N?ras sauciens

N?ras sauciens Kamilla Lekberga Fjelbak? uzaust jauna zvaigzne rakstniec?b? – Kristians T?dels. Vi?a p?rsteidzo?ais darbs un nosl?pumain? person?ba jau s?kotn?ji ieinteres? daudzus, tom?r visliel?ko uzman?bu autors g?st br?d?, kad las?t?ji uzzina – autors sa?em draudu v?stules. K?d?? gan k?ds grib?tu bied?t Kristianu? Kas ir ?o v?stu?u autors? Un v?l ?? m?klain? Magnusa ?elnera pazu?ana… Notikumi s?k uz?emt apgriezienus, un atkl?jas p?rsteidzo?as sakar?bas. Jau atkal meistar?gi sav?ti laikaposmi un dz?vesst?sti rada spraigu, intri??jo?u si?etu, kas uzman?bai ne?auj atsl?bt ne mirkli! Kamilla Lekberga N?ras sauciens M?rtinam “I wanna stand with you on a mountain”[1 - “Es gribu st?v?t tev blakus kalna gal?” (ang?u val.) – rinda no austr?lie?u popm?zikas dueta Savage Garden dziesmas Truly Madly Deeply.] PROLOGS Vi?? zin?ja, ka agri vai v?lu tas atkal uzpeld?s. Ko t?du nebija iesp?jams nosl?pt. Ik v?rds bija vedis vi?u tuv?k nenosaucamajam un drausm?gajam. Tam, ko vi?? tik daudzus gadus bija centies nom?kt. Tagad vairs nebija iesp?jams aizb?gt. Iedams spar?g? gait?, vi?? juta, ka r?ta gaiss piepilda plau?as. Sirds kr?t?s dauz?j?s. Vi?? negrib?ja turp iet, ta?u tas bija j?dara, t?p?c atst?ja visu likte?a zi??. Ja k?ds b?s m?j?s, b?s j?run?. Ja neviens neatv?rs, vi?? dosies uz darbu, it k? nekas neb?tu noticis. Bet durvis p?c klauv?jiena atv?r?s. Vi?? ieg?ja iek?? un, samiedzis acis, cent?s kr?sl? kaut ko saskat?t. Ta?u pret? nest?v?ja cilv?ks, kuru vi?? bija cer?jis ieraudz?t. Tas bija k?ds cits. Vi?as garie mati ritmiski ??poj?s, kad vi?? tai sekoja istab?. Galv? ?aud?j?s domas. Nekas nebija t?, k? j?b?t. Viss bija nepareizi, tom?r ??ita pareizi. P?k??i vi?? apklusa. Kaut kas ietriec?s saules pinum? ar t?du sp?ku, ka teikums apr?v?s pusv?rd?. Vi?? paskat?j?s lejup un redz?ja asinis, kas s?ka s?kties no br?ces, no kuras tikko bija izvilkts nazis. Tad jauns d?riens, jaunas s?pes, asais asmens ?ermen? pagriez?s. Vi?? zin?ja, ka t?s ir beigas. ?eit viss beigsies, lai gan v?l bija palicis tik daudz ko izdar?t, redz?t un izjust. Vienlaikus notieko?ais sav? zi?? bija taisn?gs. Vi?? nebija peln?jis savu labo dz?vi un visu, ko t? d?v?jusi. ?pa?i p?c t?da nodar?juma. Kad s?pes bija notrulin?ju?as ma?as un nazis vairs nekust?j?s, par?d?j?s ?dens. Laivas ??po?an?s. Kad vi?u iesk?va aukst? j?ra, visas citas saj?tas atk?p?s. P?d?jais, ko vi?? atcer?j?s, bija vi?as garie mati. Gari un tum?i. ? – Pag?ju?i jau tr?s m?ne?i! K?p?c neesat vi?u atradu?i? Patriks Hedstr?ms uzl?koja pretims?do?o sievieti. Ar katru tik?an?s reizi vi?a izskat?j?s arvien vair?k sagurusi. Vi?a n?ca uz Tanumshedes policijas iecirkni reizi ned???. Katru tre?dienu. Tas turpin?j?s kop? novembra s?kuma, kad pazuda vi?as v?rs. – M?s dar?m visu, ko varam, S?a. Tu ta?u zini. Nebilzdama ne v?rda, vi?a paloc?ja galvu. Kl?p? kop? sa?emt?s rokas dreb?ja. Kad vi?a paskat?j?s aug?up, ac?s saries?s asaras. Patriks to redz?ja ne pirmoreiz. – Vi?? neatgriez?sies, vai ne? Tagad balss dreb?ja t?pat k? rokas, un Patriks iek??ji c?n?j?s ar v?l??anos apiet apk?rt galdam un mierino?i apskaut trauslo sievieti. Pret?ji instinkt?vajai v?lmei aizsarg?t, vi?? tom?r saglab?ja v?su profesionalit?ti un apsv?ra atbildi. Beidzot dzi?i ieelpoja un teica: – N?, dom?ju, ka ne. Vi?a vairs neko nejaut?ja, bet Patriks redz?ja, ka ?ie v?rdi tikai apstiprina to, ko S?a ?elnere jau pati zin?ja. Vi?as v?rs neatgriez?sies. Tre?aj? novembr? Magnuss bija pussepti?os piec?lies, nomazg?jies du??, ap??rbies, vispirms pam?jis ardievas abiem b?rniem, tad sievai, kas dev?s dienas gait?s. ?si p?c pulksten asto?iem Magnuss bija redz?ts izejam no m?jas uz darbu “Tanumas logos”. Un neviens nezin?ja, kur vi?? p?c tam palicis. Vi?? t? ar? neierad?s pie kol??a, kur? parasti veda uz darbu. Magnuss ?elners bija pazudis kaut kur starp sav?m m?j?m net?lu no stadiona un kol??a m?ju blakus Fjelbakas minigolfa laukumam. Policija bija izp?t?jusi katru vi?a dz?ves s?kumu. Vi?u izsludin?ja mekl??an?, un policija iztauj?ja vair?k nek? piecdesmit cilv?ku, ieskaitot kol??us, ?imenes locek?us un draugus. Vi?i bija mekl?ju?i par?dus, kuru d?? vi?? var?tu b?t spiests b?gt, un slepenas m???k?s. Tika p?rbaud?ta varb?t?ba, ka vi?? piesavin?jies darba dev?ja naudu, – viss, kas var?tu izskaidrot, k?p?c cien?jams, ?etrdesmit gadus vecs v?rietis, kuram ir sieva un divi b?rni pusaud?i, p?k??i var?tu iziet no m?j?m un pazust. Ta?u policijai nebija neviena pavediena. Nekas neliecin?ja, ka vi?? b?tu aizce?ojis uz ?rzem?m, ar? no p?ra kop?g? r??ina bank? nebija iz?emta nauda. Magnuss ?elners vienk?r?i bija izk?p?jis gais?. Pavad?jis S?u l?dz izejai, Patriks piesardz?gi pieklauv?ja pie Paulas Moralesas durv?m. – Ien?c, – vi?a uzreiz atsauc?s. Vi?? ieg?ja kabinet? un aiztais?ja durvis. – Atkal ?elnera sieva? – J?, – Patriks nop?zdamies aps?d?s apmekl?t?ju kr?sl?. Vi?? sasl?ja k?jas uz galda, bet, paman?jis Paulas nikno skatienu, a?i noc?la. – Dom?, ka vi?? ir miris? – Baidos, ka t?, – Patriks atbild?ja. Vi?? pirmoreiz ska?i izteica jau uzreiz p?c Magnusa pazu?anas radu??s aizdomas. – Esam visu p?rbaud?ju?i, un vi?am nebija neviena parast? iemesla, lai pazustu. ??iet, ka vienu dienu izg?jis no m?jas un… viss. – Bet l??is nav atrasts. – N?, l??a nav, – Patriks piekrita. – Un kur lai m?s mekl?jam? Nevaram p?rmekl?t visu j?ru vai p?r?emm?t visus Fjelbakas apk?rtnes me?us. Atliek s?d?t rokas kl?p? saliku?iem un cer?t, ka k?ds atrad?s. Dz?vu vai miru?u. Jo man nav ne jausmas, ko v?l var?tu dar?t. Un es nezinu, ko teikt, kad S?a katru ned??u ierodas, cer?dama, ka izmekl??ana b?s pavirz?jusies uz priek?u. – T? vi?a piedal?s situ?cijas risin??an?. Vi?ai ??iet, ka kaut ko dara, nevis tikai s?? m?j?s un gaida jaunumus. Mani tas padar?tu traku. – Paula paskat?j?s uz fotogr?fiju, ko tur?ja blakus datoram. – Es saprotu, – Patriks teica. – Tom?r viegl?k nek??st. – Protams, n?. Br?di ?auraj? kabinet? vald?ja klusums. Beidzot Patriks piec?l?s k?j?s. – Atliek vien cer?t, ka vi?? atrad?sies. T? vai cit?di. – ??iet, tev taisn?ba, – Paula sac?ja, bet vi?a bija tikpat nom?kta k? Patriks. ? – Resn?te. – No t?das dzirdu! – Anna, skat?dam?s spogul?, nor?d?ja uz ?rikas v?deru. ?rika Falka pagriez?s profil?, t?pat k? Anna, un vi?ai bija vien j?piekr?t. Augst? debess, vi?a bija milz?ga. Gigantisks v?ders, kuram tikai skata p?c pielipin?ta mazmaz?ti?a ?rika. Un tie?i t? vi?a ar? jut?s. Izn?s?jot Maju, ?ermenis bija apbr?nojami lokans, bet ?oreiz v?der? bija divi b?rni. – Es tevi nemaz neapskau?u, – jaun?k?s m?sas ne??l?gaj? atkl?t?b? teica Anna. – Milz?gs paldies, – ?rika atbild?ja, iedunk?dama vi?u ar savu v?deru. Anna atbild?ja ar t?du pa?u dunku, un abas gandr?z zaud?ja l?dzsvaru. Br?di vi?as plivin?ja rokas, cenzdam?s notur?ties k?j?s, bet tad s?ka tik nevald?mi smieties, ka vajadz?ja vien aps?sties uz gr?das. – Smiekl?gi! – slauc?dama acis, teica ?rika. – Nevienam nevajadz?tu t? izskat?ties. K? Barbapapa un t? v?ra no Monthy Python ske?a krustojums, kas eksplod?, ap?dis piparm?tru k?ci?u. – Esmu bezgala pateic?ga, ka tev b?s dv??i. Blakus tev es izskatos k? slaida nimfa. – Nav par ko, – ?rika atbild?ja, cenzdam?s pieslieties k?j?s, ta?u nekas nesan?ca. – Pagaidi, es pal?dz??u, – Anna teica, ta?u ar? zaud?ja nevienl?dz?gaj? c??? ar zemes pievilk?anas sp?ku un atkal piezem?j?s uz p?cpuses. M?sas saskat?j?s, ab?m pr?t? bija viena doma, un abas vien? bals? ieb??v?s: – Dan! – Kas noticis? – no pirm? st?va atskan?ja balss. – M?s nevaram piecelties! – Anna kliedza. – Ko tu teici? Vi?as dzird?ja, ka vi?? tuvojas gu?amistabai. – Ko j?s dar?t? – Dans uzjautrin?ts vaic?ja, ieraudz?jis, ka vi?a l?gava Anna un vi?as m?sa s?? uz gr?das liel? spogu?a priek??. – M?s nevaram piecelties, – ?rika teica, sakopojusi p?d?j?s pa?cie?as paliekas, un pastiepa roku. – Pagaidiet, aizie?u p?c autokr?v?ja, – Dans pazi?oja, izlikdamies, ka dodas prom. – Izbeidz, – ?rika teica, bet Anna sm?j?s tik sirsn?gi, ka vajadz?ja apgulties. – Labi, pam??in??u. – Dans satv?ra ?riku aiz rokas un s?ka vilkt. – Grrrr! – vi?? sten?ja. – Iztiksim bez ska?u efektiem, – ?rika nokomand?ja, kam?r vi?? l?n?m uzdab?ja l?gavas m?su k?j?s. – Sasod?ts, cik tu esi milz?ga, – Dans iesauc?s, un ?rika iedunk?ja vi?a roku. – Tu to esi teicis vismaz simt rei?u un neesi vien?gais. T?p?c neblenz uz mani un piev?rsies lab?k pats savai tusn?tei. – J?, labi. – Dans uzvilka k?j?s Annu un cie?i nosk?pst?ja vi?u uz l?p?m. – Atrodiet atsevi??u istabu, ja gribat to dar?t, – ?rika iebikst?ja Danam s?n?. – ?? ir m?su istaba, – Dans teica un v?lreiz nosk?pst?ja Annu. – Labi. Tad piev?rs?simies mana n?ciena iemeslam, – ?rika sac?ja, pieiedama pie m?sas skapja. – Nesaprotu, k?p?c tu dom?, ka var??u pal?dz?t, – Anna teica, tuntu?odama paka? ?rikai. – ?aubos, vai man ir kas t?ds, kas var?tu tev der?t. – Un ko tad lai es tagad daru? – ?rika b?d?ja dr?bes uz pakaramajiem. – ?ovakar ir Kristiana gr?matas atv?r?anas sv?tki, un vien?gais, ko sp?ju dab?t mugur?, ir Majas vigvams. – Labi, kaut ko izdom?sim. ??s pa?as bikses b?s gana labas, un man ir bl?ze, kas tev var?tu der?t. Man t? t?pat ir par lielu. Anna iz??ma no skapja iz??tu lavandas kr?sas tuniku. ?rika novilka T kreklu un ar Annas pal?dz?bu p?rvilka tuniku p?r galvu. Lai p?rst?v?tu to p?ri v?deram, vajadz?ja t?du pa?u piep?li k? pieb??ot Ziemassv?tku desu, tom?r galu gal? tas izdev?s. Tad ?rika pagriez?s pret spoguli un kritiski sevi nop?t?ja. – Tu izskaties fantastiski, – Anna teica, bet ?rika tikai no?urd?ja par atbildi. Ar pa?reiz?jo fig?ru “fantastisks” izskats ??ita nesasniedzami t?ls, ta?u vi?a vismaz izskat?j?s piekl?j?gi, it k? b?tu centusies. – Var iztikt, – ?rika teica. Vi?a m??in?ja novilkt tuniku saviem sp?kiem, ta?u bija spiesta padoties un ?auties, lai Anna pal?dz. – Kur notiek svin?bas? – Anna vaic?ja, nogludin?dama tuniku un atlikdama atpaka? uz pakaram?. – Viesn?c? Grand. – Jauki, ka izdevniec?ba r?ko atv?r?anas sv?tkus debitantam, – Anna sac?ja, iedama uz k?pn?m. – Apg?ds ir saj?sm?. Neticami labi priek?pas?t?jumu r?d?t?ji pirmajam rom?nam, t?p?c vi?i ar liel?ko prieku r?ko balli. Un, sprie?ot p?c izdev?jas v?rdiem, ??iet, ka ar? pres? atbalsta netr?kst. – Un ko tu pati dom? par gr?matu? Pie?emu, ka tev pat?k, cit?di neb?tu ieteikusi savai izdev?jai. Bet vai t? tie??m ir tik laba? – T?… – ?rika pr?toja, ko atbild?t, piesardz?gi k?pdama lej? pa trep?m paka? m?sai. – T? ir ma?iska. Dr?ma un skaista, satrauco?a un sp?c?ga, un… j?, v?rds “ma?iska” to raksturo vislab?k. – Kristians noteikti ir sept?taj?s debes?s. – J?, dro?i vien, – ?rikas bals? skan?ja ?aubas. Abas ieg?ja virtuv?. Labi p?rzin?dama telpas iek?rtojumu, ?rika taisn? ce?? g?ja pie kafijas autom?ta. – Ta?u vi?? ??iet… – Vi?a apklusa, lai var?tu saskait?t, cik karot??u kafijas ieb?rusi filtr?. – Vi?? bija ekst?z?, kad gr?matu apstiprin?ja izdo?anai, bet man rad?s iespaids, ka pats rakst??anas process vi?? kaut ko uzjund?jis. Gr?ti teikt, jo es vi?u p?r?k labi nepaz?stu. Pat nezinu, k?p?c l?dza man padomu, ta?u es ar prieku pal?dz?ju. Un man ir liela pieredze manuskriptu redi???an?, lai gan pati rom?nus nerakstu. S?kum? viss g?ja gludi, un Kristians labpr?t pie??ma manus ieteikumus. Bet pie beig?m reiz?m ier?v?s sev?, kad es grib?ju apspriest da?as lietas. Nesp?ju to izskaidrot. Bet vi?? ir mazliet ekscentrisks. Varb?t t? ar? ir atbilde. – Tad vi?? ir atradis ?sto profesiju, – Anna nopietni teica. ?rika pagriez?s pret vi?u. – T?tad es esmu ne tikai resna, bet ar? ekscentriska? – Un aizm?r??ga. – Anna pam?ja ar galvu uz kafijas autom?tu, ko ?rika tikko bija iesl?gusi. – Nen?ktu par ?aunu ieliet ?deni. Kafijas autom?ts piekr?to?i no???c?s, un, uzmetusi m?sai bargu skatienu, ?rika to izsl?dza. ? Gandr?z autom?tisk? re??m? vi?a apdar?ja parasto m?jas soli. Noskalojusi ???vjus un galda piederumus, salika tos trauku mazg?jamaj? ma??n?. Ar roku izt?r?ja ?diena paliekas no izlietnes sieti?a un izberza izlietni ar trauku birsti un ziep?m. Tad samitrin?ja trauklupatu, izgrieza un noslauc?ja virtuves galdu, lai uz t? nepaliktu vairs neviena drupa?a vai lip?gs traips. – Mamma, vai dr?kstu aiziet pie Sandras? – ien?kusi virtuv?, pras?ja ?lina. Piecpadsmit gadus vec?s pusaudzes kareiv?g? sejas izteiksme liecin?ja, ka vi?a jau ir gatava uzklaus?t noraido?u atbildi. – Tu zini, ka nedr?ksti. ?ovakar atn?ks t?ta vec?ki. – Bet vi?i tik bie?i n?k ?urp. K?p?c man vienm?r j?b?t m?j?s? – ?linas balss k?uva ska??ka, ieskan?j?s ?inksto?ais tonis, kuru S?a neieredz?ja. – Vi?i n?k pie jums ar Ludvigu. Tu zini, ka vi?i b?s sar?gtin?ti, ja tevis neb?s m?j?s. – Bet tas ir tik garlaic?gi! Vecmamma vienm?r s?k raud?t, un vect?vs vi?u mierina. Es gribu aiziet pie Sandras. Tur b?s visi mani draugi. – Nep?rsp?l?, – S?a sac?ja, izskalodama un pak?rdama uz kr?na trauklupatu. – ?aubos, vai tur b?s “visi”. Aiziesi pie Sandras citu vakaru, kad vecmamma un vect?vs nebrauks ciemos. – T?tis b?tu palaidis. S?ai aizsit?s elpa. Vi?a to nesp?ja. Nesp?ja tikt gal? ar dusm?m un nepak?au?anos. Magnuss b?tu zin?jis, ko dar?t. Vi?? b?tu ticis gal? ar ?linu. Bet vi?a to nesp?ja. Viena nesp?ja. – T?ta ?eit nav. – Un kur vi?? ir? – ?lina iebr?c?s, asar?m pl?stot. – Kur vi?? palika? Dro?i vien tu vi?am apniki ar savu m???go piesie?anos. Tu… tu… nol?d?t? ragana! S?as galv? iest?j?s piln?gs klusums. It k? b?tu pazudu?as visas ska?as, un viss apk?rt b?tu p?rv?rties pel?k? migl?. – Vi?? ir miris. – ??ita, ka balss skan no citurienes, it k? run?tu sve?iniece. ?lina blenza uz vi?u. – Vi?? ir miris, – S?a atk?rtoja. Vi?a jut?s d?vaini mier?ga, it k? b?tu pac?lusies gais? virs sevis un meitas un nov?rotu ?o ainu. – Tu melo, – ?lina teica, meitenes kr?tis cil?j?s, it k? vi?a b?tu noskr?jusi vair?kus kilometrus. – Es nemeloju. T? dom? policija. Un es zinu, ka t? ir taisn?ba. – Izdzird?jusi ?os v?rdus no savas mutes, vi?a saprata, cik tie ir patiesi. Vi?a bija atteikusies tam tic?t, tv?rusies pie v?j?s cer?bas. Bet paties?ba bija t?da, ka Magnuss ir miris. – K? tu zini? K? policija var zin?t? – Vi?? neb?tu m?s pametis. ?lina purin?ja galvu, it k? negrib?dama, lai ?? doma iesak?ojas. Bet S?a redz?ja, ka meita ar? to saprot. Magnuss neb?tu vienk?r?i aizg?jis, pamezdams vi?us. Vi?a pasp?ra da?us so?us p?ri virtuvei un apsk?va meitu. ?lina saspringa, bet tad atsl?ba un ??v?s apsk?vienam k? mazs b?rns. S?a gl?st?ja ?linas matus, un meitene ??ukst?ja arvien stipr?k. – Ku?, ku?, – S?a ?ukst?ja, juzdama sp?ku piepl?dumu, kam?r meita ??v?s b?d?m. – Tu dr?ksti ?ovakar iet pie Sandras. Es paskaidro?u vecmammai un vect?vam. Kristians T?dels skat?j?s spogul?. Reiz?m vi?? nesaprata, k? iztur?ties pret savu izskatu. Vi?am bija ?etrdesmit gadu. Gadi kaut k? bija paskr?ju?i, un tagad vi?? skat?j?s uz v?rieti, kur? bija ne tikai pieaudzis, bet kuram pat bija s?ku?i sirmot deni?i. – Tu izskaties tik cien?gs. Kristians sal?c?s, kad aiz muguras par?d?j?s Sanna un aplika vi?am rokas ap vidukli. – Tu mani nobied?ji. Nepielavies t?. – Vi?? atbr?voj?s no apsk?viena un pirms aizgrie?an?s paman?ja spogu?a atspulg? vi?as vil?anos. – Piedod. – Vi?a aps?d?s uz gultas. – Tu ar? izskaties jauki, – vi?? teica un jut?s v?l vain?g?ks, redzot, k? vi?ai iemirdzas acis par ?o komplimentu. Ta?u vi?? juta ar? aizkaitin?jumu. Vi?am rieb?s, ka vi?a izturas k? kuc?ns, kur? luncina asti, tikl?dz saimnieks tam izr?da kaut maz?ko uzman?bu. Sieva bija desmit gadus jaun?ka par Kristianu, bet reiz?m ??ita, ka vi?iem ir vismaz divdesmit gadu starp?ba. – Vai pal?dz?si man sasiet kaklasaiti? – Vi?? pieg?ja pie Sannas, kura piec?l?s un prasm?gi to sas?ja. Vi?ai izdev?s jau ar pirmo reizi, un vi?a atk?p?s, lai nov?rt?tu savu darbu. – Tev ?ovakar b?s milzu pan?kumi. – Mmm… – vi?? novilka, galvenok?rt t?p?c, ka nezin?ja, k?du atbildi vi?a sagaida. – Mamma! Nilss man iesita! – Melkers iebr?z?s istab?, it k? vi?u vaj?tu vilku bars. Mekl?dams gl?bi?u, vi?? ar lip?gajiem pirkste?iem iekramp?j?s pirmaj?, kam tika kl?t, – Kristiana k?j?s. – Nol?d?ts! – Kristians strupi nokrat?ja piecgad?go d?lu, bet bija jau par v?lu. Uz ab?m bik?u star?m ce?u augstum? r?goj?s ko?i ke?upa traipi. Vi?? p?l?j?s saglab?t savald??anos – p?d?j? laik? tas izdev?s arvien gr?t?k. – Vai tu var?tu savald?t b?rnus? – vi?? uz???ca un demonstrat?vi s?ka atpog?t uzvalka bikses, lai p?r??rbtu citas. – To noteikti var?s izt?r?t, – Sanna teica, sagr?bdama Melkeru, kur? ar saviem lip?gajiem pirkstiem jau t?m?ja uz gultu. – K? tu to iedom?jies, ja man jau p?c stundas j?b?t tur? B?s j?p?r??rbjas. – Bet es var?tu… – izklaus?j?s, ka Sanna t?l?t s?ks raud?t. – Pieskati lab?k b?rnus. Sanna sar?v?s pie katra v?rda, it k? t?s b?tu p?aukas. Neko neteikdama, vi?a pa??ma Melkeru pie rokas un steidz?gi izveda no istabas. Kad sieva bija aizg?jusi, Kristians smagi aps?d?s uz gultas. Vi?? skat?j?s uz sevi spogul?. V?rietis ar cie?i sakniebt?m l?p?m. ??rbies uzvalka ?aket?, krekl?, kaklasait? un apak?biks?s. Sagumis, it k? visas pasaules nelaimes b?tu uzg?lu?as vi?a pleciem. Vi?? cent?s izslieties un izriest kr?tis. Uzreiz izskat?j?s lab?k. ?is bija vi?a vakars. Un neviens vi?am to neat?ems. – Vai ir k?di jaunumi? – Gesta Fl?gars jaut?ja, stiepdams pret? tikko policijas iecirk?a ?auraj? virtuv?t? ien?ku?ajam Patrikam kafijkannu. Patriks pam?ja ar galvu, ka labpr?t iedzertu kafiju, un atsl?ga kr?sl? pie galda. Izdzird?jis, ka policistiem ir p?rtraukums, telp? ierik?oja suns Ernsts un nog?l?s pagald? cer?b?, ka vi?am ar? atl?ks k?ds kumoss. – L?dzu. – Gesta nolika Patrikam priek?? kr?zi melnas kafijas un aps?d?s pret?. – Tu ?odien izskaties t?ds pab?ls, – Gesta teica, nop?t?dams jaun?ko kol??i. Patriks paraust?ja plecus. – Esmu tikai mazliet noguris. Maja slikti gu? un t?p?c ir ka???ga. Bet ?rika ir piln?gi p?rmoc?jusies. Nav nek?ds br?nums. T?p?c m?j?s nav glu?i parad?ze. – Un k??s tikai slikt?k, – Gesta sac?ja. Patriks iesm?j?s. – Oho, cik uzmundrino?i. Bet tev taisn?ba, dro?i vien t? b?s. – T?tad neesi uzzin?jis neko jaunu par Magnusu ?elneru? – Gesta neuzkr?to?i pab?za zem galda cepumu, un Ernsts priec?gi uzsita ar asti Patrikam pa k?j?m. – N?, piln?gi neko, – Patriks atbild?ja, iemalkodams kafiju. – Redz?ju, ka atkal bija atn?kusi S?a. – J?, tas vi?ai ir k? uzm?c?gs ritu?ls, bet dro?i vien par to nav j?br?n?s. Ko lai sieviete dara, ja vi?as v?rs p?k??i paz?d? – Varb?t vajadz?tu v?l iztauj?t cilv?kus, – Gesta iemin?j?s, slepus pab?zdams zem galda v?l vienu cepumu Ernstam. – Kas tev padom?? – Patriks dzird?ja aizkaitin?jumu sav? bals?. – M?s jau izjaut?j?m gan vi?a ?imeni, gan draugus. Esam apstaig?ju?i visus kaimi?us, izl?m?ju?i pazi?ojumus un aicin?ju?i sniegt zi?as ar viet?j?s av?zes starpniec?bu. Ko v?l m?s varam dar?t? – Tu nem?dz tik viegli padoties. – Ja tev ir k?di priek?likumi, labpr?t tos uzklaus??u. – Patriks acumirkl? no??loja savu ?erpo toni, lai gan izskat?j?s, ka Gesta nav apvainojies. – Briesm?gi cer?t, ka v?rietis atrad?sies miris, – vi?? piebilda jau mier?g?k? bals?. – Ta?u esmu p?rliecin?ts, ka tikai tad mums izdosies noskaidrot, kas ar vi?u noticis. Esmu gatavs sader?t, ka vi?? nepazuda labpr?t?gi, un, ja mums b?tu l??is, tad b?tu ar? vismaz k?ds pavediens. – ??iet, tev taisn?ba. Briesm?gi iedom?ties, ka vi?a ?ermenis kaut kur izpeld?s krast? vai tiks atrasts me??. Bet man ir t?da pati nojauta. Un tas noteikti ir ?ausm?gi… – Tu dom? – nezi?a? – Patriks teica, izkustin?dams p?das, kas bija sakarsu?as zem liel? su?a svara. – Iedom?jies, k? ir tad, kad nezini, kur palicis m??otais cilv?ks. T?pat j?tas vec?ki, kad paz?d vi?u b?rns. Amerik??iem ir vesela interneta vietne, kas velt?ta pazudu?iem b?rniem. Lapu lap?m pazudu?u b?rnu fotogr?fijas. Varu teikt tikai vienu – lai Dievs ap??lojas. – Mani kaut kas t?ds nogalin?tu, – Patriks sac?ja. Vi?? izt?loj?s savu k? ?densz?li kust?go meitu. Doma, ka vi?u var?tu at?emt, ??ita nepanesama. – Par ko, ell?, j?s te run?jat? T?da gaisotne k? b?r?s, – dr?mo noska?u izjauca Annikas priec?g? balss, piebiedrojoties kol??iem pie galda. Vi?ai uz p?d?m sekoja iecirk?a visjaun?kais policists M?rtins Molins, kuru bija pievilin?ju?as no virtuves skano??s balsis un kafijas arom?ts. Vi?? tagad str?d?ja pusslodzi, jo bija b?rna kop?anas atva?in?jum?, un izmantoja katru iesp?ju pas?d?t ar kol??iem un piedal?ties pieaugu?o sarun?s. – M?s spried?m par Magnusu ?elneru, – Patriks atbild?ja t?d? bals?, kas liecin?ja, ka ?? saruna ir gal?. Lai b?tu pavisam dro?s, ka p?r?jie sapratu?i, vi?? main?ja tematu. – K? tev iet ar tavu meiten?ti? – Mj?, m?s vakar sa??m?m jaunas fotogr?fijas, – Annika teica, iz?emdama no tunikas kabatas att?lus. – Paskat, cik liela jau izaugusi. – Vi?a nolika bildes uz galda, un Patriks un Gesta t?s apskat?ja. M?rtins jau bija inform?ts no r?ta, tikl?dz ierad?s darb?. – Ak, cik vi?a ir skaista, – Patriks sac?ja. Annika piekr?to?i m?ja ar galvu. – Vi?ai tagad ir desmit m?ne?i. – Kad j?s abi var?siet braukt vi?ai paka?? – Gesta ar patiesu interesi jaut?ja. Vi?? lieliski apzin?j?s savu lomu Annikas un Lennarta p?rliecin??an? par labu b?rna adopcijai.T?p?c vi?am bija mazliet priv?t?pa?nieciska interese par fotogr?fij?s redzamo meiten?ti. – M?s sa?emam pretrun?gus sign?lus, – Annika atzin?s. Vi?a salas?ja fotogr?fijas un r?p?gi noglab?ja kabat?. – Bet es dom?ju, ka tas notiks p?c p?ris m?ne?iem. – Tev tas noteikti ??iet ?oti ilgi. – Patriks piec?l?s un ielika savu kr?zi trauku mazg?jamaj? ma??n?. – J?, t? ir. Bet taj? pa?? laik?… Vismaz process ir s?cies. Un m?s zin?m, ka vi?a b?s m?su. – J?, t? b?s, – Gesta sac?ja. Impulsa vad?ts, vi?? uzlika plaukstu uz Annikas rokas, bet tad uzreiz atr?va. – Labi, atpaka? pie darba. Nav laika te s?d?t un p??p?t, – vi?? samulsis noburk???ja, celdamies k?j?s. Kol??i izbr?n?ti skat?j?s, k? vi?? sakumpis izklumz? no virtuves. – Kristian! – P?c parf?ma dvakojo?? izdevniec?bas direktore steidz?s pret?, lai vi?u apskautu. Kristians aiztur?ja elpu, lai neb?tu j?ieelpo ??ebino?? smar?a. Smalkums nebija Gabijas fon Rozenas izteikt?k? ?pa??ba. Gabiju raksturoja p?rm?r?bas: p?r?k kupli mati, p?r?k biezs grims, par daudz parf?ma, un viss kop? veidoja stilu, ko, maigi izsakoties, var?ja saukt par ?ok?jo?u. Par godu ??vakara svar?gajam notikumam vi?a bija ??rbusies uzkr?to?? roz? kost?m? ar za?u auduma rozi pie atloka un balans?ja uz b?stami augstiem nagli?pap??iem. Bet, par sp?ti mazliet komiskajam izskatam, b?dama vispopul?r?k?s Zviedrijas jaun?s izdevniec?bas vad?t?ja, vi?a bija sp?ks, ar kuru nevar?ja ner??in?ties. Gabijai bija vair?k nek? tr?sdesmit gadu pieredze ?aj? jom? un intelekts, kas asuma zi?? var?ja m?roties vien?gi ar vi?as m?li. Tie, kas vi?u k? konkurenti nov?rt?ja par zemu, otrreiz vairs t?du k??du nepie??va. – Tas b?s varen jautri! – Gabija tur?ja Kristianu rokas att?lum? un velt?ja vi?am starojo?u skatienu. Kristians, joproj?m nesp?dams paelpot parf?ma m?kon?, var?ja vien?gi m?t ar galvu. – L??s ?riks un Ulla L?na no viesn?cas bija vienk?r?i fantastiski, – vi?a turpin?ja. – Cik burv?gi cilv?ki! Un bufetes galds izskat?s br?ni???gi. Perfekta vieta, kur atv?rt tavu spo?o gr?matu. Nu, k?da ir saj?ta? Kristianam beidzot izdev?s izrauties, un vi?? pasp?ra soli atpaka?. – J?atz?st, ka mazliet nere?la. Tik ilgi str?d?ju pie ?? rom?na, un tagad… te nu tas ir. – Vi?? uzmeta skatienu gr?matu kaudz?m uz galda pie izejas. Uz katra eksempl?ra muguri?as vi?? var?ja salas?t savu v?rdu un nosaukumu “N?ra”. Vi?? juta, ka ku??is apmet k?leni. Tas tie??m notika. – L?k, ko m?s esam iecer?ju?i, – Gabija teica, vilkdama vi?u aiz piedurknes l?dzi. Kristians nepretodamies sekoja. – S?kum? b?s tik?an?s ar ?urn?listiem, kas jau sapulc?ju?ies, lai vi?iem ir iesp?ja klusi un mier?gi aprun?ties ar tevi. M?s esam ?oti apmierin?ti ar mediju atsauc?bu. ?urn?listi no G?teborgs Posten, G?teborgs Tidningen, Bohusl?ningen un Str?mstads Tidning – visi ir ieradu?ies. Nav neviena no nacion?laj?m av?z?m, bet tas nekas, ?emot v?r? ?odienas j?sm?go recenziju Svenska Dagbladet. – Recenzija? – Kristians p?rjaut?ja pa ce?am uz nelielu paaugstin?jumu blakus skatuvei, kur notiks saruna ar presi. – V?l?k izst?st??u, – Gabija sac?ja, iestumdama vi?u pie sienas nolikt? kr?sl?. Vi?? m??in?ja atg?t kontroli p?r situ?ciju, bet jut?s it k? b?tu ierauts ve?as ??v?t?j? bez cer?b?m uz gl?bi?u. Redzot, ka Gabija jau att?lin?s, pamezdama vi?u vienu, ?? saj?ta pie??m?s sp?k?. Pal?gi skraid?ja apk?rt un kl?ja galdus. Neviens nepiev?rsa vi?am uzman?bu. Kristians at??v?s uz br?di aizv?rt acis. Vi?? dom?ja par savu gr?matu “N?ra” un daudzaj?m pie datora pavad?taj?m stund?m. Simtiem, t?ksto?iem stundu. Vi?? dom?ja par vi?u, par N?ru. – Kristians T?dels? Balss izr?va no p?rdom?m, un vi?? pac?la skatienu. V?rietis, kas st?v?ja vi?a priek??, bija pastiepis sveicienam plaukstu un izskat?j?s, ka gaida vi?a reakciju. T?p?c vi?? piec?l?s k?j?s un sarokoj?s. – Birgers J?nsons, Str?mstads Tidning. – V?rietis nolika uz gr?das lielu kameras somu. – ?, mj?, l?dzu. L?dzu, s?dieties, – Kristians aicin?ja, nezin?dams, k? uzvesties. Vi?? ar skatienu mekl?ja Gabiju, bet man?ja tikai vi?as spilgti roz? kost?mu plivin?mies kaut kur pie ieejas. – J?su gr?matai nudien ir milz?ga publicit?te, – J?nsons teica, skat?damies apk?rt. – J?, t? ??iet, – Kristians sac?ja. Tad abi v?rie?i apklusa un nervozi saknos?j?s. – Varb?t s?ksim? Vai ar? j?gaida p?r?jie? Kristians neizpratn? skat?j?s uz ?urn?listu. K? lai vi?? zina? Vi?? nekad agr?k neko t?du nebija dar?jis. Bet izskat?j?s, ka J?nsons visu uztver vien? mier?, jo nolika uz galda un iesl?dza diktofonu. – T?tad, – vi?? teica, piev?rsdams Kristianam caururbjo?u skatienu. – ?is ir j?su pirmais rom?ns, pareizi? Kristians pr?toja, vai vi?am j?saka v?l kas, ne tikai j?apstiprina ?is apgalvojums. – J?, t? ir, – vi?? nokrek??in?jies atbild?ja. – Man ?oti patika, – J?nsons sac?ja skarb? ton?, lai tas neizklaus?tos p?c komplimenta. – Paldies, – Kristians atbild?ja. – Ko j?s grib?j?t ar ?o rom?nu teikt? – J?nsons p?rbaud?ja diktofona kaseti, vai viss tiek k? n?kas ierakst?ts. – Ko es ar to grib?ju teikt? Nudien nezinu. Tas ir rom?ns, st?sts, par kuru dom?ju un kas pras?j?s lauk?. – Sasod?ti nom?co?s st?sts. Var?tu pat teikt – dr?ms, – J?nsons teica, p?t?dams Kristianu, it k? censtos iel?koties vi?a dv?seles dzi??kajos kaktos. – Vai tas ir j?su viedoklis par sabiedr?bu? – Es nezinu, vai tas ir mans viedoklis par sabiedr?bu, ko centos paust ar gr?matas starpniec?bu, – Kristians atbild?ja, izmis?gi mekl?dams k?du gudru domu. Vi?? nekad agr?k nebija dom?jis par savu rakst??anu ??d?s kategorij?s. ?is st?sts bija dz?vojis kop? ar vi?u tik ilgi, bijis vi?a galv?, un beidzot vi?? bija jutis vajadz?bu izlikt to uz pap?ra. Bet vai tam bija k?ds sakars ar vi?a uzskatiem par sabiedr?bu? ??da doma nebija ien?kusi pr?t?. Beidzot Gabija ierad?s vi?u gl?bt, atvezdama v?l citus ?urn?listus, un J?nsons izsl?dza diktofonu, kam?r visi sasveicin?j?s un sas?d?s ap galdu. Tas aiz??ma vair?kas min?tes, un Kristians izmantoja ?o br?di, lai sakopotu domas. P?c tam Gabija piev?rsa visu uzman?bu sev. – Laipni l?dzu uz sarunu, kas velt?ta jaunai superzvaigznei pie literat?ras debes?m – Kristianam T?delam. M?s visi izdevniec?b? ?rk?rt?gi lepojamies, ka var?j?m izdot vi?a pirmo rom?nu “N?ra”. M?s dom?jam, ka tas iez?m? garas un br?ni???gas rakstnieka karjeras s?kumu. Kristians v?l nav redz?jis nevienu atsauksmi. T?p?c es ar lielu prieku varu tev, Kristian, teikt, ka ?odien Svenska Dagbladet, Dagens Nyheter un Arbetarbladet public?tas fantastiskas recenzijas. ?aujiet man nolas?t da?us cit?tus. Vi?a uzlika las?m?s brilles un pasniedz?s p?c pap?ru kaudz?tes, kas gul?ja priek?? uz galda. Atsevi??as fr?zes uz baltaj?m lap?m bija iekr?sotas ar roz? flom?steru. – “Lingvistiski virtuozs sniegums, kas att?lo vienk?r?o cilv?ku no??lojamo st?vokli, nezaud?jot kopainu.” T? raksta Svenska Dagbladet, – Gabija ar galvas m?jienu paskaidroja Kristianam. Tad vi?a piev?rs?s n?kamajai atsauksmei. – “Pat?kami un s?p?gi las?t Kristiana T?dela gr?matu, jo vi?a lakonisk? proza izgaismo sabiedr?bas viltus sol?jumus par dro??bu un demokr?tiju. Vi?a v?rdi grie?as k? nazis mies?, musku?os un sirdsapzi??, un t?p?c es drud?aini turpin?ju las?t un k? fa??rs mekl?t arvien jaunas moko?as, bet br?ni???gi att?ro?as s?pes.” T? raksta Dagens Nyheter, – Gabija teica, no?emdama brilles un pasniegdama atsauksmju kaudz?ti Kristianam. Netic?dams sav?m aus?m, vi?? pa??ma recenzijas. Vi?? bija dzird?jis v?rdus, un uzslavas bija pat?kamas, bet, god?gi sakot, nesaprata, par ko ?ie kriti?i run?. Kristians tikai bija uzrakst?jis par vi?u, izst?st?jis vi?as st?stu. Atbr?vojis v?rdus un visu p?r?jo, kas saist?ts ar vi?u, lav?n?, kura reiz?m bija izs?kusi p?d?jos sp?kus. Vi?a m?r?is nebija pateikt kaut ko par sabiedr?bu.Vi?? grib?ja tikai pateikt kaut ko par vi?u. Ta?u vi?? norija iebildumus. Neviens t?pat nesaprastu, un varb?t lab?k atst?t visu, k? ir. Vi?? nem??am nesp?tu paskaidrot. – Cik br?ni???gi, – Kristians teica, dzird?dams, ka v?rdi bezj?dz?gi atraujas no l?p?m. Sekoja v?l vair?k jaut?jumu. V?l vair?k slavino?u v?rdu un koment?ru par gr?matu. Un vi?? saprata, ka nesp?j j?dz?gi atbild?t ne uz vienu jaut?jumu. K? lai apraksta to, kas bija piepild?jis viss?k?kos vi?a dz?ves kakti?us? To, kas nebija tikai st?sts, kas bija ar? izdz?vo?ana. S?pes. Vi?? dar?ja, ko sp?ja, cent?s run?t skaidri un apdom?gi. Ac?mredzot izdev?s, jo Gabija visu laiku atzin?gi m?ja ar galvu. Kad intervijas beidzot bija gal?, Kristians grib?ja vien?gi iet m?j?s. Vi?? jut?s piln?gi iztuk?ots. Ta?u bija spiests uzkav?ties skaistaj? Grand Hotel ?damz?l?. Vi?? dzi?i ievilka elpu un gatavoj?s sagaid?t viesus, kas jau n?ca iek??. Vi?? smaid?ja, bet ?is smaids pras?ja liel?ku piep?li, nek? visp?r k?ds var?tu iedom?ties. – Vai tu ?ovakar var?tu palikt skaidr?? – ?riks Linds klus?m uz???ca sievai, lai p?r?jie, kas gaid?ja rind? uz ieie?anu svin?bu z?l?, nedzird?tu. – Vai tu ?ovakar var?tu pievald?t rokas? – Lu?se atbild?ja, nemaz nep?l?dam?s ?ukst?t. – Nesaprotu, par ko tu run?, – ?riks atteica. – Un, l?dzu, run? klus?k. Lu?se salti nop?t?ja v?ru. Vi?? bija elegants v?rietis, to nu nevar?ja noliegt. Un reiz, sensenos laikos, tas vi?ai bija ??itis pievilc?gi. Vi?i iepazin?s universit?t?, un daudzas meitenes skat?j?s uz Lu?si ar skaud?bu, jo vi?ai bija izdevies nocop?t ?riku Lindu. Kop? t? laika vi?? bija l?n?m, bet p?rliecino?i saj?jis visu m?lest?bu, cie?u un uztic??anos, ko vi?a bija jutusi. Un ne jau ar vi?u. Ak Dievs, n?. Vi?am nebija nek?du gr?t?bu atrast padev?gas m???k?s ?rpus laul?bas gultas. – Sveiki! J?s ar? te? Cik jauki! – Ses?lija J?nsdotera sprauc?s pie vi?iem un velt?ja katram oblig?to bu?u uz vaiga. Vi?a bija Lu?ses friziere un p?d?jo gadu ar? ?rika m???k?. Bet, protams, vi?i nedom?ja, ka Lu?se to zina. – Sveika, Ses?lij, – Lu?se smaid?dama teica. Vi?a bija jauka meitene, un, ja Lu?se tur?tu ?aunu pr?tu uz katru, kura p?rgul?jusi ar vi?as v?ru, vairs nesp?tu dz?vot Fjelbak?. Turkl?t vi?ai jau sen bija vienalga. Vi?ai bija meitas. Un br?ni???gais izgudrojums – v?ns tetrapak?. Kam vi?ai v?l ?riks? – Aizraujo?i, ka mums tagad Fjelbak? ir v?l viens rakstnieks! Vispirms ?rika Falka un tagad Kristians. – Ses?lija burtiski l?k?ja priek?. – Vai j?s k?ds esat las?ju?i vi?a gr?matu? – Es lasu tikai biznesa ?urn?lus, – ?riks sac?ja. Lu?se p?rbol?ja acis. Tie?i t? ?riks m?dza flirt?t – apgalvojot, ka nelasa gr?matas. – Es ceru, ka dab?sim savu eksempl?ru, – vi?a teica, savilkdama cie??k m?teli. Lu?se cer?ja, ka rinda kust?sies ?tr?k, un vi?i dr?z tiks iek?? siltum?. – J?, Lu?se m?su ?imen? ir t? liel? las?t?ja. Bet ko citu lai sadara, ja nav j?str?d?? Pareizi, m???? Lu?se paraust?ja plecus, palaizdama dz?l?go piez?mi gar aus?m. T?pat neb?tu nek?da labuma, ja vi?a tagad nor?d?tu, ka tie?i ?riks uzst?ja, ka vi?ai j?paliek m?j?s, kam?r meitenes ir mazas. Vai ka vi?a vergo no r?ta l?dz vakaram, lai m?j?s visa saimniec?ba rit?tu k? pa diedzi?u, ko vi?? uzskat?ja par pa?saprotamu. Savies?g?s p??pas turpin?j?s, kam?r rinda l?n?m virz?j?s uz priek?u. Beidzot vi?i tika iek?? vestibil?, pak?ra m?te?us un k?pa lej? uz ?damz?li. Juzdama mugur? ?rika dedzino?o skatienu, Lu?se dev?s taisn? ce?? uz b?ru. – Tikai nep?rp?lies, – Patriks br?din?ja ?riku, nosk?pst?dams sievu, pirms vi?a ar v?deru pa priek?u izl?goja pa durv?m. Maja mazliet pa??kst?ja, redz?dama, ka m?te paz?d, bet beidza gra?oties, tikl?dz Patriks nos?din?ja vi?u pie televizora skat?ties Bolibompa[2 - Popul?rs Zviedrijas TV b?rnu raid?jums.]. Raid?jums ar za?? p????a piedal??anos bija tikko s?cies. P?d?jo m?ne?u laik? Maja bija k?uvusi ni??g?ka un nevald?m?ka, izvirdumus, kas s?k?s ikreiz, kad k?ds vi?ai pateica “n?”, var?tu apskaust katra d?va. Da??ji Patriks vi?u saprata. Vi?a noteikti juta saspringt?s gaidas un ba?as, kas bija saist?tas ar divu jaun?ko b?rnu n?k?anu pasaul?. ??l?g? debess. Dv??i. Lai gan vi?i to zin?ja kop? pirm?s ultraska?as p?rbaudes asto?padsmitaj? ned???, Patriks joproj?m nesp?ja to l?dz galam aptvert. Reiz?m vi?? pr?toja, k? vi?i tiks gal?. Ar vienu z?daini jau bija pietiekami gr?ti. K? tiks gal? ar diviem? K? organiz?s baro?anu ar kr?ti un izgul??anos, un visu p?r?jo? Turkl?t vajadz?s ieg?d?ties jaunu ma??nu, kur? pietiktu vietas trim b?rniem un vi?u ratiem.Tas bija tikai viens no daudzajiem jaut?jumiem, ko vajadz?ja apsv?rt. Patriks aps?d?s uz d?v?na blakus Majai un blenza tuk?um?. Vi?? p?d?j? laik? jut?s tik ?oti noguris. ??ita, ka visa ener?ija ir izs?kusi, un da?us r?tus vi?? tik tikko sp?ja izvelties no gultas. Bet varb?t tas nemaz nebija tik d?vaini. Pie visa t?, kas notika m?j?s, – ?rika bija p?rgurusi un Maja p?rv?rtusies par mazu kareiv?gu briesmon?ti – vi?am ar? darb? g?ja gr?ti. P?d?jos gados, kop? atkal bija saticis ?riku, vi?am ar kol??iem bija n?cies izmekl?t ?oti smagas slepkav?bas, dr?mais darbs un past?v?gie c?ni?i ar priek?nieku Bertilu Melbergu pras?ja savu. Tagad vi?i izmekl?ja Magnusa ?elnera pazu?anu. Patriks nezin?ja, vai t? lika dom?t pieredze vai instinkts, bet vi?? bija p?rliecin?ts, ka ar v?rieti kaut kas noticis. Nebija zin?ms, vai vi?? k?uvis par nelaimes gad?juma vai nozieguma upuri, bet Patriks bija gatavs der?t uz savu policista apliec?bu, ka ?elnera vairs nav starp dz?vajiem. Fakts, ka katru tre?dienu bija j?tiekas ar v?rie?a sievu, kura ar katru reizi izskat?j?s arvien s?k?ka un nekopt?ka, jau s?ka krist uz nerviem. Policija dar?ja visu iesp?jamo, bet vi?? joproj?m nesp?ja izmest no pr?ta S?as ?elneres seju. – T?ti! – Maja izr?va vi?u no p?rdom?m, pati neapzin?dam?s savas balss jaudu. Vi?a r?d?ja ar pirkstu uz televizoru, un vi?? uzreiz saprata, kas izrais?jis neapmierin?t?bu. Ac?mredzot vi?? bija aizsap?ojies daudz ilg?k, nek? pa?am ??ita, jo Bolibompa bija beigusies un s?cies raid?jums pieaugu?ajiem, kas Maju absol?ti nemaz neinteres?ja. – T?tis pal?dz?s, – vi?a teica, paceldama rokas. – Varb?t Pepiju Garze?i? Pepija p?d?j? laik? bija top?, t?p?c Patriks jau zin?ja, k?da b?s meitas atbilde. Vi?? ielika disku un, tikl?dz par?d?j?s filmas “Pepija Dienvidj?r?” pirmie kadri, atkal aps?d?s blakus Majai un apsk?va vi?u. K? mazs, silts zv?ri?? meita ieritin?j?s vi?am padus?. P?c piec?m min?t?m Patriks bija aizmidzis. Kristians pamat?gi sv?da. Gabija bija tikko pav?st?jusi, ka dr?z b?s j?k?pj uz skatuves. ?damz?le nebija glu?i st?vgr?d?m pilna, bet apm?ram se?desmit viesu ar gaidpiln?m sej?m s?d?ja pie galdi?iem ar ?diena ???vjiem un alus vai v?na gl?z?m priek??. Kristians pats nesp?ja neko ie?st, ta?u vi?? dz?ra sarkanv?nu. ?? bija tre?? gl?ze, lai gan vi?? zin?ja, ka nevajadz?tu tik daudz dzert. Neb?s labi, ja vi?? intervijas laik? s?ks ??upst?t mikrofon?. Ta?u bez v?na vi?? visp?r nesp?tu funkcion?t. Vi?? p?rlaida skatienu telpai, kad sajuta plaukstu uz savas rokas. – Sveiks. K? iet? Izskaties sasprindzis. – ?rika ba??gi skat?j?s uz vi?u. – Esmu tikai mazliet uztraucies, – vi?? atzin?s, izjuzdams atvieglojumu, ka var k?dam to pateikt. – Es lieliski zinu, k? tu j?ties, – ?rika sac?ja. – Mana pirm? uzst??an?s bija Stokholm? jauno rakstnieku saiet?, p?c tam mani burtiski vajadz?ja kas?t nost no gr?das. Neatceros nevienu v?rdu, ko teicu uz skatuves. – Man ??iet, ka mani ar? vajadz?s kas?t no gr?das, – Kristians teica, pielikdams plaukstu pie kakla. Vi?? iedom?j?s par v?stul?m, un vi?u p?r??ma panika. Ce?i s?ka ?imt, un vi?? nenokrita uz sejas tikai t?p?c, ka ?rika tur?ja. – Op?, – ?rika teica. – Izskat?s, ka ar dz?rieniem esi p?r??vis p?r str?pu. Pirms uzst??an?s vair?k nevajadz?tu dzert. – Vi?a uzman?gi iz??ma sarkanv?na gl?zi Kristianam no rokas un nolika uz tuv?k? galdi?a. – Es apsolu, ka viss b?s k?rt?b?. Vispirms Gabija iepaz?stin?s ar tevi un tavu rom?nu. P?c tam es uzdo?u da?us jaut?jumus, m?s jau apspried?m, k?di tie b?s. Uzticies man. Vien?g? probl?ma – k? uzdab?t ?o rumpi uz skatuves. Vi?a iesm?j?s, un Kristians pievienoj?s. Smiekli gan neskan?ja no sirds un bija mazliet spalgi, bet joks sasniedza m?r?i. Spriedze atsl?ba, un vi?? juta, ka atkal var elpot. Kristians aizgai??ja domas par v?stul?m. Vi?? ne?aus, lai tas ?ovakar vi?u ietekm?. N?ra caur vi?a gr?matu bija ieguvusi balsi, un tagad viss bija cauri. – Sveiks, m??ais. – Pie vi?iem pien?ca Sanna, p?rlai?ot skatienu z?lei, vi?as acis mirdz?ja. Kristians zin?ja, ka ?is vi?ai ir noz?m?gs br?dis. Varb?t pat noz?m?g?ks nek? vi?am. – Tu izskaties br?ni???gi, – vi?? teica, un vi?a izbaud?ja uzslavu. Vi?a nudien izskat?j?s br?ni???gi. Kristians zin?ja, ka vi?am veicies, jo saticis Sannu. Vi?a tik daudz pacieta, vair?k nek? b?tu gatavas paciest citas. Vi?a jau nebija vain?ga, ka nesp?j aizpild?t tuk?umu vi?a dv?sel?. Iesp?jams, to nesp?ja neviens. Vi?? apsk?va sievu un nosk?pst?ja vi?as matus. – Cik j?s abi esat m??i! – Pie vi?iem lieliem so?iem, augstajiem pap??iem klaudzot, n?ca Gabija. – Tev ats?t?tas pu?es, Kristian. Vi?? skat?j?s uz pu??i vi?as rok?s. Skaists, bet vienk?r?s, tikai baltas lilijas. Nevald?mi tr?co?iem pirkstiem vi?? pasniedz?s p?c balt?s aploksnes, kas bija piesieta pie pu??a. Vi?? tr?c?ja t?, ka tik tikko sp?ja to atv?rt, un gandr?z neman?ja apk?rt st?vo?o sievie?u izbr?n?tos skatienus. Kart?te ar? bija ?oti vienk?r?a. Vienk?r?s, balts, biezs pap?rs, v?st?jums rakst?ts ar melnu tinti, taj? pa?? elegantaj? rokrakst?, kur? bija rakst?tas v?stules. Vi?? blenza uz v?rdiem. Un tad acu priek?? viss satumsa. Vi?? nekad m??? nebija redz?jis skaist?ku b?tni par vi?u. Vi?a labi smar?oja, un garie mati bija sasieti ar baltu lenti. Tie sp?d?ja tik spo?i, ka gandr?z grib?j?s samiegt acis. Vi?? pasp?ra nedro?u soli tuv?k, nezin?dams, vai vi?am ?auts tuvoties ?im skaistumam. Vi?a iepleta rokas, dodama at?auju, un vi?? a?iem so?iem iel?ca vi?as apsk?vien?. Prom no tumsas, prom no ?aunuma. Tagad vi?u iesk?va balta gaisma, ziedu arom?ts un z?daini mati pie vaiga. – Vai tu tagad esi mana mamma? – vi?? beidzot jaut?ja, negrib?gi pasperdams soli atpaka?. Vi?a pam?ja ar galvu. – Tie??m? – Vi?? gaid?ja, ka k?ds ien?ks un ar skarbu piez?mi visu izn?cin?s, un izr?d?sies, ka tas bijis tikai sapnis. Un ?? br?ni???g? b?tne nek?di nevar b?t t?da z?na m?te k? vi??. Bet balss neatskan?ja. Vi?a vienk?r?i pam?ja ar galvu, un vi?? nesp?ja attur?ties. Atkal met?s vi?as skav?s un negrib?ja vairs nekad, nekad no t?m atrais?ties. Kaut kur galv? ri??oja citi t?li, citas smar?as un ska?as, kas cent?s uzpeld?t virspus?, bet t?s nosl?p?ja ziedu parf?ms un kleitas ?aukst??ana. Vi?? aizgai??ja ?os t?lus. Lika tiem izgaist, un viet? st?j?s viss jaunais un br?ni???gais. Viss neticamais. Vi?? paskat?j?s aug?up uz savu jauno m?ti, un sirds aiz prieka sit?s divreiz strauj?k. Kad vi?a satv?ra t? roku un veda prom, vi?? labpr?t g?ja l?dzi. ? – Dzird?ju, ka vakar pas?kums beidzies ar dramatisku pav?rsienu. Ko gan Kristians dom?ja, piedzerdamies t?d? pas?kum?? – P?c smaga r?ta m?j?s Kennets Bengtsons mazliet kav?ja darbu. Vi?? nometa jaku uz d?v?na, bet, kad ?riks velt?ja vi?am nosodo?u skatienu, pac?la un pak?ra gaiten? uz pakaram?. – Taisn?ba. Nenoliedzami no??lojams vakara nosl?gums, – ?riks atbild?ja. – Bet, no otras puses, Lu?se bija ap??musies sl?cin?ties alkohol?, t?p?c vismaz no t? man izdev?s pagl?bties. – Vai tie??m ir tik slikti? – Kennets jaut?ja, skat?damies uz ?riku. Rets gad?jums, kad ?riks atkl?ti run?ja ar vi?u par priv?t?m liet?m. T?ds vi?? vienm?r bijis. Gan toreiz, kad abi b?rn?b? kop? sp?l?j?s, gan tagad, kad bija pieaugu?i. ?riks iztur?j?s pret Kennetu t?, it k? tik tikko sp?tu vi?u paciest, it k? vi?? tam ar savu kl?tb?tni izdar?tu pakalpojumu. Ja Kennetam neb?tu ko ?rikam pied?v?t, vi?u draudz?ba jau sen b?tu beigusies. T? bija noticis, kam?r ?riks stud?ja universit?t? un str?d?ja G?teborg?, bet Kennets palika Fjelbak? un nodibin?ja savu mazo gr?matved?bas firmu. Uz??mumu, kas gadu gait? bija izaudzis par ?oti veiksm?gu biznesu. Jo Kennets bija ?oti talant?gs. Vi?? lieliski apzin?j?s, ka nav ne ?pa?i izskat?gs, ne ?armants, un neloloja il?zijas par to, ka vi?a intelekts b?tu virs vid?j?. Ta?u vi?am piemita iev?rojamas sp?jas dar?t br?numus ar skait?iem. Vi?? ?ongl?ja ar skait?iem pe??as un zaud?jumu atskait?s un bilanc?s k? gr?matved?bas pasaules Deivids Bekhems. Un, ja v?l pieskaita sp?ju p?rliecin?t nodok?u inspektorus par savu taisn?bu, Kennets p?k??i un pirmo reizi m??? bija k?uvis ?rikam ?rk?rt?gi v?rt?gs. Vi?a kandidat?ra bija dabiska izv?le, kad ?rikam vajadz?ja kompanjonu, ieejot b?vniec?bas tirg?, kas p?d?j? laik? Zviedrijas rietumu piekrast? bija k?uvis ?oti ienes?gs. ?riks, protams, bija Kennetam skaidri pateicis, ka vi?am j?zina sava vieta, jo pieder tikai tre?da?a uz??muma, nevis puse, lai gan tas b?tu tikai taisn?gi, ?emot v?r? vi?a ieguld?jumu firm?. Ta?u tam nebija noz?mes. Kennetu neinteres?ja ne bag?t?ba, ne vara. Vi?am pietika ar iesp?ju dar?t to, kas padodas, un b?t par ?rika kompanjonu. – Es nudien nezinu, ko lai daru ar Lu?si, – ?riks teica, pieceldamies no rakst?mgalda. – Ja neb?tu b?rnu… – Vi?? papurin?ja galvu un uzvilka m?teli. Kennets l?dzj?t?gi pam?ja ar galvu. Vi?? lieliski zin?ja, k?da ir situ?cija. Un tam nebija nek?da sakara ar b?rniem. ?riks ne???r?s no Lu?ses, jo tad vi?ai pien?ktos puse ?rika naudas un citi ?pa?umi. – Es dodos pusdien?s, k?du laici?u neb??u. ?odien b?s gar?s pusdienas. – Labi, – Kennets teica. – Gar?s pusdienas. Skaidrs. – Vai vi?? ir m?j?s? – ?rika st?v?ja uz T?delu nama sliek??a. Izskat?j?s, ka Sanna da?as sekundes vilcin?s, bet tad pak?p?s mal? un ielaida vi?u. – Vi?? ir aug?st?v?. Sav? darbistab?. S?? pie datora un blen? tuk?um?. – Vai dr?kstu uziet aprun?ties ar vi?u? Sanna pam?ja ar galvu. – Protams. Mani v?rdi nel?dz. Varb?t tev veiksies lab?k. Sannas bals? ieskan?j?s r?gtums, un ?rika mirkli apst?j?s, lai vi?u nop?t?tu. Vi?a izskat?j?s nogurusi. Ta?u bija v?l kas, ko ?rika nesp?ja noformul?t. – M??in??u ko l?dz?t. – ?rika l?n?m k?pa aug?? pa trep?m, ar vienu roku balst?dama milz?go v?deru. P?d?j? laik? pat tik vienk?r?as darb?bas at??ma visus sp?kus. – Sveiks. – Vi?a viegli pieklauv?ja pie atv?rtaj?m durv?m, un Kristians pagriez?s. Vi?? s?d?ja kr?sl? pie rakst?mgalda, bet datora ekr?ns bija tum?s. – Tu m?s vakar tie??m nobied?ji, – ?rika teica, atsl?gdama atp?tas kr?sl? istabas kakt?. – Laikam biju mazliet p?rstr?d?jies, – Kristians sac?ja. Ta?u vi?am zem ac?m bija tum?i loki un rokas tr?c?ja. – Turkl?t mani uztrauc Magnusa pazu?ana. – Vai esi dro?s, ka cita iemesla nav? – ?rikas balss skan?ja as?k, nek? vi?a bija grib?jusi. – Es to vakar pac?lu un pa??mu l?dzi. – Vi?a ieb?za roku jakas kabat? un izvilka kop? ar liliju pu??i ats?t?to z?m?ti. – Ac?mredzot tev t? izkrita. Kristians blenza uz kart?ti. – Liec to nost. – Ko noz?m? tas, kas tur rakst?ts? – ?rika ba??gi skat?j?s uz v?rieti, kuru bija s?kusi uzskat?t par savu draugu. Vi?? neatbild?ja. ?rika atk?rtoja jaut?jumu, ?oreiz mazliet maig?k: – Kristian, ko tas noz?m?? Tu vakar ?oti asi rea??ji. T?p?c nem??ini man iegalvot, ka esi vienk?r?i p?rstr?d?jies. Vi?? joproj?m neko neteica. P?k??i klusumu p?rtrauca Sannas balss no durv?m. – Izst?sti ?rikai par v?stul?m, – vi?a teica. Sanna palika, kur st?v?jusi, un gaid?ja v?ra atbildi. Klusum? aizrit?ja v?l da?as min?tes, l?dz Kristians nop?t?s, atv?ra rakst?mgalda apak??jo atvilktni un iz??ma v?stu?u sain?ti. – Es t?s sa?emu jau k?du laiku. ?rika pa??ma v?stules un uzman?gi ??irst?ja. Balts pap?rs, melna tinte. Nebija nek?du ?aubu, ka vi?as atnest? kart?te rakst?ta taj? pa?? rokrakst?. Atk?rtoj?s ar? da?i v?rdi. Teikumi at???r?s, bet saturs bija tas pats. Vi?a s?ka ska?i las?t virs?jo v?stuli: – “Vi?a iet tev blakus, vi?a tev seko. Tev nav ties?bu uz savu dz?vi. T? pieder vi?ai.” ?rika izbr?n?ta pac?la skatienu. – Ko tas noz?m?? Vai tu to saproti? – N?. – Kristians atbild?ja a?i un cieti. – N?, man nav ne jausmas. Es nepaz?stu nevienu, kur? grib?tu man dar?t ?aunu. Vismaz man t? ??iet. Un man nav ne jausmas, kas ir “vi?a”. Vajadz?ja ??s v?stules izmest, – vi?? teica, pasniegdamies p?c t?m. Bet ?rika negras?j?s laist va??. – Tev vajadz?tu par t?m izst?st?t policijai. Kristians purin?ja galvu. – N?, k?ds dro?i vien grib mani izjokot. – Man tas ne??iet nek?ds joks. Un es redzu, ka tev ar? smiekli nen?k. – Es teicu to pa?u, – Sanna iejauc?s. – Man tas ??iet baisi, ?pa?i b?rnu d??. Ja nu k?ds gar?gi nel?dzsvarots cilv?ks… – Vi?a skat?j?s uz Kristianu, un ?rika redz?ja, ka vi?i par to nerun? pirmoreiz. Ta?u vi?? atkal st?rgalv?gi purin?ja galvu. – Negribu izp?st no t? sazin ko. – Kad tie?i tas viss s?k?s? – Kad tu s?ki rakst?t gr?matu, – Sanna teica, un v?rs vi?ai velt?ja aizkaitin?tu skatienu. – ??iet, ka apm?ram ap to laiku, – vi?? piekrita. – Pirms pusotra gada. – Vai tur var?tu b?t k?da saist?ba? Vai tu gr?mat? apraksti k?du re?lu personu vai notikumu? K?ds varb?t j?tas apdraud?ts, jo tu par vi?u uzrakst?ji? – ?rika cie?i skat?j?s uz Kristianu, kur? ac?mredzami jut?s ?oti ne?rti. Bija skaidrs, ka vi?? nev?las apspriest ?o tematu. – N?, tas ir izdom?jums, – vi?? saviebdamies sac?ja. – Nevienam nevajadz?tu atpaz?t sevi man? st?st?. Tu las?ji manuskriptu. Vai tev tas ??ita autobiogr?fisks? – Neesmu ?st?, kura var?tu par to spriest, – ?rika atbild?ja, paraust?dama plecus. – Bet p?c pieredzes zinu, ka rakstnieki, apzin?ti vai neapzin?ti, ieau? darbos da??dus savas dz?ves fragmentus. – Es to nedar?ju! – Kristians iesauc?s, atstumdams kr?slu un pieceldamies k?j?s. Saprazdama, ka j?iet prom, ?rika cent?s pieslieties no atp?tas kr?sla. Bet ?ermenis pretoj?s, un vi?ai izdev?s tikai da?as reizes nosten?ties. Kristiana barg? sejas izteiksme atmaiga, un vi?? pastiepa pal?dz?gu roku. – Dro?i vien kaut k?ds ?ertais, kur? padzird?jis, ka rakstu gr?matu, un sadom?jies sazin ko. Tas ar? viss, – vi?? teica jau mier?g?k? bals?. ?rika ?aub?j?s, vai t? ir visa paties?ba, bet ??du viedokli dr?z?k rad?ja intu?cija, nevis re?li pier?d?jumi. Iedama uz ma??nu, vi?a cer?ja, ka Kristians nepaman?s, ka rakst?mgalda atvilktn? paliku?as tikai piecas v?stules, nevis se?as. Vi?a nesaprata, kas pamudin?ja r?koties tik p?rdro?i, bet, ja Kristians negras?j?s st?st?t paties?bu, tad vi?ai t? b?s j?izdibina pa?ai. V?stu?u inton?cija bija nep?rprotami draud?ga, un vi?a uztrauc?s, ka draugam var?tu draud?t briesmas. – Vai tev vajadz?ja atcelt k?du pierakstu? – ?riks skrubin?ja Ses?lijas kr?tsgalu. Vi?a noels?s, izstiepdam?s gult? sav? dz?vokl?. Vi?ai piedero?ais skaistumkop?anas salons bija rokas stiepiena att?lum? – ?kas pirmaj? st?v?. – Tas gan tev patiktu, vai ne? Dzird?t, ka vajadz?ja atteikt klientiem, lai atrastu laiku tev. K?p?c tu dom?, ka esi tik svar?gs? – Kas gan var?tu b?t svar?g?ks par ?o? – Vi?? p?rlaida m?li p?r vi?as kr?ti, un vi?a uzvilka vi?u sev virs?, nesp?dama vairs ilg?k gaid?t. P?c tam vi?a gul?ja vi?am blakus, galvu uz vi?a rokas atspiedusi. Da?i cieti mati?i kutin?ja vaigu. – Es vakar jutos d?vaini, saskrienoties ar Lu?si. Un tevi. – Mmm, – ?riks pussnaud? novilka. Vi?am nebija ne maz?k?s v?l??an?s apspriest savu laul?bu ar m???ko. – Zini, man Lu?se pat?k, – Ses?lija teica, sp?l?dam?s ar vi?a kr??u spalv?m. – Un, ja vi?a zin?tu… – Bet vi?a nezina, – ?riks atcirta, atspiezdamies uz elko?a. – Un nem??am neuzzin?s. Ses?lija paskat?j?s uz ?riku, un vi?? p?c pieredzes lieliski zin?ja, k? ?? saruna turpin?sies. – Agri vai v?lu vi?ai b?s j?uzzina. ?riks nop?t?s. K?p?c vienm?r vajadz?ja run?t par pag?tni un n?kotni? Vi?? nolaida k?jas p?r gultas malu un s?ka ??rbties. – Vai tev jau j?iet prom? – Ses?lija jaut?ja. Vi?as aizvainot? sejas izteiksme kaitin?ja v?l vair?k. – Man ir daudz darba, – vi?? strupi atteica, pog?dams kreklu. N?s?s iesit?s seksa smar?a, bet gan v?l?k biroj? ieies du??. Vi?? vienm?r tur?ja kabinet? t?ru ap??rba k?rtu ??diem gad?jumiem. – Tad t? tas tagad b?s? – Ses?lija joproj?m gul?ja gult?, un ?riks nesp?ja nov?rst skatienu no vi?as kail? ?erme?a. Kr?tis sl?j?s uz aug?u, lielie, tum?ie gali v?saj? istab? bija k?uvu?i stingri. Vi?? galv? a?i par??in?ja. Atpaka? uz darbu tom?r nebija p?r?k j?steidzas, un vi?am neb?tu nekas pret v?l vienu pieg?jienu. Da?u labu gan vajadz?s mazliet pierun?t, bet satraukums, kas jau brieda ?ermen?, liecin?ja, ka tas b?s to v?rts. ?riks aps?d?s uz gultas malas un s?ka run?t daudz maig?k un gl?st?t vi?as vaigu. – Ses?lij, – vi?? teica, un turpin?ja ar v?rdiem, kas pa?i pl?da p?r l?p?m, t?pat k? tik daudz rei?u pirms tam. Kad vi?a ar visu augumu piespied?s cie?i kl?t, vi?? caur kreklu juta vi?as kr??u galus. Vi?? pasniedz?s aug?up un s?ka atdar?t pogas. P?c v?l?m pusdien?m Kellerenas restor?n? Patriks aptur?ja ma??nu pie zemas, baltas ?kas, kas nem??am neieg?tu nevienu arhitekt?ras balvu, un ieg?ja Tanumshedes policijas iecirk?a pie?emamaj? telp?. – Tev ir apmekl?t?ja, – Annika vi?am pazi?oja, paskat?dam?s p?r brill?m. – Kas? – Nezinu, bet ?oti izskat?ga. Varb?t drusku apv?lusies, bet dom?ju, ka tev patiks. – Ko tu mels? – Patriks apmulsis pras?ja. Vi?? pr?toja, k?p?c Annika p?k??i grib t?lot saved?ju laim?gi prec?tam kol??im. – Ej un paskaties pats. Vi?a gaida tav? kabinet?, – Annika sac?ja, piemiegdama aci. Patriks atv?ra kabineta durvis un apst?j?s uz sliek??a k? iemiets. – Sveika, m???, – vi?? teica. – Ko tu te dari? ?rika s?d?ja apmekl?t?ju kr?sl? pie vi?a rakst?mgalda un izklaid?gi ??irst?ja ?urn?la “Policija” numuru. – Tu gan v?lu atgriezies no pusdien?m, – vi?a teica, nelikdam?s ne zinis par jaut?jumu. – Vai t? izskat?s spraiga diena policijas iecirkn?? Patriks tikai nic?gi no??auk?j?s. Vi?? zin?ja, ka ?rikai pat?k vi?u ?ircin?t. – T?tad, ko tu ?eit dari? – vi?? jaut?ja, aps?zdamies sav? kr?sl?. Patriks paliec?s uz priek?u, lai nop?t?tu sievas seju. Vi?? k?rt?jo reizi p?rliecin?j?s, cik vi?a ir skaista. Vi?? atcer?j?s pirmo reizi, kad ?rika bija atn?kusi pie vi?a uz iecirkni sakar? ar draudzenes Aleksandras Vijkneres slepkav?bu, un vi?am ??ita, ka kop? t? laika vi?a k?uvusi v?l skaist?ka. Reiz?m ikdienas vienmu??b? vi?? to aizmirsa. Viena diena sekoja otrai, t?s aiz??ma darbs, Majas ve?ana uz d?rzi?u un iz?em?ana no t?, iepirk?an?s un gurdi vakari d?v?n? pie televizora. Bet reiz?m vi?u satrieca, cik neparasta bija vi?a m?lest?ba pret ?riku. Tagad vi?a s?d?ja pret?, ziemas saules stari izgaismoja blondos matus, bet vi?as v?der? bija divi b?rni?i, un vi?? sajuta tik sp?c?gu m?lest?bu, k?das pietiks visam m??am. Patriks p?k??i atsk?rta, ka nav dzird?jis, ko ?rika teica, t?p?c l?dza atk?rtot. – Es teicu, ka ?or?t biju pie Kristiana un aprun?jos ar vi?u. – K? vi?? j?tas? – Izskat?j?s norm?li, tikai mazliet nervozs. Bet… – Vi?a iekoda l?p?. – Kas – bet? Es dom?ju, ka vi?? vienk?r?i bija sanervoz?jies un par daudz iedz?ra. – Hmm. Manupr?t, tas nav viss. – ?rika iz??ma no somas plastmasas maisi?u un sniedza Patrikam. – Vakar ?? kart?te bija piesieta pie pu?u pu??a, kuru vi?am k?ds bija ats?t?jis. Un v?stule ir viena no se??m, kuras vi?? s?ka sa?emt apm?ram pirms pusotra gada. Patriks ilgi skat?j?s uz sievu un tad atv?ra maisi?u. – Es dom?ju, ka b?tu lab?k, ja tu t?s las?tu, neiz?emot no maisi?a. M?s ar Kristianu t?s jau aiztik?m, nevajadz?tu atst?t v?l vienus pirkstu nospiedumus. Patriks atkal paskat?j?s uz vi?u, bet paklaus?ja un izlas?ja kart?ti un v?stuli caur plastmasu. – K? tu dom?, ko tas noz?m?? – ?rika jaut?ja, pa???kdama uz priek?u, l?dz s?d?ja uz pa?as kr?sla mali?as. Bet, kad tas gandr?z apg?z?s, vi?ai n?c?s a?i p?rnest svaru un ies?sties kr?sl? dzi??k. – Abas izskat?s p?c draudu v?stul?m, lai gan nav pateikts nekas konkr?ts. – J?, es dom?ju t?pat. Un ar? Kristians t? dom?, lai gan m??in?ja notu??t t? nopietn?bu. Vi?? atteic?s r?d?t v?stules policijai. – Tad k? tu… – Patriks pac?la maisi?u. – Hmm, nu j?, es laikam net???m pa??ru l?dzi. Briesm?gi mu???gi. – ?rika pie??ieba galvu un iesl?dza ?armu uz pilnu jaudu, bet v?ru nebija tik viegli apvest ap st?ri. – T?tad tu t?s Kristianam nozagi? – Nezinu, vai v?rds “nozagu” ir viet?.Tikai uz laici?u aiz??mos. – Un ko tie?i tu gribi, lai es daru ar ?iem… aizlien?tajiem materi?liem? – Patriks pras?ja, lai gan lieliski saprata, k?da b?s atbilde. – K?ds ac?mredzami draud Kristianam, un vi?? ir nobijies. Es to ?odien skaidri redz?ju. Vi?? draudus uztver ?oti nopietni, t?p?c nesaprotu, k?p?c negrib v?rsties policij?. Varb?t tu var?tu neuzkr?to?i izp?t?t kart?ti un v?stuli, ja nu atkl?jas kas noder?gs. – ?rika lika liet? savu visl?dzo??ko inton?ciju, un Patriks jau zin?ja, ka piek?psies. Kad vi?a bija ??d? noska?ojum?, nebija iesp?jams pretoties, un to vi?? zin?ja p?c savas r?gt?s pieredzes. – Labi, labi, – vi?? teica, paceldams gais? rokas. – Es padodos. M??in??u kaut ko noskaidrot. Ta?u tas neb?s mans galvenais uzdevums. ?rika smaid?ja. – Paldies, m??ais. – Tagad brauc m?j?s un atp?ties, – Patriks teica, ta?u, nesp?dams attur?ties no k?rdin?juma, p?rliec?s p?r galdu un nosk?pst?ja sievu. Kad ?rika bija aizg?jusi, Patriks attap?s, ka bezm?r??gi pluina plastmasas maisi?u ar draudu v?stul?m. Pr?ts ??ita k?trs un ietiep?gs, tom?r kaut kas pamaz?m s?ka kust?ties. Kristians un Magnuss bija draugi. Varb?t te bija… Patriks uzreiz aizgai??ja ?o domu, ta?u t? uzst?j?gi atgriez?s, un vi?? paskat?j?s uz fotogr?fiju, kas bija piesprausta pie sienas acu priek??. Vai te var?tu b?t k?da saist?ba? Bertils Melbergs st?ma ratus, kuros laim?gs un apmierin?ts, k? parasti, s?d?ja Leo un reiz?m smaid? atkl?ja savus nesen iz???lu?os apak?zobus. Ernsts ?odien bija atst?ts iecirkn?. Cit?di suns parasti so?oja blakus ratiem un uzman?ja, lai ar cilv?ci?u, kas strauji k?uva par vi?a pasaules centru, nenotiek nekas slikts. Melbergam Leo jau bija Visuma centrs. Melbergs nem??am neb?tu iedom?jies, ka v?l sp?j?gs uz tik sp?c?g?m j?t?m. Kop? piedal??an?s mazu?a dzim?an? un b?dams pirmais, kur? pa??ma jaundzimu?o rok?s, vi?? juta, ka Leo tur vi?a sirdi dzel?ain? tv?rien?. Tiesa, Melbergs bija pie??ries ar? Leo vecm?mi?ai, bet mazais resgalis tom?r bija Melbergam svar?g?ko cilv?ku saraksta aug?gal?. Vi?? negrib?gi pagrieza ratus uz iecirk?a pusi. Paties?b? pusdienlaik? mazulis bija j?pieskata kol??ei Paulai, kam?r vi?as dz?vesbiedre Juhanna k?rtoja kaut k?das dar??anas. Bet Paulai bija j?dodas izsaukum? sakar? ar vardarb?bu ?imen?, lai pal?dz?tu sievietei, kuras biju?ais v?rs vi?u “dauza k? pelavu maisu”, t?p?c Melbergs bija a?i pieteicies izvest mazo pastaig?. Bija laiks vest vi?u atpaka?. Melbergs apskauda Paulu, kura dr?z dosies b?rna kop?anas atva?in?jum?. Vi?am nemaz neb?tu iebildumu k?du laiku samazin?t savas darba stundas, lai pavad?tu vair?k laika kop? ar Leo. Paties?b? t? nemaz neb?tu tik slikta doma. K? labam priek?niekam vi?am vajadz?tu dot darbiniekiem iesp?ju bie??k piedal?ties kvalifik?cijas cel?anas kursos. Turkl?t Leo jau dz?ves s?kum? vajadz?ja ?sta v?rie?a paraugu. Vi?am bija divas m?tes, bet nebija t?va, t?p?c vajadz?ja padom?t par z?na n?kotni un g?d?t, lai vi?am ir iesp?ja m?c?ties no stabila, ?sta v?rie?a. T?da k? vi??, piem?ram. Melbergs ar gurnu atgr?da va?? iecirk?a smag?s ?rdurvis un ievilka iek?? ratus. Ieraudz?jusi vi?us, Annika atplauka priek?, un Melbergs piep?t?s aiz lepnuma. – T?tad j?s abi bij?t izg?ju?i pastaig?ties, – Annika teica, pieceldam?s, lai pal?dz?tu Melbergam ar ratiem tikt iek??. – J?, meiten?m bija vajadz?ga pal?dz?ba, – Melbergs atbild?ja, uzman?gi novilkdams mazulim virsdr?bes. Annika uzjautrin?ta skat?j?s. Ac?mredzot br?numiem v?l nebija gala. – N?c nu, d?li?, paskat?simies, vai mamma ir atgriezusies, – Melbergs d?doja, izceldams Leo no ratiem. – N?, Paula v?l nav atpaka?, – Annika teica, aps?zdam?s pie galda. – Cik ??l. Izskat?s, ka tev vect?ti?? b?s j?pacie? v?l mazliet ilg?k, – Melbergs sac?ja, un izklaus?j?s, ka vi?? ir diezgan apmierin?ts, so?odams uz virtuvi ar Leo uz rok?m. Kad vi?? pirms p?ris m?ne?iem p?rc?l?s uz dz?vi pie Ritas, meitenes bija ieteiku?as, lai d?v? sevi par vect?vu Bertilu. T?p?c tagad vi?? izmantoja katru iesp?ju lietot ?o v?rdu, kas sag?d?ja tik daudz prieka. Vect?vs Bertils. Bija Ludviga dzim?anas diena, un S?a cent?s izlikties, ka ?? ir glu?i parasta dzim?anas diena. Vi?am aprit?ja tr?spadsmit gadu. Tik daudz gadu bija pag?jis, kop? vi?a z?nu bija dzemd?jusi un sm?jusies, cik neticami l?dz?gi izskat?j?s t?vs un d?ls. Ta?u tagad tie?i t?p?c n?c?s sev atz?ties, ka ir gr?ti skat?ties uz Ludvigu. Redz?t vi?a br?n?s acis ar maziem za?iem l?sumi?iem un blondos matus, kas jau vasaras s?kum? saul? izbal?ja pavisam balti. Ludvigam un Magnusam bija ar? ?oti l?dz?ga ?erme?a uzb?ve un iztur??an?s. Abi bija slaidi un izst?dz?ju?i, un, kad d?ls vi?u apsk?va, rokas ??ita tie?i t?das pa?as k? v?ram. Pat plaukstas bija l?dz?gas. Tr?co?iem pirkstiem S?a rakst?ja ar glaz?ru uz tortes Ludviga v?rdu. Ar? tas vi?iem bija kop?gs. Magnuss var?ja viens pats ap?st veselu torti, un tas bija tik netaisni, ka vi?? nekad nepie??m?s svar?. S?ai atlika tikai paskat?ties uz kan??maiz?ti, un vesels kilograms bija kl?t. Ta?u ?obr?d vi?a bija tik tieva, k?da alla? bija sap?ojusi b?t. Kop? Magnusa pazu?anas kilogrami kusa pa?i no sevis. Ikreiz, kad vi?a m??in?ja ko ie?st, ?diens burtiski uzbl?da mut?. S?a juta v?der? kamolu no r?ta pamostoties l?dz vakaram, kad g?ja gul?t, iesl?gstot nemier?g? mieg?; un ?is kamols neatst?ja daudz vietas ?dienam. Tom?r vi?ai arvien maz?k un maz?k r?p?ja izskats. Paties?b? vi?a gandr?z nemaz vairs neskat?j?s uz sevi spogul?. K?da tam j?ga, ja Magnuss bija prom? Reiz?m vi?a v?l?j?s, kaut vi?? b?tu nomiris vi?as acu priek??. Kaut vi?u b?tu ??rusi sirdstrieka vai vi?? b?tu g?jis boj? autokatastrof?. Vienalga, tikai lai vi?a zin?tu, kas ar vi?u noticis, var?tu sar?kot b?res, nok?rtot mantojuma lietas un citus praktiskus jaut?jumus, par ko bija j?par?p?jas p?c cilv?ka n?ves. Varb?t tad vi?a sp?tu izjust zaud?juma s?pes, l?dz t?s pamaz?m atk?ptos, atst?jot dv?sel? trulu s?pi, kas jauktos ar pat?kam?m atmi??m. Pa?laik vi?ai nebija nek?. Vi?ai ??ita, ka dz?vo milz?g? tuk?um?. Vi?? bija prom, un nebija nek?, kam piesiet savas b?das, nebija nek?du iesp?ju dz?vot t?l?k. Vi?a nesp?ja atgriezties darb?, ta?u nezin?ja ar?, cik ilgi var?s palikt m?j?s ar slim?bas lapu. S?a paskat?j?s uz dzim?anas dienas torti. Vi?a bija saboj?jusi glaz?ru. Nek?rt?gajos marcip?na virpu?os nekas nebija salas?ms. ?is skats at??ma p?d?jos sp?kus. Vi?a nosl?ga uz gr?das, atspiedusies ar muguru pret ledusskapi, un uz ?ru lauz?s sl?p?ti ??uksti. – Neraudi, mammu. – S?a sajuta uz pleca plaukstu. T? bija Magnusa plauksta. N?, Ludviga. S?a papurin?ja galvu. Vi?a juta, ka realit?te aizsl?d. Vi?a grib?ja to atlaist, lai patvertos tums?, kas jau gaid?ja. Skaist?, silt? tums?, kas ap?ems uz visiem laikiem, ja vien vi?a ?ausies. Bet caur asar?m vi?a redz?ja br?n?s acis un blondos matus, un zin?ja, ka nedr?kst padoties. – Torte, – vi?a ??ukst?ja, cenzdam?s piecelties. Ludvigs pal?dz?ja, tad iz??ma no rok?m glaz?ras t?bi?u. – Es izlabo?u, mammu. Ej un atgulies, kam?r es pabeig?u torti. Vi?? gl?st?ja S?as vaigu. Ludvigam bija tr?spadsmit gadu, bet vi?? vairs nebija b?rns. Vi?? bija Magnuss – vi?as klints. Vi?a zin?ja, ka nedr?kst ?aut, lai d?ls uz?emas ?o lomu, vi?? v?l bija p?r?k jauns. Ta?u S?ai nebija sp?ka, t?p?c vi?a piekrita main?ties lom?m. Vi?a noslauc?ja krekla piedurkn? acis, kam?r Ludvigs iz??ma nazi un uzman?gi nokas?ja kunku?aino glaz?ru no savas dzim?anas dienas tortes. P?d?jais, ko S?a redz?ja, iziedama no virtuves, bija d?la saspringt? seja, veidojot sava v?rda pirmo burtu. L – Ludvigs. – Vai zini, ka esi mans skaistais puis?tis? – m?te teica, r?p?gi ?emm?dama vi?am matus. Vi?? tikai pam?ja ar galvu. J?, vi?? zin?ja. Vi?? bija m?tes skaistais puis?tis. Vi?a to atk?rtoja atkal un atkal, kop? vi?am at??va braukt vi?iem l?dzi uz m?j?m, un vi?am nekad neapnika to dzird?t. Reiz?m vi?? atcer?j?s, k? bija agr?k. Atcer?j?s tumsu, vientul?bu. Bet atlika tikai paskat?ties uz skaisto par?d?bu, kas tagad bija vi?a m?te, un viss p?r?jais izzuda, aizsl?d?ja prom un iz???da. It k? nekad neb?tu bijis. Vi?? bija tikko izk?pis no vannas, un m?te vi?u iev?st?ja za?? hal?t? ar dzelten?m pu??m. – Vai mans d?rgumi?? grib?s sald?jumu? – Tu vi?u izlutini. – No durv?m atskan?ja t?va balss. Vi?? ietuntu?oj?s dzi??k frot? hal?t? un uzvilka kapuci, lai pasl?ptos no skarb?s ska?as, kas atl?ca no vannasistabas fl?z?m. Pasl?p?s no tumsas, kas atkal s?ka l?st virs?. – Es tikai saku, ka tu vi?am kait?, t? lutin?dama. – Vai tu gribi teikt, ka es neprotu audzin?t savu d?lu? – M?tes acis k?uva tum?as k? bezdibe?i. It k? vi?a grib?tu izn?cin?t t?vu tikai ar skatienu vien. Un, k? parasti, vi?as niknums izkaus?ja t?va dusmas. Izskat?j?s, ka vi?? saraujas un sa?okurojas. K?uva mazs un pel?ks. – Tu jau zini lab?k, – vi?? nomurmin?ja un, acis nod?ris, aizg?ja. P?c tam vi?i dzird?ja att?lino?os so?us, un klus?m aizv?r?s ?rdurvis. T?vs atkal bija devies pastaig?. – Nepiev?rs?sim vi?am uzman?bu, – m?te ?ukst?ja, piespiezdama l?pas pie vi?a za?aj? frot? pasl?pt?s auss. – Jo m?s abi m?lam viens otru. Esam tikai tu un es. Vi?? piespied?s vi?ai cie?i kl?t k? mazs zv?ri?? un ??va, lai t? vi?u mierina. – Tikai tu un es, – vi?? ?ukst?ja. ? – N?! Es negribu! – Maja br?ca, izmantodama gandr?z visu savu nelielo v?rdu kr?jumu, kad Patriks piektdienas r?t? izmis?gi cent?s atst?t vi?u b?rnud?rza audzin?t?jai ?vai. Meita gaudodama ??r?s vi?a bik?u star?s, l?dz vi?am izdev?s citu p?c cita atliekt mazos pirksti?us. Sirds s?p?s sa??audz?s, kad vi?u nesa prom, joproj?m pret? t?vam izstiept?m rok?m. Asarainais “T?t???!” atbalsoj?s galv?, kad Patriks g?ja uz ma??nu. Labu br?di vi?? vienk?r?i s?d?ja ma??n? un blenza lauk? pa priek??jo logu, tur?dams atsl?gas rok?. Tas turpin?j?s jau divus m?ne?us, un bija piln?gi skaidrs, ka t? Maja rea?? uz ?rikas gr?tniec?bu. Patriks bija tas, kuram katru r?tu vajadz?ja iztur?t ?o smago c??u. Vi?? pats bija pieteicies. ?rikai bija p?r?k gr?ti ap??rbt un no??rbt Maju. Un par noliek?anos, lai pal?dz?tu mazul?tei sasiet kurpju auklas, visp?r nebija ko dom?t. T?p?c citas izejas t?pat nebija. Ta?u dieni??ie skand?li s?ka krist Patrikam uz nerviem, jo tie s?k?s v?l pirms vi?i bija tiku?i l?dz b?rnud?rzam. Tikl?dz no r?ta vajadz?ja s?kt ??rbties, Maja atteic?s sadarboties. Patrikam bija kauns atz?ties, ka reiz?m vi?? t? p?rskait?s, ka sa??ra meitu p?r?k skarbi, un t?p?c vi?a br?ca piln? r?kl?. V?l?k vi?? jut?s k? slikt?kais t?vs pasaul?. Vi?? gurdi izberz?ja acis, dzi?i ieelpoja un pagrieza aizdedz? atsl?gu. Ta?u t? viet?, lai brauktu uz Tanumshedi, vi??, impulsa vad?ts, nogriez?s no ce?a un dev?s uz dz?vojamo rajonu aiz Kullenas robe?as. Vi?? aptur?ja auto pie ?elneru ?imenes m?jas un mazliet nedro?i tuvoj?s durv?m. B?tu vajadz?jis br?din?t par savu iera?anos, bet tagad bija par v?lu, jo vi?? jau st?v?ja pie durv?m. Vi?? pac?la roku un ar pirkstu kauli?iem asi pieklauv?ja pie balti kr?sotaj?m koka durv?m. Pie t?m aizvien kar?j?s Ziemassv?tku vainags, ac?mredzot nevienam nebija ien?cis pr?t? to no?emt. M?j? nebija dzirdama ne ska?a, t?p?c Patriks pieklauv?ja v?lreiz. Varb?t neviena nebija m?j?s. Ta?u tad vi?? izdzird?ja so?us, un S?a atv?ra durvis. Ieraudz?jusi policistu, sieviete sastinga, t?p?c vi?? steig?us papurin?ja galvu. – N?, ne t?p?c esmu atbraucis, – vi?? teica, un abi saprata, ko vi?? ar to dom?. S?as pleci saguma, un vi?a pak?p?s s??us, lai ielaistu n?c?ju. Patriks novilka apavus un pak?ra jaku uz viena no nedaudzajiem br?vajiem, ar ?elneru b?rnu m?te?iem un jak?m neaiz?emtajiem pakaramajiem. – Iedom?jos, ka var?tu iegriezties aprun?ties, – Patriks teica, p?k??i neb?dams dro?s, k? pasniegt to, kas pagaid?m bija tikai nekonkr?ts pie??mums. S?a pam?ja ar galvu un pirm? ieg?ja virtuv?, kas atrad?s uzreiz pa labi no ieejas. Patriks sekoja. Vi?? ?eit jau p?ris rei?u bija ciemojies. P?c Magnusa pazu?anas vi?i bija s?d?ju?i pie virtuves galda un v?l un v?lreiz visu p?rrun?ju?i. Vi?? bija uzdevis S?ai jaut?jumus par liet?m, kuras nevienam nevajadz?tu atkl?t, bet nekas vairs nebija priv?ts no t? br??a, kad Magnuss ?elners izg?ja pa durv?m un neatgriez?s. M?ja izskat?j?s glu?i t?da pati. Pat?kama un parasta, mazliet savand?ta, visur b?rnu atst?t?s nek?rt?bas p?das. Ta?u iepriek??j? reiz?, kad Patriks un S?a te s?d?ja, v?l bija cer?ba. Tagad bezcer?ba bija nolaidusies p?r m?ju. Un ar? p?r S?u. – Mums ir k?ka. Vakar Ludvigam bija dzim?anas diena, – S?a ap?tiski teica. Vi?a piec?l?s un iz??ma no ledusskapja ceturtda?u tortes. Patriks m??in?ja iebilst, bet S?a jau lika uz galda ???vjus un dak?i?as, un vi?? atsk?rta, ka ?odien pusdien?s b?s j??d torte. – Cik vi?am palika? – Patriks jaut?ja, tikai piekl?j?bas p?c nogriezdams sev pl?nu gabali?u. – Tr?spadsmit, – S?a smaid?dama atbild?ja un ar? nogrieza sev mazu tortes gabali?u. Patriks v?l?j?s, kaut sp?tu vi?u pierun?t ap?st vair?k, ?emot v?r?, k? vi?a p?d?jo m?ne?u laik? bija nov?j?jusi. – Lielisks vecums. Vai ar? ne, – vi?? teica, pats dzird?dams, cik nedabiski tas skan. ??ita, ka putukr?jums mut? piebriest. – Vi?? ir tik l?dz?gs t?vam, – S?a teica, dak?i?ai atsitoties pret ???vi. Vi?a to nolika un paskat?j?s uz Patriku. – Ko j?s v?laties? Vi?? nokrek??in?j?s. – Varb?t tam nav nek?da sakara, bet es zinu, ka j?s gribat, lai dar?m visu iesp?jamo, t?p?c piedodiet, ja… – Sakiet, kas jums sak?ms, – S?a vi?u p?rtrauca. – Labi. Redzat, man kaut kas neliek mieru. Magnuss draudz?j?s ar Kristianu T?delu, vai ne? K? vi?i iepazin?s? S?a izbr?n?ta paskat?j?s uz vi?u, ta?u neko nejaut?ja. Vi?a ietur?ja pauzi un apsv?ra policista jaut?jumu. – Nudien nezinu. ??iet, vi?i iepazin?s uzreiz p?c tam, kad Kristians ar Sannu bija p?rc?lu?ies ?urp. Vi?a ir Fjelbakas meitene. Manupr?t, tas bija pirms septi?iem gadiem. J?, tie?i t?, jo dr?z p?c tam Sanna palika st?vokl? ar Melkeru, un vi?am tagad ir pieci gadi. Atceros, m?s dom?j?m, ka tas noticis diezgan ?tri. – Vai vi?? ar Sannu iepazin?s caur jums? – N?, Sanna ir desmit gadus jaun?ka par mani, t?p?c m?s agr?k nebij?m paz?stamas. God?gi sakot, es nemaz neatceros, k? vi?i iepazin?s. Atceros tikai, ka Magnuss ieteic?s, ka var?tu iel?gt Kristianu un Sannu vakari??s, un p?c tam m?s bie?i tik?mies. Mums ar Sannu nav daudz kop?ga, bet vi?a ir jauka meitene, un ?linai un Ludvigam pat?k sp?l?ties ar mazajiem puik?m. Un par Kristianu es esmu daudz lab?k?s dom?s nek? par citiem Magnusa draugiem. – Un kas tie b?tu? – Vi?a vecie b?rn?bas draugi ?riks Linds un Kennets Bengtsons. Esmu tikusies savies?gos pas?kumos ar vi?iem un vi?u siev?m, bet tikai t?p?c, ka Magnuss t? grib?ja. Manupr?t, vi?i ir pavisam citu aprindu cilv?ki. – Bet Magnuss un Kristians? Vai vi?i bija tuvi draugi? S?a smaid?ja. – Es nedom?ju, ka Kristianam ir tuvi draugi. Diezgan dr?ms cilv?ks, vi?u nav viegli iepaz?t. Ta?u Magnusa kl?tb?tn? vi?? piln?gi p?rv?rt?s. Mans v?rs sp?ja ietekm?t cilv?kus. Visiem vi?? patika. Vi?a sabiedr?b? cilv?ki atbr?voj?s. – Vi?a ar gr?t?b?m norija siekalas, un Patriks atsk?rta, ka S?a run?jusi par v?ru pag?tnes form?. – Bet k?p?c j?s jaut?jat par Kristianu? Tikai nesakiet, ka ar? ar vi?u kas noticis, – S?a piebilda ba??g? bals?. – N?, n?. Nekas nopietns. – Dzird?ju, kas notika gr?matas atv?r?anas sv?tkos. Biju iel?gta, bet bez Magnusa es tur justos d?vaini. Es ceru, ka Kristians neapvainoj?s, jo neierados. – Nedom?ju, ka vi?am kas t?ds var?tu ien?kt pr?t?, – Patriks sac?ja. – Ta?u izskat?s, ka vi?am k?ds jau vair?k nek? gadu s?ta draudu v?stules. Varb?t es ?eros pie salmi?a, bet grib?ju noskaidrot, vai Magnuss nav sa??mis ko l?dz?gu. Vi?i bija paz?stami, t?p?c var?tu b?t k?da saist?ba. – Draudu v?stules? – S?a p?rjaut?ja. – Vai j?s dom?jat, ka es ko t?du b?tu noklus?jusi? K?p?c lai es sl?ptu inform?ciju, kura var?tu pal?dz?t noskaidrot, kas noticis ar Magnusu? – vi?a pac?la balsi, taj? ieskan?j?s spalgas notis. – Esmu p?rliecin?ts, ka j?s b?tu mums to izst?st?jusi, ja zin?tu, – Patriks steidz?s bilst. – Bet varb?t Magnuss neko neteica, jo negrib?ja j?s uztraukt. – K? tad es var?tu jums kaut ko izst?st?t? – P?c manas pieredzes sievas reiz?m j?t t?das lietas pat tad, ja v?ri konkr?ti nest?sta, kas vi?us satrauc. Katr? zi?? mana sieva to j?t. S?a atkal pasmaid?ja. – Jums taisn?ba. T? tie??m ir. Es zin?tu, ja Magnusu kaut kas nom?ktu. Bet vi?? bija tikpat bezr?p?gs k? vienm?r. Visstabil?kais un uzticam?kais cilv?ks pasaul?, gandr?z vienm?r priec?gs un pacil?ts. Reiz?m tas mani kaitin?ja, un j?atz?st, ka es da?k?rt centos izprovoc?t vi?a dusmas, ja pati jutos nikna vai nokaitin?ta. Ta?u man nekad neizdev?s. Magnuss bija t?ds, k?ds bija. Ja kaut kas satrauktu, vi?? b?tu man izst?st?jis. Ja kaut k?da iemesla d?? nolemtu to nedar?t, tad es tik un t? paman?tu, ka kaut kas nav k?rt?b?. Vi?? zin?ja visu par mani, un es par vi?u. Mums nebija nosl?pumu vienam no otra. – Vi?a run?ja ar lielu p?rliec?bu, un Patriks redz?ja, ka t? ir taisn?ba. Ta?u vi?u tik un t? m?ca ?aubas. Nebija iesp?jams zin?t par otru cilv?ku visu. Pat par cilv?ku, kuru tu m?li un ar ko esi izv?l?jies dal?t savu dz?vi. Vi?? paskat?j?s uz S?u. – L?dzu, piedodiet, ja prasu par daudz, bet vai jums neb?tu iebildumu, ja es apskat?tu m?ju? Lai g?tu skaidr?ku priek?statu, k?ds cilv?ks bija Magnuss. – Lai gan vi?i jau run?ja par Magnusu k? par miru?u, Patriks no??loja p?d?j? l?guma formul?jumu. Bet S?a neko neteica. Vi?a tikai pam?ja ar roku uz durv?m un teica: – Skatieties, cik gribat. Nopietni. Dariet, ko gribat, uzdodiet man visus iesp?jamos jaut?jumus, ja tikai t? atrad?siet vi?u. – Vi?a gandr?z nikni ar delnas virspusi notrauca asaru. Patriks juta, ka vi?ai br?di j?paliek vienai, t?p?c izmantoja izdev?bu, lai pieceltos un pamestu virtuvi. Vi?? s?ka apskati dz?vojamaj? istab?. T? ne ar ko neat???r?s no t?ksto?iem zviedru dz?vojamo istabu. Liels, tum?i zils IKEA d?v?ns. Billy gr?matplaukti ar ieb?v?tu apgaismojumu. Plakanekr?na televizors uz t?da pa?a gai?a koka stat?va k? kafijas galdi??. Da??di nieci?i un ce?ojumu suven?ri, pie sienas b?rnu fotogr?fijas. Patriks pieg?ja pie lielas, ier?m?tas k?zu fotogr?fijas, kas kar?j?s virs d?v?na. Tas nebija tradicion?lais, ofici?lais portrets. Magnuss, ??rbies viz?tsv?rkos, gul?ja uz s?na z?l?, galvu rok? atspiedis. S?a st?v?ja vi?am aiz muguras kruzu?ain? k?zu kleit?. Vi?a plati smaid?ja un bija uzlikusi vienu k?ju Magnusam uz s?na. – M?su vec?ki gandr?z nomira aiz ?ausm?m, ieraudz?ju?i ?o k?zu bildi, – S?a teica, un Patriks pagriez?s, lai paskat?tos uz vi?u. – T? tie??m ir diezgan… at??ir?ga. – Vi?? v?lreiz uzmeta skatienu fotogr?fijai. P?c p?rcel?an?s uz Fjelbaku Patriks da?as reizes bija saticis Magnusu, ta?u vi?i bija apmain?ju?ies vien ar da?iem piekl?j?giem sveicieniem. Tagad, st?vot ?eit un l?kojoties v?rie?a atkl?taj? un laim?gaj? sej?, Patriks saprata, ka vi?am Magnuss b?tu paticis. – Vai dr?kstu uzk?pt aug??? – Patriks jaut?ja. S?a no durvju ailas pam?ja ar galvu. Ar? k?p?utelpas sienas kl?ja fotogr?fijas, un Patriks apst?j?s t?s pap?t?t. T?s liecin?ja par piepild?tu dz?vi, kuras centr? bija ?imene ar saviem parastajiem priekiem. Bija ac?mredzams, ka Magnuss ?elners ?rk?rt?gi lepoj?s ar saviem b?rniem. Viena att?la d?? Patrikam pavisam sa??audz?s sirds. T? bija br?vdienu fotogr?fija, kur? Magnuss smaid?dams st?v?ja starp ?linu un Ludvigu, apsk?vis abus b?rnus. Sej? staroja t?da laime, ka Patriks nesp?ja uz to ilg?k skat?ties. Vi?? nov?rs?s un turpin?ja ce?u aug?? pa k?pn?m. Pirm?s divas bija b?rnu istabas. Ludviga istaba bija p?rsteidzo?i k?rt?ga, uz gr?das nem?t?j?s neviens ap??rbs. Gulta bija sakl?ta, pildspalvu tur?t?js un viss p?r?jais uz rakst?mgalda bija nevainojam? k?rt?b?. Redzams, ka z?nam ?oti pat?k sports. Virs gultas goda viet? bija piesprausts Zviedrijas valstsvien?bas futbola krekls ar Zlatana autogr?fu. Cit?di domin?ja G?teborgas komandas IFK fotogr?fijas. – Ludvigs un Magnuss g?ja uz sp?l?m, cik bie?i vien var?ja. Patriks satr?k?s. Atkal S?as balss vi?u bija negaidot p?rsteigusi. ??ita, ka vi?a sp?j p?rvietoties bez ska?as, jo vi?? nebija dzird?jis vi?u k?pjam aug??. – ?oti k?rt?gs z?ns. – J?, t?ds pats k? t?vs. P?rsvar? Magnuss sav?ca mantas un uzkopa m?ju. Su??e esmu es. Ja ieskat?sieties blakus istab?, redz?siet, kur? b?rns atsities man?. Patriks atv?ra n?kam?s gu?amistabas durvis par sp?ti br?din?jumam ar lieliem burtiem: PIRMS IEN?K?ANAS PIEKLAUV?T! – Ui! – Patriks teica un pasp?ra soli atpaka?. – J?, tas ir ?stais v?rds, – S?a nop?t?s, sakrustodama rokas uz kr?t?m, lai neb?tu j??eras pie k?rto?anas. ?linas istaba bija neaptverami nek?rt?ga. Un roz?. – Cer?ju, ka agri vai v?lu vi?a izaugs no roz? perioda, bet tas ir v?l vair?k saasin?jies. Tagad tas sv?rst?s amplit?d? no prince?u roz? l?dz ?ok?jo?am neonam. Patriks samirk??in?ja acis. Vai p?c da?iem gadiem t?pat izskat?sies Majas istaba? Un ja nu dv??i ar? b?s meitenes? Vi?? nosl?ks roz? kr?s?. – Esmu padevusies, l?dzu tikai, lai durvis b?tu aizv?rtas, un man nav uz ?o haosu j?skat?s. Tikai laiku pa laikam veicu “smakas p?rbaudi”, lai b?tu dro?a, ka tur nes?k smird?t p?c l??a. – S?a pati satr?k?s no savas v?rdu izv?les, ta?u turpin?ja: – Magnusam bija gr?ti iztur?t, zinot, k?da nek?rt?ba tur valda, bet es vi?u pierun?ju likt meitu mier?. Es b?rn?b? biju t?da pati, t?p?c zinu, ka tas t?pat beigtos ar ka??iem un str?diem. Es k?uvu k?rt?g?ka, tikl?dz pa?ai bija savs dz?voklis, un es dom?ja, ka tas pats notiks ar ?linu. – Vi?a aizv?ra durvis un nor?d?ja uz istabu gaite?a gal?. – T? ir m?su gu?amistaba. Magnusa lietas neesmu aiztikusi. Pirmais, ko Patriks iev?roja, bija t?da pati gultas ve?a k? vi?am m?j?s. Pirkta IKEA, zilibalti r?tota gultas ve?a. Nez k?p?c tas rad?ja lielu ne?rt?bas izj?tu. Vi?? sajut?s viegli ievainojams. – Magnuss gu? loga pus?. Patriks nost?j?s vi?a gultas pus?. Vi?am lab?k b?tu paticis visu apskat?t vienam, klusi un mier?gi. Bet tagad ??ita, ka vi?? ok??er? liet?s, kas uz vi?u neattiecas, un ?? izj?ta k?uva arvien izteikt?ka, jo ilg?k S?a st?v?ja un skat?j?s uz vi?u. Vi?am nebija ne jausmas, ko mekl?t. Vi?? tikai juta vajadz?bu nok??t tuv?k Magnusam ?elneram, ieraudz?t vi?u k? re?lu cilv?ku ar miesu un asin?m, nevis tikai fotogr?fiju iecirkn? pie sienas. Patriks aizvien juta mugur? S?as skatienu un beidzot pagriez?s pret vi?u. – Es ceru, ka neapvainosieties, bet, ja jums neb?tu iebildumu, es grib?tu visu ?eit apskat?t viens. – Vi?? ?oti cer?ja, ka vi?a saprat?s. – Piedodiet. Protams, – vi?a teica, k? atvainojoties smaid?dama. – Saprotu, ka jums ir gr?ti, ja es skatos p?r plecu. Ie?u lej? un kaut ko padar??u, atst??u j?s vienu. – Paldies, – Patriks sac?ja. Tikl?dz S?a bija prom, vi?? aps?d?s uz gultas malas un s?ka ar naktsgaldi?u. Brilles, pap?ru kaudz?te, kas izr?d?j?s “N?ras” manuskripts, tuk?a ?dens gl?ze un paracetamola pl?ksn?te. Viss. Patriks atv?ra atvilktni un r?p?gi izp?t?ja saturu. Nek? patiesi interesanta. Osas L??ones detekt?vrom?ns “Vasaras v?tra”, k?rbi?a ar ausu aizb???iem un paci?a klepus konfek?u. Patriks piec?l?s un pieg?ja pie dr?bju skapjiem, kas aiz??ma visu gu?amistabas sienu. Vi?? iesm?j?s, atb?d?jis durvis, jo acumirkl? ieraudz?ja klaju piem?ru S?as v?rdiem par to, cik ?oti vi?as attiec?bas ar k?rt?bu at???r?s no v?ra paradumiem. Pusskapis tuv?k logam bija k?rt?guma paraugs. Viss bija r?p?gi saloc?ts un sak?rtots sieta grozos: ze?es, apak?bikses, kaklasaites un siksnas. Augst?k kar?j?s k?rt?gi izgludin?ti krekli un ?aketes, polo krekli un T krekli. T krekli uz pakaramajiem – Patrikam tas ??ita kas pr?tam neaptverams. Augst?kais, ko vi?? sp?ja, bija ieb?zt T kreklus atvilktn?, lai p?c tam ??end?tos, ka tie, mugur? velkot, izskat?s pagalam saburz?ti. ?aj? zi?? S?as skapja puse vair?k l?dzin?j?s vi?a pieejai. Viss bija juku juk?m sam?c?ts kop?, it k? k?ds vienk?r?i b?tu atv?ris durvis, sametis visu iek?? un a?i aizcirtis durvis ciet. Vi?? aizv?ra b?d?m?s durvis un pagriez?s pret gultu. Nebija nek? skumj?ka un no??lojam?ka par gultu, kur? k?ds gul?ja tikai vien? pus?. Vi?? pr?toja, vai cilv?ki visp?r k?dreiz pierod vieni gul?t pustuk?? divgu?amaj? gult?. Vi?am doma par gul??anu vienam bez ?rikas ??ita neiesp?jama. Kad Patriks atgriez?s virtuv?, S?a lika nost ???vjus, no kuriem vi?i bija ?du?i. Vi?a jaut?jo?i paskat?j?s uz vi?u, un vi?? draudz?gi teica: – Paldies, ka ??v?t apskat?ties. Es nezinu, vai tas ko main?s, bet vismaz tagad man ??iet, ka zinu mazliet vair?k par Magnusu un kas vi?? bija… ir. – Tas neko nemaina. Vismaz man. Patriks atvad?j?s un g?ja prom. Uz lieve?a vi?? apst?j?s un uzmeta skatienu sakaltu?ajam Ziemassv?tku vainagam pie durv?m. Br?di vilcin?jies, vi?? to noc?la no nagli?as. ?emot v?r?, cik Magnuss bija k?rt?gs, vi?? dro?i vien negrib?tu, ka vecais vainags tur aizvien kar?jas. Abi b?rni kliedza piln? r?kl?. Ska?a atl?ca no virtuves sien?m, un Kristianam ??ita, ka galva p?rspr?gs. Vair?kas naktis p?c k?rtas vi?? bija slikti gul?jis. Pr?t? virpu?oja domas, uz ri??i vien, uz ri??i vien, it k? vi?am vajadz?tu izanaliz?t katru domu, pirms dr?kst?ja piev?rsties n?kamajai. Vi?? bija grib?jis nozust laivu ???n?, lai mier?gi parakst?tu. Bet nakts klusum? un tums? vi?a spokiem b?tu br?va va?a, un vi?am nepietika sp?ka tos nosl?cin?t savos teikumos. T?p?c vi?? bija palicis turpat un blenzis griestos, kam?r no vis?m pus?m m?c?s virs? bezcer?ba. – T?l?t pat p?rtrauciet! – Sanna iz???ra puikas, kas pl?c?s par paci?u O’Boy ?okol?des dz?riena pulvera, kas nez k? bija pagad?jusies vi?iem pa rokai. P?c tam vi?a pagriez?s pret Kristianu, kur? s?d?ja pie galda un skat?j?s tuk?um?, sviestmaize uz ???vja bija neskarta un kafija kr?z? neizdzerta. – Tu var?tu man mazliet pal?dz?t! – Es slikti gul?ju, – vi?? atbild?ja, iedzerdams malku aukst?s kafijas. Kristians piec?l?s un izl?ja atliku?o dz?rienu izlietn?, tad iel?ja kr?zi svaigas kafijas un piel?ja pienu. – Es saprotu, ka tev pa?laik par daudz ko j?dom?, un tu zini, ka atbalst?ju tevi, kam?r rakst?ji gr?matu. Bet visam ir robe?a, pat man. – Sanna izr?va Nilsam no rokas karoti, jo vi?? gras?j?s sist ar to br?lim pa pieri. Karote ??ind?dama ielidoja izlietn?. P?c tam vi?a dzi?i ievilka elpu, it k? sakopodama drosmi, pirms izg?za visu, ko tik ilgi bija tur?jusi sev?. Kristians v?l?j?s, kaut var?tu nospiest “pauzi” un aptur?t vi?u, pirms sieva s?kusi run?t. Vi?? vienk?r?i ?obr?d nesp?ja vair?k iztur?t. – Es nebildu ne v?rda, kad tu taisn? ce?? no darba g?ji uz laivu ???ni un cauriem vakariem s?d?ji un rakst?ji. Es iz??mu b?rnus no d?rzi?a, gatavoju vakari?as, pa?din?ju vi?us, uzkopu m?ju, liku vi?iem t?r?t zobus, palas?ju pasaci?u un noliku gul?t. Es to dar?ju nes?dzoties, kam?r tu nodevies saviem rado?ajiem p?li?iem! Sannas p?d?jos v?rdos skan?ja tik ind?gs sarkasms, k?du Kristians no vi?as nekad m??? nebija dzird?jis. Vi?? aizv?ra acis un cent?s ignor?t p?rmetumus. Bet vi?a ne??l?gi turpin?ja: – Lieliski, ka viss ir tik labi. Tava gr?mata ir izdota, un tu esi jaun? zvaigzne pie literat?ras apv?r??a. Manupr?t, tas ir lieliski, un man neskau?. Bet k? ar mani? Kur taj? vis? ir mana vieta? Neviens nedzied man slavas dziesmas, neviens neskat?s uz mani un nesaka: “Ak Dievs, Sanna, tu esi apbr?nojama. Kristians gan ir laim?gs, ka tu vi?am esi.” Pat tu man to nesaki. Tu pie?em k? pa?saprotamu, ka man vienm?r j?vergo m?j?s, j?r?p?jas par b?rniem un m?ju, kam?r tu dari to, kas tev “j?dara”. – Vi?a iez?m?ja gais? divas p?di?as. – Un t? ir taisn?ba. Es tieku gal? ar visu. Es ar prieku velku ?o nastu. Tu zini, cik ?oti man pat?k r?p?ties par b?rniem, bet tas neatvieglo manu nastu. Es grib?tu sa?emt no tevis vismaz da?us pateic?bas v?rdus! Vai tas ir par daudz pras?ts? – Sanna, b?rniem nevajadz?tu dzird?t… – Kristians ies?ka, bet uzreiz saprata, ka t? nevajadz?ja teikt. – Pareizi. Tu vienm?r atrad?si k?du ieganstu, lai nerun?tu ar mani un neuztvertu nopietni! Tu esi p?r?k noguris vai tev nav laika, jo j?raksta gr?mata, vai tu negribi run?t, b?rniem dzirdot, vai, vai, vai… Puikas neizdvesa ne ska?as, p?rbied?t?m ac?m skat?damies uz vec?kiem. Kristians juta, ka gurduma viet? mostas dusmas. ?? bija viena ?pa??ba, ko vi?? Sann? patiesi neieredz?ja, un vi?i jau bija par to run?ju?i. Vi?a nevilcin?dam?s iesaist?ja vi?u str?dos b?rnus. Vi?? zin?ja, ka vi?a grib padar?t z?nus par saviem sabiedrotajiem kauj?s, kas bija k?uvu?as arvien ska??kas. Bet ko vi?? var?ja dar?t? Vi?? zin?ja, ka visas nesaska?as rodas t?p?c, ka vi?? Sannu nem?l un nekad nav m?l?jis. Un t?p?c, ka vi?a to zin?ja, bet atteic?s to atz?t pat pati sev. Paties?b? vi?? Sannu bija izv?l?jies tie?i ?? iemesla d?? – vi?a bija cilv?ks, kuru vi?? nekad nesp?tu m?l?t. Ne t? k?… Vi?? trieca d?ri pret galdu. Gan Sanna, gan puikas p?rsteigum? sal?c?s. Roka s?rst?ja no trieciena, un tie?i to vi?? bija grib?jis. S?pes izdz?sa visu p?r?jo, par ko nevar?ja at?auties dom?t, un vi?? juta, ka s?k atg?t kontroli. – Tagad nerun?sim par to, – vi?? bargi teica. Lai gan izvair?j?s skat?ties Sannai ac?s, vi?? juta vi?as skatienu sev mugur?, iedams uz priek?namu, uzvilkdams jaku un kurpes un iziedams pa durv?m. P?d?jais, ko vi?? dzird?ja pirms durvju aizcir?an?s, bija Sannas v?rdi d?liem, ka vi?u t?vs ir idiots. Visbriesm?g?k? bija garlaic?ba. Vajadz?ja ar kaut ko vismaz cik necik j?dz?gu aizpild?t stundas, kam?r meitenes bija skol?. Nevar?tu teikt, ka Lu?sei nebija nek?du darbu. G?d?jot, lai ?rika dz?ve rit?tu gludi, nebija vietas slinko?anai. Krekli bija r?p?gi j?uzliek uz pakaramajiem, svaigi izmazg?ti un izgludin?ti, j?sapl?no un j?novada vakari?as ar vi?a dar?jumu partneriem, un visai m?jai bija j?sp?d un j?laist?s. Protams, reizi ned??? n?ca apkop?ja, kura sa??ma algu aploksn?, tom?r aizvien palika lietas, par kur?m vajadz?ja r?p?ties vi?ai pa?ai. Miljoniem s?kumu, kas j?paveic nevainojami, lai ?riks neman?tu, k?das p?les ieguld?tas, lai viss izskat?tos t?, k? tam j?izskat?s. Par nelaimi, tas viss bija bezgala garlaic?gi. Vi?ai patika palikt m?j?s, kad meitenes bija mazas. Patika r?p?ties par mazaj?m meit?m. Vi?ai pat nebija iebildumu main?t auti?us, bet ?riks gan ?im pien?kumam ne reizi nebija velt?jis ne sekundi. Ta?u Lu?se neiebilda, jo vi?a jut?s vajadz?ga. Vi?ai bija m?r?is. Vi?a bija b?rnu pasaules centrs, tas cilv?ks, kur? no r?ta piec?l?s un iesl?dza sauli. Bet tie laiki bija sen pag?ju?i. Meitenes g?ja skol?. Br?vo laiku pavad?ja kop? ar draugiem un ?rpusklases nodarb?b?s. Tagad vi??m m?te bija tikai cilv?ks, kuram vi?as j?apkalpo. Ar? ?riks dom?ja t?pat. Un sev par no??lu, vi?a s?ka apjaust, ka vi?i visi k??st arvien necie?am?ki. ?riks kompens?ja savu neiesaist??anos meite?u dz?v?, pirkdams visu, ko vien vi?as grib?ja, un vi?a nicin?jumu pret sievu pamaz?m p?r??ma ar? meitas. Lu?se p?rlaida plaukstu virtuves letei. It??u marmors, ?pa?i ievests. ?riks pats to bija izv?l?jies k?da komand?juma laik?. Vi?ai tas nemaz nepatika. P?r?k auksts un p?r?k ciets. Ja vi?ai ?autu izv?l?ties, vi?a b?tu izraudz?jusies koku, iesp?jams, tum?u ozolu. Vi?a atv?ra viena sp?d?g?, glud? skap??a durvis, ar? tas izskat?j?s pagalam auksts. Modes lieta, kas nerad?ja pat?kamas izj?tas. Tum?ajai ozolkoka letei vi?a b?tu pieska?ojusi baltas skap??u durvis lauku stil?, kas kr?sotas ar roku t?, lai redzami otas triepieni, pie??irot virsmai dz?v?gumu. Vi?a satv?ra vienu lielo v?na gl?zi. ?rika vec?ku k?zu d?vana. Roku darbs, protams. K?zu banket? vi?a bija spiesta noklaus?ties garu ?rika m?tes lekciju par mazu, bet ekskluz?vu stikla p?t?ju darbn?cu D?nij?, kur vi?i bija ?pa?i pas?t?ju?i ??s d?rg?s gl?zes. Iek?? kaut kas p?rtr?ka, un plauksta it k? pati no sevis atv?r?s. Gl?ze sa???da t?ksto? gabalos uz meln?s akmens fl??u gr?das. Gr?da ar?, protams, bija no It?lijas. Tas ?rikam bija kop?gs ar vi?a vec?kiem: Zviedrij? nekas nebija gana labs. Jo t?l?k k?da lieta bija tapusi, jo lab?k. Ja vien t? nebija ra?ota Taiv?n?, protams. Lu?se nosm?k??ja, pasniegdam?s p?c citas gl?zes, un ar m?jas ??b?s ieautaj?m k?j?m p?rk?pa p?ri lausk?m. Tad vi?a taisn? ce?? g?ja pie v?na tetrapakas, kas st?v?ja uz letes. ?riks vienm?r izsm?ja vi?as v?nu tetrapak?s. Vi?? atzina vien?gi t?du v?nu, kas bija pild?ts pudel?s un maks?ja simtiem kronu. Vi?am pat pr?t? nen?ca apg?n?t savas gar?as k?rpi?as ar v?nu, kas maks?ja divsimt kronu par tetrapaku. Reiz?m, lai tikai iesp?t?tu, vi?a iel?ja v?ram gl?z? savu v?nu, nevis augstpr?t?go fran?u vai dienvidafrik??u ??irni, ko alla? pavad?ja gari pr?tu?ojumi par to izcilaj?m ?pa??b?m. D?vain? k?rt? izr?d?j?s, ka vi?as l?tajam v?nam piem?t tie?i t?das pa?as ?pa??bas, jo ?riks nekad neman?ja at??ir?bu. T?das s?kas atrieb?bas padar?ja vi?as dz?vi pacie?amu – tikai t? vi?a sp?ja ignor?t faktu, ka ?riks past?v?gi cen?as noska?ot meitenes pret vi?u, izturas pret vi?u k? pret pameslu un dr?? to nol?d?to frizieri. Lu?se palika gl?zi zem v?na kastes kr?ni?a un piepild?ja l?dz aug?ai. Tad vi?a tost? pac?la gl?zi pret savu atspulgu ner?s?jo?? t?rauda ledusskapja durv?s. ?rika nesp?ja izmest no pr?ta v?stules. Vi?a br?di kl?da pa m?ju, l?dz trulas s?pes krustos piespieda aps?sties pie virtuves galda. Vi?a pasniedz?s p?c bloknota un pildspalvas un s?ka steidz?gi pierakst?t visu, ko atcer?j?s no Kristiana m?j?s redz?taj?m v?stul?m. ?rika vienm?r labi atcer?j?s tekstus, t?p?c bija gandr?z p?rliecin?ta, ka izdevies rekonstru?t v?stu?u saturu. Vi?a atkal un atkal p?rlas?ja savas piez?mes, un ar katru reizi ?sie teikumi ??ita arvien draud?g?ki. Kuram gan bija iemesls just t?du naidu pret Kristianu? S?d?dama pie galda, ?rika groz?ja galvu. Nebija nosak?ms, vai rakst?t?js ir v?rietis vai sieviete. Bet kaut kas v?st?juma inton?cij? un domu virkn?jum? lika dom?t, ka vi?a lasa sievietes naida rindas. Nevis v?rie?a. Vi?a negrib?gi pastiepa roku p?c radiotelefona, ta?u uzreiz to atvilka. Varb?t t?s bija tikai mu???gas domas. Ta?u p?rlas?jusi bloknot? pierakst?tos v?rdus, vi?a tom?r pa??ra klausuli un nospieda mobil? telefona numuru, ko zin?ja no galvas. – Gabija klaus?s, – izdevniec?bas direktore atsauc?s jau p?c pirm? sign?la. – Sveika, te ?rika. – ?rika! – Gabijas spalg? balss pac?l?s v?l vienu okt?vu augst?k, t?p?c ?rika atvirz?ja klausuli t?l?k no auss. – K? iet, d?rgumi?? B?rni?i v?l nav atskr?ju?i? Tu ta?u zini, ka dv??i parasti piesak?s agr?k, vai ne? – Izklaus?j?s, ka Gabija skrien. – N?, v?l nav atskr?ju?i, – ?rika teica, cenzdam?s savald?t aizkaitin?jumu. K?p?c visi vi?ai vienm?r teica, ka dv??i parasti dzimst agr?k? Dro?i vien vi?a to dr?z vien uzzin?s. – Paties?b? es tev zvanu Kristiana d??. – O, k? vi?am iet? – Gabija jaut?ja. – Es vair?kas reizes zvan?ju, bet sievi?a teica, ka vi?a neesot m?j?s, kaut gan es neticu. Briesm?gi, ka vi?? t? izsl?dz?s. R?t paredz?ta pirm? autogr?fu dal??ana, un tagad ir p?d?jais br?dis pazi?ot, ja pas?kums j?atce?, kas gan b?tu briesm?gi. – Es biju pie vi?a aizg?jusi un esmu p?rliecin?ta, ka Kristians jut?sies gana labi, lai ierastos uz autogr?fu dal??anu. Par to vari neuztraukties, – ?rika teica, gatavodam?s galvenajam tematam, kuru paties?b? grib?ja apspriest. Vi?a dzi?i ieelpoja, cik nu ??va saspiesto plau?u tilpums, un teica: – Es grib?ju kaut ko apspriest ar tevi… – Protams, kl?j va??. – Vai j?s izdevniec?b? neesat sa??mu?i neko, kas var?tu b?t saist?ts ar Kristianu? – Ko tu ar to dom?? – Hmm, nu, es t? pr?toju, vai neesat sa??mu?i k?das parast?s vai elektronisk?s v?stules par Kristianu vai vi?am adres?tu korespondenci. Varb?t kaut ko draud?gu? – Draudu v?stules? ?rika arvien vair?k jut?s k? b?rns, kas nos?dz klasesbiedru, bet atpaka?ce?a vairs nebija. – J?. Kristians jau pusotru gadu sa?em draudu v?stules, apm?ram kop? t? laika, kad s?ka rakst?t gr?matu. Un es redzu, ka vi?? ir ?oti uzraucies, lai gan atsak?s to atz?t. Es dom?ju, varb?t kaut kas ir ats?t?ts ar? uz izdevniec?bu. – Es neticu sav?m aus?m, bet, n?, m?s neko t?du neesam sa??mu?i. Vai v?stules ir parakst?tas? Vai Kristians zina, kas t?s s?ta? – Gabija stost?j?s, un augsto pap??u klaudz??ana pret asfaltu bija apklususi, t?tad vi?a bija apst?jusies. – Visas ir anon?mas, un es nedom?ju, ka Kristians zina, kas t?s s?ta. Bet tu jau zini, k?ds vi?? ir. Neesmu dro?a, vai vi?? k?dam teiktu, pat ja zin?tu. Ja neb?tu Sannas, es par to neuzzin?tu. Nedz ar? to, ka vi?? tre?dien svin?b?s no??ba tikai t?p?c, ka kart?ti kop? ar pu?u pu??i, ??iet, s?t?jis tas pats cilv?ks, kas rakst?jis v?stules. – Izklaus?s piln?gi v?jpr?t?gi! Vai tam ir k?ds sakars ar gr?matu? – Es jaut?ju Kristianam to pa?u. Bet vi?? kategoriski noliedza, ka rom?n? k?ds var?tu paz?t sevi. – Tas tie??m ir briesm?gi. Noteikti pazi?o man, ja uzzin?si v?l kaut ko, sarun?ts? – J?, m??in??u, – ?rika apsol?ja. – Tikai, l?dzu, nest?sti Kristianam, ka es kaut ko teicu. – Nek?d? gad?jum?. Tas paliks starp mums. Bet es piev?rs??u uzman?bu Kristianam adres?tajai korespondencei izdevniec?b?. Iesp?jams, tagad m?s sa?emsim vair?k v?stu?u, jo gr?mata non?kusi veikalos. – Starp citu, lieliskas atsauksmes, – ?rika teica, grib?dama main?t tematu. – J?, tas ir br?ni???gi! – Gabija iesauc?s ar t?du saj?smu, ka ?rikai atkal vajadz?ja att?lin?t klausuli no auss. – Kristiana v?rds jau tiek min?ts sakar? ar presti?o Augusta balvu[3 - Ikgad?ja Zviedrijas liter?r? balva, dibin?ta 1989. gad?, nosaukta par godu zviedru rakstniekam Augustam Strindbergam, un to pasniedz Zviedrijas Izdev?ju asoci?cija.]. Turkl?t esam iespiedu?i desmit t?ksto? eksempl?ru cietos v?kos, kas tie?i ?obr?d ce?o uz gr?matn?c?m. – Neticami, – ?rika teica, un vi?as sirds lepnum? sal?c?s. Vi?a lab?k par visiem zin?ja, cik smagi Kristians bija str?d?jis pie manuskripta, un vi?ai bija milz?gs prieks, ka p?li?i nesu?i aug?us. – Tas tiesa, – Gabija ?iepst?ja. – D?rgumi?, es tagad vairs nevaru run?t. A?i kaut kur j?piezvana. Gabijas p?d?jie v?rdi nez k?p?c izrais?ja ?rik? nemieru. Vajadz?ja visu r?p?g?k apsv?rt, pirms zvan?ja izdev?jai. Nevajadz?ja t? uzvilkties. K? apstiprinot vi?as ba?as, viens no dv??iem spar?gi iesp?ra pa rib?m. Laime ??ita tik neierasta. Anna tikai pamaz?m bija to pie??musi un pat s?ka pie t?s pierast. Vi?a tik sen nebija t? jutusies. Ja visp?r k?dreiz. – Atdod! – Belinda skr?ja paka? Dana jaun?kajai meitai L?senai, kas spiegdama aizsl?p?s Annai aiz muguras. Rok? vi?a bija sagr?busi vec?k?s m?sas matu suku. – Es tev ne??vu to ?emt! Atdod! – Anna… – L?sena l?dz?s, bet Anna izvilka b?rnu sev priek?? un nost?d?ja ar seju pret sevi, viegli tur?dama aiz pleca. – Ja tu pa??mi Belindas suku bez pras??anas, tad t? j?atdod. – Redzi, es tev teicu! – sauca Belinda. Anna uzmeta vi?ai br?dino?u skatienu. – Bet tev, Belinda, nevajadz?tu dz?ties paka? jaun?kajai m?sai pa visu m?ju. Belinda paraust?ja plecus. – Pati vain?ga, ja ?em manas mantas. – Pagaidi vien, kad piedzims br?l?tis, – L?sena pazi?oja. – Vi?? salauz?s visas tavas mantas! – Es t?pat dr?z izv?k?os, t?p?c vi?? lauz?s tavas mantas! – Belinda teica un izb?za m?li. – Rimsties nu. Tev ir asto?padsmit vai pieci gadi? – Anna vi?u apsauca, bet pat vi?a nesp?ja notur?ties neiesm?jusies. – Un k?p?c j?s abas dom?jat, ka tas b?s puika? – Jo mamma saka – ja gr?tniecei ir tik liels dibens k? tev, tad noteikti b?s puika. – Ku?! – Belinda nikni skat?j?s uz m?su, kura nesp?ja saprast, ko pateikusi nepareizi. – Piedod, – Belinda piebilda. – Nekas. – Anna pasmaid?ja, tom?r mazliet apvainoj?s. T?tad Dana bijus? sieva dom?, ka vi?ai ir liela p?cpuse? Ta?u pat ?? piez?me – un bija vien j?atz?st, ka taj? ir sava da?a paties?bas, – nesp?ja saboj?t labo omu. Vi?a nep?rsp?l?jot bija izg?jusi visus elles lokus. Un vi?as b?rni t?pat. Par sp?ti vis?m gr?t?b?m, Emma un Adrians tagad bija ?oti pa?pa??v?gi un laim?gi b?rni. Reiz?m vi?ai bija gr?ti tam notic?t. – Tu ta?u uzved?sies, k? piekl?jas, kad atn?ks ciemi?i, vai ne? – m?te teica, nopietni vi?u uzl?kodama. Vi?? pam?ja ar galvu. Vi?am nen?ca ne pr?t? uzvesties slikti un apkaunot m?ti. Vair?k par visu pasaul? vi?? grib?ja tai izpatikt, lai vi?a to m?l?tu ar? turpm?k. Atskan?ja durvju zvans, un m?te sp?ji piec?l?s k?j?s. – Vi?i ir kl?t. – Vi?? dzird?ja bals? satraukumu, tas rad?ja ba?as. Reiz?m, tikl?dz vi?as gu?amistabas sien?s ievibr?j?s ?is zvani??, m?te p?rv?rt?s par pavisam citu cilv?ku. Bet varb?t ?oreiz t? neb?s. – Vai dr?kstu pa?emt tavu m?teli? – Vi?? dzird?ja lej? gaiten? t?va v?rdus un viesu balsu murdo?u. – Ej. Es t?li? n?k?u. – M?te pam?ja vi?am ar roku, un vi?? ieelpoja vi?as parf?ma arom?tu. Vi?a aps?d?s pie sava tualetes galdi?a, lai sak?rtotu friz?ru un pielabotu grimu, priec?dam?s par savu spogu?att?lu. Vi?? palika, kur bijis, un aizgr?bts v?roja. Kad abu skatieni spogul? sastap?s, starp vi?as uzac?m ieg?la rieva. – Vai es tev neliku iet lej?? – vi?a bargi pras?ja, un vi?? juta, ka uz ?su br?di uzm?cas tumsa. Vi?? nokaun?jies nok?ra galvu un dev?s uz gaiten? skano??s balsu murdo?as pusi. Vi?? uzved?sies, k? piekl?jas. M?tei nevajadz?s par vi?u kaun?ties. ? Aukstais gaiss dedzin?ja r?kli. Vi?am patika ?? saj?ta. Visi dom?ja, ka vi?? ir traks, jo skrien ziemas vid?, bet vi?am lab?k patika skriet sal? nek? nospiedo?aj? vasaras karstum?. Un ned??as nogal?s vi?? savu mar?rutu noskr?ja divreiz. Kennets ieskat?j?s rokas pulksten?. Tas r?d?ja visus datus, lai g?tu no skr?jiena maksim?lo labumu. M?r?ja pulsu un skait?ja so?us, pat re?istr?ja iepriek??j? skr?jiena laiku. Pa?laik vi?a m?r?is bija noskriet Stokholmas maratonu. Vi?? taj? bija piedal?jies divreiz, Kopenh?genas maraton? ar?. Vi?? skr?ja divdesmit gadus, un, ja var?tu izv?l?ties, tad grib?tu nomirt sacens?bu laik?, p?c gadiem divdesmit tr?sdesmit. Jo izj?tas skrienot, kad k?jas tik tikko piesk?r?s zemei, ritmiski sizdam?s vienm?r?g? sol?, kas pamaz?m sapl?da ar sirds ritmu, nebija sal?dzin?mas ne ar ko citu pasaul?. Pat nogurumu, kad k?jas k?uva pavisam nejut?gas, jo s?ka uzkr?ties piensk?be, vi?? ar katru gadu bija iem?c?jies nov?rt?t arvien vair?k un vair?k. Skrienot vi?? jut?s dz?vs.Tas bija visprec?z?kais v?rds. Tuvojoties m?j?m, vi?? pal?nin?ja soli. Sasniedzis ?rdurvis, br?di paskr?ja uz vietas, tad pie??r?s marg?m, lai izstieptu savilktos musku?us. Elpa gais? veidoja baltus ledus krist?lus, un p?c divdesmit kilometru skr?jiena relat?vi ?tr? temp? vi?? jut?s stiprs un att?r?jies. – Vai tas esi tu, Kennet? – Aizv?rdams ?rdurvis, vi?? dzird?ja no viesistabas L?sbetas balsi. – J?, es, d?rg?. A?i nomazg??os du?? un tad ie?u pie tevis. Vi?? atgrieza kr?nu, l?dz tec?ja verdo?s ?dens, un nost?j?s zem du?as, kas durst?ja miesu k? ar neskait?m?m adati??m. Faktiski ?is bija vispat?kam?kais br?dis. Tik labi, ka vajadz?ja pamat?gi sa?emties, lai beidzot aizgrieztu ?deni. Izk?pdams no du?as kab?nes, vi?? nodrebin?j?s. Sal?dzinot ar to, vannasistab? bija auksti k? iglu. – Vai tu var?tu ienest av?zi? – Protams, m???. – D?insi, T krekls un sv?teris. Vi?? bija gatavs. Kennets uz?va basaj?s k?j?s p?rnvasar pirkt?s Crocs ie???cenes un aizg?ja l?dz pastkastei. ?emdams lauk? av?zi, vi?? iev?roja apak?? ie??ru?os baltu aploksni. Dro?i vien vakar nebija to paman?jis. Iek?as samet?s, redzot savu v?rdu, kas bija uzrakst?ts ar melnu tinti. Vai tie??m v?l viena! Ieg?jis iek??, vi?? uzreiz atpl?sa aploksni un iz??ma kart?ti. Vi?? to izlas?ja, st?v?dams turpat gaiten?. V?st?jums bija ?ss un d?vains. Kennets apgrieza kart?ti, lai redz?tu, vai kaut kas nav uzrakst?ts ar? otr? pus?. Bet nek?. Vien?gais v?st?jums bija divi m?klaini teikumi. – Kur tu paliki, Kennet? Vi?? ?tri ieb?za z?m?ti atpaka? aploksn?. – Es tikai kaut ko p?rbaud?ju. Eju. Ar av?zi rok? vi?? tuvoj?s durv?m. ??ita, ka elegantaj? rokrakst? aprakst?t? balt? kart?te dedzina aizmugur?jo kabatu. T?s bija k? narkotikas. Sannai bija izveidojusies atkar?ba no adrenal?na, ko izrais?ja vi?a elektronisk?s sarakstes p?rbaud??ana, rak???an?s kabat?s un telefona r??ina p?t??ana slepus. Ikreiz, kad neko neatrada, vi?a juta, ka viss ?ermenis atsl?bst. Ta?u tas neturpin?j?s ilgi. Dr?z atkal s?ka briest nemiers un ?ermeni ??audza spriedze, l?dz visi lo?iskie argumenti, k?p?c vi?ai vajadz?tu no t? attur?ties, izk?p?ja.Tad vi?a atkal aps?d?s pie datora. Ievad?ja Kristiana e-pasta adresi un paroli, kuru nebija gr?ti uzlauzt. Vi?? vienm?r izmantoja vienu un to pa?u kombin?ciju. Savu dzim?anas datumu, lai neb?tu gr?ti atcer?ties. Paties?b? ??m uzm?c?gaj?m izj?t?m, kas plos?ja Sannas sirdi un skr?p?ja iek?as, l?dz grib?j?s ska?i kliegt, nebija nek?da pamata. Kristians nekad nebija dar?jis neko t?du, lai b?tu iegansts vi?am neuztic?ties. Visu ?o gadu laik?, kop? vi?a inspic?ja v?ra saraksti, Sanna ne reizi nebija atradusi neko pat att?li aizdom?gu. Vi?? bija k? atv?rta gr?mata. Un tom?r… Reiz?m vi?ai ??ita, ka vi?? atrodas pavisam citur, viet?, kur vi?ai ieeja bija liegta. Un k?p?c vi?? bija tik maz st?st?jis par savu pag?tni? Kristians bija teicis, ka vi?a vec?ki ir sen miru?i, un vi?a nebija satikusi ar? citus radiniekus, lai gan t?diem vajadz?ja b?t. ??ita, ka vi?am nav ar? nek?du b?rn?bas draugu, un ne reizi nepieteic?s neviens sens pazi?a. It k? pirms vi?u iepaz??an?s un p?rcel?an?s uz Fjelbaku vi?? visp?r neb?tu eksist?jis. Sanna pat nebija redz?jusi Kristiana dz?vokli G?teborg?. P?c savas neliel?s iedz?ves vi?? ar kravas busi?u bija devies viens. Sanna p?rlaida skatienu v?stul?m ies?tn?. P?ris e-pastu no izdev?jas, vair?ki laikraksti l?dza interviju, zi?as no pa?vald?bas sakar? ar darbu bibliot?k?. Un viss. Izrakstoties no vi?a konta, atvieglojums bija tikpat br?ni???gs k? vienm?r. Pirms datora izsl?g?anas vi?a v?l, k? parasti, p?rbaud?ja t?mek?a p?rl?ka v?sturi, bet ar? taj? nebija nek? neparasta. Kristians bija piesl?dzies laikrakstu Expressen un Aftonbladet vietn?m, k? ar? savas izdevniec?bas m?jaslapai. V?l vi?? bija internet? mekl?jis jaunu b?rnu auto s?dekl?ti. Tom?r v?l palika v?stules. Vi?? bija apgalvojis, ka nezina, kas s?ta m?klainos v?st?jumus.Tom?r kaut kas balss inton?cij? ??ita pretrun? ar ?o apgalvojumu. Sanna ?sti nesaprata, kas tie?i, un tas vi?u kaitin?ja. Ko vi?? noklus?ja? Kur? s?t?ja v?stules? Varb?t bijus? m???k?? Vai ar? tagad?j? m???k?? Vi?a sa??audza un atlaida d?res, piespiezdam?s elpot mier?gi. ?slaic?gais atvieglojums jau bija izgaisis, un vi?a velti cent?s sev iegalvot, ka viss ir t?, k? tam j?b?t. Apstiprin?jums. T? bija vien?g? Sannas v?l??an?s. Vi?a tikai grib?ja zin?t, ka Kristians vi?u m?l. Ta?u sirds dzi?umos vi?a saprata, ka vi?? tai nekad nav pieder?jis. Vi?? alla? bija mekl?jis kaut ko citu, k?du citu, visus kopdz?ves gadus. Vi?a zin?ja, ka vi?? nekad nav vi?u m?l?jis. Pa ?stam ne. Un reiz vi?? atrad?s cilv?ku, ar kuru v?l?sies b?t kop?, to, kuru patie??m m?l, un tad vi?a paliks pavisam viena. Sanna apsk?va sevi un k?du br?di s?d?ja biroja kr?sl?. Tad piec?l?s. Iepriek??j? dien? bija pien?cis Kristiana mobil? telefona r??ins. Vajadz?s tikai min?ti, lai to izp?t?tu. ?rika bezm?r??gi kl?da pa m?ju. Vi?a sajuks pr?t? no ??s m???g?s gaid??anas. Vi?a bija beigusi rakst?t jaun?ko gr?matu, ta?u pa?laik nebija sp?ka pie?erties jaunam projektam. Un ar? m?j?s neko daudz nevar?ja dar?t, jo mugura un loc?tavas past?v?gi protest?ja. P?rsvar? vi?a vad?ja dienas las?dama vai skat?dam?s telev?ziju. Vai ar? dar?ja to pa?u, ko tagad – aiz izmisuma kl?da pa m?ju. ?odien vismaz bija sestdiena, un Patriks bija m?j?s. Vi?? bija devies ?s? pastaig? ar Maju paelpot svaigu gaisu. ?rika skait?ja min?tes l?dz br?dim, kad vi?i b?s atpaka?. Kad atskan?ja durvju zvans, sirds gandr?z izl?ca no kr?t?m. Vi?a v?l nebija pasp?jusi aiziet l?dz durv?m, kad t?s atspr?ga va??, un priek?nam? par?d?j?s Anna. – Vai tu ar? j?c pr?t?? – vi?a jaut?ja, atbr?vodam?s no ?alles un jakas. – K? tu uzmin?ji? – ?rika vaic?ja, p?k??i juzdam?s daudz priec?g?ka. Vi?as ieg?ja virtuv?, un Anna nolika uz letes k?po?u somu. – Svaigi ceptas smalkmaiz?tes. Belinda cepa. – Tie??m? – ?rika netic?gi novilka, cenzdam?s izt?loties Annas vec?ko pameitu, kas, aps?jusi priek?autu, ar melni lakotiem nagiem m?ca m?klu. – Vi?a ir iem?l?jusies, – Anna sac?ja, it k? tas visu izskaidrotu. Un paties?b? t? ar? bija. – Aha, neatceros, ka tas k?dreiz b?tu atst?jis t?du iespaidu uz mani, – ?rika teica, k?rtodama uz ???vja smalkmaiz?tes. – ??iet, vi?? vakar teicis Belindai, ka vi?am pat?k saimnieciskas meitenes. – Anna pac?la vienu uzaci un velt?ja ?rikai daudznoz?m?gu skatienu. – Ak t?? Anna iesm?j?s, sniegdam?s p?c smalkmaiz?tes. – Ei, nomierinies, tev nevajadz?s iet pie vi?a uz m?j?m un sadot pa aus?m. Esmu to puisi satikusi, un, tici man, p?c ned??as vi?? Belindai jau b?s apnicis, un vi?a atgriez?sies pie saviem meln? ??rbtajiem pak?s?jiem, kas sp?l? nevienam nezin?m?s rokgrup?s un kuriem pie k?jas, vai vi?a ir saimnieciska vai ne. – Cer?sim. Bet j?teic, ka maiz?tes nemaz nav sliktas. – ?rika ko???dama aizv?ra acis. Svaigi ceptas smalkmaiz?tes bija pats tuv?kais orgasmam, ko vi?a sav? pa?reiz?j? st?vokl? var?ja sasniegt. – Viena priek?roc?ba m?su pa?reiz?jam izskatam gan ir – m?s varam st???t iek?? tik daudz smalkmaiz??u, cik vien t?k, – Anna teica, iekozdam?s otraj? maiz?t?. – Protams, bet v?l?k par to b?s j?maks?, – ?rika atbild?ja, lai gan nesp?ja attur?ties no seko?anas m?sas piem?ram un ar? pa??ma otru maiz?ti. Belindai tie??m bija dabas dots konditores talants. – Ar dv??iem tu ?tri vien nomet?si gan ?o svaru, gan v?l vair?k! – Anna sm?j?s. – Iesp?jams, tev taisn?ba. – ?rika aizdom?j?s par ko citu, un izskat?j?s, ka m?sa ir uzmin?jusi vi?as domas. – Neraiz?jies. Viss b?s labi. Turkl?t ?oreiz tu neesi viena. Es b??u kop? ar tevi. Varam nolikt televizora priek?? divus atp?tas kr?slus un skat?ties Opras[4 - Opra Vinfrija (Oprah Gail Winfrey, 1954) – popul?ra amerik??u telev?zijas sarunu ?ovu vad?t?ja.] ?ovu, visu dienu barojot z?dai?us. – Un p?rmai?us pas?t?t ?dienus ar pieg?di, lai v?riem, p?rn?kot m?j?s, b?tu vakari?as. – J?. Tu redz?si. Viss b?s lieliski. – Anna aplaiz?ja pirkstus un nosten?dam?s atspieda muguru. – Au, ??iet, ka sa?dos par daudz. – Vi?a uzc?la piepampu??s k?jas uz kr?sla sev priek?? un sa??ma rokas uz v?dera. – Vai esi run?jusi ar Kristianu? – J?. Ceturtdien biju pie vi?a aizg?jusi. – ?rika sekoja Annas piem?ram un ar? uzc?la k?jas uz kr?sla. Uz ???vja bija palikusi tikai viena smalkmaiz?te, kas burtiski skat?j?s uz vi?u. – Kas ?sti notika? ?rika br?di vilcin?j?s, ta?u nebija radusi kaut ko sl?pt no m?sas, t?p?c galu gal? izst?st?ja Annai visu par v?stul?m un to draud?go toni. – Oho, cik briesm?gi, – Anna teica, groz?dama galvu. – D?vaini, ka vi?? t?s s?ka sa?emt v?l pirms gr?matas izn?k?anas. Lo?isk?k ??istu, ja t?s pien?ktu p?c tam, kad vi?? piesaist?ja mediju uzman?bu. Man ??iet, ka t?s ir no k?da, kuram ?sti visi nav m?j?s. – Piekr?tu. T? ??iet. Kristians atsak?s uztvert t?s nopietni. Vismaz t? vi?? man teica. Bet es redz?ju, ka Sanna ir uztraukusies. – Tam es ticu, – Anna teica, aplaiz?dama r?d?t?jpirkstu un tad ar to uzlas?dama uz ???vja nobiru?o cukuru. – ?odien ir pirm? autogr?fu dal??anas sesija, – ?rika sac?ja, nesp?dama nosl?pt bals? lepnumu. Vi?a uzskat?ja, ka daudz?j?d? zi?? veicin?jusi Kristiana pan?kumus, un caur vi?u ?rika otrreiz izdz?voja pati savu debiju literat?r?. Pirm? autogr?fu dal??ana. Tas bija milz?gs notikums. Patiesi milz?gs. – Lieliski. Kur t? notiks? – Vispirms gr?matn?c? B?cker och Blad Torp?, p?c tam Bokia Udevall?. – Es ceru, ka vismaz da?i cilv?ki atn?ks. B?tu ?oti nom?co?i, ja vi?am tur vajadz?tu s?d?t vienam, – Anna teica. ?rika savieb?s, atcer?dam?s savu pirmo autogr?fu dal??anu k?d? gr?matn?c? Stokholm?. Vi?a tur nos?d?ja veselu stundu, cenzdam?s izlikties vienaldz?ga, kam?r pirc?ji staig?ja gar?m, it k? vi?as tur nemaz neb?tu. – ?ai gr?matai bijusi tik milz?ga publicit?te, ka esmu p?rliecin?ta – cilv?ki atn?ks, kaut vai aiz zi?k?r?bas, – ?rika sac?ja, cer?dama, ka vi?ai taisn?ba. – Labi, ka av?zes nav uzodu?as par draudu v?stul?m, – Anna teica. – J?, tev taisn?ba, – ?rika piekrita un main?ja sarunas tematu. Ta?u nemiers vi?u t? ar? nepameta. Vi?i dosies atva?in?jum?, vi?? nesp?ja vien sagaid?t. Vi?? nebija ?sti dro?s, ko tas noz?m?, ta?u v?rds skan?ja ?oti daudzsolo?i. Atva?in?jums. Un vi?i brauks ar motorm?ju, kas st?v?ja turpat ?rpus?. Vi?am nekad ne??va taj? sp?l?ties. Da?as reizes vi?? bija m??in?jis ieskat?ties iek?? pa logiem, lai uzzin?tu, kas ir aiz br?najiem aizkariem. Ta?u t? ar? neko nesaskat?ja, un motorm?ja vienm?r bija aizsl?gta. Tagad durvis st?v?ja pla?i va??, lai “k?rt?gi izv?din?tu”, k? bija teikusi m?te, un ve?as ma??n? griez?s vair?ki spilveni, lai tiktu va?? no ziemas smakas. Viss ??ita tik nere?ls k? pasaku d?k?. Vi?? pr?toja, vai vec?ki brauciena laik? ?aus s?d?t motorm?j?, tas b?tu k? ce?ot m?ji?? ar rite?iem uz k?du jaunu un sve?u vietu. Ta?u vi?? neuzdro?in?j?s jaut?t. M?te p?d?j? laik? bija d?vain? om?. Skaidri var?ja dzird?t aso, nikno toni, un t?vs g?ja pastaig?ties arvien bie??k, kad nesl?p?s aiz savas av?zes. Reiz?m vi?? man?ja, ka m?te t? d?vaini skat?s uz vi?u. Skatien? bija kas cit?ds, un tas vi?u bied?ja, pat ier?va atpaka? tums?, no kuras vi?? bija izr?vies. – Tu st?v?si un blenz?si vai ar? pal?dz?si? – M?te bija iespiedusi rokas s?nos. Atkal izdzird?jis ?o skarbo toni, vi?? satr?k?s un pieskr?ja pie vi?as. – Aiznes ??s uz ve?as istabu, – vi?a teica, ar t?du sp?ku pasviezdama vi?am pret?gi smirdo?as segas, ka vi?? gandr?z zaud?ja pamatu zem k?j?m. – J?, m?t, – vi?? atbild?ja un steidz?s iek??. Ja vien vi?? zin?tu, ko izdar?jis nepareizi. Vi?? vienm?r klaus?ja m?ti. Nekad nerun?ja pret?, uzved?s, k? piekl?jas, un nekad nesasm?r?ja dr?bes. Tom?r reiz?m ??ita, ka vi?a nesp?j uz vi?u paskat?ties. Vi?? bija m??in?jis jaut?t t?vam. Sa??mis drosmi vien? no retajiem gad?jumiem, kad vi?i bija vieni, un pajaut?jis, k?p?c vi?? m?tei vairs nepat?k. T?vs uz ?su br?di bija nolicis mal? av?zi un strupi atbild?jis, ka vi?? uzvedas mu???gi un negribot par t?diem niekiem vairs run?t. M?te ?oti b?d?tos, ja dzird?tu, ka vi?? t? run?. Vi?am vajadz?tu b?t pateic?gam par t?du m?ti. Neko vair?k vi?? nejaut?ja. Lai nu ko, bet apb?din?t m?ti vi?? v?l?j?s vismaz?k. Vi?? tikai grib?tu, lai vi?a ir laim?ga un gl?st?tu vi?a matus k? agr?k, un sauktu par savu skaisto puis?ti. Neko vair?k vi?? negrib?ja. Vi?? nolika segas pie ve?as ma??nas un aizdzina dr?m?s, tum??s domas. Vi?i brauks atva?in?jum?. Motorm?j?. ? Kristians bungoja ar pildspalvu pa mazu galdi?u, pie kura s?d?ja. Blakus sl?j?s “N?ras” eksempl?ru kaudze. Vi?am aizvien nebija apnicis skat?ties uz ??m gr?mat?m. ??ita tik nere?li, ka uz v?ka ir vi?a v?rds. Uz ?stas gr?matas v?ka. Pirc?ji v?l nedr?zm?j?s, un vi?? ar? nedom?ja, ka t?di b?s. Tikai t?di rakstnieki k? Liza Marklunda[5 - Eva Elisabeth “Liza” Marklund (1962) – zviedru ?urn?liste un krimin?lrom?nu autore.] un J?ns Gij?[6 - Jan Oskar Sverre Lucien Henri Guillou (1944) – zviedru rakstnieks un ?urn?lists, spiegu rom?nu autors.]pievilin?ja lielus ?au?u p??us. Vi?? bija piln?gi apmierin?ts, ka l?dz ?im parakst?jis piecus eksempl?rus. Lai gan j?atz?st, ka, t? s?d?dams, vi?? jut?s mazliet apjucis. Cilv?ki steidz?s gar?m, uzmeta pa k?dam zi?k?r?gam skatienam, bet neapst?j?s. Vi?? nebija dro?s, vai vajadz?tu sveicin?t, j?tot sev piev?rstu skatienu, vai vienk?r?i izlikties, ka ir aiz?emts ar ko citu. Vi?u izgl?ba gr?matn?cas ?pa?niece Gunnela. Vi?a pien?ca pie galdi?a un ar galvu pam?ja uz gr?matu kaudz?ti. – Vai tev neb?tu iebildumu parakst?t da?us eksempl?rus? Jauki, ja p?c tam var p?rdot parakst?tus eksempl?rus. – Protams. Cik tu grib?tu? – Kristians vaic?ja, priec?damies, ka b?s, ko dar?t. – Hmm. Teiksim, desmit, – Gunnela atbild?ja, sak?rtodama kaudz?ti, kas bija mazliet sa??iebusies. – K?da runa. – M?s pien?c?gi izreklam?j?m autogr?fu sesiju, – Gunnela teica. – Ne?aubos, – Kristians smaid?dams teica. Vi?? redz?ja, ka sieviete uztraucas, ka vi?? var?tu novelt vainu par v?jo apmekl?jumu uz faktu, ka gr?matn?ca to nav pien?c?gi reklam?jusi. – Neesmu glu?i pla?i paz?stams rakstnieks, t?p?c neloloju milz?gas cer?bas. – Vismaz da?us eksempl?rus esam p?rdevu?i, – vi?a laipni teica, atgriezdam?s pie kases. Vi?? pasniedz?s p?c gr?matas, no??ma pildspalvas v?ci?u un s?ka parakst?t. Ar acs kakti?u vi?? man?ja, ka pie galdi?a k?ds st?v. Pac?lis acis, vi?? ieraudz?ja sev zem deguna pab?ztu lielu, dzeltenu mikrofonu. – M?s atrodamies gr?matn?c?, kur Kristians T?dels paraksta sava pirm? rom?na “N?ra” eksempl?rus. Kristian, tavs v?rds ?odien domin? av??u virsrakstos. Cik ?oti tevi uztrauc tev izteiktie draudi? Vai ir iesaist?ta policija? Reportieris, kur? v?l nebija nosaucis savu v?rdu, bet, sprie?ot p?c uzraksta uz mikrofona, p?rst?v?ja viet?jo radiostaciju, izaicino?i skat?j?s uz vi?u. Galva bija piln?gi tuk?a. – Virsrakstos? – vi?? teica. – J?, tu esi uz GT[7 - GT jeb G?teborgs-Tidningen – 1902. gad? dibin?ts zviedru tablo?ds, kas tagad k?uvis par Expressen viet?jo izdevumu G?teborg? un Rietumzviedrij?.] plak?ta. Neesi redz?jis? – Reportieris negaid?ja Kristiana atbildi, tikai atk?rtoja savu pirmo jaut?jumu. – Vai uztraucies par draudiem? Vai policija tev ?odien nor?kojusi apsardzi? Reportieris p?rlaida skatienu veikalam, bet tad atkal piev?rs?s Kristianam, kur? joproj?m tur?ja pildspalvu virs gr?matas, ko tikko bija gras?jies parakst?t. – Es nezinu, k?… – vi?? stost?j?s. – Bet t? ir taisn?ba, vai ne? Gr?matas rakst??anas laik? tu sa??mi draudus un tre?dien no??bi, kad gr?matas atv?r?anas sv?tkos tev pieg?d?ja k?rt?jo v?stuli. – Mj?… – Kristians juta, ka kampj gaisu. – Vai zini, kas s?t?ja draudu v?stules? Vai policija zina? – Atkal mikrofons bija tikai p?ris centimetrus no Kristiana mutes, un vi?? tik tikko savald?j?s, lai to neatgr?stu. Vi?? negrib?ja atbild?t uz jaut?jumiem. Vi?am nebija ne jausmas, k? prese to uzzin?jusi. Vi?? dom?ja par v?stuli ?aketes kabat?. T? bija pien?kusi vakar, un vi?? bija pasp?jis to izraut no kaudz?tes, kam?r Sanna nav paman?jusi. Vi?? panik? mekl?ja k?du b?g?anas ce?u. Beidzot izdev?s notvert Gunnelas skatienu, un izskat?j?s, ka vi?a uzreiz saprot – kaut kas nav k?rt?b?. Vi?a pien?ca kl?t un jaut?ja: “Kas te notiek?” – Man ir intervija, – reportieris atbild?ja. – Vai pajaut?j?t Kristianam, vai vi?? grib sniegt interviju? – Vi?a paskat?j?s uz Kristianu, kur? papurin?ja galvu. – Vi?u tas neinteres?. – Sieviete cie?i skat?j?s uz reportieri, kur? nolaida mikrofonu. – Turkl?t Kristians ir aiz?emts. Vi?? paraksta gr?matas m?su veikalam. T?p?c l?g?u likt vi?u mier?. – J?, bet… – radio reportieris ies?ka. Tad apklusa. Vi?? nospieda savas ierakstu ier?ces pogu. – Mums neizdev?s ieg?t ?su interviju, jo… – Paz?diet, – Gunnela pav?l?ja, un Kristians nesp?ja apspiest smaidu. – Paldies, – vi?? teica, kad reportieris bija prom. – Ko tas noz?m?ja? Vi?? bija tik neatlaid?gs. Atvieglojums par reportiera atk?p?anos ?tri izpl?n?ja, vi?? ar gr?t?b?m norija siekalas un atbild?ja: – Vi?? apgalvoja, ka mans v?rds ir uz GT plak?ta. Esmu sa??mis da?as draudu v?stules, un prese ac?mredzot to uzzin?jusi. – Ak vai. – Gunnela skat?j?s uz vi?u vispirms ar sa?utumu, tad ba??gi. – Vai gribi, lai aizeju un nop?rku tev av?zi, lai pats vari redz?t, ko vi?i sarakst?ju?i? – Vai tu var?tu? – vi?? jaut?ja, sirdij dauzoties. – Protams, t?li? atgriez??os. – Vi?a mierinot papli??ja vi?am pa plecu un prom bija. Kristians br?di s?d?ja nekust?gi, blenzdams tuk?um?. Tad pa??ma pildspalvu un, izpildot Gunnelas l?gumu, s?ka rakst?t savu v?rdu gr?mat?s. P?c br??a vi?? juta, ka vajag uz tualeti. T? k? pie galdi?a nebija pien?cis neviens pirc?js, vi?? nedom?ja, ka k?ds paman?s vi?a promb?tni. Kristians izsteidz?s cauri darbinieku atp?tas telpai gr?matn?cas dzi?um?. P?c da??m min?t?m vi?? jau bija atpaka? posten?. Vi?? aps?d?s pie galda. Gunnela ar av?zi v?l nebija atgriezusies, ta?u vi?? jau nocietin?ja sirdi pret to, kas sekos. Kristians pasniedz?s p?c pildspalvas, bet tad izbr?n? uzl?koja parakst?mo gr?matu kaudz?ti. Vai tie??m vi?? t?s bija atst?jis uz galda? T?s neizskat?j?s t?pat k? tad, kad vi?? aizsteidz?s uz tualeti, un vi?? iedom?j?s, ka varb?t k?ds izmantojis promb?tni un k?du no?iepis. Tom?r kaudze neizskat?j?s maz?ka, t?p?c nol?ma, ka vi?am r?gojas. Vi?? pa??ma virs?jo eksempl?ru un atv?ra to, lai ierakst?tu velt?jumu las?t?jam. Lapa vairs nebija tuk?a. Un rokraksts bija p?r?k paz?stams. Vi?a bijusi ?eit. Gunnela n?ca pie vi?a ar av?zi rok?, un vi?? redz?ja pirmaj? lap? lielu savu fotogr?fiju. Vi?? zin?ja, kas b?s rakst?ts. Pag?tne b?s vi?u pan?kusi. Vi?a mier? neliksies. – ??l?gais Dievs, vai tu apj?dz, cik naudas izt?r?ji iepriek??j? reiz?, kad biji G?teborg?? – ?riks tur?ja rok? kred?tkartes r??inu un blenza uz skait?iem. – ??iet, k?das desmit t?ksto? kronas, – Lu?se atbild?ja un turpin?ja mier?gi lakot nagus. – Desmit t?ksto?us! K? iesp?jams vien? iepirk?an?s braucien? izt?r?t desmit t?ksto?us? – ?riks pavicin?ja gais? izrakstu un nosvieda uz virtuves galda sev priek??. – Ja es b?tu nopirkusi somi?u, kuru grib?ju, r??ins b?tu tuv?k tr?sdesmit t?ksto?iem, – vi?a sac?ja, apmierin?ti nop?t?dama savus roz? nagus. – Tu esi gal?gi ?erta! – Vi?? atkal pa??ra r??inu un skat?j?s uz to, it k? ar gribassp?ku vien sp?tu izmain?t skait?us. – Tu gribi teikt, ka m?s nevaram to at?auties? – sieva vaic?ja, skat?dam?s uz vi?u ar vilt?gu smaidu uz l?p?m. – Nav b?tiski, vai m?s to varam at?auties vai ne. Svar?gi, ka es str?d?ju dienu un nakti un pelnu naudu, kuru tu notriec… idiotiskos pirkumos. – Ak t?. Es m?j?s visu dienu neko nedaru, – Lu?se teica, pieceldam?s k?j?s un plivin?dama rokas, lai laka ?tr?k no??st. – Es tikai s??u, ?du konfektes un visu dienu skatos ziepju operas. Bet tu viens pats bez jebk?das manas pal?dz?bas audzini meitas, vai ne? Tu main?ji vi??m auti?us, baroji, vannoji, izvad?ji visur, kur vajadz?ja, un uztur?ji m?ju t?ru un k?rt?gu. Vai to tu grib?ji teikt? – Vi?a izmet?s no istabas, pat nepaskat?dam?s uz vi?u. ?? saruna bija atk?rtojusies simtiem rei?u. Un nav ?aubu, ka t? atk?rtosies v?l simtiem rei?u, ja vien nenotiks kas radik?ls. Vi?i bija k? divi meistar?gi dejot?ji, kas zin?ja visus so?us un kust?j?s ar izkoptu iznes?bu. – ?is ir viens no pirkumiem. Skaista, vai ne? – Vi?a bija atgriezusies, tur?dama rok? tikko gaiten? no pakaram? no?emtu ?das jaku. – Izp?rdo?an? bija nocenota tikai par ?etriem t?ksto?iem. – Vi?a to pac?la augst?k, tad atkal pak?ra gaiten? un uzk?pa aug?st?v?. Ar? ?oreiz ne viens, ne otrs str?d? neb?s uzvar?t?js. Vi?i bija l?dzv?rt?gi pretinieki, un visi str?di gadu gait? bija beigu?ies ar neiz??irtu. Ironiski, bet varb?t b?tu bijis lab?k, ja viens vai otrs b?tu v?j?ks. Tad nelaim?g? laul?ba b?tu beigusies. – N?kamreiz es sagriez??u tavu kred?tkarti! – vi?? nokliedza nopaka?. Meitenes bija pie draudzenes, t?p?c nebija vajadz?bas run?t klus?k. – Kam?r tu t?r?si naudu sav?m m???kaj?m, tu ar manu karti neko nedar?si. Vai tu dom?, ka esi vien?gais, kur? piev?r? uzman?bu s?kumiem kred?tkar?u r??inos? ?riks nolam?j?s. Vi?? zin?ja, ka vajag nomain?t adresi, lai r??ini pien?k biroj?. Nevar?ja noliegt, ka vi?? bija d?sns pret sieviet?m, kur?m bija tas prieks un gods gul?t ar vi?u. Vi?? v?lreiz nolam?j?s un iegr?da k?jas kurp?s. ?riks saprata, ka, par sp?ti visam, Lu?se ?aj? raund? bija uzvar?jusi. Un vi?a to zin?ja. – Aizbrauk?u nopirkt vakara av?zi, – vi?? nokliedza un aizcirta aiz sevis durvis. Grants lidoja uz vis?m pus?m, kad BMW r?kdams trauc?s prom, un vi?a pulss nepal?nin?j?s gandr?z l?dz pa?am ciematam. Kaut vi?am b?tu pieticis pr?ta piepras?t laul?bu l?gumu. Tad ?obr?d par Lu?si b?tu paliku?as vien sliktas atmi?as.Ta?u tolaik vi?i bija tr?c?gi studenti, un, kad vi?? par to ierun?j?s pirms da?iem gadiem, Lu?se bija sm?jusies vi?am sej?. Tagad ?riks vairs nepie?aus, ka vi?ai tiek puse no visa, ko vi?? uzc?lis, par ko c?n?jies un vergojis. Nem??am! Vi?? uzsita ar d?ri pa st?ri, bet, iegrie?oties lielveikala Konsum autost?vlaukum?, nomierin?j?s. Iepirk?an?s bija Lu?ses pien?kums, t?p?c vi?? ?tri pag?ja gar?m p?rtikas pre?u plauktiem. Vi?? tuvoj?s av??u stendam, kas bija blakus kas?m, bet pussol? apst?j?s k? zem? iemiets. Lieli, melni burti kliedza: “Uzleco?? zvaigzne rakstnieks Kristians T?dels baid?s par savu dz?v?bu!” Un maz?kiem burtiem: “No??bis gr?matas prezent?cij? p?c draudu v?stules sa?em?anas!” ?riks tikai ar p?l?m sp?ja pieiet tuv?k. Vi?am ??ita, ka brien pa dzi?u ?deni. Vi?? pa??ma GT eksempl?ru un ar tr?co?iem pirkstiem ???ra lapas, l?dz atrada ?sto atv?rumu. Izlas?jis rakstu, vi?? met?s uz izeju, pat nesamaks?jis par av?zi. Kaut kur t?lu aiz muguras skan?ja kasieres saucieni. Bet vi?? skr?ja neapst?damies. Vajadz?ja tikt m?j?s. – K?, ell?, par to uzzin?ja av?zes? Patriks un Maja bija devu?ies iepirkties, un tagad Patriks nosvieda uz galda GT eksempl?ru un tikai tad s?ka k?rtot ledusskap? p?rtiku. Maja bija uzk?pusi uz virtuves galda un ener?iski pal?dz?ja vi?am iztuk?ot iepirkumu somas. – ?, nu… – neko vair?k ?rika nesp?ja pateikt. Patriks apst?j?s. Vi?? pazina sievu pietiekami labi, lai saprastu, ko noz?m? vi?as mazrun?ba. – Ko tu izdar?ji, ?rika? – Vi?? tur?ja rok? L?t & Lagom margar?na kast?ti un skat?j?s vi?ai ac?s. – ?? inform?cija laikam nopl?da manis d??. – K? tas gad?j?s? Ar ko tu run?ji? Tagad pat Maja sajuta virtuv? spriedzi. Vi?a aps?d?s uz kr?sla un cie?i skat?j?s uz m?ti. ?rika norija siekalas un atbild?ja: – Ar Gabiju. – Ar Gabiju! – Patriks gandr?z aizrij?s. – Tu izst?st?ji Gabijai? Tikpat labi var?ji pati piezvan?t GT. – Es nedom?ju, ka… – J?, esmu dro?s, ka nedom?ji. Un ko par to saka Kristians? – Patriks pras?ja, r?d?dams uz kliedzo?ajiem virsrakstiem. – Es nezinu, – ?rika sac?ja. Vi?a juta, ka iek?as sametas mezgl?, iedom?joties, k? rea??s Kristians. – Man k? policistam tev j?saka – tas ir ?aun?kais, kas var?ja notikt.T?da uzman?ba ne tikai v?l vair?k uzkurin?s ?sto v?stu?u s?t?t?ju, bet ar? jaunus. – Nekliedz uz mani. Es zinu, ka tas bija stulbi. – ?rika juta, ka ac?s sak?pj asaras. Vi?a ar? parastos apst?k?os ?tri s?ka raud?t, un trakojo?ie gr?tnieces hormoni visu v?rta v?l ?aun?ku. – Es vienk?r?i nepadom?ju. Piezvan?ju Gabijai, lai uzzin?tu, vai izdevniec?ba ar? nav sa??musi draudu v?stules, un uzreiz sapratu, cik mu???gi bija vi?ai to st?st?t. Ta?u tad jau bija par v?lu. Patriks iedeva ?rikai salveti un, apsk?vis sievu, gl?st?ja vi?ai matus. Vi?? ?ukst?ja aus?: – Neb?d?jies, m???. Piedod, ka sakliedzu. Es zinu, ka tu t? negrib?ji. Ku?, ku?… – Vi?? ??poja vi?u, l?dz ??uksti mit?j?s. – Es nedom?ju, ka vi?a… – Es zinu, zinu. Bet vi?a nav t?da k? tu. Un tev j?iem?c?s, ka visi nedom? vien?di. – Vi?? atvirz?ja vi?u rokas stiepiena att?lum? un nop?t?ja. ?rika noslauc?ja vi?a dotaj? salvet? acis. – Ko lai es tagad daru? – Tev j?izrun?jas ar Kristianu. Atvainojies un paskaidro. – Bet es nevaru… – Nestr?dies. Tas ir vien?gais risin?jums. – Tev taisn?ba, – ?rika piekrita. – Bet man ir bail. Un man b?s nopietna saruna ar Gabiju. – Bet galvenais – n?kamreiz apst?jies un padom?, pirms ko saki, un atceries, ar ko run?. Gabijas priorit?te ir vi?as izdevniec?ba, j?s p?r?jie esat otr??ir?gi. T? vienk?r?i ir. – Labi, labi, es zinu. Nevajag tagad z???t. – ?rika nikni paskat?j?s uz v?ru. – Tad pieliksim tam punktu, – Patriks sac?ja un turpin?ja k?rtot iepirkumus. – Vai tev rad?s izdev?ba pap?t?t v?stules tuv?k? – N?, nav bijis br?va br??a, – Patriks atbild?ja. – Bet tu to izdar?si, vai ne? – ?rika neatlaid?s. Griezdams vakari??m d?rze?us, Patriks pam?ja ar galvu. – J?, protams. Ta?u b?tu viegl?k, ja Kristians sadarbotos. Tad es var?tu apskat?t ar? p?r?j?s v?stules. – Tad aprun?jies ar vi?u. Varb?t tev izdosies p?rliecin?t. – Vi?? saprat?s, ka tie?i tu man par to izst?st?ji. – Un es pametu vi?a kauli?us apskrubin??anai vienam no liel?kajiem Zviedrijas laikrakstiem, t?p?c uzmanies, jo vi?? dro?i vien grib?tu, lai sadegu ell?. – Neb?s tik traki. – Es vi?a viet? nem??am ar sevi vairs nerun?tu. – Nedramatiz? un neesi t?da pesimiste, – Patriks teica, uzceldams Maju uz letes, lai vi?a redz?tu, ko vi?? dara. Vi?ai patika skat?ties, k? t?tis gatavo, un vienm?r grib?ja “pal?dz?t”. – Aizej r?t pie vi?a un paskaidro, kas notika. Pasaki, ka negrib?ji, lai tas nok??st atkl?t?b?. P?c tam es aprun??os ar vi?u un cent??os pierun?t, lai sadarbojas ar mums. – Vi?? iedeva Majai gur?a gabalu, kuru vi?a uzreiz s?ka grauzt ar saviem da?iem ?oti asajiem zobi?iem. – R?t? Labi. – ?rika nop?t?s. – J?, r?t, – Patriks sac?ja, noliekdamies, lai nosk?pst?tu sievu uz l?p?m. Ludvigs juta, ka bie?i met skatienu uz futbollaukuma malu. Tikai bez t?va tas vairs nebija tas. Neatkar?gi no laikapst?k?iem vi?? bija n?cis uz visiem treni?iem. Futbols bija vi?u kop?g? aizrau?an?s. Tikai t? d?? vi?u draudz?ba bija turpin?jusies, par sp?ti Ludviga ap??m?bai k??t neatkar?g?kam no vec?kiem. Jo vi?i tie??m bija draugi – vi?i abi ar t?vu. Protams, vi?i ?ad un tad str?d?j?s, k? jau visi t?vi un d?li. Ta?u, par sp?ti tam, aizvien palika draugi. Ludvigs aizv?ra acis un izt?loj?s t?vu, ??rbu?os d?insos un vilnas sv?ter? ar uzrakstu “Fjelbaka” uz kr?t?m. Sievai par ?ausm?m, vi?? no ?? sv?tera gandr?z ne???r?s. Rokas kabat?s sab?zis, neizlaizdams no ac?m bumbu. Un Ludvigu. Ta?u vi?? nekad nekliedza uz d?lu, ne t? k? citi t?vi, kas n?ca uz treni?iem un futbola ma?iem un to vien dar?ja k? laukuma mal? auroja: “Sa?emies, nol?d?ts, Oskar!” vai “Velns par?vis, kusties, Danne!” Nek? taml?dz?ga. No vi?a t?va to nedzird?ja. Vi?? teica vien?gi: “Labi, Ludvig!”, “Lieliska piesp?le!”, “Sadod vi?iem, Lude!” Ludvigs ar acs kakti?u man?ja, ka vi?am t?l?t piesp?l?s bumbu, un autom?tiski sp?ra to uz priek?u. Futbols vairs nesag?d?ja nek?du prieku. Tom?r vi?? aizvien cent?s, skr?ja, ko k?jas nes, un c?n?j?s par uzvaru, par sp?ti ziemas salam. Vi?? b?tu var?jis mest visu pie malas un padoties. Neiet uz treni?iem, pas?t?t visu komandu pie velna. Neviens neb?tu neko p?rmetis, visi b?tu sapratu?i. Iz?emot t?vu. Vi?? nezin?ja, kas ir pado?an?s. T?p?c te nu Ludvigs bija. Viens no komandas. Ta?u tr?ka prieka, un laukuma mala bija tuk?a. T?va vairs nebija. Tagad vi?? to zin?ja. T?va vairs nebija. Ce?? vi?am ne??va s?d?t motorm?jas salon?. Un t? bija tikai pirm? vil?an?s no daudz?m t? sauktaj? atva?in?jum?. Nekas nebija t?, k? vi?? cer?ja. Klusums, ko p?rtrauca tikai bargi v?rdi, ??ita v?l nom?co??ks, jo vi?a r?c?b? vairs nebija visas m?jas, kur br?vi p?rvietoties. ??iet, atva?in?jums noz?m?ja v?l vair?k laika str?diem, v?l vair?k laika m?tes dusmu izvirdumiem. Un t?vs ??ita v?l maz?ks un pel?k?ks. ?? bija pirm? reize, kad vi?? bija pa?emts l?dzi, bet, k? vi?? noprata, tad m?te un t?vs katru gadu motorm?j? brauca uz vietu ar d?vainu nosaukumu. Fjelbaka. “Paugurainais kalns.” Bet vi?? neredz?ja nevienu kalnu, ja nu tikai da?us paugurus. Zeme kemping?, kur vi?i novietoja motorm?ju, iespiedu?ies starp desmitiem citu atp?tnieku, bija glu?i l?dzena. Vi?? nebija dro?s, vai vi?am tur pat?k. Bet t?vs paskaidroja, ka m?tes ?imene ir no ?? apvidus, un t?p?c vi?a grib?ja braukt ?urp. Bet ar? tas bija d?vaini, jo vi?? nesatika nevienu radinieku. K?da str?da laik? motorm?jas ?aur?b? vi?? beidzot saprata, ka te dz?vo k?da, ko sauc par Veco Raganu, un ka vi?a bija tie?i t?, ko m?te sauca par “?imeni”. Tik joc?gs v?rds. Vec? Ragana. Ta?u neizklaus?j?s, ka m?tei vi?a pat?k, jo, run?jot par ?o sievieti, vi?as balss k?uva v?l skarb?ka, un vi?i ne reizi vi?u nesatika. Tad k?p?c visp?r vajadz?ja braukt ?urp? Tom?r visvair?k vi?am Fjelbak? un atva?in?jum? rieb?s tas, ka vajadz?ja iet peld?t. Vi?? nekad m??? nebija peld?jis j?r?. S?kum? visp?r nesaprata, ko dom?t. Bet m?te mudin?ja. Teica – negribot, ka vi?as d?ls ir m?kst?aulis, un lai ta?u beidzot ?inkst?t. T?p?c vi?? dzi?i ievilka elpu un bikli iebrida stindzino?aj? ?den?, lai gan aukstuma un s?ls d?? bija ska?i j?elso. Kad ?dens sniedz?s l?dz viduklim, vi?? apst?j?s. Bija tik auksts, ka aizsit?s elpa. Un vi?? juta kaut ko kustamies ap k?j?m, pieskaramies k?ju lieliem, pa vi?u kaut kas l?da un r?poja. M?te smiedam?s aizbrida l?dz vi?am no krasta, pa??ma vi?u pie rokas un ieveda dzi??k j?r?. P?k??i vi?? jut?s laim?gs. Vi?a tur?ja vi?a roku, un smiekli k? bumbi?as atl?ca no ?dens virsmas un vi?a ?erme?a. ??ita, ka k?jas kustas pa?as no sevis, it k? b?tu pametu?as smil?aino dibenu un peld?tu ?den?. Vi?? vairs nejuta zem k?j?m cieto zemi, bet tam nebija noz?mes, jo m?te vi?u tur?ja, nesa vi?u, m?l?ja vi?u. Tad vi?a palaida vi?u va??. Vi?? juta, ka vi?as plauksta p?rsl?d p?r vi??jo, pirksti att?lin?s, un tagad ne tikai p?das, bet ar? plaukstas k?l?s tuk?um?. Vi?? atkal juta aukstumu spie?amies virs? kr?t?m, ??ita, ka ?dens ce?as. Tas sasniedza plecus, kaklu, vi?? pac?la zodu, lai ?dens netiek mut?, bet tas c?l?s p?r?k strauji un vi?? nesp?ja to aptur?t. Mute piepild?j?s ar s?li un aukstumu, kas br?z?s lejup pa r?kli, un ?dens turpin?ja celties – p?ri vaigiem, ac?m, vi?? juta, ka ?dens sasl?dzas virs galvas k? v?ks, tad izzuda visas ska?as, un vi?? dzird?ja vien?gi tuvojo?os, virs? lieno?o r?ko?u. Vi?? vicin?ja rokas, p?auk?dams to, kas grib?ja novilkt dzelm?. Ta?u vi?? nesp?ja m?roties sp?kiem ar milz?go ?dens vilni, un, kad beidzot sajuta k?da cilv?ka ?du pieskaramies sav?jai, k?du roku uz sav?j?s, pirmais instinkts bija – aizst?v?ties. Tad k?ds vi?u sp?ji r?va aug?up, un galvas virspuse par?d?j?s virs ?dens. Pirmais elpas vilciens bija ?oti s?p?gs, p?c tam vi?? alkat?gi kampa gaisu. M?te cie?i tur?ja vi?a roku, bet tam nebija noz?mes. Jo ?dens vairs necent?s vi?u apr?t. Vi?? paskat?j?s uz vi?u, pateic?gs par gl?b?anu, par to, ka vi?a nebija ??vusi vi?am pazust. Ta?u vi?? ieraudz?ja m?tes ac?s nicin?jumu. Nez k? vi?? bija izdar?jis kaut ko sliktu, atkal sag?d?jis vi?ai vil?anos. Ja vien vi?? zin?tu, k?p?c. P?c tam vi?am vair?kas dienas uz rokas bija zilimelni plankumi. ? – Vai tev tie??m vajadz?ja ?odien vilkt mani ?urp? – Kennets reti izr?d?ja neapmierin?t?bu. Vi?? bija p?rliecin?ts, ka jebkur? situ?cij? j?saglab? miers un koncentr??an?s. Bet L?sbeta izskat?j?s tik noskumusi, kad vi?? pateica, ka zvan?jis ?riks un vi?am uz p?ris stund?m j?aizbrauc uz biroju, lai gan bija sv?tdiena. Vi?a nebija s?dz?jusies, un zin?m? m?r? tas bija v?l slikt?k. Vi?a apzin?j?s, cik nedaudz stundu vi?iem atlicis kop?. Cik svar?gas t?s bija, cik d?rgas. Un tom?r vi?a neiebilda. Vi?? redz?ja, k? vi?a t? viet? sakopo sp?kus, lai pasmaid?tu, un teica: – Protams, tev j?iet. Man nekas nekait?s. Kennets gandr?z vai v?l?j?s, kaut vi?a b?tu sadusmojusies un sakliegusi uz vi?u.Teikusi, ka p?d?jais laiks izv?rt?t savas priorit?tes. Tom?r L?sbeta ne uz ko t?du nebija sp?j?ga. Vi?? nesp?ja atcer?ties nevienu reizi divdesmit gadus ilg?s laul?bas laik?, kad vi?a b?tu pac?lusi balsi uz vi?u. Vai uz k?du citu. Vi?a bija aukstasin?gi pie??musi visas neveiksmes un b?das, pat v?juma br??os mierin?jusi vi?u. Kad vi?am tr?ka ener?ijas turpin?t, sieva sakopoja sp?kus vi?iem abiem. Tagad vi?? bija atst?jis L?sbetu m?j?s, jo bija j?b?t darb?. Vi?? iz??ied?s da?as d?rg?s stundas, ko vi?i b?tu var?ju?i pavad?t kop?, un vi?? ien?da sevi, jo vienm?r skr?ja, m?li izk?ris, ikreiz, kad ?riks pasvilpa. Kennets nesaprata, k?p?c. ??ds attiec?bu modelis bija ieviesies jau pa?? s?kum? un nu jau k?uvis par neat?emamu vi?a person?bas da?u. Un L?sbetai t?p?c vienm?r bija j?cie?. ?riks pat nepap?l?j?s atbild?t. Vi?? tikai blenza datora ekr?n?, it k? b?tu cit? pasaul?. – Vai tie??m man ?odien vajadz?ja braukt ?urp? – Kenets atk?rtoja. – Sv?tdien?? Vai tas nevar?ja pagaid?t l?dz r?tam? ?riks l?n?m pagriez?s pret Kennetu. – Es dzi?i respekt?ju situ?ciju tav? ?imen?, – vi?? beidzot teica. – Bet, ja nesagatavosimies ?oned?? paredz?tajam iepirkuma konkursam, varam klap?t ciet uz??mumu. Visiem kaut kas j?upur?. Kennets pie sevis pr?toja, ko ?riks b?tu k?dreiz upur?jis. Un nebija tik traki, k? ?riks pare?oja. Vi?? mier?gi b?tu sagatavojis visus dokumentus pirmdien. Apgalvojums, ka uz??mums ir uz bankrota robe?as, bija p?rsp?l?ts. Visticam?k, ?rikam tikai vajadz?ja ieganstu, lai tiktu lauk? no m?jas. Bet k?p?c vi?am vajadz?ja vilkt ?urp ar? Kennetu? Atbilde bija pa?saprotama: t?p?c ka vi?? var?ja. P?c tam katrs piev?rs?s saviem darbiem un br?di str?d?ja klus?dami. Vi?u birojs bija viena liela telpa, t?p?c nebija iesp?jams aizv?rt durvis, lai norobe?otos. Kennets slepus uzmeta skatienu ?rikam. Vi?? izskat?j?s cit?ds. To bija gr?ti noformul?t, ta?u ?riks nez k?p?c neizskat?j?s tik cien?gs k? alla?, saguris. Mati nebija tik nevainojami sasuk?ti k? alla?, un krekls mazliet sagumz?ts. N?, vi?? ?odien nebija sav? element?. Kennetam ien?ca pr?t?, ka vajadz?tu pajaut?t, vai m?j?s viss k?rt?b?, ta?u attur?j?s. T? viet? vi?? maksim?li nosv?rt? bals? jaut?ja: – Vai redz?ji vakar jaunumus par Kristianu? ?riks satr?k?s. – J?. – ?ausm?gi. Sa?emt draudus no kaut k?da ?ert?, – Kennets teica nev?r?g?, gandr?z bezr?p?g? ton?. Ta?u sirds strauji dauz?j?s. – Hmm… – ?riks nenov?rsa skatienu no datora ekr?na. Ta?u nepiesk?r?s ne klaviat?rai, ne pelei. – Vai Kristians tev kaut ko ir teicis? – Tas bija k? piespiest sevi p?rtraukt knibin?t kreveli. Vi?? negrib?ja par to run?t, un ar? ?riks ac?m redzami negrib?ja to apspriest. Tom?r Kennets nesp?ja apklust. – Vai ir? – N?, vi?? man nekad neko nav teicis par draudiem, – ?riks atbild?ja, s?kdams ??irot dokumentus uz sava galda. – Bet vi?? bija ?oti aiz?emts ar gr?matu, t?p?c m?s p?d?j? laik? reti tik?mies. Un es dom?ju, ka vairums cilv?ku v?l?tos ko t?du patur?t pie sevis. – Vai mums nevajadz?tu aprun?ties par to ar policiju? – K? tu zini, ka Kristians to jau nav izdar?jis? – ?riks turpin?ja bezm?r??gi ??irst?t dokumentu kaudzes. – Taisn?ba. Piln?ga taisn?ba… – Kennets br?di apklusa. – Bet ko policija var dar?t, ja v?stules ir anon?mas? Iesp?jams, t?s s?ta k?ds trakais. – K? lai es zinu? – ?riks teica nolam?damies, jo bija sagriezies ar pap?ru. – Velns! – Vi?? ieb?za savainoto pirkstu mut?. – Dom?, draudi ir nopietni? ?riks nop?t?s. – K?p?c mums par to j?spriedel?? Es jau tev teicu – man nav ne jausmas. – Vi?? mazliet pac?la balsi, un pie p?d?jiem v?rdiem t? notr?s?ja. Kennets izbr?n?ts paskat?j?s uz vi?u. ?riks nudien nebija sav? ?d?. Vai tam bija k?ds sakars ar uz??mumu? Kennets no s?kta gala neuztic?j?s ?rikam. Vai vi?? bija pastr?d?jis k?das mu???bas? Ta?u vi?? uzreiz atmeta ?o domu. Kennets p?r?k labi pazina firmas gr?matved?bu, vi?? b?tu paman?jis, ja ?rikam b?tu ien?cis pr?t? izdar?t k?dus nepr?t?gus finan?u g?jienus. Iesp?jams, tam bija k?ds sakars ar Lu?si. Nebija skaidrs, k? abiem bija izdevies tik ilgi nodz?vot kop?. Visi, iz?emot ?riku un Lu?si, redz?ja, ka ?is p?ris izdar?tu sev lielu pakalpojumu, ja pateiktu viens otram ardievas un ietu katrs savu ce?u. Ta?u t? nebija Kenneta dar??ana. Vi?am pietika savu rai?u. – Man tikai ien?ca pr?t?, – Kennets teica. Vi?? atv?ra Excel failu ar jaun?ko m?ne?a p?rskatu. Ta?u domas kl?da pavisam citur. Kleita aizvien smar?oja p?c vi?as. Kristians to piespieda pie deguna, ieelpoja mikroskopisk?s, audum? iespiedu??s parf?ma paliekas. Ikreiz, kad vi?? aizmiga ar ?o arom?tu n?s?s, var?ja vi?u pavisam skaidri izt?loties. Tum?i mati, kas sniedz?s l?dz viduklim un kurus vi?a parasti valk?ja biz? vai sav?tus pakaus? mezgl?. T?da friz?ra var?ja izskat?ties vecmod?ga vai pat vecmeit?ga, ta?u ne vi?ai. Vi?a bija kust?jusies k? dejot?ja, lai gan sen pametusi dejot?jas karjeru. Vi?a apgalvoja, ka nav bijusi pietiekami ambicioza. Ne jau talanta tr?kuma d??, vi?ai tr?ka vajadz?g?s ap??m?bas izvirz?t dejo?anu pirmaj? viet?, upur?t m?lest?bu, laiku, smieklus un draugus. Vi?a p?r?k stipri m?l?ja dz?vi. T?p?c vi?a bija pametusi dejo?anu. Ta?u, kad vi?i iepazin?s, un l?dz pat pa??m beig?m vi?as ?ermenis aizvien kust?j?s lokanaj? dejot?jas ritm?. Vi?? var?ja s?d?t un skat?ties uz vi?u stund?m ilgi. Skat?ties, k? vi?a p?rvietojas pa m?ju, to uzkopjot un dungojot, kam?r k?jas kust?j?s tik graciozi, it k? vi?a peld?tu gais?. Vi?? atkal piespieda kleitu pie sejas. Cik atsvaidzino?s un v?ss pret drud?aini karsto ?du ??ita audums, tas aiz??r?s aiz nesk?t? vaiga rug?jiem. P?d?joreiz vi?a ?o kleitu bija uzvilkusi vasaras saulgrie?u vakar?. Zil? kleita izc?la vi?as acu kr?su, un tum?? bize uz muguras mirdz?ja tikpat spo?i k? sp?d?gais audums. Tas bija pasakains vakars. Vieni no retajiem saulgrie?iem, kas bija izgad?ju?ies br?ni???gi saulaini, un vi?i s?d?ja d?rz?, ?da si??i ar v?r?tiem jaunajiem kartupe?iem. Vi?i bija gatavoju?i malt?ti kop?. B?rni?? gul?ja savos ratos, p?r kuriem r?p?gi bija nostiepts mosk?tu t?kls, lai neviens kukainis netiek iek??. B?rns bija pasarg?ts. Gar?m aizpl?voja b?rna v?rds, un vi?? satr?k?s, it k? rok? b?tu ied?ries kaut kas ass. Vi?? piespieda sevi atcer?ties norasoju??s alus gl?zes un draugus, kas pac?la gl?zes par godu vasarai un m?lest?bai, un vi?iem abiem. Vi?? dom?ja par zemen?m, ko vi?a iznesa liel? b?od?. Atcer?j?s, k? vi?a bija s?d?jusi pie virtuves galda un t?s t?r?jusi, un k? vi?? bija vi?u ?ircin?jis par net?r?bu un to, ka katra tre?? vai ceturt? zemene nok?uva vi?as mut?, nevis b?od?. Lielaj? b?od?, kas v?l?k tika celta priek?? draugiem kop? ar putukr?jumu, kas apb?rst?ts ar cukura drumstal?m, k? vi?u bija m?c?jusi vecm?mi?a. Vi?a atbild?ja uz vi?a zobo?anos ar smiekliem, tad pievilka tuv?k un nosk?pst?ja ar l?p?m, kas gar?oja p?c gatav?m zemen?m. Vi?? s?ka ??ukst?t, s?d?dams ar kleitu rok?s. Vi?? nesp?ja tam pretoties. No asar?m uz auduma par?d?j?s mazi, tum?i plankumi?i, un vi?? t?s a?i aizslauc?ja ar krekla piedurkni, negrib?dams nosm?r?t kleitu, saboj?t to nieci?u, kas v?l bija palicis. Kristians r?p?gi ielika kleitu atpaka? ?emod?n?.Tas bija viss, kas palicis no vi?iem. Vien?gais, ko vi?? sp?ja patur?t. Vi?? aiztais?ja ?emod?nu un iest?ma to atpaka? kakt?. Vi?? negrib?ja, lai Sanna to atrod. Vi?am samet?s ???rmi, iedom?joties, ka vi?a to atver, ieskat?s iek?? un pieskaras kleitai. Vi?? zin?ja, ka tas ir slikti, ta?u vi?? bija izv?l?jies Sannu viena vien?ga iemesla d??: vi?a izskat?j?s piln?gi cit?da. Vi?ai nebija l?pu, kas gar?o p?c zemen?m, un vi?a nekust?j?s k? dejot?ja. Ta?u izr?d?j?s, ka ar to nav diezgan. Pag?tne tik un t? bija vi?u pan?kusi. Tikpat nenov?d?gi k? t? bija pan?kusi vi?u, sievieti zilaj? kleit?. Un tagad vi?? neredz?ja izeju. – Pieskat?si k?du br?di Leo? – Paula l?koj?s uz m?ti Ritu, ta?u tad uzmeta v?l cer?g?ku skatienu Melbergam. Dr?z p?c d?la piedzim?anas vi?a ar dz?ves draudzeni Juhannu bija sapratu?as, ka Ritas jaunais v?rietis ir ide?la aukle. Melbergs nesp?ja atteikt. – Nu, m?s gras?j?mies… – Rita ierun?j?s, ta?u Melbergs vi?u p?rtrauca ar dedz?gu atbildi: – Bet protams. M?s ar prieku pieskat?sim mazo bra?uli. J?s abas ejiet vien un dariet, ko bij?t iecer?ju?as. Rita skumji nop?t?s, tom?r velt?ja atzin?gu skatienu ?im v?rietim – maigi izsakoties, nesl?p?tam dimantam, ar kuru vi?a tagad dz?voja kop?. Vi?a zin?ja, ka daudzi vi?u uzskata par rupju, nev???gu un nekaun?gu cilv?ku. Ta?u vi?a jau pa?? s?kum? saskat?ja Bertil? ar? citas ?pa??bas, ?pa??bas, kuras k? sieviete var?ja veicin?t. Un vi?ai bija taisn?ba. Bertils Melbergs iztur?j?s pret vi?u k? pret karalieni. Rita redz?ja, k? vi?? skat?s uz vi?as mazd?lu, un saprata, ka vi?a arsen?l? ir daudz sl?ptu rezervju. Vi?a m?lest?ba pret jaundzimu?o bija neaptverama. Vien?g? nelaime, ka vi?a p?r?k ?tri bija nostumta otraj? viet?, ta?u sp?ja ar to samierin?ties. Turkl?t ar? uz deju gr?das vi?ai ar Bertilu s?ka veikties lab?k. Vi?? nebija nek?ds salsas karalis, ta?u nu vairs nevajadz?ja vilkt kurpes ar t?rauda purngaliem. – Ja tu neiebilstu paaukl?t vi?u viens, varb?t mamma var?tu braukt mums l?dzi. M?s grib?j?m aizbraukt uz Torpu un nopirkt ko jaunu Leo istabai. – Dod tik ?urp, – Bertils teica, aizraut?gi pam?dams ar roku uz Paulas rok?s gu?o?o z?nu. – Gan p?ris stundu iztiksim. Iedo?u pudel?ti, kad izbad?sies, un puika var?s netrauc?ti pavad?t laiku kop? ar vect?vu Bertilu. Ko v?l vair?k var grib?t? Paula ielika d?lu Melberga rok?s. Augst? debess, tas nu gan bija d?vains p?ris. Tom?r ?pa?? saikne starp vi?iem abiem nebija noliedzama. Lai gan vi?as ac?s Bertils Melbergs bija visslikt?kais priek?nieks pasaul?, vi?? bija par?d?jis sevi k? vislab?kais vect?ti?? pasaul?. – Vai esi dro?s, ka tiksi gal?? – Rita mazliet ba??gi jaut?ja. Lai gan Bertils bija bie?i pal?dz?jis pieskat?t Leo, vi?a pieredze z?dai?u apr?p?, maigi izsakoties, nebija p?r?k pla?a. Vi?a pa?a d?ls S?mons ien?ca Melberga dz?v?, jau b?dams pusaudzis. – Protams, esmu dro?s, – Bertils mazliet apvainojies atbild?ja. – ?d, kak?, gu?. Kas tur gr?ts? Es daru tie?i to pa?u gandr?z se?desmit gadus. – Vi?? gandr?z izgr?da sievietes no dz?vok?a un aizv?ra durvis. Beidzot vi?i ar Leo var?s baud?t mieru un klusumu. P?c div?m stund?m vi?? mirka sviedros. Leo br?ca piln? r?kl?, un dz?vojamo istabu k? migla iesk?va net?ro auti?u smaka. Vect?vs Bertils izmis?gi cent?s mazo aizmidzin?t, bet Leo tikai br?ca arvien ska??k un ska??k. Melberga mati, kas parasti bija uz?emm?ti galvvid? k?rt?g? ligzd?, bija no??uku?i p?r labo ausi, un vi?? juta, ka sviedru plankumi padus?s izpletu?ies tik lieli k? pusdienu ???vji. Vi?? bija uz panikas robe?as un meta ???bus skatienus uz mobilo telefonu, kas gul?ja uz kafijas galdi?a. Vai vajadz?tu zvan?t meiten?m? Vi?as dro?i vien aizvien bija Torp?, un m?jupce?? aiz?emtu k?rt?gas ?etrdesmit piecas min?tes, pat ja vi?as dotos ce?? t?l?t pat. Un ja vi?? tagad pras?s pal?dz?bu, varb?t sievietes vi?am nekad vairs neuztic?s d?lu. N?, j?izdom?, k? pa?am tikt gal?. Vi?? savulaik c?kst?jies ar ne vienu vien nelieti. Turkl?t, pildot dienesta pien?kumus, vajadz?jis pat lietot ?aujamieroci un savald?t satrakoju?os narkom?nus ar na?iem.T?p?c vi?am j?b?t sp?j?gam tikt gal? ar? ?aj? situ?cij?. Galu gal?, Leo nebija liel?ks par maizes klaipu, lai gan r?kle bija t?da k? pieaugu?am v?ram. – Labi, manu z?n, vispirms mums j?nov?rt? situ?cija, – Melbergs teica, nolikdams nikno z?daini uz d?v?na. – Paskat?simies. Izskat?s, ka tu esi apkak?jies. Un dro?i vien izsalcis. Citiem v?rdiem sakot – kr?ze abos galos. Tagad j?nosaka priorit?tes. – Melbergs run?ja ska?i, lai nosl?p?tu kliedzienus. – Labi, ??ana vienm?r ir svar?g?k?, vismaz man. Samekl?sim tev lielu pudeli ar piena mais?jumu. Bertils pac?la Leo un ienesa virtuv?. Vi?am bija doti s?ki nor?d?jumi, k? sagatavot mais?jumu mikrovi??u kr?sn?, un tas aiz??ma pavisam ?su mirkli. Vi?? uzman?gi p?rbaud?ja temperat?ru, pats ies?kdams mazliet no pudel?tes. – Hmm, ne p?c k? negar?o, manu z?n. Bet pagaidi vien, kad paaugsies un tiksi pie k? lab?ka. Redz?dams pudeli, Leo br?ca v?l ska??k, t?p?c Bertils aps?d?s pie virtuves galda un iek?rtoja z?daini kreis?s rokas l?kum?. Kad knup?tis piesk?r?s Leo l?p?m, vi?? s?ka k?ri s?kt piena mais?jumu. Vien? r?vien? pudele bija tuk?a, un Melbergs juta, ka mazais ?ermen?tis atsl?bst. Bet dr?z vien z?ns atkal s?ka loc?ties, un nu jau smaka bija tik stipra, ka Melbergs vairs nesp?ja iztur?t. Vien?g? nelaime, ka vi?? l?dz ?im v?l t? ?sti labi nebija apguvis auti?u main??anu. – Labi, vienu galu esam apmierin?ju?i. Tagad par?p?simies par otru, – vi?? teica mundr? bals?, kas nemaz neatbilda vi?a patiesajai attieksmei pret gaid?mo uzdevumu. Melbergs ienesa ??uksto?o Leo vannasistab?. Vi?? bija pal?dz?jis meiten?m pieskr?v?t pie sienas p?rtinamo galdu, un tie?i tur vi?? atrada visu oper?cijai “Net?rie auti?i” vajadz?go. Vi?? nolika z?daini uz galda un novilka tam bikses, cenzdamies elpot caur muti, ta?u tas neko daudz nel?dz?ja, smaka bija nom?co?a. Melbergs atpl?sa auti?bik?u l?mlentu un gandr?z pa??ba, kad acu priek?? vis? sav? smirdo?aj? kr???um? atkl?j?s to saturs. – M??ais J?zu, – vi?? nomurmin?ja. Vi?? izmis?gi skat?j?s apk?rt un ieraudz?ja mitro salve?u paci?u. Lai t?s aizsniegtu, vajadz?ja palaist va?? z?dai?a k?jas, un Leo izmantoja izdev?bu un iegr?da p?das net?raj?s auti?biks?s. – N?, n?, nedari t?, – Melbergs iesauc?s, pagr?bdams veselu sauju ar mitraj?m salvet?m, ar ko noslauc?t mazu?a dibenu un p?das. Ta?u vi?am tikai izdev?s v?l vair?k izsm?r?t kakas, l?dz beidzot vi?? saprata, ka vispirms j?likvid? probl?mas c?lonis. Vi?? pac?la Leo aiz k?jel?m un izvilka auti?bikses, kuras p?c tam iemeta atkritumu spain?, nesp?dams nosl?pt sej? par?d?ju?os grimasi. Izt?r?jis puspaci?u mitro salve?u, vi?? beidzot ieraudz?ja gaismu tune?a gal?. Liel?k? c?c?ba bija sat?r?ta, un Leo bija nomierin?jies. Melbergs r?p?gi noslauc?ja p?d?j?s paliekas un pa??ma no plaukta virs p?rtinam? galda svaigas auti?bikses. – Nu labi. Gandr?z esam beigu?i, – vi?? apmierin?ts teica, skat?damies, k? Leo sp?rd?s, priec?damies par iesp?ju izv?din?t pliko dibenu. – Interesanti, k? t?s uzvelk. – Melbergs groz?ja un p?t?ja auti?bikses, beig?s nospriezdams, ka bild?t?m ar dz?vniekiem j?b?t aizmugur?, glu?i k? ap??rba eti?etei. Tom?r auti?bikses ?sti labi nepiegul?ja un l?mlente netur?j?s, k? n?kas. Vai tie??m bija tik gr?ti uztais?t k?rt?gas auti?bikses? Par laimi, vi?? bija ?oti prasm?gs un uztv?ra katru probl?mu k? izaicin?jumu. Melbergs pac?la Leo, ienesa atpaka? virtuv? un, piespiedis pie pleca, rak??j?s virtuves skap??a apak??j? atvilktn?. Tur vi?? atrada mekl?to. L?mlentes rulli. Bertils ieg?ja dz?vojamaj? istab?, nolika Leo uz d?v?na un vair?kas reizes aptina auti?bikses ar l?mlenti. P?c tam atlieca muguru un nov?rt?ja savu roku darbu. – Nu re. Meitenes uztrauc?s, ka es netik?u ar tevi gal?. Ko teiksi, Leo? Vai tu nedom?, ka esam nopeln?ju?i ties?bas mazliet nosnausties? Bertils pac?la svaigi iesai?oto z?daini un iek?rtoj?s ?rt?k d?v?n?. Leo mazliet paknos?j?s, bet tad iespieda seji?u policijas ?efa kakla izliekum?. Kad sievietes p?c pusstundas atgriez?s m?j?s, abi bija saldi aizmigu?i. * * * – Vai Kristians m?j?s? – Kad Sanna atv?ra durvis, ?rikai vair?k par visu grib?j?s pagriezties un b?gt. Bet Patrikam bija taisn?ba. Vi?ai nebija izv?les. – J?, bet vi?? ir b?ni?os. Es pasauk?u. – Sanna pagriez?s pret k?pn?m. – Kristian! Tev atn?cis ciemi??! – Vi?a nokliedz?s un atkal paskat?j?s uz ?riku. – N?c iek??. Vi?? t?l?t n?ks. – Paldies. – ?rika jut?s ne?rti, st?v?dama koridor? blakus Sannai, ta?u dr?z izdzird?ja uz k?pn?m so?us. Kad Kristians par?d?j?s, vi?a uzreiz paman?ja, cik vi?? izskat?s nomoc?jies, un vainas izj?ta v?l vair?k pie??m?s sp?k?. – Sveika, – vi?? teica, mazliet apjucis atkal vi?u tik dr?z satiekot, ta?u pien?ca apskaut ?riku. – Man ar tevi par kaut ko j?run?, – ?rika teica, atkal juzdama nep?rvaramu v?l??anos apcirsties uz pap??a un mesties lauk? pa durv?m. – Ak t?? Nu tad n?c iek??, – Kristians teica, pam?dams uz dz?vojam?s istabas pusi. Vi?a novilka m?teli un kurpes un sekoja vi?am. – Vai gribi kaut ko iedzert? – Paldies, n?. – ?rika papurin?ja galvu. Vi?a grib?ja vien?gi ?tr?k tikt ar to gal?. – K? g?ja autogr?fu dal??an?? – vi?a jaut?ja, aps?zdam?s vien? dz?vojam?s istabas d?v?na gal?. Vi?a iegrima dzi?i d?v?na spilvenos. – Labi, – Kristians atbild?ja t?d? inton?cij?, kas izsl?dza jebk?dus t?l?kus jaut?jumus. – Vai vakar redz?ji av?zi? – vi?? jaut?ja. V?rie?a seja ziemas gaism?, kas iespied?s pa logu, bija pel?c?ga. – J?, un tie?i par to es ar tevi grib?ju run?t. – ?rika apklusa, lai sakopotu drosmi. Viens no dv??iem stipri iesp?ra pa rib?m, un vi?a noels?s. – Vai mazie sp?rd?s? – Un k? v?l. – Vi?a dzi?i ievilka elpu un turpin?ja: – Es esmu vain?ga, ka tas nopl?da pres?. – Ko? – Kristians izsl?j?s. – Es vi?us neinform?ju, – vi?a steidz?s paskaidrot. – Bet biju t?da mu??e, ka iemin?jos par to nepareizajam cilv?kam. – Vi?a neuzdr?kst?j?s paskat?ties Kristianam ac?s. T? viet? p?t?ja savas plaukstas. – Tu run? par Gabiju? – Kristians gurdi pras?ja. – Bet vai tad tu nesaprati, ka vi?a… ?rika p?rtrauca draugu. – Patriks teica tie?i to pa?u. Un jums abiem taisn?ba. Man vajadz?ja zin?t, ka vi?ai nevar uztic?ties, ka vi?a to uzskat?s par v?l vienu publicit?tes veicin??anas iesp?ju. Es j?tos k? mu??e. Nevajadz?ja b?t tik naivai. – Nekas t?pat vairs nav dar?ms, – Kristians sac?ja. Vi?? ??ita samierin?jies, un ?rika t?p?c jut?s v?l slikt?k. Vi?a gandr?z v?l?j?s, kaut Kristians sakliegtu uz vi?u.Tas b?tu lab?k nek? redz?t nogurumu un vil?anos vi?a sej?. – Piedod, Kristian. Man tie??m ?oti ??l par visu. – Cer?sim, ka vi?ai vismaz b?s taisn?ba. – Kam? – Gabijai. Varb?t t?p?c izdosies p?rdot vair?k gr?matu. – Nesaprotu, k? cilv?ks var b?t tik cinisks. Izmest tevi saplos??anai vilkiem tikai t?p?c, ka tas var?tu veicin?t biznesu. – Vi?a nek?uva par veiksm?gu uz??m?ju, draudz?dam?s ar visiem. – Un tom?r. Tas nav to v?rts. – ?riku m?ca no??la par nodar?to, lai gan vi?a bija r?kojusies vislab?ko nodomu vad?ta. Vi?a nek?di nesp?ja saprast, k? cilv?ks, kam ir sirdsapzi?a, var?ja r?koties t? k? Gabija. Un dar?t to vien?gi pe??as d??. – Gan jau viss noklus?s, – Kristians sac?ja, ta?u bals? neskan?ja p?rliec?ba. – Vai reportieri ?odien uzm?c?s? – ?rika sagroz?j?s, lai iek?rtotos ?rt?k. Neatkar?gi no t?, k?d? poz? vi?a s?d?ja, ??ita, ka tas vai cits iek??jais org?ns tiek ne??l?gi knaib?ts. – Vakar p?c pirm? zvana izsl?dzu mobilo telefonu. Es negrasos apg?d?t vi?us ar jaunu degvielu. – Un k? ar… – ?rika vilcin?j?s. – Vai esi sa??mis jaunus draudus? Es zinu, ka p?c visa notiku?? tev nav iemesla man uztic?ties, bet tici man – es esmu guvusi m?c?bu. Kristians izskat?j?s nosl?dzies sev?. Vi?? skat?j?s lauk? pa logu, it k? pr?todams, ko teikt. Ta?u, kad vi?? beidzot atbild?ja, balss bija v?rga un gurda. – Es negribu par to dom?t. Visa ?? lieta ir p?r?k uzp?sta. Aug?st?v? atskan?ja br?k??is, un ska?i un spalgi s?ka br?kt b?rns. Kristians pat negras?j?s celties k?j?s, bet ?rika dzird?ja, ka Sanna uzskrien aug??. – Vai b?rni labi satiek? – ?rika jaut?ja, pam?dama ar roku uz istabu virs galvas. – Ne glu?i. Vec?kais d?ls necie? konkurenci. Dom?ju, tas ir piekl?j?g?kais v?rds, k? raksturot to, kas notiek, – Kristians pasmaid?ja. – Liel?k? da?a cilv?ku p?c otr? b?rna piedzim?anas piev?r? p?r?k maz uzman?bas pirmajam, – ?rika atbild?ja. – Iesp?jams, tev taisn?ba, – Kristians piekrita, un smaids nozuda. Vi?am bija d?vaina sejas izteiksme, un ?rika ?sti nesaprata, ko t? noz?m?. Nu jau aug?st?v? raud?ja abi z?ni, un bija dzirdama Sannas b?r?an?s. – Tev j?run? ar policiju, – ?rika teica. – Tu ta?u saproti, ka es par to iemin?jos Patrikam un to neno??loju. Vi?? dom?, ka tev vajadz?tu to uztvert nopietn?k, un pirmais solis ir zi?ojums policijai. Varb?t s?kum? aizej pie vi?a neofici?li, ja gribi. – Vi?a dzird?ja sav? bals? l?dzo?u toni, ta?u v?stules bija vi?u patie??m satrauku?as, un vi?a juta, ka Kristians j?tas l?dz?gi. – Es negribu par to vairs run?t, – vi?? teica, celdamies k?j?s. – Es zinu, ka tu negrib?ji, lai p?c sarunas ar Gabiju notiek tas, kas notiek. Ta?u es tevi l?dzu cien?t faktu, ka negribu no t? izp?st sazin ko. Nu jau br?cieni virs galvas bija k?uvu?i par p?ris decibeliem ska??ki, un Kristians dev?s uz trep?m. – Piedod, bet man j?pal?dz Sannai, kam?r puikas nav viens otru nogalin?ju?i. Tu ta?u atrad?si durvis, vai ne? – Tad vi?? neatvad?jies aizsteidz?s, un ?rikai rad?s iespaids, ka vi?? priec?jas par iesp?ju aizb?gt no vi?as. Vai vi?i k?dreiz brauks m?j?s? ??ita, ka motorm?ja ar katru dienu k??st arvien maz?ka un maz?ka, un vi?? jau bija izp?t?jis visus kempinga kaktus. Varb?t m?j?s vi?? tiem atkal iepatiksies. ?eit ??ita, ka vi?? visp?r neeksist?. T?vs tikai s?d?ja un risin?ja krustv?rdu m?klas, m?te bija slima. Vismaz t?du paskaidrojumu sa??ma, kad m??in?ja pie vi?as ieiet. Vi?a augas dienas pavad?ja motorm?jas ?auraj? gu?amtelp?. Un vi?a vairs nebija g?jusi ar vi?u peld?ties. Lai gan vi?? nesp?ja aizmirst ?ausmas, kad kaut kas bija aizloc?jies gar k?j?m, vi?? lab?k izv?l?tos to nek? izraid??anu no motorm?jas. – M?te ir slima. Ej lauk? sp?l?ties. T?p?c vi?? g?ja, vad?ja gar?s dienas stundas viens. S?kum? p?r?jie kempinga b?rni m??in?ja ar vi?u sp?l?ties, ta?u vi?u tas neinteres?ja. Ja vi?am ne??va b?t kop? ar mammu, tad ne ar vienu citu vi?? negrib?ja b?t kop?. Kad vi?a neatlaba, vi?? uztrauc?s arvien vair?k un vair?k. Reiz?m vi?? dzird?ja, ka vi?a vemj. M?te izskat?j?s b?la. Ja nu kaite bija nopietna? Ja nu vi?a ar? nomirs un pamet?s vi?u vienu? Glu?i k? mamma. No ??s domas vien vi?? grib?ja iel?st kakt? un pasl?pties. Cie?i aizmiegt acis, lai tumsa nevar?tu sagr?bt. Vi?? atteic?s par to dom?t. Vi?a skaist? m?te nevar?ja mirt. Tas nevar?ja notikt ar? ar vi?u. Vi?? bija atradis sev ?pa?u vietu. Kalna nog?z? ar skatu uz kempingu un j?ru. Ja pastiepa kaklu, var?ja redz?t vi?u motorm?jas jumtu. Tur vi?? tagad vad?ja savas dienas, viet?, kur vi?u lika mier?. ?eit, aug??, stundas aizlidoja v?ja sp?rniem. T?vs ar? grib?ja braukt m?j?s. Vi?? bija dzird?jis t?vu t? sak?m. Bet m?te atteic?s. – Es negrasos sag?d?t Vecajai Raganai to prieku, – m?te teica, gul?dama uz l?vas, glu?i b?la un v?j?ka nek? parasti. Vi?a grib?ja, lai Vec? Ragana zina, ka vi?i te biju?i visu vasaru, k? parasti, lai gan ne reizi nebija vi?u apciemoju?i. N?, vi?i nebrauks m?j?s. Vi?a dr?z?k mirtu nek? aizbrauktu pirms laika. Diskusijas bija izbeigtas. Ja m?te bija ko ie??musi galv?, tad t? ar? notika. Katru dienu vi?? g?ja uz savu ?pa?o vietu un s?d?ja, apsk?vis ar rok?m ce?us, bet galv? ?aud?j?s vis?das domas un fant?zijas. Kaut vi?i var?tu braukt m?j?s, tad viss b?tu k? agr?k. Vi?? par to bija dro?s. ? – Neskrien p?r?k t?lu, Rokij! – J?te P??ons kliedza, bet suns, k? parasti, neklaus?j?s. J?te tikai man?ja zeltain? retr?vera asti, pirms Rokijs nogriez?s pa kreisi un pazuda aiz liela akme?a. J?te m??in?ja pielikt soli, bet lab? k?ja neklaus?ja. P?c infarkta k?ja netika l?dzi p?r?jam ?ermenim, tom?r vi?? aizvien uzskat?ja, ka vi?am veicies. ?rsti nedeva lielas cer?bas, ka vi?? visp?r k?dreiz pats var?s p?rvietoties, jo visa lab? puse bija paraliz?ta. Ta?u vi?i nebija ??mu?i v?r?, cik ?is v?rs bija ietiep?gs. Pateicoties Dieva dotajai neatlaid?bai un fizioterapeitam, kas bija dzen?jis, it k? vi?? tren?tos Olimpiskaj?m sp?l?m, kust?gums palielin?j?s ar katru ned??u. Reiz?m gad?j?s neveiksmes, un j?atz?st, ka vair?kas reizes vi?? gandr?z bija gatavs padoties. Ta?u bija m?r?tiec?gi turpin?jis, past?v?gi progres?dams un tuvodamies m?r?im. Nu jau vi?? katru dienu g?ja stundu ilg?s pastaig?s ar Rokiju. J?te g?ja l?ni un redzami pieklibodams, ta?u aizvien g?ja. Vi?i dev?s lauk? neatkar?gi no laikapst?k?iem, un katrs noietais metrs bija uzvara. Suns atkal par?d?j?s redzeslok?. Nu jau vi?? bija liedag?, kaut ko o???ja net?lu no Selv?kas peldvietas un reiz?m paskat?j?s atpaka?, lai p?rliecin?tos, ka saimnieks nav apmald?jies. J?te izmantoja iesp?ju apst?ties un atvilkt elpu. Simto reizi vi?? ieb?za roku kabat? un pataust?ja l?dzi pa?emto mobilo telefonu. J?, tas aizvien bija turpat. Dro??bas p?c vi?? to iz??ma un p?rbaud?ja, vai apar?ts ir iesl?gts un vai nejau?i nav izsl?dzies zvans. Vi?? negrib?ja palaist gar?m zvanu, bet neviens nebija zvan?jis. V?rietis nepaciet?gi ieb?za telefonu atpaka? kabat?. Vi?? zin?ja, ka ir smiekl?gi katras piecas min?tes skat?ties telefon?. Vi?i bija apsol?ju?i zvan?t, kad brauks uz slimn?cu. Vi?a pirmais mazb?rns. Meita ?na bija p?rstaig?jusi nolikto laiku gandr?z par div?m ned???m, un J?te nesp?ja saprast, k? vi?a ar v?ru var?ja b?t tik mier?ga. God?gi sakot, vi?? pat saklaus?ja aizkaitin?jumu meitas bals?, kad todien desmito reizi piezvan?ja, lai apjaut?tos, vai nekas v?l nenotiek. Izskat?j?s, ka vi?? ir daudz vair?k noba??jies nek? vi?i. P?d?j?s naktis vi?? liel?koties bija pavad?jis nomod?, skat?damies te uz modin?t?jpulksteni, te mobilo telefonu. Parasti ??das lietas notika nakts vid?. Un ja nu vi?? bija iesl?dzis p?r?k cie?? mieg? un nebija dzird?jis zvanu? J?te no??v?j?s. Bezmiega naktis bija atst?ju?as savas p?das. ?nas un Jespera pazi?ojums, ka vi?i gaida b?rnu, uzvand?ja tik daudz j?tu. Vi?? to uzzin?ja p?ris dienu p?c tam, kad p?c kritiena bija ar ?tro pal?dz?bu aizvests uz Udevallas slimn?cu. Vi?i bija grib?ju?i mazliet nogaid?t ar ?o pazi?ojumu, jo gr?tniec?ba v?l bija tikai pa?? s?kum? un pa?i tikko bija uzzin?ju?i. Bet neviens netic?ja, ka J?te izdz?vos. Vi?i pat nebija dro?i, vai vi?? tos dzird, gul?dams slimn?cas gult?, piesl?gts pie da??d?m caurul?m un apar?tiem. Bet vi?? dzird?ja; vi?? bija dzird?jis katru v?rdu. Un ?ie jaunumi bija tie?i tas, pie k? vi?a sp?t?gais gars var?ja pie?erties. Kaut kas, k? d?? dz?vot. Vi?? b?s vect?vs. Vien?gajai meitai, vi?a acuraugam, b?s b?rns. K? vi?? var?ja palaist gar?m tik svar?gu notikumu. J?te zin?ja, ka Brita M?ri vi?u gaida, un vi?am neb?tu nekas pret? atteikties no dz?ves, lai tikai v?lreiz vi?u ieraudz?tu. Kop? vi?a bija nomirusi un atst?jusi vi?us ar ?nu vienus, vi?am sievas tr?ka katru dienu, katru min?ti. Bet tagad vi?? bija vajadz?gs, k? J?te paskaidroja Britai M?ri, st?st?dams, ka v?l nevar vi?ai piebiedroties, jo bija vajadz?gs meitai ?aipasaul?. Bet Brita M?ri saprata. Vi?? zin?ja, ka t? b?s. Vi?? bija atguvis sama?u, pamodies no miega, kas bija pavisam cit?ds un daudz?j?d? zi?? vilino?s. Vi?? bija izk?pis no gultas, un katrs solis kop? t? laika tika sperts maz? mazd?la vai mazmeitas v?rd?. Vi?am bija tik daudz ko dot, un vi?? gras?j?s izmantot katru uzd?vin?to dz?ves min?ti, lai lutin?tu ?o mazb?rnu. Lai ?na un Jespers iebilst, cik t?k. T? bija vect?va privil??ija. Mobilais telefons kabat? spalgi iezvan?j?s, tas vi?u iztr?cin?ja un izr?va no p?rdom?m. Vi?? ar skubu izr?va telefonu, gandr?z nomezdams zem?. Ieskat?j?s displej?. Pleci saguma, ieraugot laba drauga v?rdu. Vi?? neuzdr?kst?j?s atbild?t. Negrib?ja, lai l?nija b?tu aiz?emta, kad zvan?s meita. Vi?? vairs neredz?ja Rokiju, t?p?c ieb?za mobilo atpaka? kabat? un kliboja uz vietu, kur p?d?joreiz bija redz?jis suni. Ar acs kakti?u vi?? paman?ja kaut ko ko?u un pagrieza galvu, lai paskat?tos uz ?deni. – Rokij! – vi?? sauca, bals? bija jau?ams satraukums. Suns bija izg?jis uz ledus. Dz?vnieks bija gandr?z divdesmit metru att?lum?, st?v?ja galvu nolaidis. Izdzird?jis J?tes saucienu, vi?? s?ka me?on?gi riet un skr?p?t ledu. J?te aiztur?ja elpu. Ja ziema b?tu auksta, vi?? tik ?oti neuztrauktos. Visai bie?i, parasti p?c Jaun? gada, vi?i ar Britu M?ri bija iesai?oju?i sviestmaizes un termosu ar kafiju un devu?ies pastaig? p?ri ledum uz vienu no tuv?j?m sal?m. Bet ?oziem ?dens te sasala, te atkusa, un vi?? zin?ja, ka ??dam ledum nevar uztic?ties. – Rokij! – vi?? atkal sauca. – N?c ?urp! – Vi?? m??in?ja saukt barg? bals?, bet suns neklaus?ja. Tagad J?tem galv? bija tikai viena doma. Vi?? nevar?ja zaud?t Rokiju. Suns ietu boj?, ja izkristu cauri ledum un non?ktu saltaj? ?den?, J?te vienk?r?i nevar?ja to pie?aut. Vi?i bija biedri vair?k nek? desmit gadus, un gara ac?m vi?? bija izt?lojies tik daudz ainu, kur?s v?l nedzimu?ais mazb?rns sp?l?jas ar suni. Vi?? nesp?ja iedom?ties dz?vi bez Rokija. V?rietis g?ja gar krastu, tad ar vienu k?ju p?rbaud?ja ledu. Acumirkl? uz virsmas par?d?j?s neskait?mas s?ci?as plaisi?as, bet ledus iztur?ja. Ac?mredzot tas bija pietiekami biezs, lai iztur?tu vi?a svaru, t?p?c J?te g?ja pie Rokija, kur? aizvien r?ja un skr?p?ja ledu. – N?c ?urp, puika, – J?te aicin?ja, bet suns palika, kur bijis, un nekust?ja ne no vietas. ?eit ledus ??ita biez?ks nek? pie krasta, tom?r J?te nol?ma samazin?t risku, nogu?oties uz v?dera. Vi?? ar p?l?m nomet?s ce?os un p?c tam nolaid?s gar??aukus, cenzdamies nelikties ne zinis par aukstumu, kas durst?ja ?ermeni, lai gan vi?? bija satuntu?ojies ziemas dr?b?s. Bija gr?ti r?pot uz v?dera. K?jas sl?d?ja, kad vi?? cent?s atsperties, un J?te v?l?j?s, kaut neb?tu bijis tik iedom?gs un uzvilcis apavus ar dzelk??iem. T? sliden? laik? dar?ja visi pr?t?gi Zviedrijas pension?ri. Vi?? paskat?j?s apk?rt un paman?ja divas rungas, ko var?tu izmantot. J?tem izdev?s l?dz t?m aizr?pot un izmantot k? improviz?tus ledus cirvjus. Tagad k?uva viegl?k, centimetru p?c centimetra vi?? tuvoj?s sunim. Reiz?m J?te m??in?ja Rokiju atkal pasaukt, bet tas bija tik ?oti ieinteres?jies par savu atradumu, ka ne mirkli nenov?rsa no t? skatienu. Kad J?te bija gandr?z sasniedzis Rokiju, vi?? dzird?ja, ka ledus zem vi?a svara s?k brak???t. Vi?? iedom?j?s, k?da t? b?tu ironija, ja, pavad?jis daudzus m?ne?us atg?stot kust?gumu, tagad iel?ztu Selv?kas led? un nosl?ktu. Ta?u ledus v?l iztur?ja, un vi?? bija tik tuvu, ka var?ja pasniegties un pieskarties Rokija ka?okam. – Labi, puika, tev nevajadz?tu te palikt, – vi?? gl?smaini teica, pier?podams v?l tuv?k, lai satvertu su?a kaklasiksnu. Vi?am nebija ne jausmas, k? aizvilks sevi un iesp?t?ju?os suni l?dz krastam. Bet gan jau kaut k?. – Nu, kas tev tur ir tik interesants? – Vi?? sagr?ba Rokija kaklasiksnu. Tad paskat?j?s lejup. Taj? br?d? kabat? iezvan?j?s mobilais telefons. Pirmdienas r?t?, k? parasti, bija gr?ti pie?erties darbam. Patriks s?d?ja, sac?lis k?jas uz rakst?mgalda malas. Vi?? cie?i v?roja Magnusa ?elnera fotogr?fiju, it k? v?l?tos to pierun?t atkl?t, kur vi?? ir. Vai dr?z?k – kur ir vi?a mirst?g?s atliekas. Turkl?t Patriks raiz?j?s par Kristianu. Vi?? atv?ra rakst?mgalda atvilktni labaj? pus? un iz??ma plastmasas maisi?u ar v?stuli un kart?ti. Vi?am b?tu grib?jies abas nos?t?t uz ekspert?zi, pamekl?t pirkstu nospiedumus. Ta?u bija tik maz inform?cijas, un v?l nekas nebija noticis. Pat ?rika, kas at??ir?b? no Patrika bija izlas?jusi visas v?stules, nevar?ja dro?i pateikt, ka k?ds v?l Kristianam ?aunu. Ta?u vi?as instinkts br?din?ja, ka vi?am draud briesmas. Un Patriks dom?ja t?pat. Vi?i abi juta ?ajos v?rdos kaut ko naid?gu. Vi?? pie sevis pasmaid?ja. Kas par v?rdu izv?li. Naid?gs. Nav glu?i zin?tniska defin?cija. Ta?u ??ita, ka v?stules pau? v?lmi dar?t ?aunu. Tas bija visprec?z?kais v?rt?jums. Un ??s izj?tas dar?ja vi?u ba??gu. Vi?? bija apspriedies ar ?riku, kad sieva atgriez?s no Kristiana apciemojuma. Patriks ar? bija grib?jis aiziet aprun?ties ar vi?u, ta?u ?rika bija atrun?jusi. Vi?a nedom?ja, ka Kristians b?tu pretimn?ko?s, un l?dza Patrikam pagaid?t, l?dz laikrakstu rad?t? k?ada b?s mazliet noplakusi. Vi?? bija piekritis. Bet tagad, s?d?dams kabinet? un l?kodamies uz eleganto rokrakstu, vi?? pr?toja, vai pie??mis pareizo l?mumu. Vi?? satr?k?s, kad iezvan?j?s telefons. – Patriks Hedstr?ms, – vi?? atsauc?s. Vi?? ielika plastmasas maisi?u galda atvilktn? un aizv?ra to. P?k??i vi?? sastinga. – K?, l?dzu? Ko? – Patriks saspringti klaus?j?s un, tikl?dz bija nolicis klausuli, met?s r?koties. Vi?? veica da?us steidz?gus zvanus, tad izmet?s gaiten? un pieklauv?ja pie Melberga durv?m. Nesagaid?jis atbildi, g?ja iek?? un pamodin?ja gan saimnieku, gan suni. – Velns par?vis, ko tas noz?m?… – Melbergs iztaisnoj?s no pusgu?us st?vok?a kr?sl? un skat?j?s uz Patriku. – Vai tu k?dreiz iem?c?sies pieklauv?t pirms ien?k?anas? – Policijas ?efs sak?rtoja sare???to sasuku. – Nu? Neredzi, ka esmu aiz?emts? Ko tu gribi? – Es dom?ju, ka esam atradu?i Magnusu ?elneru. Melbergs izsl?j?s taisn?ks. – Tie??m? Kur tad vi?? ir? K?d? Kar?bu sal?? – Ne glu?i. Vi?? ir zem ledus. Net?lu no Selv?kas. – Zem ledus? Ernsts juta gais? spriedzi un saspic?ja ausis. – Tikko zvan?ja vecs v?rs, kur? tur pastaig?jies ar suni un atradis l??i. Protams, v?l nevaram b?t dro?i, ka tas ir Magnuss ?elners, jo l??is nav identific?ts, ta?u tas ir visai ticams. – Ko tad tu, velns par?vis, v?l gaidi? – Melbergs pras?ja, piel?kdams k?j?s. Vi?? pa??ra jaku un pasprauc?s gar?m Patrikam. – Nesaprotu, k?p?c ?aj? iecirkn? visi ir tik neapt?sti! Cik daudz laika vajag, lai pav?st?tu jaunumus? Braucam! Tu s?d?si pie st?res! Melbergs jau skr?ja uz gar??u, kam?r Patriks aizsteidz?s uz savu kabinetu p?c jakas. Vi?? nop?t?s. B?tu lab?k, ja priek?nieks nebrauktu l?dzi, ta?u vi?? lieliski saprata, ka Melbergs neparko nelaid?s gar?m iesp?ju nok??t notikumu epicentr?. Ja vien pa?am nekas neb?s j?dara. – Labi, ped?li gr?d?! – Melbergs jau s?d?ja pasa?iera viet?. Patriks aps?d?s pie st?res un pagrieza aizdedz? atsl?gu. – Pirmoreiz esat telev?zij?? – v?teroja jauna sieviete, uzkl?dama vi?am grimu. Kristians no??ra spogul? vi?as skatienu un pam?ja ar galvu. Mute bija sausa, un plaukstas sasv?du?as. Vi?? bija pie??mis aicin?jumu piedal?ties TV4 raid?jum? “R?ts” pirms div?m ned???m un tagad r?gti no??loja ?o l?mumu. Garaj? nakts braucien? ar vilcienu uz Stokholmu vi?? bija c?n?jies ar impulsu griezties ri??? un braukt m?j?s. Gabija bija saj?sm?, kad bija piezvan?jis TV4 producents. Vi?? teica – pakl?du?as baumas, ka t?li? pie literat?ras debes?m uzl?ks jauna zvaigzne, t?p?c vi?i gribot rezerv?t telev?zijas interviju. Gabija bija paskaidrojusi Kristianam, ka ?? ir vislab?k? rekl?mas iesp?ja gr?matai, ko pat p?c ?sas uzst??an?s telev?zij? pirk?ot kaudz?m. Un vi?? bija ??vies pierun?ties. Kristians bija atpras?jies no darba bibliot?k?, un Gabija bija nopirkusi vilciena bi?eti un rezerv?jusi viesn?cu Stokholm?. S?kum? vi?? bija priec?jies par iesp?ju reklam?t “N?ru” telev?zij?. Bet kliedzo?ie av??u virsraksti ned??as beig?s visu bija saboj?ju?i. K?p?c vi?? bija ??vies Gabijas pierun??anai? Vi?? tik daudzus gadus bija dz?vojis pavisam nosl?gti, un nu iegalvojis sev, ka jau var izn?kt atkl?t?b?. Pat tad, kad s?ka pien?kt v?stules, Kristians turpin?ja mald?gi uzskat?t, ka viss beidzies, ka vi?? ir dro??b?. Av??u virsraksti bija izr?vu?i no ?iem maldiem. K?ds paman?s, k?ds atcer?sies. Viss atkal n?ks gaism?. Vi?? nodrebin?j?s, un grim?t?ja paskat?j?s uz vi?u. – Tikai nesaki, ka salst. ?eit ir ?oti silts. Vai esi kaut ko sa??ris? Kristians pam?ja ar galvu un pasmaid?ja. T? bija visvienk?r??k? atbilde, nevajadz?ja neko skaidrot. Grims uz sejas izskat?j?s biezs un nedabisks. Miesas kr?sas kr?ms bija uzkl?ts pat uz aus?m un plaukst?m. Dabiskais ?das tonis telev?zij? it k? izskatoties b?ls, pat viegli za?gans. Sav? zi?? vi?am nebija iebildumu. Grims bija piel?dzin?ms maskai, aiz kuras var?ja pasl?pties. – T?. K?rt?b?. Paviljona administratore p?c br??a atn?ks tev paka?. – Grim?t?ja nop?t?ja savu darbu, kam?r Kristians skat?j?s uz sevi spogul?. Maska skat?j?s uz vi?u. P?c da??m min?t?m vi?u aizveda uz atp?tas telpu pie telev?zijas studijas durv?m.Tur bija sakl?ts iespaid?gs brokastu bufetes galds, ta?u vi?? apmierin?j?s ar mazu gl?zi apels?nu sulas. ?ermen? k?s?ja adrenal?ns, un, ce?ot gl?zi pie mutes, roka mazliet dreb?ja. – Laiks, – paviljona administratore teica. – N?c l?dzi. – Vi?a ar rokas m?jienu aicin?ja Kristianu sekot. Vi?? nolika pusizdzerto sulas gl?zi. Ce?i ?odz?j?s, kad vi?? sekoja sievietei studij?, kas bija vienu k?p?u posmu zem?k. – S?dies ?eit, – vi?a ?ukst?ja, ier?d?dama vietu. Kristians aps?d?s un satr?k?s, sajutis uz pleca roku. – Piedod. Es tikai piespraud??u mikrofonu, – ?ukst?ja v?rietis ar austi??m galv?. Kristians pam?ja ar galvu. Tagad mute bija v?l saus?ka, ja tas visp?r bija iesp?jams, un vi?? izdz?ra visu priek?? uz galda nolikto ?dens gl?zi. – Sveiks, Kristian. Priec?jos tikties. Las?ju tavu gr?matu un atz??os, ka, manupr?t, t? ir br?ni???ga. – Krist?na Kaspersena pastiepa sveicienam roku, un, br?di vilcin?jies, Kristians piekl?j?gi at??ma sveicienu. Vi?a plaukstas bija tik sasv?du?as, ka sieviete dro?i vien jut?s k? sarokojoties ar slapju s?kli. Tad pien?ca un aps?d?s ar? otrs sarunu raid?juma vad?t?js Ande?s Krafts. Vi?? sasveicin?j?s ar Kristianu un nosauca savu v?rdu. Uz galda gul?ja gr?matas eksempl?rs. Vi?iem aiz muguras prognozi kl?st?ja laika zi?u vad?t?js, t?p?c saruna bija j?turpina ?ukstus. – Uztraucies? – Krist?na smaid?dama jaut?ja. – Nevajag. Piev?rsies tikai mums, un viss b?s k?rt?b?. Kristians m?mi pam?ja ar galvu. Vi?a ?dens gl?ze bija piepild?ta, un vi?? to vien? r?vien? izdz?ra. – S?ksim p?c divdesmit sekund?m, – Ande?s Krafts sac?ja, piemiegdams vi?am ar aci. Kristians juta, ka pret? s?do?? v?rie?a un sievietes pa?p?rliecin?t?ba nomierina vi?u. Vi?? cent?s nedom?t par visapk?rt eso?aj?m kamer?m, kas t?l?t tie?raid? p?rraid?s interviju lielai da?ai Zviedrijas iedz?vot?ju. Kristians grib?ja ko bilst, bet tie?i tobr?d sieviete s?ka run?t, skat?damies punkt? vi?am aiz muguras, un vi?? saprata, ka raid?jums ir s?cies. Sirds dauz?j?s, aus?s dun?ja, un vi?am bija ?oti j?sa?emas, lai dzird?tu, ko Krist?na saka. P?c ?sas iepaz?stin??anas vi?a uzdeva pirmo jaut?jumu. – Kristian, kriti?i j?smo par tavu pirmo rom?nu “N?ra”. Un ar? las?t?ji izr?da neparasti lielu interesi v?l pirms t? izn?k?anas. K? tu j?ties? S?kum? balss mazliet dreb?ja, bet Krist?na nenov?rsdam?s skat?j?s ac?s vi?am, nevis kamer?, kuru vi?? man?ja ar acs kakti?u. Da?os v?rdos sastost?jies, vi?? juta, ka pamaz?m balss k??st dro??ka. – Tas ir neticami. Alla? esmu sap?ojis k??t par rakstnieku, un sap?a piepild??an?s un ??da atsauc?ba p?rsp?j manas p?rdro??k?s cer?bas. – Izdev?ja tavai gr?matai sar?kojusi pamat?gu publicit?tes kampa?u. Plak?ti gr?matn?cu skatlogos, un baumo, ka pirm? tir??a bijusi daudz liel?ka nek? parasti. Izskat?s, ka visu laikrakstu gr?matu apskatnieki sacen?as sav? starp?, ar kuriem literat?ras di?gariem tevi vislab?k sal?dzin?t. Vai nek??st par gr?tu? – Ande?s Krafts draudz?gi skat?j?s uz vi?u. Kristians jut?s pa?p?rliecin?t?ks, sirds atkal sit?s ierastaj? ritm?. – Man tas ?oti daudz noz?m?, ka izdev?ja man tic un tik pla?i reklam? gr?matu. Tom?r es j?tos d?vaini, kad mani sal?dzina ar citiem rakstniekiem. Mums katram ir savs at??ir?gs stils. – Nu jau vi?? juta zem k?j?m cietu pamatu. Vi?? s?ka atbr?voties, un v?l p?c p?ris jaut?jumiem dom?ja, ka var?tu t? s?d?t un p??p?t visu dienu. Krist?na Kaspersena kaut ko pa??ma no galda un pagrieza pret kameru. Ieraudz?jis, kas tas ir, Kristians atkal s?ka sv?st. GT sestdienas numurs, kur? lieliem burtiem v?d?ja vi?a v?rds un kliedzo?s virsraksts “N?VES DRAUDI”. ?dens gl?ze bija tuk?a, t?p?c vi?? atkal un atkal rija siekalas, p?l?damies saslapin?t sauso muti. – T? Zviedrij? k??st par diezgan izplat?tu par?d?bu, ka slaven?bas sa?em draudus. Ta?u tas s?k?s, v?l pirms tavs v?rds k?uva paz?stams pla?ai auditorijai. K? tu dom?, kas tev s?ta ??s draudu v?stules? S?kum? vi?? izdvesa vien neskaidru ??rcienu, ta?u tad izmoc?ja: – Tas ir izrauts no konteksta un p?rsp?l?ts. Vienm?r atrodas k?ds, kuram skau? vai ir psiholo?iskas probl?mas, un… nu j?, man par to nekas vair?k nav sak?ms. – Viss ?ermenis bija sasprindzis, un vi?? zem galda slauc?ja plaukstas biks?s. – Paldies, ka atn?ci pie mums uz sarunu par savu kriti?u augsti nov?rt?to rom?nu “N?ra”. – Ande?s Krafts pac?la pret kameru gr?matu un smaid?ja. Kristianu p?r??ma atvieglojums, kad vi?? saprata, ka intervija ir gal?. – Izdev?s diezgan labi, – Krist?na Kaspersena teica, sav?kdama pap?rus. – J?, tie??m, – Ande?s Krafts piekrita, celdamies k?j?s. – Atvainojiet, bet man j?steidzas vad?t telev?zijas sp?li. V?rietis ar austi??m galv? atbr?voja Kristianu no mikrofona, lai vi?? var piecelties. Vi?? pateic?s Krist?nai un sekoja paviljona administratorei lauk? no studijas. Rokas joproj?m tr?c?ja. Vi?i uzk?pa pa k?pn?m, pag?ja gar?m bufetes galdam un izg?ja saltaj? gais?. Vi?? jut?s ap?ilbis un apjucis un nebija ?sti dro?s, vai grib tikties ar Gabiju no izdevniec?bas, k? iepriek? bija sarun?ju?i. Taksometrs brauca uz centru, un vi?? skat?j?s lauk? pa logu. Vi?? juta, ka zaud?jis kontroli. – Labi, k? tas notiks? – Patriks skat?j?s p?ri ledus klajumam j?r?. T?rbj?rns R?ds k? parasti nemaz neizskat?j?s uztraucies. Vi?? alla? saglab?ja mieru, lai cik sare???ts b?tu paredzamais uzdevums. Viens no Udevallas krimin?listikas ekspertiem bija pieredz?jis atrast izeju no visda??d?kaj?m situ?cij?m. – J?izz??? led? ?li??is un j?izvelk vi?? ar virvi. – Vai ledus iztur?s j?su svaru? – Ar ?sto apr?kojumu sare???jumiem nevajadz?tu rasties. Manupr?t, vair?k b?tu j?uztraucas, ja izz???sim ?li??i, bet ?ermenis atbr?vosies un straume to zem ledus aizraus prom. – K? j?s to nov?rs?siet? – Patriks vaic?ja. – Vispirms izurbsim mazu caurumi?u un satversim ?ermeni, tad uzlauz?sim vair?k ledus. – Vai esat k?dreiz ko t?du dar?ju?i? – Patriks aizvien nebija p?rliecin?ts. – Hmm… – T?rbj?rns vilcin?j?s, apsv?rdams jaut?jumu. – N?, ??iet, ka mums v?l nav bijis led? iesalis l??is. Es atcer?tos, ja b?tu bijis. – Skaidrs, – Patriks teica, atkal piev?rsdams skatienu vietai, kur it k? gul?ja l??is. – ?erieties kl?t un dariet, kas j?dara. Man j?aprun?jas ar liecinieku. Patriks iev?roja, ka Melbergs iegrimis sarun? ar v?rieti, kur? bija atradis l??i. Bertilam nedr?kst?ja ?aut ilg?ku laiku uztur?ties k?da cilv?ka sabiedr?b? neatkar?gi no t?, vai tas bija liecinieks vai k?ds cits. – Sveiki. Mani sauc Patriks Hedstr?ms, – vi?? teica, pieg?jis pie Melberga un vi?a sarunbiedra. – J?te P??ons, – v?rietis sarokodamies atbild?ja, vienlaikus cenzdamies savald?t ?iper?gu zeltaino retr?veru. – Rokijs grib skriet atpaka?. Man nebija viegli aizdab?t vi?u l?dz sauszemei, – J?te teica, asi paraudams pavadu, r?dot sunim, kur? te ir noteic?js. – Vai vi?u atrada j?su suns? J?te pam?ja ar galvu. – J?, vi?? izskr?ja uz ledus un atteic?s n?kt atpaka?. St?v?ja un r?ja. Es baid?jos, ka iel?z?s led?, t?p?c g?ju paka?. Un tad es ieraudz?ju… – V?rietis nob?l?ja, atcer?damies l??a seju zem ledus k?rtas. Tad vi?? noskurin?j?s un vaigos atgriez?s s?rtums. – Vai es jums v?l ilgi b??u vajadz?gs? Meita brauc uz dzemd?bu namu. Pirmais mazb?rns. Patriks pasmaid?ja. – Tad es saprotu, k?p?c gribat tikt prom. Palieciet v?l pavisam mazu br?ti?u, un m?s j?s palaid?sim, lai neko nenokav?jat. Tas J?ti apmierin?ja, un Patriks uzdeva v?l da?us jaut?jumus. Ta?u jau dr?z k?uva skaidrs, ka neko vair?k v?rietis nevar?ja piebilst. Vi?am vienk?r?i bija t? nelaime nok??t nepareizaj? viet? nepareizaj? laik? vai varb?t pareizaj? viet? pareizaj? laik? atkar?b? no t?, k? uz to skat?s. Pierakst?jis kontaktinform?ciju, Patriks ??va topo?ajam vect?vam J?tem pamest notikuma vietu. Vi??, mazliet pieklibodams, aizsteidz?s uz autost?vlaukumu. Patriks atgriez?s krast? vistuv?k vietai, kur krimin?listikas eksperts tobr?d r?p?gi ielaida ??i led? izurbt? caurum? un piestiprin?ja pie l??a. Dro??bas d?? eksperts bija nog?lies uz v?dera, un vi?am ap vidu bija apsieta virve. Virve un pie ??a piestiprin?tais kabelis sniedz?s l?dz krastam.T?rbj?rns negras?j?s risk?t ar saviem darbiniekiem. – K? jau teicu, tikl?dz b?sim vi?u pie???ju?i, izz???sim led? liel?ku ?li??i un izvilksim lauk?. – Patriks sal?c?s, pie kreis?s auss izdzird?dams T?rbj?rna balsi. Vi?? bija t? iegrimis notieko?? v?ro?an?, ka nedzird?ja kol??a tuvo?anos. – Vai tad vilksiet vi?u krast?? – N?. Negribam pazaud?t pier?d?jumus, kas var?tu b?t paliku?i uz dr?b?m. M??in?sim vi?u iecelt l??u mais? turpat uz ledus un tikai tad vilksim uz krastu. – Vai tie??m p?c tik ilga laika ?den? var b?t saglab?ju?ies k?di pier?d?jumi? – Patriks skeptiski jaut?ja. – Liel?k? da?a dro?i vien ir g?jusi boj?, bet nekad neko nevar zin?t. Varb?t kaut kas ir kabat?s vai ap??rba krok?s. Lab?k nerisk?sim. – Tev noteikti taisn?ba. – Patrikam ??ita maz ticams, ka vi?i ko atrad?s. Vi?? ar? agr?k bija redz?jis no ?dens izceltus l??us, un, ja vi?i taj? gul?ju?i krietnu laiku, nekas daudz nebija saglab?jies. Vi?? pielika virs ac?m plaukstu. Saule bija pak?pusies mazliet augst?k debes?s, un ledus sp?d?ja tik ?ilbino?i, ka ac?s saries?s asaras. Samiedzis acis, vi?? redz?ja, ka ??is ac?mredzot ir piestiprin?ts, jo tobr?d led? tika z???ts liel?ks ?li??is. L?ni, ?oti l?ni no ?dens tika izcelts l??is. Tas notika p?r?k t?lu, lai Patriks saskat?tu s?kumus, un labi, ka t?. Uz ledus uzman?gi izr?poja v?l viens eksperts, un, kad ?ermenis bija pavisam izcelts no ?dens, divi roku p?ri to uzman?gi ieguld?ja meln? l??u mais?, kuru p?c tam r?p?gi aiztais?ja. Vi?i pam?ja v?riem krast?, un kabelis nospriegoj?s. Centimetru p?c centimetra maisu vilka uz sauszemi. Patriks instinkt?vi pak?p?s atpaka?, kad tas pietuvoj?s, ta?u tad nolam?ja sevi, ka izturas k? m?kst?aulis. Vi?? l?dza ekspertiem atv?rt maisu un sa??m?s paskat?ties uz v?rieti, kur? bija gul?jis zem ledus. Aizdomas apstiprin?j?s. Vi?? bija gandr?z p?rliecin?ts, ka atradu?i Magnusu ?elneru. Skat?damies, k? eksperti herm?tiski nosl?dz maisu, tad pace? un aiznes l?dz z?lienam aiz peldvietas, kas kalpoja par st?vlaukumu, vi?? jut?s iek??ji iztuk?ots. P?c desmit min?t?m l??is jau bija ce?? uz tiesu medic?nas laboratoriju G?teborg?, kur tiks veikta sekcija. No vienas puses, tas noz?m?ja, ka tagad vi?i sa?ems atbildes un var?s sekot p?d?m. B?s kaut k?ds atrisin?jums. Bet, no otras puses, tikl?dz b?s apstiprin?ta boj?g?ju?? person?ba, vi?am to vajadz?s pazi?ot ?imenei. Un to nu vi?? nepavisam neilgoj?s dar?t. Beidzot atva?in?jums bija gal?. T?vs bija sakrav?jis visas vi?u mantas, salicis ma??n? un motorm?j?. M?te, k? parasti, gul?ja gult?. Vi?a bija v?l v?j?ka, v?l b?l?ka. Tagad vi?a teica, ka v?las vien?gi braukt m?j?s. Beidzot t?vs bija izst?st?jis, k?p?c vi?a izskat?s tik slima. Izr?d?j?s, ka paties?b? vi?a nemaz nebija slima. Vi?ai tikai v?der? bija b?rni??. Mazs br?l?tis vai m?si?a. Vi?? nesaprata, k?p?c vi?ai t?p?c j?j?tas tik slikti. Bet t?vs teica, ka t? ir. S?kum? vi?? priec?j?s. Br?lis vai m?sa, ar ko var?s sp?l?ties. Ta?u tad vi?? izdzird?ja t?va un m?tes sarunu un visu saprata. Tagad vi?? apjauta, k?p?c vairs nav m?tes skaistais puis?tis, k?p?c vi?a vairs negl?st?ja vi?a matus un k?p?c t? skat?j?s uz vi?u. Vi?? saprata, kas vi?am at??mis m?ti. Vi?dien vi?? bija atgriezies pie motorm?jas, lav?damies k? drosm?gais indi?nis. Vi?? bija piel?dis bez vismaz?k? troksn??a, piezadzies uz pirkstgaliem ar spalvu matos. Vi?? bija Niknais M?konis, bet m?te un t?vs bija b?l??mji. Vi?? redz?ja vi?us aiz aizkariem p?rvietojamies pa motorm?ju. M?te negul?ja gult?. Vi?a bija piec?lusies un run?ja, un Niknais M?konis nopriec?j?s, jo varb?t vi?a beidzot jut?s lab?k, varb?t b?rni?? vairs nepadar?ja vi?u slimu. Un vi?a izklaus?j?s priec?ga, nogurusi, bet priec?ga. Niknais M?konis lav?j?s tuv?k, grib?dams v?l dzird?t b?l??mes priec?go balsi. Soli pa solim vi?? l?da tuv?k, l?dz st?v?ja tie?i zem atv?rt? loga. Piespiedis muguru pie motorm?jas sienas, vi?? aiztais?ja acis un klaus?j?s. Ta?u uzreiz atv?ra acis, kad tie s?ka run?t par vi?u. P?k??i ar lielu joni p?ri s?ka g?zties tumsa. Vi?? atkal bija pie vi?as, t? ?ausm?g? smaka n?s?s, vi?? dzird?ja, ka galv? atbalsojas klusums. M?tes balss p?r???la klusumu, p?r???la tumsu. Lai cik mazs b?tu, vi?? lieliski saprata, ko vi?a saka. Vi?a no??loja, ka k?uvusi par vi?a m?ti, jo beidzot vi?iem b?s pa?iem savs b?rns. Ja vien vi?a b?tu zin?jusi, nem??am neb?tu vedusi vi?u m?j?s. Bet t?vs sav? pel?kaj? un gurdaj? bals? teica: – Bet tagad z?ns ir ?eit, t?p?c mums ar to j?samierin?s. Niknais M?konis nekust?j?s, un taj? br?d? dzima naids. Vi?? nesp?ja iet?rpt j?tas v?rdos, bet zin?ja, ka saj?ta ir reiz? br?ni???ga un briesm?gi s?p?ga. T? nu, kam?r t?vs kr?m?ja ma??n? t?ristu pavardu, vi?u dr?bes un p?rtikas bund?as, un vis?das citas lietas, vi?? brieda naids. Tas piepild?ja visu vi?a s?dekli ma??nas aizmugur?. Ta?u vi?? neien?da m?ti. K? gan vi?? to var?tu? Vi?? m?l?ja m?ti. Vi?? ien?da to, kas bija vi?am m?ti at??mis. ? ?rika bija aizbraukusi uz Fjelbakas bibliot?ku. Vi?a zin?ja, ka Kristiana darb? nav. Vi?? bija lieliski sevi par?d?jis r?ta raid?jum?, gandr?z l?dz beig?m. Kad vi?am s?ka jaut?t par draudiem, uztraukums k?uva p?r?k labi paman?ms. Bija tik s?p?gi skat?ties, k? vi?? ko?i pietv?kst un s?k sv?st, ka ?rika bija izsl?gusi televizoru pirms intervijas beig?m. Un te nu vi?a st?v?ja un izlik?s, ka p?rl?ko plauktos gr?matas, pr?todama, k? lai ?eras pie brauciena paties? m?r?a – sarunas ar Kristiana kol??i Maiju. T?p?c ka, jo vair?k ?rika dom?ja par v?stul?m, jo liel?ka p?rliec?ba rad?s, ka Kristianam nedraud sve?inieks. N?, v?stules ??ita p?r?k personiskas, vain?gais bija mekl?jams Kristiana dz?v? – tagad?j? vai biju?aj?. Diem??l vi?? alla? ?rk?rt?gi negrib?gi run?ja par sevi. ?or?t vi?a bija nol?musi pierakst?t visu, ko k?dreiz dzird?jusi par Kristianu vai vi?a pag?tni. Beig?s ?rika s?d?ja pie tuk?as lapas ar pildspalvu rok?. Vi?a atsk?rta, ka paties?b? par vi?u neko nezina. Lai gan abi kop? bija pavad?ju?i krietni daudz laika, redi??dami manuskriptu, un, lai gan, vi?aspr?t, k?uvu?i labi draugi, vi?? nekad nebija neko st?st?jis par savu priv?to dz?vi. Nekad nebija piemin?jis, no kurienes ir, nedz vec?ku v?rdus vai vi?u nodarbo?anos. Nebija st?st?jis, kur g?jis skol?, vai jaun?b? nodarbojies ar k?du sporta veidu. Vi?? nerun?ja par draugiem un to, vai aizvien sazin?s ar vi?iem. Vi?a neko nezin?ja par vi?u. ?is fakts pats par sevi ??ita aizdom?gs, jo cilv?ki sarun?s vienm?r atkl?j da??dus s?kumus par sevi, inform?cijas driskas par to, k?di reiz biju?i un k?p?c k?uvu?i t?di k? pa?reiz. Kristiana piesardz?ba v?l vair?k nostiprin?ja p?rliec?bu, ka vi?? kaut ko sl?pj. Jaut?jums tikai – vai vi?am izdevies t?pat norobe?oties no visiem p?r?jiem. Varb?t kol??e, kas str?d?ja kop? ar vi?u katru dienu, kaut ko izdibin?jusi. ?rika pameta ???bu skatienu uz Maiju, kas rakst?ja dator?. Par laimi, tobr?d vi?as bibliot?k? bija vienas, t?p?c var?ja netrauc?ti sarun?ties. Beidzot ?rika bija izdom?jusi taktiku. Vi?a nevar?ja t? uzreiz skaidri un gai?i jaut?t Maijai par Kristianu, vajadz?ja s?kt sarunu aplinkus. Vi?a piespieda plaukstas pie krustiem, smagi nop?t?s un atsl?ga kr?sl? pie letes, aiz kuras s?d?ja Maija. – Tev dro?i vien ir gr?ti. Dzird?ju, ka b??ot dv??i, – Maija teica, velt?dama ?rikai m?ti??i l?dzj?t?gu skatienu. – J?. Tur iek?? ir divi. – ?rika papli??ja v?deru, t?lodama, ka tie??m br?di j?atp??as. Tom?r p?r?k piep?l?ties ar izlik?anos nevajadz?ja. Ikreiz, kad vi?a aps?d?s, viss ?ermenis pateic?b? atsl?ba. – Pas?di un atp?ties. – Paldies, – ?rika smaid?dama sac?ja un turpin?ja: – Vai ?or?t redz?ji Kristianu telev?zij?? – N?, diem??l palaidu gar?m. Biju darb?. Bet ieprogramm?ju DVD iek?rtu, lai ieraksta. Vismaz man t? ??iet. Neprotu r?koties ar visiem ?iem modernajiem apar?tiem. Vai vi?am labi g?ja? – Neap?aub?mi. Lieliski, ka gr?matai piev?rsta tik liela uzman?ba. – J?, es ar vi?u ?oti lepojos, – Maija teica, priek? starodama. – Man nebija ne jausmas, ka vi?? ir rakstnieks, l?dz uzzin?ju, ka izn?ks gr?mata. Un k?da gr?mata! Atsauksmes ir br?ni???gas. Конец ознакомительного фрагмента. Текст предоставлен ООО «ЛитРес». Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/kamilla-lekberga/n-ras-sauciens/?lfrom=688855901) на ЛитРес. Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом. notes 1 “Es gribu st?v?t tev blakus kalna gal?” (ang?u val.) – rinda no austr?lie?u popm?zikas dueta Savage Garden dziesmas Truly Madly Deeply. 2 Popul?rs Zviedrijas TV b?rnu raid?jums. 3 Ikgad?ja Zviedrijas liter?r? balva, dibin?ta 1989. gad?, nosaukta par godu zviedru rakstniekam Augustam Strindbergam, un to pasniedz Zviedrijas Izdev?ju asoci?cija. 4 Opra Vinfrija (Oprah Gail Winfrey, 1954) – popul?ra amerik??u telev?zijas sarunu ?ovu vad?t?ja. 5 Eva Elisabeth “Liza” Marklund (1962) – zviedru ?urn?liste un krimin?lrom?nu autore. 6 Jan Oskar Sverre Lucien Henri Guillou (1944) – zviedru rakstnieks un ?urn?lists, spiegu rom?nu autors. 7 GT jeb G?teborgs-Tidningen – 1902. gad? dibin?ts zviedru tablo?ds, kas tagad k?uvis par Expressen viet?jo izdevumu G?teborg? un Rietumzviedrij?.