?ba mier?g? puls?cijas vienot? neso?? frekvenc?. P?c notiku?iem p?rv?rt?bu procesiem, ener?ija vairs nevar atriesties starta /s?kuma izejas st?vol? (notiku?i p?rv?rt?bu procesi), bet tikai jau ar eso?aj?m notiku?aj?m mijiedarb?bu p?rv?rt?b?m ar eso?iem poz?ciju potenci?liem sinhroniz?ties nosac?ti sist?m?s. Tuvin?ties/ieg?t biju?o ide?lu piln?gu/da??ju harmoniju var jau tikai abstrakt? form?t?, kas ir iesp?jams un notiek m?kslas pasaul? —simul?t?/cita mantot? transform?ciju harmonija realit?tes laika mirk?os. Esam?bas harmonijas kop?bas mat?rijas/ener?ijas/sist?mu vienot? emocion?la pl?sma-emp?tija (emociju sasl?g?an?s ar vienotu atsl?gu) -j?gas b?t?bas augst?k? virsotne, bet realit?tes sist?mu sinhroniz?cijas izpild?jum?-da??du v?rt?bu sist?mu sapl??ana viena vienota ritma darb?b?s-viena neso??s ener?ijas frekvence visai inform?cijai un t?s lo?ikai. Lo?iskais ce?? iet cauri sist?mu pretrun?m ar disharmoniju, atpaka? (sp?ka disharmonijas potenci?li sabr?k) virzien? uz savstarp?jo miera sinhroni vienoto puls?cijas ritmu-sak?rtotu idej?s /darb?b?s harmoniju. Harmonija sav? dinamik? ir trausla kuru viegli iz?rda disharmonijas inform?cijas nes?ji ar saviem uzl?d?tajiem negat?vajiem potenci?liem. Prim?ri harmonija dinamik? noform?jas da??dos resursa poz?ciju izk?rtojuma potenci?los, kur mijiedarb?bu dikt? pamat sp?ku summa kura nosaka sist?mas uzb?vi. Du?l?s Dialektikas procesos-Harmonijas transform?cija pret?jos notikumos disharmonij? —polariz?cijas proces?, vien? no procesa etapiem pretrunu tap?an? dikt? sp?ku p?rs?tin?tas/domin?jo?as v?rt?bu reakcija. Sist?mas sast?v no harmonijas un disharmonijas satura modu?iem, kuru dominanti nosaka vadl?nijas konteksti/uzst?d?jumi /veselais sapr?ts to kombin?ciju att?st?bas stadiju etapi. Esam?ba att?st?s no vienk?r??m kombin?cij?m uz sare???t?m komplic?t?m, kur jau ir tapis da??du pretenziju realiz?cijas piepras?jums-pretrunu form?t?js un risin?t?js. Esam?bas att?st?bas evol?cija harmonija-disharmonija /du?l?s v?rt?bas vien? sist?m?. Esam?bas evol?cijas beigu posm?- nodzis?s zvaigznes Visum? un iest?sies klusums un tumsa, neb?s kodolsint?zes reakciju, infl?cijas un to virknes izrais?to notikumu, un viss /visur p?ries nesaprotam? nezin?m?, neparast? d?vain? miera bais? ide?l? sinhron? sist?m?, bez dinamikas, att?st?b?s perspekt?vas. Neb?s vairs ener?ijas gaismas un kust?bas uz priek?u. Esam?bas vis?m sist?m?m tapu??m un sast?vo??m no ener?ijas -j?ga ir ener?ijas likumu darb?bas esam?bas uzb?ve-ja nav dinamikas nav j?gas- apokalipse. Ener?ija ir inform?cija un/vai inform?cija ir ener?ija- Esam?bas vien?g? sist?ma, tas ir viens un tas pats. Disharmonija var sa??elties pret l?dzv?rt?gu sp?ka triecienu no citas disharmonijas, vai no harmonijas speci?lu veidotu virz?tu konstantu inform?cijas l?di?u-?aunais izn?cina pats sevi, vai ar citu ?aunumu saduroties, vai no harmonija izdal?tu/atdal?tu citu organiz?tu l?di?u- sist?mas v?rt?bu c??ai ar ?aunumu, kur tas izn?cinot ?aunumu paz?d, un procesos var domin?t harmoniz?jo?a inform?cijas lo?isko v?rt?bu vide. Esam?b? eksist?/eksist?ja/eksist?s objekt?v? (un/ja/ne) abstrakti kombin?t? (un/vai) realit?tes j?ga. Abstrakto model?to j?gu kontrol? Esam?bas b?zes j?ga, dodot tai realiz?ties da??das versij?s-objekt?v?s j?gas rado??s izpausm?s. Esam?b?-Realit?t? katrs inform?cijas form?ts/veids neform?jas realit?tes evol?cijas piepras?jumam priek? procesu vad?bas un to j?gas defin??anai/pamatojumam-k?p?c/priek? kam/ko tas dot/priek? kam tas vajadz?gs. Sist?m?m sabr?kot ener?ija neko nezaud?, bet zaud? sist?ma kur t?s esam?ba ir pamat j?gas sast?vda?a. Sist?mas sabr?k/paz?d, bet ne inform?cijas liec?bas par to biju?u eksistenci, kur atmi?as dz?vo cit? virtu?laj? inform?cijas pasaul? un citos inform?cijas nes?jos, iesp?jams nezin?mos form?tos un kodos. Esam?b? ener?ija nekad nekur nepaz?d, bet t? no vienas sist?mas p?rv?rt?b?s aktu?laj?s likumsakar?bas p?rtop/noform?jas cit?s sist?m?s-ener?ijas/inform?cijas nez?dam?bas likums. Inform?cijas ir ener?ijas izrais?tas kod?tas izmai?as inform?cijas da??dos nes?jos, kur kod?t? inform?cija tiek un var tikai nolas?t ar ener?iju. Jebkuras izmai?as ener?ij? ir inform?cija kura tiek atst?ta uz citiem t?s nes?jiem. Sabr?kot sist?mai -ener?ija saglab? ar t?s neso?o inform?ciju cit? kodu sist?m?-inform?cijas failus/bibliot?kas/arh?vus/kodus simbolos-ener?ija ar informat?vo pieredzi, kur cit?s sist?m?s jaun?s transform?cij?s tiek izmantota selekt?vi ener?ija ar progres?vu potenci?lu un veselo lo?isko sapr?tu, dabisk? inform?cijas atlasei priek? inform?cijas evol?cijas-dabiska ener?ijas/inform?cijas att?st?ba uz lo?iski harmoniski sak?rtot?m sist?m?m p?c notiku?iem evol?cijas du?liem pretrunu procesiem. Esam?bas prim?rais substances st?vok?a v?rt?bas likums ir-piln?ga ide?la harmonija, kura kontrol? t?l?ku sist?mu att?st?bas v?rt?bas-ide?la lo?iska harmonija ir esam?bas prim?r? augst?ka v?rt?ba pret cit?m v?rt?b?m kuru vairs 100% vairs sasniegt nevar, tikai tuvin?ties tai izveidojot no tapu??m poz?ciju potenci?liem-j?ga b?zes harmonija, bet ar iesp?jamo izpild?jumu eso?ai realit?tei-transform?tais izpild?jums. Dinamikas procesu j?ga —virz?ba uz lo?iski sak?rtotu sist?mu tuvu t?s iesp?jamam kombin?ciju ide?lam. Esam?bas harmonisk?s lo?ikas piepras?jums ir p?c sabalans?t?m harmoniski lo?isk?m sist?m?m, sekojo?iem likumam, ja k?da sist?ma ir/ vai bija nelo?iska vai/un disharmoniska, ener?ija no eso??s vai biju??s disharmonisk?s sist?mas poz?ciju potenci?lu inform?cijas ener?ijas neveido un to neiek?auj cit? topo?? / att?st?t? harmonisk? sist?m?, bet k? neder?gu inform?cijas kombin?ciju neizmanto, vai to izmanto cit?s zem?kas noz?mes sist?mas. B?zes likums-tiek izmantots tas kas ir v?rt?gs att?st?bas/evol?cijas eso?am vai n?ko??m sist?m?m, dabisk? resursu ?pa??bu atlase-labais pie labumiem, bet sliktais pie neder?gajiem. Lo?isko harmoniju var un vajag sasniegt ar pareizi izv?l?tu lo?isko ce?u, bet p?rsvar? tas nenotiek, jo nepareiza ce?a izv?le, vai nepareiz?s ce?a z?mes (simboli) noved pie pretrunu lo?iska galapunkta. Var iedal?t fant?ziju/il?ziju harmonija lo?isk?s konstrukcij?s un objekt?vo sist?mu lo?iska harmonija, augstas att?st?bas organiz?ta sist?ma. Harmonijas m?r?i k? Esam?bas pretrunu modul?cija virtu?l? harmonij? un fant?ziju realiz?cija objekt?v? harmonij?-lo?iska intelekta produkti- vesel? saprata ?tikas harmonija/ tehnolo?isko sist?mu funkciju harmonija/ fant?ziju, il?ziju harmonija/ m?c?bu harmonija/ dabas balansa harmonija. du?li pret?jai neizb?gami procesos noform?jas pret disharmoniju lo?isko secin?jumu viedokl?. Disharmonija ir smag?s uzl?d?t?s ener?ijas sast?vo?a un neso?a, ar haotisku visur kontakt?joties izl?di. Oponenti kuri izprot/konstat? procesu tendences un defin? citas akcent?tas v?rt?b?s -konservat?vas vai revolucion?ras, vai/un abu v?rt?bu kombin?ciju salikumu ar v?rt?bas, kuras metodolo?ij? ietver krasu radik?lismu un/vai koncentr?tu ide?lismu att?lin?s no realit?tes lo?isk?s harmonijas. Jebkur? inform?cijas evol?cijas etaps/laikmets balst?s uz ieg?to pieredzi, uz eso??m/ biju??m v?rt?b?m, no relat?v? att?st?bas/stabilit?tes poz?cijas st?vok?a, un virz?s uz akt?v?s inform?cijas aprites laukumu/platformu. Lo?ik?s apstr?des meh?nism? ieliekot da??das v?rt?bas tiek modul?ta modu?a funkcion??anas ietekmes/atkar?bas ?pa??bas. Esam?bas lo?iskais process. Notikumi summ? un organiz? Esam?bas pieredzes likteni- subjekt?vo (inform?cijas) un objekt?vo notiku?i notikumi (b?zes likumsakar?bas) -b?zes likumu praksi Realit?t?. Esam?bas j?gas b?t?ba -b?zes likumsakar?bu nep?rtraukta kust?ba/ darb?b?s/ mijiedarb?b?s/ p?rv?rt?b?s —uz notikumu rezult?tiem likumsakar?gi tapu??s sist?m?s. B?zes lo?ikas algoritms- kust?ba ir pati eksistence sist?m?m-eksistence ir kust?ba. Darb?bas laika telp? ir notikumu fakti, bet ja nav darb?bu nav notikumu, progresa vai/ un regresa, bet ir eso?a pagaidu poz?cijas potenci?ls-neitr?ls/nenoteikts izejas iesp?ju darb?b?m potenci?ls sist?m?m. Esam?b?,,viss’’ ir iesp?jams, bet tikai b?zes likumu limitu robe??s, ko nodro?ina resursi un inform?cijas intelekts kombin?ciju p?rv?rt?b?s-abstrakti, virtu?li viss neatbilsto??s kombin?cij?s, bet re?li lo?isk?s j?gas ietvaros. Pat Esam?bas ??ietam? da?reiz haos?, kaut kur darbojas likumsakar?bas, citos l?me?os, kur pie citiem faktoriem nosac?jumiem transform? haosu nu jau lo?isk? sist?m?, ar savu defin?tu att?st?bas organiz??anas dinamiku. Haoss ir sist?ma, vai v?l neorganiz?tas sist?mas pagaidu sabruk?anas, vai dinamikas starpst?voklis, bet b?z?s likumiem-sist?ma ir /vai nav- sist?ma organiz?jas, vai sabr?k, bet tikai l?dz noteiktam b?zes l?menim, kur to kontrol? citi sp?ki, ar situ?cijai pie??irtiem nosaukumiem/terminiem/j?dzieniem. Esam?bas mat?rija/ener?ija/inform?cija nep?rtraukti main?s kombin?ciju/rekombin?ciju procesos-Visuma Esam?bas att?st?ba sist?mu form?tos evol?cijas izpild?jum?. Realit?te ir te un tagad, tad il?zija- visu faktu mirk?i- d?vain? atmi?u abstrakt? kombin?cij?, izmantojot k? izejmateri?lu pieejam? autentisk? inform?cij? vai/un jau modul?tu-da??dos inform?cijas nes?jos. Esam?ba dinamik? p?rtop no biju?iem realit?tes faktiem uz subjekt?vo viedok?u kombin?cij?m re?los realit?tes faktos. Modul?t? inform?cija k? p?d?j? versija saglab?jas citreiz notikumu atmi?as nes?jos il?zijas form?ta, da??dos sekund?ros inform?cijas nes?jos t?l?kai izmanto?anai p?c piepras?juma da??dam idej?m. Civiliz?ciju sabiedr?bai pieejama inform?cija, ir notikumu kontroles un att?st?bas nosac?jums. Inform?cijas izv?le-kop??ana notiek atkar?b? no aktu?lajiem notikumiem un t?s piepras?t?ju pretenzij?m. Pieejama inform?cija ir att?st?bas/komunik?cijas iesp?ju instruments, notikumu form??anas meh?nisms. Dialektikas procesos inform?cijas att?st?ba noform? likumsakar?gu notikumu pl?smu. Att?st?bas inform?cijas ener?ija cirkul?-cikliski koncentr?joties/savelkoties /summ?joties veidojot v?rt?bu spriegumu spir?l? (l?dzv?rt?ga Esam?bas eksploz?v? dinamikas uzb?ve-galaktikas) inform?cijas nes?ju laukos, kuri sast?v no da??diem inform?cijas nes?jiem-bibliot?kas/arh?vi/datu failu b?zes/med?ji/cilv?ku atmi?as ar apzi?u nodot? t?l?k-subjekt?vi form?t? v?sturisk? un hronolo?iju ideolo?ijas p?rstr?d?t?/parakst?t?/rekonstru?t?/cit?di noform?t?/trakt?t? /tulkot?/ p?rstr?d?t? inform?cija, papildinoties ar jaun?m poz?ciju notikumu v?rt?b?m priek? izmanto?anas, kas nes kardin?las p?rmai?as sist?m?s. Realit?tes procesos neizb?gami koncentr?jas pretrunas, kur t?s ierosina noform?ju??s dominanti ieguvu??s v?rt?bas to nes?jos (sabiedr?ba),idejas lo?ikai- ideolo?ijai. Dialektikas procesa virz?t?js da??das identit?tes /v?rt?bas/uzskatu civiliz?cijas sist?mas, konkurences/sadarb?bas/mijiedarb?bas /pozicion??an?s/antagonisma/il?ziju/ekonomika/jurisprudence, procesu sast?do?as. Da??das Dialektisk?s v?rt?bas dikt? notieko?o procesu dinamiku un p?rv?rt?bas jaunas arhitekt?ras principu cit? koncepcij?. Dialektika/resursu dinamika-att?st?bas formu daudzveid?ba to pretrun?gum?-da??das v?rt?bas aktiviz?/ierosina paral?lus procesus priek? evol?cijas l?cienveida p?rv?rt?b?m (kritiskais ener?ijas inform?cijas poz?cijas potenci?ls eksplozijas triecienam) /transform?cij?m. Relat?vas dinamisk?s v?rt?bas noform?jas sal?dzin?jumos ar l?dzv?rt?g?m citu sist?mu funkcion?jo?am v?rt?b?m p?c j?gas paz?m?m (v?rt?bas p?c sist?mu ?pa??bu paz?m?m-lo?isk?s j?gas paz?m?m/?pa??b?m), kuras ieg?st lo?isko v?rt?bu, funkcion?jo?u algoritmu lo?isko v?rt?bu. Likumsakar?ba-katra att?st?ta v?rt?ba ir inform?cijas un sabiedr?bas att?st?bas ?sten?bas prakses kopprodukts noform?ts subjekt?v? inform?cijas terminu sl?dzien?. Inform?cijas lo?isk?s v?rt?bas att?st?s uz eso?u v?rt?bu sint?zi/modul?ciju/kombin?cij?m re?lu faktoru ietekmes apst?k?os, ieg?stot citas l?dzv?rt?gas vai/un jaunas ?pa??bas, analogi k? ??misk?s un fizikas mijiedarb?bas reakcij?s-izejvielas identiskas, bet tap?anas/p?rv?rt?bu apst?k?i da??di-sav?d?kas ieg?t?s ?pa??bas. Dialektikas du?lo v?rt?bu b?zes likumsakar?ba- att?st?bas evol?cijas proces? top/noform?jas v?rt?bas- b?zes v?rt?ba /prim?ri kvantit?te /sekund?ri kvalit?te. Att?st?bas likumsakar?ba-jo dinamisk?kas kvantit?tes p?rmai?as notiek realit?tes notikumu pl?sm?s- inform?cijas apmai?a/ieguve notiek likumsakar?gi ?tr?kas sist?mu notikumu ierosin?tas p?rmai?as. Dinamikas procesos pretrunas tiek idejiski defin?tas terminos un b?v?tas to risin?jumos- teorij?s/politisk?s ideolo?ija t?z?s -subjekt?vaj? ideju r?c?bu viedokl?. Att?st?ba notiek vien?gi balstoties uz inform?cijas lo?iskaj?m izmantojam?m v?rt?b?m, izmantojot t?s sist?mu konstrukcij?m/form?tiem ar to nodro?in?juma darb?b?m. Evol?cija/att?st?ba ir zin??anas inform?cijas nes?jos-visos eksist?jo?os, pieejamos un to izmantot?ju gribai-motiv?cijai. Viena no dialektikas v?rt?bas nes?jam ir relat?v?s pretenzijas, kuras tiek apzin?tas sal?dzinot eso?as aktu?l?s v?rt?bas un tiek defin?tas terminos. Civiliz?ciju savstarp?jos att?st?bas procesos konkurenci nosaka- pozit?v? un/ vai negat?v? pieredze, liek ideolo?ij?m p?r?em no cit?m civiliz?cij?m efekt?v?s v?rt?bas (konkurences piepras?jums) noform?jot t?s citos form?ta terminos) savai identit?tei, un ievie?ot praktiski tos prakses instit?tos/instit?cij?s, bet v?rt?bu metodes j?gas b?t?ba faktiski nemain?s, terminu mai?a notiek, lai nezaud?tu ideolo?ijas abstrakto identit?tes atpaz?stam?bu un to v?rt?bu sapratni. Laika gait? notiek savstarp?ja civiliz?ciju v?rt?bu apmai?a un papildin??an?s, ar negat?v?m vai /un pozit?v?m v?rt?b?m. Ir civiliz?cijas v?rt?bas kuras adapt?jas/transform?jas/piel?gojas jaunaj?m civiliz?cij?m, un v?rt?bas un t?das kuras nevar adapt?t, izmantot jaunaj?s sist?m?s, un v?rt?bas kur?m ir tikai identit?tes kult?ras v?sturisk? noz?me. Piepras?t?s v?rt?bas tiek piepras?tas p?c to j?gas apzin??anas un izmanto?anas lo?iskuma un tie?i/ netie?i t?m cirkul?jot/ien?kot dinamisk? savstarp?j? komunik?cijas v?rt??anas proces?. Da?as v?rt?bas tiek laika gait? atdal?tas no ideolo?ijas identit?tes, k? pa?saprotamas ikdienas realit?tes sast?vda?a, sist?mas funkcija. Ideolo?ijas noguruma/kr?zes apst?k?os tiek zaud?ta vienojo?? vadl?nijas v?rt?ba, kur deform?t? situ?cija izraisa da??ju haosu/nenoteikt?bu-v?rt?bu dal??anos, samazin??anos, p?rv?rt??anu un to pozicion??anu un/vai blo???anu/ virz?bu, un/vai uz citu jaunveidojumu ideju sist?mu. Faktiski ideju p?rmai?as dikt? dialektika neizb?gam?s att?st?bas inform?cijas v?rt?bu p?rmai?u kombin?ciju akcentus uz aktualit?ti ieguvu??m v?rt?b?m. Inform?cijai ir paradoksa iesp?jas, kuras nodro?ina inform?cijas ?pa??bas-abstrakti/virtu?li pie noteiktas metodikas atgriezties virtu?l? ide?l? (dal?ti kombin?t? relat?vaj?) -fant?zij?s/medit?cij?, bet ar? fant?zijas var sast?v?t/sast?d?t tikai ar/no realit?tes v?rt?b?m/ notikumiem/ modu?iem, tikai nere?l? kombin?ciju izpild?jum? emociju ener?ijas nes?j?. Fant?zij?s var modul?t citu realit?ti, kur nedarbojas da?i b?zes likumi kurus var aizvietot ar hipot?z?m, bet tikai fant?zij?s nevis realit?t?, ja vien?gi informat?vo tehnolo?iju iesp?j?s-virtu?l? realit?te/abstraktaj? realit?t?. Virtu?l? realit?te/abstrakt? fant?ziju/v?ziju realit?te, bet emocijas t?s procesa nes?jiem ?stas/dabiskas-bio??miskas un to motiv?tas darb?bas re?li p?rdz?votas. Du?lisms-Esam?bas realit?te un fant?ziju virtu?l? realit?te-da??das fant?zijas izraisa l?dzv?rt?gu darb?bu m??in?jumus realit?t?, un darb?bas realit?t? rosina t?l?k?s modul?cijas fant?zij?m realiz?ties citos inform?cijas nes?jos, un du?li pret?ji, realit?tes ?sten?ba liek t?l?k att?st?t re?lo inform?ciju abstrakt?s fant?zij?s realit?tes inform?cijas nes?jos. Ja abstrakti kombin?tas lo?isk?s v?rt?bas bez realit?tes nodro?in?juma lo?iskajam sait?m tiek visp?rin?ti deklar?tas re?lam izpild?jumam, procesu p?r?em un vienalga dikt? objekt?vie lo?iskie v?rt?bu mijiedarb?bu likumu likumsakar?bas- re?l?m motiv?cijas darb?b?m-fant?zijas viens form?ts, bet realit?te cits form?ts ar argumentu piepras?jumu. Fant?zijas ir motiv?cijas nodro?in?jums izzin?t realit?tes iesp?ju likumsakar?bas, lai t?s realiz?tu cit? priek? t?m att?st?t? realit?tes form?/form?t? p?c pamat j?gas b?t?bas. Relat?v? v?rt?bu lo?istika Sist?mas notikumu pl?no?anas lo?istika notiek ar pl?noto lo?ikas secin?jumu izpildi, pl?notos lo?istikas notikumu darb?bu so?os. Lo?ikas-lo?istikas m?r?is apzin?t inform?cijas avotus kur ieg?t-preciz?t nepiecie?amo/iztr?ksto?o/autentisko inform?ciju. Lo?istikas j?ga ir darb?bas ar resursiem laik?/telp? resursu nes?jos, to p?rvieto?ana-poz?cijas mai?a sist?mu funkciju nodro?in?juma piepras?jumam. Fakta konstat?cija lo?istikas notikumam realit?t? un sa?emto tie?saist? datu/inform?cija tiek apstr?d?ta lo?iskos secin?jumos, kuri atkar?b? no piepras?t?m aktualit?t?m ierosina vai neierosina veikt izmai?as lo?istikas vad?bas notikumu ??des posmos. Lai veiktu darb?bas /procesus sist?m? ir nepiecie?ami dati/ inform?cija —operat?v?/taktisk?/strat??isk?-resursu/laika limita/notikumu vietas/saist?to inform?cijas nes?ju inform?cijas apmai?as nodro?in?jums. Inform?cija sa?emta vai/un ieg?ta no citu sist?mu inform?cijas nes?jiem (avotiem) ir j?p?rbauda uz t?s atbilst?bas autentiskajiem notikumiem, vai/un – nav main?ta v?rt?jo?? relat?v? v?rt?ba. Katrai situ?cijai ir nepiecie?ama konkr?ta adekv?ta inform?cija un/vai nor?des uz to. Situ?cijas risin??anu iz??ir nevis pieejamais daudzums inform?cijas, bet tie?i vajadz?g?s-konkr?t?s atra?anas ?trums. Inform?cija ir notikuma faktu autentiska vai/un izmain?ta/apstr?d?ta/p?rstr?d?t? modul?ta vai/un inform?cijas pirmavota p?rkop?ta cit? kopij?- izplat?t?ju subjekt?vos (koment?ri, viedok?i, secin?jumi, visp?rin?jumi, konteksti, selekt?vi atdal?ta, da??ji dz?sta) motiv?cijas situ?cijas poz?cijas p?rstr?d?tais produkts. Katra relat?vi subjekt?v? poz?cija —taktisk?/strat??isk? vai operat?v? var form?t citu v?rt?jumu, sapratni par notiku?iem vai pl?notiem notikumiem. Esam?bas uzb?ve-sist?ma sist?m?s, pamatu neso??s (relat?vi laik?) un pagaidu main?g?s, ciklisk?s, p?rv?rt?bu v?rt?bas ir katalizatori /ierosin?t?ji jaunu t?mu tap?anai. Sist?mu p?rv?rt?bu ierosin?t?ji ir jaunie evolucion?ju?as citas resursu ?pa??bu sist?mas, kuras dot iesp?ju veidot cita satura piepild?juma sist?mas un to kontroles sist?mas. Lai taptu izveidota pl?nota notikumu sist?ma, ar vienreiz?ju uzdevumu vai cikliski atk?rtojo?iem uzdevumiem ir j?noorganiz? atbilsto?i resursi notikumu etapiem pret m?r?a virsuzdevumu-sist?mas funkcion??anas j?gu. Resursu ieguvei un piesaistei ir j?gas faktors selekt?vais katram-motiv?cij?. Organiz?ta sist?ma vienreiz?jam etapa notikumam t?s veikt?s pozit?v?s vai negat?vi v?rt?t?s darb?bas paliek t?l?k da??dos inform?cijas nes?ju laukos-v?rt?jums. Notikumos piedal?jusies pagaidu funkciju etapa nodro?in??anas sist?ma var k??t par visas sist?mas strukt?ras integr?tu sist?mu. Procesa nodro?in?jums-pamat faktors ir sist?mas etapu/funkciju izpildes laiks kur resursa esam?ba/atbilst?ba/funkcion??anas ?pa??bas ir organiz?tas vien? strat??isk? un operat?vo kontrol?to notikumu ??d?. Notikumu ??des elementiem ir pamatfunkcijas un pal?g funkcijas, resursa neso?? l?nija un vad?bas/korekcijas l?nijas procesiem. Lo?isk? j?gas saturs sast?v no da??d?m relat?vaj?m v?rt?b?m-aktu?l?s pretenziju v?rt?bas/m?r?u v?rt?bas/soci?l?s statusa v?rt?bas/pl?nu v?rt?bas/v?ziju v?rt?bas/fant?ziju v?rt?bas/t?lu v?rt?bas. Lo?isko v?rt?bu efektivit?tes un kvalit?tes kombin?ciju izmanto?ana sist?m? nosaka t?s poz?ciju sp?ku un adapt?cijas ?pa??bas. Lo?istikas b?t?ba ir resursu/darb?bu/procesu optimiz?cija uz ieg?t?m prakses zin??an?m. Teor?tiski nepamatota vai citas neadekv?tas pieredzes izmanto?ana var un noved pie sist?mas disfunkciju aktiviz??anos resursu neadekv?tu pret balansa p?rslodzi un ilgtermi?a izs?kumu darba sp?ju samazin??anos-kait?jo?s faktors. Notikumu notiku?u vai ir j? notieko?u pl?no?ana iesp?jamos resursu darb?bas laikos, sist?mas dinamikas neso?ais laiks. Lo?istikas process inform?cijas sa?em?anas un nodo?anas apmai?as iesp?jam?bas resursu/tehnolo?iju piesaist?mais vai eso?ais nodro?in?jums. Lo?istika pl?noto notikumu un notieko?o informat?va kontrole un adekv?ta pret situ?ciju anal?ze un l?mumu t?l?ku pie?em?ana. Lo?istika sist?mas un pal?g sist?mu notikumos resursu un inform?cijas nes?ju sagatavot?ba un atbilst?ba uzdevumu veik?anai. Lo?istika-sist?mas notikumu defin?ta dal?bnieku lomu sadale un kontroles instrumentu defin??ana/sankcijas/sodi. Lo?ikas secin?jumu izpilde notiek pl?notos lo?istikas notikumu darb?bu so?os. Lo?istikas j?ga ir darb?bas ar resursiem saska?ot?s laika vien?b?s to p?rvieto?ana sist?mu piepras?jumam. Lo?istikas notikumus realit?t? un no tiem sa?emto datu/inform?ciju tiek apstr?d?ta lo?iskos secin?jumos, kuri atkar?b? no piepras?t?m aktualit?t?m ierosina vai neierosina veikt izmai?as lo?istikas notikumu ??d? t?s posmos. Lai veiktu darb?bas /procesus sist?m? ir nepiecie?ama inform?cija —operat?v?/taktisk?/strat??isk?-resursu/laika limita/notikumu vietas/inform?cijas nes?ju apmai?as nodro?in?jums. Inform?cija sa?emta vai/un ieg?t no citu sist?mu inform?cijas nes?jiem. Lai apzin?tu situ?ciju ir j?izskait?o notikumu dal?bnieki vai/un notikuma autentisk?s inform?cijas nes?ji, vai/un inform?cijas piesl?g?an?s kan?li piek?uvi tai. Inform?cija ir notikuma faktu autentiska vai/un modul?ta jau no inform?cijas izplat?t?ju subjekt?v?s sapratnes- (koment?ri, viedok?i, secin?jumi, visp?rin?jumi, konteksti, selekt?vi atdal?ta) motiv?cijas situ?cijas poz?cijas. Katra relat?vi subjekt?v? poz?cija —taktisk?/strat??isk? vai operat?v? var form?t citu v?rt?jumu, sapratni par notiku?iem vai pl?notiem notikumiem. Lo?iski pamatots apgalvojums v?l nav ?sten?ba, bet var b?t ticama konteksta virz?ts. Esam?bas uzb?ve-sist?ma sist?m?s, pamatu neso??s (relat?vi laik?) un pagaidu main?g?s, ciklisk?s, p?rv?rt?bu katalizatori ierosin?t?ji. Sist?mu p?rv?rt?bu ierosin?t?ji ir jaunie evolucion?ju?ie resursu ?pa??bu sist?mas, kuras dot iesp?ju veidot cita satura piepild?juma kontroles sist?mas. Lai taptu izveidota pl?nota notikumu sist?ma, ar vienreiz?ju uzdevumu vai cikliski atk?rtojo?iem uzdevumiem ir j?noorganiz? atbilsto?i resursi notikumu etapiem pret m?r?a virsuzdevumu-sist?mas funkcion??anas j?gu. Resursu ieguvei un piesaistei ir j?gas faktors selekt?vais katram-motiv?cij?. Organiz?ta sist?ma vienreiz?jam etapa notikumam t?s veikt?s pozit?v?s vai negat?vi v?rt?t?s darb?bas paliek t?l?k da??dos inform?cijas nes?ju laukos-v?rt?jums. Notikumos piedal?jusies pagaidu funkciju etapa nodro?in??anas sist?ma var k??t par visas sist?mas strukt?ras integr?tu sist?mu. Lai taptu izveidota pl?nota notikumu sist?ma, ar vienreiz?ju uzdevumu vai cikliski atk?rtojo?iem uzdevumiem ir j?noorganiz? atbilsto?i resursi notikumu etapiem pret m?r?a virsuzdevumu-sist?mas funkcion??anas j?gu. Resursu ieguvei un piesaistei ir j?gas faktors selekt?vais katram-motiv?cij?. Organiz?ta sist?ma vienreiz?jam etapa notikumam t?s veikt?s pozit?v?s vai negat?vi v?rt?t?s darb?bas paliek t?l?k da??dos inform?cijas nes?ju laukos-v?rt?jums. Notikumos piedal?jusies pagaidu funkciju etapa nodro?in??anas sist?ma var k??t par visas sist?mas strukt?ras integr?tu sist?mu. Procesa nodro?in?jums-pamat faktors ir sist?mas etapu/funkciju izpildes laiks, kur resursa esam?ba/atbilst?ba/funkcion??anas ?pa??bas ir organiz?tas vien? strat??isk? un operat?vo kontrol?to notikumu ??d?. Notikumu ??des elementiem ir pamatfunkcijas un pal?g funkcijas, resursa neso??s/vad?bas l?nij?s un vad?bas kontrol?tiem korekcijas l?nijas procesiem. Lo?isk? j?gas saturs sast?v no da??d?m relat?vaj?m v?rt?b?m-aktu?l?s pretenziju v?rt?bas/m?r?u v?rt?bas/soci?l?s statusa v?rt?bas/pl?nu v?rt?bas/v?ziju v?rt?bas/fant?ziju v?rt?bas/t?lu v?rt?bas. Lo?isko v?rt?bu efektivit?tes un kvalit?tes kombin?ciju izmanto?ana sist?m? nosaka t?s poz?ciju sp?ku un adapt?cijas ?pa??bas. Lo?isko elementu v?rt?bu izv?le un to atbilst?ba darb?bu etapiem nosaka sist?mas darba sp?jas un visp?r?jos raksturojums-sist?mas kvalit?te ir to ?pa??bu relat?vais piepras?tais kopums. Lo?ikas un lo?istikas izmanto?ana sist?mu procesiem ir relat?v?s lo?isk?s j?gas kontroles izpild?jums. Notikumu notik?ana, vai iesp?jamu notik?anu pl?no?ana iesp?jamos resursu darb?bas laikos, sist?mas dinamikai ir sist?mu iesp?jamais mijiedarb?bu sinhroniz?tais relat?vais laiks. Lo?istikas process inform?cijas sa?em?anas un nodo?anas apmai?as iesp?jam?bas resursu/tehnolo?iju piesaist?mais vai eso?ais nodro?in?jums. Lo?istika pl?noto notikumu un notieko?o informat?va kontrole, un adekv?ta pret situ?ciju anal?ze, un l?mumu t?l?ku pie?em?ana. Lo?istika sist?mas un pal?g sist?mu notikumos resursu un inform?cijas nes?ju sagatavot?ba un atbilst?ba uzdevumu veik?anai. Lo?istika-sist?mas notikumu defin?ta dal?bnieku lomu sadale un kontroles instrumentu defin??ana/sankcijas/sodi. Lo?istikas funkciju realit?tes lo?ika: • Lo?istikas b?t?ba ir resursu/darb?bu/procesu optimiz?cija uz ieg?t?m prakses zin??an?m-lo?isk? teor?tisk? pl?no?ana darb?b?m. Teor?tiski nepamatota vai citas neadekv?tas pieredzes izmanto?ana, var un noved pie sist?mas disfunkciju aktiviz??anos resursu neadekv?tu pret balansa p?rslodzi un ilgtermi?a izs?kumu darba sp?ju samazin??anos-kait?jo?s faktors. • Lo?istika da??du kait?jo?u vai nejau?u faktoru samazin??ana nov?r?ana, vai piln?ga izsl?g?ana ar citiem kontrol?ju?iem motiv?cijas instrumentiem, vai lo?isko slazdu izmanto?ana ietekmes novirz??anai-manipul?cijas ar citu speci?li noform?tu inform?ciju. Lo?istika darb?bu iesp?jama pl?no?ana (gatavi darb?bu algoritmi) nestandarta notikumu izmai?u situ?cij?s. Lo?istika-pragm?tiska un kritiska situ?cijas lo?isk? anal?ze. Lo?istika-kr?zes situ?cij? saglab?t sist?mas darb?bu darba sp?jas p?rsl?dzoties uz b?zes nodro?in?juma resursiem, vai rezerves resursiem-notikumu kompens??ana. • Lo?istika-pretenziju satura papildin??ana, vai mai?a uz iesp?jamu izpild?jumu. Lo?istika-dinamisko pretenziju sakrit?ba priek? kop?j?m darb?b?m-vieno?an?s. Lo?istika-rezerves darb?bu apzin??ana un to pieejam?ba neparedz?t?s situ?cij?s. • Lo?istika-inform?cijas nes?ju un resursu ?pa??bu pretenziju noskaidro?ana to autom?tisk?m virsv?rt?bu un pretenziju motiv?cijas izmai??m-prim?ri, primit?v? lo?ika, vai un komplic?t? sist?mas motiv?t? lo?ika. Inform?cijas nes?ja lo?isko l?me?u da??du algoritmu selekt?va izv?le priek? uzdevuma veik?anas-lo?isko anal?tisko darb?bu jauda. • Lo?istika-vai pretenzija adekv?ta pret dinamikas izmai??m/st?vok?iem resursu ie?em?anas un jau atra?an?s resursu ieg??anas/papildin??anas aprites sist?mu ni??s. • Lo?istika-pl?ns ir re?ls vai tikai virtu?li/abstrakti iesp?jams un /vai ir visi nosac?jumi t? realiz?cijai cit? re?laj? vid?. Lo?istika-nosac?jumu (likumu) /faktoru noskaidro?ana priek? pl?na realiz?cijas. Lo?istika-kur? lo?ikas tipa modulis vai /un to kombin?cija tiek izmantota pied?v?tajam resursu ieg??anas, vai un apmai?as pl?nam. • Lo?istika-prim?ri kritisk? anal?ze un t?l?k pragm?tisk? un citu lo?ikas tipu iesaisti- lai noskaidrotu relat?vo poz?ciju un notiku?o darb?bu st?vokli. Piln?ga negat?va kritika, kura nav objekt?va nedot iesp?jas sist?mai darboties, var b?t konkurentu virz?ta uz motiv?cijas samazin??anu un novirzi. Lo?istika-da??du iesp?ju apzin??ana un to organiz??anas iesp?jam?bas pl?no?ana-rezerves varianti. • Lo?istika-resursa aprites/ieguves (prece/status) motiv?cijas dinamiskais saturs un t? aprites nodro?in?jums (rekl?ma, Breds/z?mols /mode/atpaz?stam?ba/statusa simbols/funkciju nodro?in?juma pal?gl?dzeklis),motiv?cija argumentu segums. Lo?istika-resursu piesaiste balst?ta uz prim?ro lo?iku —divi lo?iskie pamatotie so?i, lai tiktu veiktu darb?bas, kuri tiek veikti priek? cita l?me?a lo?ikas resursu ieg??anas kontroles sist?mas. • Lo?istika-nepiecie?amo resursu apzin??ana /ieg??ana/piesaiste priek? piln?gas t?l?k sist?mas funkcion??anas gala produkta/tu m?r?a sasnieg?anas ar t?l?ku sist?mas atpaz?stam?bas piepras?juma apriti, vai vienreiz?js pas?kums ar piedal??anos citos sist?mu resursu ieguves pied?v?jumos vai m?r?tiec?g?s iesp?j?s. • Lo?istika-da??du iesp?ju apzin??ana un to organiz??anas iesp?jam?bas pl?no?ana-rezerves varianti. Lo?istika-resursa aprites/ieguves (prece/status) motiv?cijas dinamiskais saturs un t? aprites nodro?in?jums (rekl?ma, Breds/z?mols /mode/atpaz?stam?ba/statusa simbols/funkciju nodro?in?juma pal?gl?dzeklis),motiv?cija argumentu segums. • Lo?istika-resursu piesaiste balst?ta uz prim?ro lo?iku —divi lo?iskie pamatotie so?i lai tiktu veiktu darb?bas, kuri tiek veikti priek? cita l?me?a lo?ikas resursu ieg??anas kontroles sist?mas. • Lo?istika-kur? lo?ikas tipa modulis vai un to kombin?cija tiek izmantota pied?v?tajam resursu ieg??anas vai un apmai?as pl?nam. • Lo?istika da??du kait?jo?u vai nejau?u faktoru samazin??ana nov?r?ana vai piln?ga izsl?g?ana ar citiem kontrol?ju?iem motiv?cijas instrumentiem vai lo?isko slazdu izmanto?ana ietekmes novirz??anai-manipul?cijas ar citu speci?li noform?tu inform?ciju. • Lo?isko elementu v?rt?bu izv?le un to atbilst?ba darb?bu etapiem nosaka sist?mas darba sp?jas un visp?r?jos raksturojums-sist?mas kvalit?te ir to ?pa??bu relat?vais piepras?tais kopums. Lo?ikas un lo?istikas izmanto?ana sist?mu procesiem ir relat?v?s lo?isk?s j?gas kontroles izpild?jums. • Lo?istika-prim?ri kritisk? anal?ze un uzreiz t?l?k pragm?tisk? u citu lo?iskas tipu iesaisti lai noskaidrotu relat?vo poz?ciju un notiku?o darb?bu st?vokli. Piln?ga negat?va kritika kura nav objekt?va nedot iesp?jai sist?mai darboties-kait?ga, var b?t konkurentu virz?ta uz motiv?cijas samazin??anu un novirzi. Конец ознакомительного фрагмента. Текст предоставлен ООО «ЛитРес». Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/pages/biblio_book/?art=57110905&lfrom=688855901) на ЛитРес. Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.