Jauna pieeja biznesam

Jauna pieeja biznesam I?ja Laurs Viens no iev?rojam?kajiem Lietuvas uz??m?jiem un investoriem I?ja Laurs gr?mat? Jauna pieeja biznesam atkl?ti dal?s g?taj? pieredz?, veidojot savu komp?niju, pasaul? liel?ko atv?rto mobilo aplik?ciju platformu GetJar. Gr?mat? dz?vi un izjusti tiek st?st?ts par uz??m?jdarb?bu un t?s aizkulis?m, dodot padomus, k? s?kt biznesu un k? to veiksm?gi att?st?t. Atsaukdamies uz piem?riem no ikdienas pieredzes, I. Laurs t?laini ilustr? jaun? biznesa raksturu, iepaz?stina las?t?jus ne vien ar invest?cij?m un opcij?m, bet ar? ?auj tuvum? iepaz?ties ar t?d?m pasaules liel?kaj?m un veiksm?g?kaj?m komp?nij?m k? Facebook, Google un Microsoft. Pirmoreiz las?t?js var?s raudz?ties uz liel?ko inov?ciju centru – Sil?cija ieleju – ar lietuvie?a ac?m, kur? tur dibin?jis pirmo lietuvie?u komp?niju. I?ja Laurs Jauna pieeja biznesam S?kums 2012. gada 18. maij? pasauli satricin?ja neticams notikums. Soci?lais t?kls “Facebook” akciju bir?? tika nov?rt?ts par vair?k nek? 100 mljrd. ASV dol?ru. Tas bija viens no augst?kajiem komp?nijas nov?rt?jumiem pasaules v?stur?. Piecu gadu laik? ?? komp?nija bija sasniegusi to, k? d?? citiem vajadz?ja str?d?t veselas simtgades. Zin?tk?re m?s aizvedusi pie p?rsteidzo?iem sasniegumiem. Ce?asomas krav? pirmie Marsa iedz?vot?ji, Lielais hadronu pa?trin?t?js ieskat?s Visuma dzi??kajos nosl?pumos, cilv?ka roku veidotais “Voyager 1” s?ta datus no Saules sist?mas nomales. S?kas jauna ?ra, dzimst virtu?lo tehnolo?iju sabiedr?ba. M?s l?kojamies ne tikai aug?up uz debes?m, bet atrodam ar? unik?las telpas sev apk?rt. Arvien vair?k ier??u ?auj ienirt virtu?laj? realit?t?. Tiek pilnveidoti domu las?t?ji. Dr?z var?sim dzert kafiju kop? ar m?su jaunajiem intelektu?lajiem draugiem, ar m?s pa?us atspogu?ojo?iem robotiem humano?diem. V?rojam neticamus zin?tnes un biznesa sasniegumus. Fundament?li main?s visi sp?les noteikumi. P?d?jo piecu gadu laik? man bijis j?apsver ne vien Rietumu pasaul? jau labi zin?mie ekonomikas likumi, bet ar? j?izpilda jaun?ko biznesa mode?u noteikt?s pras?bas. Vajadz?ja m?c?ties no t?diem pasaules l?deriem k? “Yahoo”, “Google”, “Microsoft” un izveidot m?sdien?s liel?ko bezmaksas mobilo aplik?ciju platformu pasaul?. Tie bija ne tikai likumi, kas atrodami rokasgr?mat?s, bet reiz? ar? re?l?s dz?ves skola. ?odien fant?zija iet kop? ar realit?ti – cilv?kam ir unik?la iesp?ja g?t p?rsteidzo?us pan?kumus. Katra jauna diena atnes arvien liel?kus izaicin?jumus un paver neredz?tas iesp?jas. Priec?jos, ka varu dal?ties ar uzkr?to pieredzi, un aicinu kop? ar mani pace?ot m?sdienu biznesa telp?. Cilv?ce dodas pret? nebiju?am piedz?vojumam, kur? zin??anas un izt?le var izmain?t sabiedr?bu, valsti un varb?t visu pasauli.     Ar cie?u,     I?ja Laurs Kas gan ir main?jies ceturtda?gadsimta, nepilnas cilv?ka dz?ves, laik?, ka esam liecinieki tik iespaid?g?m p?rmai??m biznesa pasaul?? Slaven? Bila Geitsa “Microsoft” 1985. gad? tika nov?rt?ta “knapi” par 778 milj. ASV dol?ru, 2004. gad? pirmo reizi bir?? izg?jus? “Google” bija v?rta “tikai” 23 mljrd. ASV dol?ru. Ta?u 2004. gad? izveidotais soci?lais t?kls “Facebook” ?odien ir pat 100 mljrd. ASV dol?ru v?rts. ?odien tam ir lietot?ji vis? pasaul? – katr? valst?, katr? vecuma grup?. L?dz ?im nevienam uz??m?jam nebija izdevies tik veiksm?gi att?st?ties un izplat?t savu rad?to produktu. Pasaules ekonomikas forum? Davos? man n?c?s piedal?ties liel?ko telekomunik?ciju l?deru diskusij?. Atceros, ka man l?dz?s s?do?ais “China Telecom” vad?t?js lepni apgalvoja, ka vi?a komp?nijai ?obr?d ir 600 milj. lietot?ju. Ta?u amerik?nis, diskusijas moderators, atteica: “Nav slikti. Gandr?z tikpat lietot?ju ir “Facebook”.” Tagad ?? komp?nija jau k?uvusi par atskaites punktu ne tikai t?diem mil?iem, kuri domin?ju?i tirg? daudzus gadus. Ja padom?, 600 milj. lietot?ju ir patie??m liels un iespaid?gs skaits. Tom?r globaliz?cija dikt? jaunus noteikumus, un pa?os pamatos main?s cilv?ces izpratne par biznesu. Man pa?am, att?stot glob?lo biznesu, n?kas daudz ce?ot un ne mazums laika pavad?t lidost?s. Lai velti net?r?tu laiku, m?dzu apmekl?t gr?matn?cas, apl?kot jaun?s gr?matas. Atz??os, da?reiz n?kas pat pasmaid?t, kad uz viena vai otra v?ka ar lepnumu lieliem burtiem uzrakst?ts “p?rdots vair?k nek? 1 milj. eksempl?ru”. Mobilo aplik?ciju pasaul? ikviena kaut cik uzman?bas v?rta aplik?cija tiek lejupiel?d?ta ap 10 milj. rei?u. Ne vienu vien no t?m lejupiel?d? pat 100 milj. lietot?ju. ?ie skait?i patiesi ir iespaid?gi. Jo v?l nekad cilv?ces v?stur? nav bijis rad?ts t?ds bizness, k?ds ?autu sasniegt tik daudz klientu vis? pasaul?. ?odien k? v?l nekad agr?k ir k?uvis viegli rad?t un att?st?t biznesu, komp?niju aug?anas tempi un g?tie finansi?lie ien?kumi da?br?d pat liek aizrauties elpai. Mobilo aplik?ciju pasaul? ikviena kaut cik uzman?bas v?rta aplik?cija tiek lejupiel?d?ta ap 10 milj. rei?u. Mani patiesi valdzina ??da biznesa iesp?ja. Rad?t produktu un sp?t dal?ties ar tik daudziem cilv?kiem vis? pasaul? – t? ir unik?la un ne ar ko nesal?dzin?ma saj?ta. Kad naudu studij?m n?c?s nopeln?t, m?cot b?rniem ang?u valodu, ar idej?m un zin??an?m taj? laik? var?ju dal?ties tikai ar 3–5 cilv?kiem m?nes?. Kad s?ku veidot sp?les, m?jaslapas, uzreiz paman?ju, ka mans darbs var sasniegt t?ksto?iem cilv?ku. Pat viesn?cas m?jaslapu apskat?ja un par to interes?j?s vair?k apmekl?t?ju, nek? pati viesn?ca var uz?emt viesu. Virtu?l? pasaule pav?ra pavisam citas iesp?jas. Globaliz?cija ir apvienojusi cilv?ci, rodas arvien vair?k jaunu, unik?lu iesp?ju. Var nodarboties ar t?du biznesu, kuram agr?k ne vien nebija iesp?ju, bet ar? ar t?du, ko neviens pat nevar?ja izt?loties. Pateicoties masveida globaliz?cijai, viss ir main?jies pa?os pamatos – main?jusies biznesa vide un ekonomikas pamatlikumi. Nav pat vairs robe?izmaksu, var izvair?ties no izdevumiem, kas rad?s, ra?ojot papildu produktu vien?bas. Piem?ram, jaunas lidma??nas ra?o?anai vajag deta?as, bet deta??m – materi?lus. Tas viss maks? noteiktu naudas summu. Jaun?kie biznesa mode?i un jaun?k?s tehnolo?ijas ?auj p?rdot miljonus produkta vien?bu jebkur? pasaules mal?, ne centa nemaks?jot papildus par jaunu vien?bu ra?o?anu. Pateicoties smagam darbam un milz?gai neatlaid?bai, sapnis piepild?j?s – Sil?cija ielej? durvis atv?ra pirm? lietuvie?u komp?nija “GetJar”, ?odien liel?k? atv?rt? mobilo aplik?ciju platforma pasaul?. Stud?ju ekonomiku Vi??as Universit?t?, un jau tad biju diezgan labi iepazinies ar t?laika ekonomikas zin??an?m Lietuv? – k? veidot un att?st?t biznesu, k?das bija t?laika biznesa iesp?jas Lietuv?. Ta?u p?d?jie pieci gadi dz?vi ir apgriezu?i k?j?m gais? – n?c?s ne vien no jauna m?c?ties ekonomikas un biznesa pamatus, bet apg?t ar? visas citas zin??anas, kuras Rietumu pasaulei bija paz?stamas un pieejamas gadu desmitus. Un t?, pateicoties smagam darbam un milz?gai neatlaid?bai, sapnis piepild?j?s – Sil?cija ielej? durvis atv?ra pirm? lietuvie?u komp?nija “GetJar”, ?odien liel?k? atv?rt? mobilo aplik?ciju platforma pasaul?. Priec?jos, ka mans uz??mums te past?v jau ?etrus gadus. Datorvalodu pazin?m jau agr?k M?s esam diezgan zin?tk?ra sabiedr?ba. Atcer?simies iepriek??j? gadsimta p?d?jo desmitgadi – daudzi zin?j?m, k? pa?iem instal?t “Windows” oper?t?jsist?mu vai k? dab?t pa?u jaun?ko grafikas programmu. Ja nov?rt?tu t?laika “sp?j?ga” studenta datoru, da??du programmu v?rt?ba kop? var?ja sasniegt pat da?us simtus t?ksto?u. Protams, ar hakeru paaudzes sasniegumiem nav ko daudz lepoties. Tas ir savdab?gs m?su mor?lais par?ds Rietumu valst?m, kuras visus ?os produktus rad?ja. Ta?u taj? laik? ieg?t?s zin??anas ??va ?tri pilnveidoties – mekl?t v?l lab?ku risin?jumu un rad?t v?l lab?ku produktu. Un nav svar?gi, vai t? b?tu programma, m?jaslapa vai sp?le. Amerik??u b?rni Ziemassv?tkos m?dza sa?emt pat tr?s sp?les un varb?t pat t?s neatv?ra – jo parasti t? jau bija k?da divdesmit? sp?le vi?u kolekcij?. Vi?i vairs neizjuta t?du izsalkumu, k?du juta lietuvie?i un m?su kaimi?i. M?su re?iona jaunatnei, iek?rojot t?du produktu k? Rietumu pasaul?, vajadz?ja pa?ai izdom?t, k? to ieg?t. Vi?i ar? atrada un ne tikai to ieguva, bet nereti ar? pa?i uzlaboja. T?p?c dabiski, ka datorvaloda, l?dz?gi k? dzimt?, k??st ?oti tuva, ja to m?c?s jau jaun?b?. Pareizas agras iema?as v?l?k ?auj sasniegt labus rezult?tus. T? teikt, jaunietis, kas uzaudzis pie datora un daudz t? programmu iel?d?jis pats, b?s ?oti pras?gs pret jauniem produktiem, vi?am b?s pietiekami interesanti tos pilnveidot. Un svar?g?kais, ka vi?? labi saprat?s, k? to paveikt. M?sdienu pasaul? t?s ir diezgan v?rt?gas zin??anas, daudzi uz??mumi rad?ti vien t?p?c, ka aiz tiem sl?p?s datorvalodu labi p?rzino?i cilv?ki. Ne tikai prasme pa?iem no jauna iel?d?t “Windows” oper?t?jsist?mu par?da m?su sabiedr?bas progresu. To, ka esam izv?l?ju?ies diezgan sare???tus jaunus pakalpojumus un protam ar tiem r?koties, r?da ar? att?st?t?s internetbankas, internet? sniegtie valsts instit?ciju pakalpojumi, pat internet? balsojo?o skaits. L?k, piem?ram, Amerik? l?dz ?im pats popul?r?kais algas izmaksas veids ir pap?ra ?eki. Cilv?ki nelabpr?t lieto internetbanku, liel?k? da?a pat ne reizi dz?v? nav veiku?i bankas p?rskait?jumu internet?! Ta?u Lietuv? internetbanka ir ?oti att?st?ta, da?u sekun?u laik? oper?cijas var veikt pat vair?k?s val?t?s. Internetbankas pakalpojumi ir diezgan sare???ts tehnisks process, bet lietuvie?i to labi prot lietot. Lai gan mums nebija tirgus ekonomikas, m?s to izveidoj?m, izmantojot jau pa?as progres?v?k?s tehnolo?ijas. Jo nek? cita v?l nebija – nebija tirgus ekonomikas trad?ciju, kuras trauc?tu att?st?ba un moderniz?cija. M?s pa??m?m tikai to, kas bija jaun?kais un progres?v?kais, un piel?goj?m sav?m vajadz?b?m. ?obr?d Lietuva sacen?as ar Dienvidkoreju par pasaul? ?tr?ko internetu! K?p?c? Jo mums vajag pa?us ?tr?kos un progres?v?kos virtu?los produktus, bet tam nepiecie?ams ar? pietiekami ?trs internets. Amerikas sabiedr?b? tehnolo?iskie procesi ir daudz l?n?ki. Pat ar t?m pa??m aplik?cij?m vi?us, var teikt, iepaz?stin?ja St?vs D?obss. Diezgan vienk?r?? “iPhone” t?lru?a sist?ma ??va ?tri lejupiel?d?t un t?l?t pat lietot nepiecie?amo mobilo aplik?ciju. Lai gan mums nebija tirgus ekonomikas, m?s to izveidoj?m, izmantojot jau pa?as progres?v?k?s tehnolo?ijas. Ta?u lietuvie?i un citi m?su zemes kaimi?i ar aplik?cij?m bija iepazinu?ies jau krietni agr?k un sare???t?kos nosac?jumos. Ja v?l?j?s t?lrun? lietot internetu, vajadz?ja tam nepiecie?am?s zin??anas – prast iesl?gt internetu, konfigur?t t?lruni, lejupiel?d?t un instal?t aplik?ciju. Tam patiesi vajadz?ja vismaz desmit nopietnus so?us, tas nebija tik vienk?r?i k? tagad, turkl?t bez zin??an?m vajadz?ja ar? paciet?bu, jo gan internets, gan telefons darboj?s l?ni. K?p?c Amerik? joproj?m piepild?s sap?i? Pirmo reizi Amerik? uztur?jos apmai?as programm?, kad man bija tikai 16 gadu. Lietuva tobr?d bija tikko atguvusi neatkar?bu, c?n?j?s ar saviem jaunajiem izaicin?jumiem. Tad, aizbraucis uz ?o re?lo sap?u valsti, piedz?voju ?stu kult?r?oku. Teik?u, ka uzn?ca pat ba?as. Gan celtnes, gan cilv?ki, vi?u ??rb?an?s stils, br?v? laika pavad??anas veids neatg?din?ja neko, ko es, puisis no Lietuvas, biju pieradis redz?t. Viss bija pavisam jauns. Vajadz?ja k?du laiku, lai sp?tu atsl?bin?ties, mier?gi raudz?ties uz apk?rt?jo un s?kt no t? m?c?ties. Ta?u toreiz pat nevar?ju iedom?ties, ka p?c piecpadsmit gadiem ?? valsts v?lreiz satricin?s manu pasauli. 2007. gad? ?urp jau braucu divu iemeslu d?? – satikties ar pirmajiem savas komp?nijas “GetJar” investoriem un klientiem. Kop? pirm?s viz?tes bija pag?jis daudz laika, un ?aj? reiz? Amerika man? rad?ja br?ni???gas emocijas – ?eit gatavojos dibin?t savu uz??mumu un rad?t tam jaunus pl?nus! Tic?siet vai ne, uz??mums jau sekm?gi darboj?s Lietuv?, bet nekad nebij?m sastapu?i savus klientus. Kas var b?t glob?l?ks? Sil?cija ieleja patie??m ir iespaid?ga vieta Amerik?. V?l 20. gs. s?kum? Sanfrancisko l?c? Kalifornij? tika veikti vair?ki radio, telev?zijas un kara elektronikas izm??in?jumi. ?? vieta ilgu laiku pulc?ja vienkopus talant?g?kos telekomunik?ciju un datorin?enierijas p?rst?vjus ne vien no Amerikas, bet no visas pasaules. Sil?cija ieleja k?uva par inov?ciju centru, t?pat k? ?veice – par pulkste?u, bet Jap?na – par elektronikas centru. Globaliz?cija noteica to, ka ieguv?ji var b?t tikai tie, kuriem ir ?pa?a specializ?cija. Sil?cija ieleja k?uva par inov?ciju centru, t?pat k? ?veice – par pulkste?u, bet Jap?na – par elektronikas centru. Globaliz?cija noteica to, ka ieguv?ji var b?t tikai tie, kuriem ir ?pa?a specializ?cija. Net?l? Stenforda universit?te akt?vi sadarboj?s ar viet?jiem uz??m?jiem un dal?j?s zin??an?s. Lietuv? t?da prakse ies?k?s tikai pirms p?ris gadiem. Sil?cija ieleja ?odien ir sakuplojusi k? liels koks ar daudz?m sp?c?g?m sakn?m. Un ??s saknes jau daudzus gadus sp?j uzs?kt ikvienu s?ku ?dens l?s?ti to apk?rtn?. ?eit tiek nov?rti talant?gi un str?d?gi cilv?ki. No vienas puses Klus? oke?na apskalota, no otras – Sanfrancisko j?ras un iespaid?gu kalnu aptverta, Sil?cija ieleja daudziem speci?listiem k?uvusi par ?stu amerik??u sapni. ?eit pa?laik atv?rt?s pasaules lab?k?s komp?nijas, k? “Apple”, “Facebook”, “Google”, “Microsoft”, “eBay”, un daudzas citas iedvesmo pilnveidoties un ar? pa?iem piepild?t savu sapni. Sil?cija ielejas komp?nijas at??iras ar? ar to, ka bie?i neprasa, lai darbinieki biroj? pavad?tu noteiktu stundu skaitu, – ?eit nereti darba laik? iesp?jams pavizin?ties ar divriteni, nodarboties ar skrie?anu vai pas?rfot kop? ar pension?tiem da??du komp?niju darbiniekiem. Gais? alla? man?ma saulain?s Kalifornijas elpa. Tom?r t?s nemaz nav k? br?vdienas, cilv?ki ?eit str?d? diezgan smagi – visus Sil?cija ielejas darbiniekus vieno motiv?cija un atbild?ba, komp?nija saviem darbiniekiem uzticas. K?p?c gan nol?gt darb? cilv?kus, par kuriem ir ?aubas? T?da darba atmosf?ra, kad komp?nijai darbinieki ir v?rt?gi un cien?jami, ?auj sasniegt diezgan labus rezult?tus. Dom?ju, ka dators ir tikai va?asprieks Varb?t iet ?o ce?u mani rosin?ja patiesi agra iepaz??an?s ar datoru. B?dams tikai ?etrus gadus vecs, pie vec?kiem darb? jau sp?l?ju datorsp?li “Marss”. L?dz ?im atceros, ka t? milz?g?, ledusskapja lieluma kaste izskat?j?s k? no citas pasaules, it k? to patie??m b?tu atst?ju?i citplan?tie?i! 1981. gad? manas b?rn?bas datoram bija melns ekr?ns un za?i burti, bet, uzrakstot run (latv. ‘s?kt’) Mars, atv?r?s programma. Tad nepratu ang?u valodu, tikko lat??u burtus taj? laik? pazinu, ta?u to da?u burtu pietika, lai patst?v?gi var?tu ies?kt sp?li. Aug?pus? eso?os plusi?us var?ja ?aud?t ar zem?k uzz?m?tu izsaukuma z?mi. T? patiesi bija diezgan primit?va programma, ta?u no br??a, kad mammas kol??e man ?o sp?li par?d?ja, neatst?ja br?numa saj?ta – ?ai milz?gajai kastei var dot komandas, un svar?g?kais – vi?a t?m klausa. Atceros, ka pirmo datoru, kur? par?d?j?s m?su ?imen?, bija izveidojis Kau?as Tehnisk?s universit?tes students jau 1985. gad?. ??s emocijas bija tik sp?c?gas, ka, ??iet, izl?ma manu turpm?ko dz?vi. V?l?k datori vienm?r bija mans hobijs, tom?r, izv?loties stud?t ekonomiku, dom?ju, ka ?? joma paliks tikai mans va?asprieks. Atceros, ka pirmo datoru, kur? par?d?j?s m?su ?imen?, bija izveidojis Kau?as Tehnisk?s universit?tes students jau 1985. gad?. Tie bija laiki, kad datoru patiesi var?ja sal?m?t no da??d?m mikrosh?m?m un tausti?us salikt no t?, kas m?j?s bija pa rokai. Izskats bija ?oti sadz?visks, ta?u kuru tas satrauca? Ar ?o datoru jau var?ja sp?l?t sp?les. Sp?les un primit?vas programmas cits no cita dab?j?m ierakst?tas magnetofona kaset?s. Vienlaikus izmantojot datora ska?as ligzdu un magnetofonu, bija iesp?jams programmas un sp?les saglab?t dator?. Lai ar? no kasetes pl?sto??s ska?as skan?ja k? parasts troksnis, taj? bija iekod?ta inform?cija. Taj? laik? dators jau saprata pat 16 komandu, piem?ram, novilkt l?niju no A l?dz B, uzz?m?t kosmosa ku?i, bet tam jau bija nepiecie?ama visa z?m??anas komandu sec?ba, turkl?t tas var?ja saskait?t, izmantojot k?du viegl?ku formulu. Protams, t?s v?l bija diezgan primit?vas komandas, un t?m patiesi nevajadz?ja labas ang?u valodas zin??anas. Sal?dzinot ?os t?laika tehnikas br?numus ar m?sdienu datora iesp?j?m, tie ir k? pirmatn?ja cilv?ka alu z?m?jumi un ?eksp?ra liter?rie darbi. M?sdienu dators sp?j saprast nevis 16, bet pat 10 t?ksto?us komandu. Ta?u ap 1990. gadu m?j?s jau par?d?j?s pirmais nopietnais person?lais dators – IBM 286. T?du tagad noteikti var atrast k?d? muzej?, ta?u tolaik tas bija patiesi iespaid?gs! T? ekr?ns bija pat kr?sains, un tas var?ja r?d?t visas 256 kr?sas. Protams, m?sdien?s pat jebkur? telefons at??ir 32 miljonus kr?su. Ta?u ar to datoru jau var?ja sp?l?t sare???t?kas, pat tr?sdimensiju sp?les. Taj? bija instal?ta DOS programmat?ra, bet da?as programmas jau ??va darboties “Windows” oper?t?jsist?m?. Saprotams, ka skolas gados vec?ki mums ar br?li s?ka ierobe?ot visu ?o darbo?anos ar datoru. Jo pie datora var?j?m tie??m medit?t, pavad?t augas dienas un naktis. Laiks pie t? kustin kusa. ?pa?i tad, kad par?d?j?s v?l nopietn?kas sp?les, k? “Doom”, “Quake”… ?sti datoristi mani saprat?s. Skol? taj? laik? datora v?l nebija, programm?t m?c?j?mies burtn?c? ar pildspalvu. Biju vien?gais, kuram tolaik m?j?s bija ?? ier?ce, un, atgriezies no skolas, m??in?ju visas programmas p?rbaud?t praks?. V?l?k skola mani pat aizs?t?ja uz olimpi?di, es ieguvu balvu – vismaz vec?kiem bija mier?g?ks pr?ts, ka d?ls pie datora pavad?t?s stundas izmanto ar? m?c?b?m. Apmai?as programm? aizbraucot uz Ameriku, 1993. gad? man jau bija iesp?ja skolas datorklas? ne tikai p?c stund?m iepaz?ties ar datub?z?m, da??d?m aplik?cij?m, bet p?c stund?m ar? piedal?ties datorklubos. Dar?m? netr?ka – iepazinos ar vair?k?m programm?m, m?c?jos daudz nopietn?ku programm??anu. Vajadz?gi rad?t?ji, nevis vad?t?ji Viena no interesant?kaj?m m?sdienu biznesa iez?m?m ir jauns uz??m?ja, uz??muma veidot?ja portrets. Agr?k vien t?p?c, lai var?tu izkust?ties no starta l?nijas, bija nepiecie?ama 10 vai pat 15 cilv?ku liela komanda. ?odien uz??m?jdarb?bas ekosist?ma k?uvusi tik vienk?r?a, ka pat bez pamatzin??an?m par m?rketingu var p?rdot savu produktu. Viss main?s tik strauji, ka pat m?su komp?nijas piecu gadu past?v??anas laik? ir notiku?as b?tiskas izmai?as. Agr?k vien?gais veids, k? att?st?t aplik?ciju biznesu, bija tikai sadarb?ba ar mobilajiem operatoriem – vajadz?ja paciet?gi un ilgi kaul?ties ar katru atsevi??i. Liel?m komp?nij?m nepatika jauni uz??m?ji, bez pieredzes. Tas bija apnic?gs un ilgsto?s process. Lielie operatori bija noska?oti parakst?t l?gumus tikai ar liel?kajiem sp??u un mobilo aplik?ciju ra?ot?jiem. ?pa?i Eiropas mobilie operatori nebija p?r?k ieciet?gi noska?oti pret individu?laj?m sp?l?m un mobilaj?m aplik?cij?m. Mums Lietuv? paveic?s – neliela valsts, nebija p?r?k gr?ti uztur?t labas attiec?bas. Ta?u b?t?b? maziem uz??mumiem nebija p?r?k lielu izred?u savus produktus p?rdot liel?k?m tirgus haiziv?m. Atceros, ka nemit?gi rakst?j?m un rakst?j?m v?stules mobil? operatora “Vodafone” birojam Lielbrit?nij?. T?s bija k? adatas siena kaudz? – ne uz vienu v?stuli neviens neatbild?ja. Ta?u pan?kumus, t?pat k? zivi vann?, tik vienk?r?i neno?ersi – vajadz?ja ieguld?t ?oti lielu darbu, l?dz komp?nija beidzot s?ka augt un tika paman?ta. Ja m?s neko nedar?tu, visdr?z?k, ?odien neb?tu guvu?i sekmes. Ta?u pan?kumus, t?pat k? zivi vann?, tik vienk?r?i neno?ersi V?l?k redz?ju, ka ne jau man vienam ir ??da probl?ma – t?pat tika ignor?ti simtiem citu mobilo aplik?ciju veidot?ju. T? k?, lai rad?tu programmu, vajag laiku, cent?bu, intelektu?los resursus un da??das zin??anas, nav pat?kami, kad esi to visu upur?jis un saproti, ka tavu produktu nevienam nevajag. M??ini p?rdot, bet tev k? ar cirvi atc?rt, ka vi?iem ir kontrakti ar lieliem pieg?d?t?jiem un j?su produkti neinteres?. M?sdien?s gan “GetJar”, gan “Apple” vai “Google” mobilo aplik?ciju veikali jau ir automatiz?ti un ?auj aplik?ciju ra?ot?jam ar aplik?ciju p?rdev?ju sazin?ties internet?. Viss ir vienk?r?i, mobilo aplik?ciju ra?ot?jiem vairs nevajag klauv?t ne pie vien?m durv?m. Tagad ikviens cilv?ks jebkur? pasaules mal? var izveidot mobilo aplik?ciju, desmit min??u laik? to ielikt aplik?ciju veikal? un n?kamaj? dien? jau g?t pel?u. “GetJar” ?obr?d ir 400 t?kst. mobilo aplik?ciju rad?t?ju, un pavisam tiek izplat?ti 750 t?kst. da??du aplik?ciju. Vai sp?jat iedom?ties, cik cilv?ku vajadz?tu nodarbin?t papildus, ja viss notiktu tradicion?l? veid?, – komp?nija satiktos ar aplik?ciju veidot?jiem un uz pap?ra parakst?tu l?gumu? Pa?i l?gumi vien b?tu 20 st?vu nama augstum?! Ja bizness neb?tu k?uvis m?sdien?gs, m?s dz?votu starp lieliem ??du pap?ru kalniem. Visdr?z?k, nekur t?lu neb?tu tiku?i no t? laika, kad n?c?s klauv?t pie lielo operatoru durv?m un l?gt pie?em?anu vi?u rind?. ?odien vairumu, ap 80 procentu, mobilo aplik?ciju rad?ju?i mazi uz??mumi, citas – pat viens cilv?ks. Pat uz??mum? da?reiz ir tikai tr?s cilv?ki. Tagad tik daudz mediju l?dzek?u ?auj nodarboties ar biznesu viegl?k nek? jebkad agr?k. Ar vienu klik??i “Facebook” var sasniegt simtiem miljonu lietot?ju vis? pasaul?, un ar? v?l skolu nebeigu?am skol?nam ir re?la iesp?ja k??t par miljon?ru. Ta?u agr?k ??du rezult?tu var?ja sasniegt tikai milz?gas m?rketinga komandas. Tagad ikviens cilv?ks jebkur? pasaules mal? var izveidot mobilo aplik?ciju, desmit min??u laik? to ielikt aplik?ciju veikal? un n?kamaj? dien? jau g?t pe??u. M?sdienu pasaulei t?pat vajadz?gas idejas un cilv?ki, kas v?las un sp?j izmain?t pasauli ap mums. Un, lai ies?ktu savu biznesu, nevajag lielas p?les. Ne studentam, ne programm?t?jam, kuram ir sava iecere, vairs nevajag speci?lu biznesa vad?bas zin??anu, svar?g?kais ir ideja un t?s realiz?cija. Piem?ram, ar? slaven?s amerik??u uz??m?ja Rokfellera dinastijas laikos, lai ieg?tu labus rezult?tus biznes?, vajadz?ja b?t diezgan labam organizatoram. Turpret? ?odien veiksm?gs uz??m?js ir tas cilv?ks, kuram ir laba ideja, nevis labas iema?as vad?b?. Biznesa ?pa?nieks vairs nav organizators, vi?? sav? zi?? ir – rad?t?js. To apliecina ar? pasaules slaven?kie piem?ri – Marks Cukerbergs neorganiz? “Facebook” biznesu, bet Lerijs Peid?s un Sergejs Brins – “Google” biznesu. Vi?i tam algo profesion??us, kuri zina, k? no vi?u izgudrojumiem rad?t biznesa modeli, kas g?tu atzin?bu pasaul?. Kas sagaida mobil?s aplik?cijas? Aplik?cijas pa?as par sevi nav saturs. T? ir forma, kas dom?ta satura ievieto?anai, – jaunumiem, sp?l?m, bankas pakalpojumiem. Varb?t dr?z vien jau pa?i, lejupiel?d?jot mobilo aplik?ciju, var?sim veikt salauztas k?jas rentgena uz??mumu un nos?t?t to savam ?rstam vai koment?rus par rezult?tiem sa?emt tie?i no t?s pa?as mobil?s aplik?cijas. Dom?ju, ka aplik?cijas dr?z k??s par univers?lu mediju rezervu?ru. N?kotn? mobil?s aplik?cijas var?s ietilpt jebkur? ier?c? – jau tagad gudri ledusskapji var sken?t saturu un pieteikt tr?ksto?os produktus. Turpm?k ??du ier??u b?s aizvien vair?k, mobil?s aplik?cijas b?s skapjos, plauktos, skol?s, automa??n?s, logos, sien?s – visur, kur cilv?kam vajadz?s datus vai pal?dz?bu. T?das intens?vas cilv?ces izmai?as patie??m dikt? jaunus sp?les noteikumus. T?p?c biznes? tiek gaid?ti veikli, ap??r?gi un ??m p?rmai??m gatavi cilv?ki. Varb?t ne visus interes? karst?k?s Sil?cija ielejas diskusijas par to, kas uzvar?s n?kotn? – “Mobile Web” vai ?tri augo?ais “Native”? “Mobile Web” var saukt par t?du aplik?ciju, kad produkti tiek rad?ti “m?ko?u” datoros, sp?c?gos serveros, bet lietot?js produktus izmanto ar vienu savu p?rl?ku, piem?ram, “facebook.com”. “Native” (latv. ‘dzimtais’) gad?jum? viss ir pret?ji – programmas kods netiek izpild?ts “m?ko?os”, bet tiek nos?t?ts uz k?du ier?ci – t?lruni, datoru un darbojas lok?li. Ta?u ?obr?d aplik?cijas jau domin? mobilajos t?lru?os – un aiz?em pat 80 procentu t? satura. ?odien mobilo sakaru tirgu var identific?t ar aplik?ciju tirgu. P?c da??du neatkar?gu avotu datiem, jau 2015. gad? mobilo sakaru aplik?ciju tirgus b?s 50 mljrd. ASV dol?ru v?rts. ?obr?d visa pasaules m?zikas industrija – zvaig??u albumi, uzst??an?s, autorties?bas, ieskaitot ar? klasikas sacer?jumus, – tiek v?rt?ta uz pusi maz?k: – 25 mljrd. ASV dol?ru. Tie ir neticami skait?i, jo m?zika un t?s industrija cilv?cei ir paz?stama vair?kus simtus gadu, un, l?k, mobilo sakaru aplik?ciju tirgus piecu gadu laik? jau tiek v?rt?ts divreiz vair?k nek? ?is cilv?ces mantojums. ?odien run?jam par ?oti strauj?m globaliz?cijas izpausm?m, un t?di skati k? film? “Matrikss” patiesi vairs nav aiz kalniem. Esam jaun?s ?ras pa?? s?kum?, kad tehnolo?ijas no pamatiem main?s visu m?su pasauli. Varb?t nav p?r?k omul?gi par to run?t, jo viss ??iet neatkl?ts un nepiedz?vots, bet nezin?mais vienm?r mazliet baida. Ta?u, ja paraudz?tos v?r?g?k, jau sen pa?i piedal?mies ?aj? proces?. Cik daudz laika pirms 10–15 gadiem uztur?j?ties pie datora? Un cik uzturaties tagad? Agr?k pats briesm?g?kais lik?s fakts, ka amerik?nis pie televizora vid?ji pavada 8 stundas dien?. Ta?u ?odien telev?zijas ?ra jau beigusies. Tagad cilv?ki “Facebook” lap? vid?ji ien?k 10 reizes dien? un vid?ji tur uzturas pa 8 min?t?m. Televizors k? ier?ce jau k?uvusi vecmod?ga. M?s gan darb?, gan m?j?s past?v?gi izmantojam internetu, viedt?lru?us, internet? ieg?d?jamies virtu?los pakalpojumus. Bet pirms desmit gadiem vien?gais virtu?lais pakalpojums, ko var?ja nopirkt internet?, bija pati samaksa par internetu. P?c da??du neatkar?gu avotu datiem, jau 2015. gad? mobilo sakaru aplik?ciju tirgus b?s 50 mljrd. ASV dol?ru v?rts. Es sen vairs neskatos telev?ziju un visas filmas un p?rraides p?rku vien?gi dator?, t?pat p?rku daudz citu produktu – elektronisk?s, audio gr?matas, da??das sp?les, k? ?ahs un pokers. Daudzi no mums jau tagad dienas tre?o da?u pavada virtu?l? pasaul?. Tad ir dab?gi, ka ar to saist?tais bizness att?st?s diezgan strauji. Turkl?t aplik?cijas m?s lietojam pat par 20 procentiem vair?k nek? pa?u internetu. Var?tu dom?t, k? tad t? – internets ir tik pla?s un neaptverams, ta?u cilv?ki sav? mazaj? t?lrun? krietni vair?k laika pavada, lietodami “Facebook”, “Twitter” vai k?du citu aplik?ciju, nevis s?rfodami internet?. Mobil?s aplik?cijas tik strauji iespie?as cilv?ku dz?v?, ka pamaz?m izstumj ar? telev?ziju. Pl?no, ka jau 2014. gad? aplik?ciju popularit?te p?rsp?s ar? ?os ilgu laiku viesistab?s vald?ju?os zilos ekr?nus. Interneta telpa rada jau pavisam cit?dus sp?les noteikumus, t?p?c nav ko br?n?ties, ka agr?kie ekonomikas principi br??iem main?s pa?os pamatos. Jo lab?k paz?sim ?o vidi, jo lab?k b?sim sagatavoju?ies pa?i taj? piedal?ties un veidot savus sp?les noteikumus. Sp?les laukum? teorija vien nepal?dz?s Bie?i apmekl?ju universit?tes, man sevi??i pat?k tikties ar jauniem, entuziasma un ideju p?rpilniem cilv?kiem. T? patiesi ir viena no svar?g?kaj?m manas dz?ves soci?laj?m misij?m. Izn?k pab?t ne vien Lietuvas un tai tuv?jo valstu universit?t?s un cit?s izgl?t?bas iest?d?s, bet ar? slaven?kaj?s pasaules universit?t?s da??d?s valst?s. Bie?i diskusijas s?kum? m?dzu pajaut?t auditorijai, cik no vi?iem grib?tu darboties pa?i sav? biznes?. Gan Lietuv?, gan Amerik? – H?rvarda, MIT /Masa??setsas Tehnolo?iju instit?ts/, Kalifornijas, Stenforda universit?t? – roku pace? apm?ram puse no kl?teso?ajiem. Visdr?z?k, t?da jau ir cilv?ku daba, ka mums gribas rad?t kaut ko jaunu un ar idej?m main?t pasauli. Ta?u p?c ?? jaut?juma esmu noska?ots painteres?ties vair?k. Kad tai auditorijas da?ai, kura v?l?tos darboties sav? biznes?, pavaic?ju, kuri no vi?iem gatavojas ?o domu ?stenot p?c trim gadiem, rezult?ti Amerik? un m?su zem? jau m?dz b?t at??ir?gi. Lietuv? t?di pl?ni ir tikai da?iem. Ta?u Amerik? gandr?z nav at??ir?bas starp tiem, kas pau? v?lmi un ir gatavi s?kt savu biznesu. Visdr?z?k, t?da jau ir cilv?ku daba, ka mums gribas rad?t kaut ko jaunu un ar idej?m main?t pasauli. Varb?t var?tu teikt, ka tas ar? ir sava veida evol?cijas likums: vienus cilv?kus uz priek?u virza alkas p?c notikumiem un nezin?m?m teritorij?m, vi?i visu laiku dom? par to, ar ko var?tu p?rsteigt pasauli, ko jaunu izgudrot sev un cilv?cei. Ta?u otra da?a cilv?ku ir apmierin?ti ar to, kas vi?iem ir, un nepr?to par iespaid?g?m p?rmai??m un pasaules p?rveido?anu. Ar? tas nav slikti, sabiedr?b? j?valda l?dzsvaram. Tom?r Lietuv? satieku diezgan daudz talant?gu, rado?u un ap??m?bas pilnu cilv?ku. Bie?i vien, redzot tik daudz nerealiz?tu sap?u un cer?bu, k??st vienk?r?i skumji. Nereti sarun?joties vaic?ju, k?di ir iemesli, k?p?c viena vai otra ideja palikusi ne?stenota. Jaunam cilv?kam es saku: “Tava iecere ir jauka, k?p?c to ne?steno?” Visbie??k sagaidu atbildi, ka nav iesp?ju, – nepiecie?ams bankas aizdevums, bet tad noteikti j?ie??l? dz?voklis vai m?ja. Ne vienm?r ar? ir, ko ie??l?t. Ta?u, ja ar? esi gatavs ie??l?t savu m?ju, tas ir bezgala liels upuris – un ja nu nepaveiksies? Jo tad paliksiet ne vien bez biznesa, bet ar? bez m?jas. Lai ar? cik d?vaini – galvenais t? iemesls ir m?sdienu biznesa veido?anas zin??anu tr?kums. K? veidot veiksm?gu m?sdienu biznesu, k?dus principus izmantot m?sdienu uz??m?jdarb?b? – to zina tikai retais ne tikai Lietuv?, bet ar? vis? m?su zemes re?ion?. Diem??l m?su tirgus ekonomikai ir tikai 20 gadu, varb?t pat nav ko br?n?ties, ka tikai tagad s?kam iepaz?ties ar k?diem likumiem, – par tiem s?kts run?t universit?t?s, rakst?t rokasgr?mat?s. Ta?u, ja kaut vai no galvas iekaltu basketbola sp?les noteikumu gr?matu, tas nenoz?m?, ka b?siet gatavs sp?l?t augst?kaj? l?g?. Glu?i pret?ji, sp?l?t?js, kuram ir tikai teor?tiskas zin??anas, laukum? var b?t nulles v?rts. Vi?? ta?u neko nezina – vi?am nav pieredzes komandas sp?l?, nav redz?tas praktiskas situ?cijas, un, visbeidzot, t?ds sp?l?t?js ar? nezina savas ?st?s iesp?jas. Rokasgr?mata to visu nevar sniegt. Varat dienu un nakti las?t par basketbolu, analiz?t sp?les situ?cijas, run?t ar draugiem par profesion?lu basketbolistu tehniku vien? vai cit? sp?l?. Tom?r, ja pats v?laties b?t basketbolists, jums vajadz?tu ne tikai ar gr?matu rok? staig?t pie atsauc?giem speci?listiem, bet ar? aug?m dien?m liet sviedrus basketbola laukum? kop? ar savu komandu. Ja pats v?laties b?t basketbolists, jums vajadz?tu ne tikai ar gr?matu rok? staig?t pie atsauc?giem speci?listiem, bet ar? aug?m dien?m liet sviedrus basketbola laukum? kop? ar savu komandu. Vien?gi prakse un iesp?ja m?c?ties no sav?m k??d?m ?aus iet uz priek?u, sasniegt izv?l?tos m?r?us. Lietuv? aiz basketbola sp?les laukuma robe??m komandas gars v?l bie?i tiek aizmirsts. Ta?u tikai iedom?jieties, k?dus rezult?tus var?tu sasniegt, ja visa komanda ap??m?gi un motiv?ti virz?tos uz priek?u t?, k? basketbola komanda iziet sp?les laukum?, lai izc?n?tu zeltu. Mums ir viss, kas vajadz?gs Tie ir ?oti vienk?r?i un element?ri principi. Bet k?p?c tos l?dz ?im var saskat?t tikai sp?les laukum? un k? t?du le?endu par nesasniedzamu labumu, kas past?v vien cit?s zem?s un ar gr?t?b?m lau? ce?u uz Baltijas j?ras re?iona valst?m? M?s neesam cit?di: esam talant?gi un apd?vin?ti, mums ir visas iesp?jas b?t uzvar?t?jiem. Amerik? pirmos ekonomikas likumus b?rni m?c?s jau pusaud?a gados, kabatas naudu peln?dami “McDonald’s” restor?n?. Nereti Sil?cija ielejas b?rni no sava br?v? laika darbiem, draugiem un telev?zijas par riska kapit?lu zina vair?k, nek? Lietuvas studenti iem?c?s lekcij?s. Saprotams, Lietuvas v?sture ir cit?da nek? Amerikas, tagad mums ir ?oti daudz, ko m?c?ties. Tirgus ekonomikas likumi ?eit tie??m ir v?l jaunums. Ta?u pats bizness vis? b?t?b? ir t? izmain?jies, ka pa?laik visa pasaule m?c?s jaunus likumus. Tas maina ne tikai biznesa modeli – tas maina sabiedr?bu. B?zes zin??anas mums ir ?oti nepiecie?amas. ?? gr?mata nepretend? uz sare???tu ekonomikas likumu anal?zi, ta?u es v?l?tos ar visiem dal?ties zin??an?s, ka ?odien uz??m?jam vairs nevajag 20–30 gadu pieredzi biznes?. Students ar tuk??m kabat?m, bet ar labu ideju var izveidot iespaid?gu biznesu un ar savu produktu pakalpot sabiedr?bai. Apguvusi mazliet zin??anu, Lietuva jau par?da labus rezult?tus. Helsinkos notiku?aj? uz??m?ju un jaunatnes san?ksm? no 100 pied?v?taj?m idej?m 400 profesion??u, pieredz?ju?u uz??m?ju atlas?ja tikai 20 sp?c?g?k?s. To vid? 5 idejas bija lietuvie?u rad?tas. ?aj? san?ksm? piedal?j?s Latvijas, Polijas, V?cijas, Somijas, Norv??ijas un Zviedrijas p?rst?vji, bet lietuvie?i sp?ja pied?v?t ceturto da?u labu ideju. Daudz?m ??m valst?m ta?u ir diezgan ilga pieredze gan tirgus ekonomikas, gan da??d? IT un telekomunik?ciju uz??m?jdarb?b?. Ac?mredzot mums ir idejas un entuziasms, bet tr?kst zin??anu. Students ar tuk??m kabat?m, bet ar labu ideju var izveidot iespaid?gu biznesu un ar savu produktu pakalpot sabiedr?bai. Pirms pieciem gadiem es pat nezin?ju, kas ir riska kapit?ls un k? tas darbojas. N?c?s pam?c?ties, kam?r sapratu visus jaunos biznesa likumus un k? tos izmantot m?sdienu aizvien ?tri main?gaj? pasaul?. ?odien arvien vair?k jaunatnes satiekas, sarun?jas, lasa, diskut? da??dos startup[1 - Startup – latviski to var tulkot k? uz??mums att?st?bas stadij?, jaunuz??mums. (Tulk. piez?me)] klubos. Pamaz?m dz?ve s?k k?s?t ar? Lietuv?. Ir svar?gi saprast tie?i to, ka pa??m lab?kaj?m un iespaid?g?kaj?m idej?m vajadz?gas zin??anas, bet ne komfortablas telpas. Amerik? t?s dzima gar???s un v?l aizvien p?rsteidz visu pasauli. Un, dom?ju, aizvien v?l p?rsteigs. Vai nodarboties ar biznesu? Par k?k?m un it?lie?iem, kas netiecas p?c pe??as. Izmain?t pasauli vai nopeln?t miljonu? No da?iem skol?niem l?dz 100 milj. lietot?ju. Mazi uz??mumi, bet di?i m?r?i. Uz??m?ji bez sentimenta. Da?u gadu laik? – par “Google” viceprezidentiem. Ir diezgan gr?ti atbild?t, vai vajadz?tu nodarboties ar biznesu?Tikai pa?i zin?m, k?da nodarbo?an?s mums ir vistuv?k? un ?auj realiz?t v?lmes, k? ar? sasniegt iecer?tos m?r?us. Ta?u, manupr?t, cilv?ki bie?i neizprot uz??m?jdarb?bas b?t?bu un palai? gar?m daudz lielisku iesp?ju. Varb?t var?tu ??ist, ka da?i cilv?ki nodarbojas ar biznesu, jo mekl? tikai finansi?lu labumu. Tom?r, tiekoties ar da??diem uz??m?jiem, sapratu, ka finansi?la atl?dz?ba patie??m nav viens no sp?c?g?kajiem mot?viem, lai s?ktu savu biznesu. Vieni s?k uz??m?jdarb?bu, jo tas saskan ar vi?u dz?vesveidu. Piem?ram, bie?i ar ??du motiv?ciju darbojas ?imenes restor?ni, v?na d?rzi, dizaina studijas, da??das amatnieku darbn?cas, viesn?cas. Pie?emsim, dz?vojat pie j?ras un jums pieder neliels nami??, vasar? taj? izmitin?t atp?tniekus. Jums pat?k t?ds dz?vesveids, un ar to varat nopeln?t. Tas ir ?oti rakstur?gi sen?kajiem uz??mumiem, kas darboj?s 20. gs. s?kum?. Viesn?ca, restor?ns vai cits neliels uz??mums visbie??k pieder?ja ?imenei. Kad d?ls k?uva pieaudzis, p?c trad?cij?m vi?? p?r??ma uz??mumu. T?du nelielu priv?tu uz??mumu daudz ir Amerik?, Eirop?. Piem?ram, It?lij? izvaic?ju restor?na ?pa?nieku, k?p?c vi?a restor?n? tik zemas cenas, un vi?? man atbild?ja, ka sa?emt?s naudas pietiek vi?a dz?ves stilam. T?tad nauda ?? restor?na ?pa?niekam nav galven? motiv?cija. T?da tipa biznesu ir gr?ti prognoz?t vai ar to konkur?t p?c klasiskajiem ekonomikas mode?iem, piem?ram, ar t?diem, k?dus lietoja klasisk?s ekonomikas p?rst?vji D?ons Meinards Keinss un ?dams Smits. Viena no galvenaj?m klasisk?s ekonomikas idej?m ta?u ir – biznesam j?dod visliel?k? pe??a. Par klasisk?s ekonomikas idej?m ir rakst?ts daudz?s ekonomikas teorijas rokasgr?mat?s, bet cilv?kiem, kuri g?st pe??u no biznesa, kas k?uvis par vi?u dz?vesveidu, ir gr?ti lietot klasisk?s ekonomikas likumus. Min?t? restor?na ?pa?nieks nev?l?sies paaugstin?t cenas un papla?in?t savu biznesu. Vi?a darbo?an?s nav tam velt?ta. Jaun?kie uz??mumi, ?pa?i p?c interneta par?d??an?s, ir t?di. Lai gan ar? te gad?s iz??mumi. L?k, mans br?l?ns kop? b?rn?bas rakst?ja programmas sp?l?m, v?l?k nodibin?ja komp?niju “Eligo Games”. Ta?u sp??u pasaul? vi?? neien?ca t?p?c, lai nopeln?tu. Vi?u tie??m ?oti interes? pats rado?ais process. Vi?a m?r?is, t?pat k? daudziem, kas prot nopeln?t no sava dz?vesveida, – dar?t to, kas sag?d? prieku! Piln?bas mekl?jumi bie?i atmaks?jas Jaunos biznesa mode?os darbojas citi likumi, un tie nebalst?s dz?vesveida dikt?t? ritum?. P?c man?m dom?m, visvair?k motiv?ti veidot biznesu ir tie cilv?ki, kuri alkst izmain?t pasauli. V?lme paveikt kaut ko neparastu k??st par sp?c?g?ko gr?dienu ?erties pie biznesa. Tas ir ?oti noz?m?gi, jo cilv?ks, kas piepild?jis savu ideju, izj?t iek??ju gandar?jumu. Ta?u, t?pat k? biznes?, kas dzimis no dz?vesveida, ar? cilv?kam, kas ar savu ideju v?las p?rveidot pasauli, nauda nav svar?g?kais m?r?is. Uz??m?jam, kas p?rdod savu ideju, visvair?k r?p?s to piepild?t un izplat?t, nevis g?t no t?s lielu pe??u. Bie?i t?d?s komp?nij?s ?oti svar?ga ir kvalit?te. St?vs D?obss veidoja “iPhone”, “iPad” un citas jaun?s paaudzes ier?ces nevis t?d??, ka v?l?j?s ar to nopeln?t. “Apple” taj? laik? t?pat bija pietiekami bag?ta. S. D?obss rad?ja ?os produktus, jo bija perfekcionists un tiec?s p?c piln?bas. Visvair?k motiv?ti veidot biznesu ir tie cilv?ki, kuri alkst izmain?t pasauli. Uzskatu, ka cilv?ki, kas biznes? m??ina ?stenot savu ideju, visbie??k ir ieguv?ji, jo, veicinot savu ideju, dabiski sasniedz vislab?ko kvalit?ti un ilgsto?u ekonomisku labumu. V?los atg?din?t klasisku piem?ru par tortes cep?ju. Cep?js nol?ma, ka var nopeln?t, lietojot slikt?ku cukuru vai m?kl? iejaucot sviestu, kas nav tik labs k? parasti, un vi?a izdevumi b?s daudz maz?ki. No cit?d?m sast?vda??m cepta torte var at??irties pavisam nedaudz. Diem??l pirc?js to paman?s un citu izstr?d?jumu no ?? cep?ja vairs nepirks. Biznesa s?kums ir k? makaronu me?ana uz sienas: pielips vai nepielips Tad jau patiesi: ja m?su sasniegums ir liel?ka pe??a, nevis kvalitat?vs produkts vai perfektas idejas, – varam ?oti k??d?ties. Cilv?ki, kuriem vispirms r?p laba ideja, izveido lab?ku produktu un finansi?li ir ieguv?ji. Man pa?am n?cies rad?t vair?k nek? 20 biznesa ideju. Tobr?d mobilo t?lru?u aplik?ciju projekts “GetJar” pat nebija dibin?ts k? komerci?ls biznesa produkts. Tas vispirms bija sabiedrisks projekts, mums interes?ja aplik?cijas izm??in?t p?c iesp?jas vair?k mobilajos t?lru?os. Bet tirg? to bija t?ksto?iem! Darb? mums nebija tik daudz, cik vajadz?ja. Tad nol?m?m izveidot?s aplik?cijas ievietot interneta m?jaslap? un ?aut t?s bez maksas lejupiel?d?t un izm??in?t ikvienam lietot?jam. T? k? projekts bija j?izm??ina un tas mums izmaks?ja d?rgi, – kvalit?te bija ?oti svar?ga. V?l?k paman?ju, ka daudzi cilv?ki v?las izmantot bezmaksas t?lru?u aplik?cijas. Tad p?c gadu ilgas nekomerci?las “GetJar” darb?bas sapratu, ka ?ai idejai ir liels piepras?jums un no t?s var veidot biznesu. Protams, m?s katrs cit?di nov?rt?jam pan?kumus. Vieniem pan?kums ir jauni pien?kumi darb?, citiem – sabiedriskais st?voklis, tre?ajiem pan?kumu m?rs ir naudas daudzums bank?. Personiski man un man paz?stamiem kol??iem uz??m?jiem pan?kums ir tas, cik cilv?ku pasaul? lieto rad?to pakalpojumu vai produktu. Un saj?ta, ka tagad “GetJar” aplik?cijas tika lejupiel?d?tas pat 3 mljrd., kam?r uz Zemes dz?vo tikai 7 mljrd. cilv?ku, – ir neparasta. Varb?t m?r?t pan?kumus atkar?b? no t?, cik pla?i izplat?s pr?t? nobriedus? ideja, iem?c?jos, v?l stud?jot Vi??as Universit?t?. Proti, studiju gados istabas ?rei naudu peln?ju, m?c?dams b?rniem ang?u valodu, sagatavodams vi?us ang?u valodas eks?menam. Jau tad paman?ju, ka nodot zin??anas un v?rot, k? skol?ns p?c katras stundas prot aizvien vair?k, patiesi ir ?oti jauki. Zin??anas vi?am sniedza vair?k iesp?ju pilnveidoties. Studiju laik? no 1995. l?dz 2000. gadam sapratu, ka rad?t to, kas ir noder?gs, to, kas citiem var pal?dz?t sasniegt jaunus m?r?us vai iesp?jas, ir ?oti pat?kams darbs. Man un man paz?stamiem kol??iem uz??m?jiem pan?kums ir tas, cik cilv?ku pasaul? lieto rad?to pakalpojumu vai produktu. T?pat universit?t? diezgan agri paman?ju, cik ?tri aug internets, un sapratu, ka strauji palielin?s iesp?ja veidot interneta blogus. Ar? uz??m?jiem vajadz?ja apg?t ?o izaicin?jumu un iepaz?stin?t ar savu biznesu jaunaj? interneta telp?. V?l b?rn?b?, pat nes?cis iet skol?, pateicoties vec?kiem in?enieriem, jau pazinu datoru. Protams, asto?desmito gadu s?kum? t?s bija milz?gas DVK kastes ar melnu ekr?nu un za?iem burtiem. Ta?u interese par programm??anu un datoriem saglab?j?s visu m??u, lai gan profesion?li to nekad neesmu stud?jis. Kad rad?s piepras?jums, m?jaslapu veido?ana ?tri vien k?uva par vienu no man?m aizraujo??kaj?m nodarb?m studiju gados. Turkl?t internets t?pat ??va piedz?vot atgriezenisko saiti – tikai daudzk?rt liel?ku. Viens no maniem pirmajiem klientiem bija viesn?ca “Takioji Neris”. Tolaik patiesi bija ?oti eksotiski, ka izveidoto interneta m?jaslapu izmanto simtiem cilv?ku vis? pasaul?. Amerik??i, austr?lie?i, apmekl?ju?i m?jaslapu, ieraudz?ja fotogr?fijas un p?c tam ierad?s Kau?as viesn?c?. Sapratu, ka internets vienlaikus ?auj sasniegt daudz vair?k cilv?ku nek? jebkur? cits tradicion?ls l?dzeklis. V?l?jos ?o iesp?ju izmantot. M?su jaun?ko projektu “GetJar Gold” jau izmantoju?i vair?k nek? 100 milj. lietot?ju. Tas ir gandr?z 33 t?das valstis k? Lietuva! Ta?u v?l no tiem laikiem, kad m?c?ju ang?u valodu, l?dz ?im darb? priec?jos par to, ka domas un nodot? ideja cilv?kiem, lai ar? kur? pasaules da?? tie atrastos, ?auj sasniegt jaunus m?r?us un paver vair?k iesp?ju. Ta?u katram no mums pa?am j?apsver, k?ds m?r?is svar?g?ks. Jau par fenomenu k?uvu?? “Facebook” rad?t?js Marks Cukerbergs atkl?ti dal?j?s p?rdom?s, ka, veidojot ?o unik?lo soci?lo t?klu, vi?a galvenais m?r?is bija izmain?t pasauli. Izdar?t t?, lai komunic?t b?tu daudz viegl?k un interesant?k. M. Cukerbergs mudina: “Nes?c no parasta uz??muma, izveido kaut ko fundament?lu” (angl. Don’t just start a company, do something fundamental). Daudz veiksm?gu komp?niju iespaid?gus rezult?tus sasniegu?as nevis t?p?c, ka alka p?c pe??as, bet t?p?c, ka tic?ja savai idejai. Komp?nijas “Google” dibin?t?ji Lerijs Peid?s un Sergejs Brins v?l 1996. gad? rad?ja pavisam jaunu mekl??anas algoritmu, kur? ??va mekl?t inform?ciju un to ?rti ??irot. Ilgu laiku ?is izgudrojums nebija komerci?li piel?gots. N?c?s to ilgi pilnveidot, daudz invest?t, kam?r beidzot tika atrasts biznesa modelis, kas komp?niju padar?ja ?oti bag?tu. Daudz veiksm?gu komp?niju iespaid?gus rezult?tus sasniegu?as nevis t?p?c, ka alka p?c pe??as, bet t?p?c, ka tic?ja savai idejai. K? jau min?ju, ?? biznesa tipa misija ir cit?da – uz??m?ji, kuri iedz?vina savas idejas, ne vienm?r sasniegs vismaz?ko pa?izmaksu un visliel?ko preces un pakalpojuma cenu. Vi?i ner?kosies p?c klasiskajiem ekonomikas likumiem un par savu svar?g?ko m?r?i nepasludin?s pe??u. Neuzskatu, ka bag?t?ba ir kas slikts. Ta?u, lai ar? k?ds b?tu m?r?is, nauda ir tikai l?dzeklis. Protams, ka m?sdienu vide maina ar? ?trumu, k?d? iesp?jams sagaid?t v?lamo rezult?tu. Sen?k, lai izveidotu miljardu v?rtu biznesu, vajadz?ja 10 gadus. Piem?ram, viesn?cu t?klu nebija iesp?jams izveidot ?tr?k par desmit gadiem. Digit?lo tehnolo?iju gadsimt? laiks, kur? var g?t v?lamos rezult?tus, ir daudz ?s?ks. Par visstrauj?k izaugu?o komp?niju pa?laik tiek uzskat?ts kop?gas iepirk?an?s port?ls “Groupon” un interneta sp??u komp?nija “Zynga”. “Zynga” v?rt?ba ?etru gadu laik? izaugusi no 1 l?dz 7 mljrd. ASV dol?ru, bet port?la “Groupon” v?rt?ba tr?s gadu laik? – 13 mljrd. ASV dol?ru. Ta?u l?deris ?aj? jom? ir “Facebook”. Soci?l? t?kla v?rt?ba asto?u gadu laik? sasniegusi rekordlielu summu – 100 mljrd. ASV dol?ru. Visliel?k? pe??a tiek tikai tiem, kas str?d? kvalitat?vi Finansi?l? br?v?ba ir ?oti sp?c?gs faktors. Nauda pal?dz realiz?t daudz v?lmju, apmierin?t ne mazums da??du vajadz?bu, ?auj justies dro??k par savu un savas ?imenes n?kotni. No redz?t? Sil?cija ielej? un sav? apk?rtn? Lietuv? varu secin?t, ka vispirms, k? jau iepriek? teicu, domin? nol?ks realiz?t ideju, ta?u otr? viet? tom?r ir v?l??an?s nopeln?t. Ne mazums uz??m?ju ies?k savu biznesu tikai t?p?c, lai nopeln?tu p?c iesp?jas vair?k naudas. P?c man?m dom?m, ap 30 procentu uz??m?ju Amerik?, Lielbrit?nij? un Rietumeirop? ir ieinteres?ti veidot un p?rdot biznesu tikai finansi?la labuma d??. T? saucamie s?rijveida uz??m?ji (angl. serial enterpreneur) nej?t sentimentu pret rad?to produktu vai pakalpojumu un sagaida p?c iesp?jas liel?ku pel?u. ?eit jau var piem?rot klasisk?s ekonomikas likumus, kuri pal?dz sasniegt vislab?kos rezult?tus. Tom?r ar? ?aj? gad?jum? pan?kumus bie??k g?st tie, kuri rada kvalitat?vu produktu vai pakalpojumu. Par tipisku s?rijveida uz??m?ju var?tu saukt savu draugu Amerik? Om?ru Hamoui, kur? ar? man pal?dz?ja izprast Sil?cija ielejas modeli. Savu mobilo rekl?mu biznesu “AdMob” vi?? s?ka no pre?u rekl?mas “GetJar” platform?. Att?stot biznesu, p?c p?ris gadiem vi?? komp?niju p?rdeva “Google” par 750 milj. ASV dol?ru. Pat p?c ?? veiksm?g? dar?juma Om?rs turpina invest?t un veido jaunus uz??mumus. Kad komp?nija pie?em kaut vienu investoru, kas tiecas p?c finansi?la labuma, vad?t?js vairs nerealiz? tikai savus m?r?us. Cits pazi?a ir interesanta un rado?a person?ba – Andrejs Andrejevs, kur? Krievij? izveidoja un att?st?ja interneta rekl?mas komp?nijas “SpyLog”, “Begun” un iepaz??an?s port?lu “Mamba”, k? ar? visus ?os uz??mumus sekm?gi p?rdeva. ?obr?d Andrejs vada citu pa?a izveidotu uz??mumu – soci?lo iepaz??an?s t?klu “Badoo”. ?is blogs pa?laik ir vair?k nek? 2 mljrd. ASV dol?ru v?rts. Tad gandr?z visas liel?k?s komp?nijas un korpor?cijas alkst ieg?t maksim?lu finansi?lo atdevi. K? jau sac?ju, St?vs D?obss, Marks Cukerbergs, Lerijs Peid?s un Sergejs Brins vada ?oti lielas komp?nijas un pirm?m k?rt?m v?las realiz?t savas idejas. Ta?u otrs ?o komp?niju m?r?is ir sa?emt p?c iesp?jas liel?ku finansi?lo atdevi. Kad komp?nija pie?em kaut vienu investoru, kas tiecas p?c finansi?la labuma, vad?t?js vairs nerealiz? tikai savus m?r?us. Vi?? p?rst?v akcion?ru finansi?l?s intereses. Piem?ram, akcion?riem vismaz?k var r?p?t izmain?t pasauli vai piem?roties komp?nijas dibin?t?ja dz?vesveidam. Vi?u galvenais m?r?is – no invest?t?s naudas ieg?t maksim?lo labumu. Investoru komp?nijas visbie??k nej?t sentimentu. Sa?emot invest?cijas, j?b?t atkl?tam. ?pa?i t?dos gad?jumos, kad vad?t?ja un akcion?ra intereses var at??irties. Vajadz?tu pateikt, piem?ram, ka v?laties rad?t neparastu produktu, un uzsv?rt, ka pie?emat ieguld?jumu, bet nevarat garant?t, ka komp?nija g?s visliel?ko finansi?lo labumu. J?, jums var paveikties daudz nopeln?t, bet j?su m?r?is, piem?ram, nav nopeln?t p?c iesp?jas vair?k. Ja komp?nija ir neliela un akcion?ru loks ?aurs, vieno?an?s nevar?tu b?t sare???ta. Ta?u, kad sabiedr?ba k??st atv?rta un akcijas s?k p?rdot bir??, tad vad?t?ja uzdevums ir sasniegt visliel?ko finansi?lo labumu un nopeln?t visliel?ko ien?kumu investoriem. Mazs bizness pal?dz?s lieliem m?r?iem Da?reiz tie??m ??iet, ka cilv?ki pietiekami nenov?rt? visas biznesa priek?roc?bas. Protams, varb?t ne katrs sap?o par priv?to biznesu un ne katrs v?l?tos uz?emties t?du atbild?bu. Ta?u, ja ar? j?s neinteres? patst?v?gs bizness, bet v?laties str?d?t liel? komp?nij?, ie?emt augstu amatu un sa?emt garant?tu algu, – priv?tais bizness jums var pal?dz?t, ja iecerat pat pa?us ambicioz?kos n?kotnes pl?nus. Pirmk?rt, izveidojot savu biznesu, pats b?siet atbild?gs par to, k?dus pien?kumus uz?emsieties. Jo liel?ka komp?nija, jo taj? vair?k darbinieku. Un tad ar? kandid?tu uz vienu poz?ciju ir vair?k un ticam?ba, ka tiksiet paaugstin?ts, var b?t niec?ga. Turkl?t maz ticams ar? tas, ka liela komp?nija p?k??i divk?rt papla?in?sies vai m?ne?a laik? tiks izveidota jauna noda?a. Tad ce?? pa karjeras k?pn?m var izr?d?ties ?oti gar?. Tom?r, k? jau teicu, maz? komp?nij? ?ie procesi ir daudz ?tr?ki, uz paaugstin?jumu neskat?s tik birokr?tiski. Pie?emsim, ka liel?s korpor?cij?s ir skaidri nor?d?ts, k?dai vajadz?tu b?t izgl?t?bai kandid?tam, kur? pretend? uz konkr?to poz?ciju, k? ar? citi atbilsto?i nosac?jumi, bet maz? uz??mum? pien?kumu sadale var?tu b?t atkar?ga no kol??u vieno?an?s. Ja, izveidojot jaunu komp?niju, pavada veiksme, – ir divas iesp?jas. Pirm? – veiksmes gad?jum? komp?nijas akcijas tiks p?rdotas bir??. Otr? – j?su uz??mumu v?l?sies nopirkt liela komp?nija. Iesp?ja, ka n?ksies p?rdot savu uz??mumu, ir pat 20:1. Turkl?t p?rpirk?anas gad?jum? bie?i notiek t?, ka nopirkt?s komp?nijas darbinieku amati nemain?s. Ja ar? amats b?s par vienu pak?pi zem?ks, vienm?r j?saglab? augsts pien?kumu izpildes l?menis. Un, ja prezidenta viet? jums tiks viceprezidenta postenis, gada atalgojums b?s 300–500 t?kst. dol?ru. Amerik? tas ir rakstur?gi. Izveidojot priv?to biznesu un tr?s gadu laik? to sekm?gi att?stot, ceturtaj? gad? to varat p?rdot un ie?emt ?oti augstu amatu liel? komp?nij?. Ce?? uz t?du amatu no nulles liel? komp?nij? var ievilkties desmit gadu garum? un ilg?k. Jums n?ksies konkur?t ar t?ksto?iem kol??u, kuri cent?sies ieg?t to pa?u, ko j?s. Man bie?i n?kas satikt uz??m?jus, kuri nol?mu?i veiksm?gu biznesu nevis saglab?t, bet to p?rdot un pa?trin?t k?p?anu pa karjeras k?pn?m. Piem?ram, mans draugs Om?rs Hamoui savu mobilo t?lru?u rekl?mas komp?niju “AdMob” p?c ?etriem gadiem p?rdeva “Google”. Vi?? uzreiz tika iecelts par “Google” komp?nijas viceprezidentu. Ja Om?rs savu karjeru b?tu s?cis “Google” no zem?k?s pak?pes, ie?emt t?du augstu amatu b?tu bezgala sare???ti. 2012. gad? te str?d?ja gandr?z 54 t?ksto?i darbinieku! Turkl?t, ja ar? nolemsiet uz??mumu nep?rdot, bet no t? vienk?r?i aiziet un patst?v?gi veidot karjeru liel? komp?nij?, j?su st?voklim b?s liela ietekme uz turpm?ko karjeru. Pat ja gau??m vienk?r?i ieguv?t viceprezidenta vietu maz? uz??mum?, sarun? ar t?d?m komp?nij?m k? “Google”, “Microsoft” vai “Yahoo” tas var b?t noz?m?gi. Var?siet run?t par daudz augst?ku amatu nek? l?dz tam, kad viceprezidenta amata j?su CV nebija. Pirmk?rt, izveidojot savu biznesu, pats b?siet atbild?gs par to, k?dus pien?kumus uz?emsieties. Labs piem?rs ir lietuvietis programm?t?js Doms Mituzs. V?l dz?vojot Lietuv?, vi?am bija nopietns m?r?is – str?d?t liel? ASV IT komp?nij?. Protams, to paveikt nav viegli. Ta?u vi?a zin??anas un kvalifik?ciju nov?rt?ja “Wikipedia”. Doms pie ??s sabiedr?bas, kas netiec?s p?c pe??as, pievienoj?s bez algas. Turkl?t vi?am ??va padarboties diezgan liel?, noz?m?g? un ?oti m?sdien?g? projekt?. Tas vi?am deva daudz pieredzes un pal?dz?ja ieg?t labu slavu sav?s aprind?s. Pastr?d?jis “Wikipedia”, Doms p?c tam sasniedza savu izraudz?to m?r?i un tika uzaicin?ts “Facebook”. Manupr?t, Doma piem?rs r?da, ka virz?bai pa karjeras k?pn?m j?b?t apdom?tai un sec?gai. Bez pieredzes un nopeln?t? v?rda diez vai b?tu paveicies iek?rtoties vien? no slaven?kaj?m m?sdienu komp?nij?m pasaul?. Cits pazi?a Patriks Morks m?su komp?nij? s?ka str?d?t 2007. gad?. Tolaik “GetJar” v?l bija neliels uz??mums, un pie??irt vi?am m?rketinga viceprezidenta amatu nebija gr?ti. P?rst?v?dams m?su komp?niju, Patriks akt?vi piedal?j?s konferenc?s, rakst?ja m?rketinga p?rskatus, sniedza intervijas. ?is darbs pal?dz?ja vi?am k??t paz?stamam sav? jom?. Jau p?c da?iem gadiem Patriks iek?rtoj?s “Google” un tika iecelts par m?rketinga direktoru. Turkl?t darbs m?su komp?nij? vi?am pal?dz?ja ne vien pacelties par karjeras k?pn?m, bet atnesa ar? finansi?lu labumu. K? viens no komp?nijas vad?t?jiem Patriks sa??ma ar? “GetJar” akcijas. K? k??t par uz??m?ju? K? veidot biznesu, ja neesi uz??m?js. K?p?c Marku Cukerbergu “Facebook” algo par 1 ASV dol?ru. Svar?gi speci?listu padomi sekm?gam uz??m?jdarb?bas s?kumam. Maza komp?nija piesaista profesion??us. Izv?loties invest?t, j?s sevi pak?aujat visliel?kajam riskam, bet, pareizi invest?jot, ieg?stat ?oti daudz Diezgan bie?i tiek run?ts, ka uz??m?js un algots darbinieks ir divas piln?gi da??das un viena no otras att?las poz?cijas. Valdo?ais uzskats varb?t pat nosaka izv?li – algots darbinieks dom?, ka patst?v?gs bizness ne?aus turpm?k sasniegt labus rezult?tus ikdienas darb?. Biznes? ?sten?b? nekas nav ne balts, ne melns. Ir ne mazums veidu, k? iesaist?ties ?aj? nodarb?. Uz??m?jdarb?bas pak?pi nosaka uz??muma ?pa?ums, atalgojums, ie?emamais amats un j?su invest?cijas. Pirmk?rt, uz??m?ju no algota darbinieka at??ir ieguld?jums pa?? biznes?. Uz??m?jam ta?u j?tic savai idejai, j?izveido uz??mums, j?nodarbina darbinieki, j?izdom? biznesa virziens, vi?am j?uzaicina lab?kie speci?listi, j?invest? un j?r?p?jas, lai uz??mums g?tu pan?kumus. Tik daudz darbu j?padara gada laik?. Tas ir diezgan liels risks. Pirmaj? gad? no desmit komp?nij?m izdz?vo tikai viena. Ticam?ba, ka nepaveiksies, – gr?tais darbs iz?ab?s, un visiem n?ksies ??irties, – ir diezgan liela. Atbild?ba, kas gulstas pirmajos gados, liek nosirmot ne vienai vien vad?t?ja galvai! T?ds risks neliel? jaun? komp?nij? sav? zi?? visus padara par uz??m?jiem. Viceprezidents maz? uz??mum? b?s daudz liel?ks uz??m?js nek? dro?u posteni ie?emo?ais “Google” viceprezidents. Tas ir t?p?c, ka algots darbinieks liel?, uzticam? komp?nij? gandr?z nerisk?. Nostiprin?jies uz??mums ta?u neizn?ks gada laik?. Ta?u ne visi v?las un var b?t uz??mumu veidot?ji un dibin?t?ji. Ja nolemsiet, ka t?ds risks jums nepat?k, m?sdienu biznesa mode?i jums vienalga ?aus b?s par biznesmeni pat uz??mum?, kur? esat algots. Jaunajos biznesa mode?os bie?i var redz?t, ka algoti darbinieki uz??mum? ne tikai str?d?, bet tiem pieder ar? komp?nijas ?pa?ums – vi?i ir akcion?ri vai ar? vi?iem ir opcijas. Viceprezidents maz? uz??mum? b?s daudz liel?ks uz??m?js nek? dro?u posteni ie?emo?ais “Google” viceprezidents. Prakse, ka uz??muma akcijas var ieg?d?ties algoti darbinieki, nav ?pa?i izplat?ta Lietuv?. M?su valst? algots darbinieks visbie??k sa?em tikai l?gum? paredz?to algu. ASV, Rietumeirop? un Lielbrit?nij? modernu uz??mumu ?pa?ums pieder ar? t? darbiniekiem. T? ir viena no svar?g?kaj?m modern? biznesa paz?m?m. Kas ir ?pa?ums? Ir divi veidi, k? algoti darbinieki var ieg?t uz??muma ?pa?umu. Pirmais veids ?auj uzreiz ieg?d?ties uz??muma akcijas vai ar? ?oti ?pa?os gad?jumos akcijas tiek pat izmaks?tas k? pielikums pie algas. Otrais veids – uz??mums saviem darbiniekiem par padar?to darbu pie??ir atalgojumu un dod ties?bas ieg?d?ties akcijas vai, run?jot biznesa valod?, pazi?o, ka pie algas tiks pievienota opcija. Un v?l?k, kad uz??mums nolems p?rdot akcijas vai t?s iesniegt bir??, opcijas ?pa?nieki var?s akcijas ieg?d?ties par konkr?tu cenu p?c iepriek??jas vieno?an?s. Piem?ram, jauns darbinieks, kas s?cis str?d?t uz??mum?, sa?em 1 procentu uz??muma akciju opciju. Tiek saska?ots, ka vi?? var?s nopirkt noteiktu akciju daudzumu – par 1 dol?ru vienu akciju. Darbinieks nav spiests ??s akcijas pirkt, bet vi?am ir pie??irtas t?das ties?bas. P?c tr?s gadu veiksm?ga darba uz??mum? pieaug ar? akciju v?rt?ba. Piem?ram, jums atn?kot uz uz??mumu, akcija maks?ja 1 ASV dol?ru, bet p?c da?u gadu sekm?ga darba – 3 ASV dol?rus. Pie??irt?s ties?bas ieg?d?ties akcijas j?s varat realiz?t, pat aizejot no uz??muma. Piem?ram, biju?ais vad?t?js, redz?dams, ka vi?am atmaks?jas realiz?t savas ties?bas ieg?d?ties akcijas par cenu p?c vieno?an?s, nolemj akcijas pirkt un p?rdot par eso?o tirgus cenu. Maz?, nesen izveidot? uz??mum? vad?t?js k? pielikumu pie algas var sa?emt no 3 l?dz 10 procentiem visu pieejamo uz??muma akciju opciju. Viceprezidentam b?s ties?bas ieg?d?ties jau attiec?gi maz?ku daudzumu uz??muma akciju – no 1 l?dz 2 procentiem, mened?erim – no 0,01 l?dz 0,1 procentam. Dom?ju, ka nekas nerada lab?ku motiv?ciju k? iesp?ja str?d?t sav? un uz??muma lab?. No t?, k? str?d?jat j?s, j?su kol??i, k? komp?nija realiz? iecer?tos m?r?us, ta?u palielin?s ar? komp?nijas finansi?lais pieaugums – bet tas ir izdev?gi visiem. Jo maz?ks uz??mums, jo tam ?tr?k j?aug. Un pret?ji, diezgan liela komp?nija aug l?ni. Uz??mumam s?kot darb?bu no 1 milj. apgroz?bas, to tr?sk?r?ot gada laik? nav gr?ti. Toties daudz gr?t?k ir sasniegt, lai 300 milj. apgroz?jums palielin?tos l?dz 1 mljrd. T?tad b?t uz??m?jam un nopeln?t no v?rt?bas pieauguma maz? komp?nij? ir daudz liel?kas iesp?jas. Lielas komp?nijas, t?das k? “Microsoft”, saviem darbiniekiem pie algas pievieno nevis iesp?ju ieg?d?ties akcijas, bet pa?as akcijas. Protams, ar? akciju daudzums b?s diezgan mazs, piem?ram, algotam jaunam “Microsoft” darbiniekam, kas ie?em augstu amatu, b?s ties?bas tikai uz simto vai maz?ku akciju procenta da?u. Ta?u ?oti bie?i liel?s komp?nij?s, t?d?s k? jau min?t?s “Microsoft” vai “Facebook”, “Zynga”, “Groupon”, “Yahoo”, akcijas ir katram uz??muma darbiniekam – no viceprezidenta l?dz apkop?jai. At??iras tikai piedero?o akciju daudzums. Pie?emsim, “Yahoo” vad?t?jas Marisas Meijeres gada alga ir 60 milj. ASV dol?ru, liela da?a ??s summas tiek izmaks?ta komp?nijas akcij?s. Parasti uz komp?niju atn?ku?am jaunam viceprezidentam vai direktoram ir ties?bas ieg?d?ties ap 1 procentu uz??muma ?pa?uma. K? jau teicu, maz?kos uz??mumos sa?emt uz??muma akcijas, k? ar? veidot karjeru ir daudz viegl?k. Iedom?jieties, k? tagad priec?jas tie cilv?ki, kuri pie??ma l?mumu un atn?ca uz “Facebook”, “Zynga”, “Groupon”, “Yahoo”, kad t?s bija nesen izveidotas un ?oti mazas. Iesp?jamas ?oti da??das eso?o akciju, ie?emamo amatu un sa?emt? atl?dzin?juma kombin?cijas. Piem?ram, var pieder?t 90 procenti uz??muma akciju un sa?emt 100 t?kst. ASV dol?ru gada algu, k? ar? ie?emt viceprezidenta amatu. Var b?t algots IT in?enieris maz? komp?nij?, sa?emt 30 t?kst. ASV dol?ru gad? un ?pa?um? 0,1 procentu akciju opcijas. Cit?da ?o faktoru kombin?cija iesp?jama, kad var ieg?d?ties uz??muma akcijas un r?p?ties par to pan?kumiem, – katram darbiniekam ?auj darboties biznes? un b?t par uz??m?ju. At??iras tikai riska pak?pe. Dibin?t?js k??st par algotu darbinieku Algots darbinieks, kuram pieder akcijas vai opcija, nekad t? nerisk? k? dibin?t?js. Ja komp?niju dibin?t viens, uz j?su pleciem gulsies ar? visas r?pes. Ta?u jums pieder?s ar? visa uz??muma akciju pakete, k? man, dibinot “GetJar”, pieder?ja 100 procenti akciju. Ja uz??mumu dibin?t viens, tad ar? pa?? s?kum? jums pieder?s daudz vair?k uz??muma ?pa?uma nek? jebkuram citam vis? komp?nij?. Paman?ju, ka Lietuv? un Austrumeirop? uz??m?ji netiecas dal?ties ar akcij?m. Nev?las p?rdot akcijas investoriem, nemaz nerun?jot par to, ka akcij?s nor??in?tos par darbu uz??mum?. Lab?k 50 % no miljona nek? 100 % no nulles Biznesa pasaul?, kuru man n?kas v?rot, at??ir?b? no Lietuvas, uz??muma dibin?t?js, kuram s?kotn?ji pieder?ja 100 procenti akciju, ?oti reti saglab? t?du ?pa?uma da?u p?c gada. Kad uz??mums nodibin?ts, p?c pirm?s, otr?s invest??anas posma taj? dibin?t?js var uz pusi samazin?t savas eso??s akcijas, bet citus 10 procentus sadal?t uz??muma darbiniekiem. Ta?u, ja ar? dibin?t?jam pieder tikai neliela da?a akciju, vi?? var ?oti efekt?vi vad?t uz??mumu un kontrol?t t? darb?bu, k? to sekm?gi dara Marks Cukerbergs, Sergejs Brins un Lerijs Peid?s. Nevienam no vi?iem nepieder vair?k k? 30 procenti uz??muma akciju. Jaunie biznesa mode?i rada t?du vidi, kur? ne tikai algoti darbinieki veido biznesu, bet ar? pret?ji. Uz??m?js, kur? pats dibin?jis uz??mumu, p?c k?da noteikta laika p?rvalda tikai da?u uz??muma akciju paketes un, t?pat k? citi algoti darbinieki, par darbu uz??mum? sa?em atalgojumu. Atalgojums r?da j?su ieguld?jumu komp?nij? Atalgojums jeb, citiem v?rdiem sakot, kompens?cija par padar?to darbu nosaka j?su uz??m?guma l?meni komp?nij?. Tradicion?laj?s lielaj?s Eiropas korpor?cij?s atalgojums, t?pat k? Lietuv?, ir vien?g? kompens?cijas forma par darbu. Lietuv? daudz biznesme?u p?c uz??muma dibin??anas dz?vo no t?, ko nopelna no sav?m akcij?m, – no dividend?m. Dibin?t?js, kas uz??mum? str?d? par vad?t?ju, sev pie??ir sam?r? mazu atalgojumu un citus ien?kumus g?st no uz??muma dividend?m, pelna no akcij?m, kas atliek, kad nomaks?ti nodok?i un nok?rtotas citas saist?bas. Ja esat vien?gais uz??muma dibin?t?js, jums pieder 100 procenti uz??muma akciju. Tad iesp?jams, ka jums krietni atmaks?sies sa?emt naudas pe??u no dividend?m. Lietuvas, t?pat k? daudzu citu valstu likumi, kapit?la pieaugumam nosaka maz?kus nodok?us nek? algai. Citiem v?rdiem, valsts vair?k apliek ar nodok?iem algu nek? uz??muma kapit?la pieaugumu, t?d?j?di veicinot uz??m?jdarb?bu. Ja esat vien?gais akcion?rs, jums tas tie??m atmaks?jas. Ne visa pe??a, ko sa?emat no akcij?m, paliek jums. Ta?u, ja akcion?ru ir vair?k vai ar? jums pievienojas investori, ar kuriem n?ksies dal?t akcijas un uz??muma kapit?la pieaugumu, jums kapit?la pieaugumu vajadz?s dal?t ar visiem akcion?riem. Sa?emt tikai minim?lo algu un atliku?o kompens?ciju no uz??muma pe??as – dividend?m – jums neatmaks?sies. Jaun? veida uz??mumos parasti ir pavisam cit?da prakse. Jau no pa?a s?kuma gan uz??muma prezidents, viceprezidents, gan algots darbinieks sa?em norm?lu tirgus atalgojumu un uz??muma nopeln?t?s pe??as da?u. V?los uzsv?rt, ka biznesmenis, kas dibin?jis uz??mumu, atalgojumu var?tu sa?emt divu iemeslu d??. Varb?t var?tu dom?t, ka veiksm?gam uz??muma dibin?t?jam, biznesmenim t?pat jau visa pietiek un vi?am neko vairs nevajag. Ta?u, uz??mumam att?stoties, vi?? ar? str?d? kop? ar visiem, katru dienu invest? savu laiku, domas un citus resursus. Tad visiem, kas piedal?s uz??muma att?st?bas proces?, pien?kas ar? atalgojums. Uz??muma dibin?t?js sev maks? algu saska?? ar tirgus cenu un pelna no kapit?la pieauguma. Protams, ?oti sekm?g? biznes? gad?s interesanti iz??mumi. T? Marks Cukerbergs sa?em 1 ASV dol?ru algu par visu gadu. Jebkur? gad?jum? tirgus alga b?s maza sal?dzin?jum? ar to, ko sa?em “Facebook” no kapit?la pieauguma. Algu 1 ASV dol?ra apm?r? t? pa?a iemesla d?? sev izv?l?j?s St?vs D?obss. Mazas komp?nijas izv?las ar? profesion??i Jaun? biznesa veida uz??mum?, gan t?d?, kuram ir liela pieredze, gan pavisam nesen dibin?t?, darbiniekiem tiks maks?ta l?dz?ga lieluma alga. T?d?j?di “Yahoo” viceprezidents, k? ar? mazas, nevienam nezin?mas komp?nijas viceprezidents var cer?t uz l?dz?gu 200 t?kst. ASV dol?ru lielu algu gad?. Turkl?t maz? komp?nij? str?d?jo?am speci?listam b?s daudz liel?kas iesp?jas ieg?t vair?k akciju. ?? iemesla d?? speci?listi, kuri liel? uz??mum? ie?em diezgan augstu amatu, str?d? ar? maz?s komp?nij?s. T?p?c komp?nija, kur? str?d? tikai tr?s darbinieki, var piesaist?t speci?listus, kuri sav? jom? str?d? jau 20 gadus. “Yahoo” viceprezidents, k? ar? mazas, nevienam nezin?mas komp?nijas viceprezidents var cer?t uz l?dz?gu 200 t?kst. ASV dol?ru lielu algu gad?. Jauno biznesa mode?u sniegto iesp?ju d?? veidot biznesu mazos uz??mumos uz Sil?cija ieleju n?k daudz talant?gu un darb?gu cilv?ku. Eirop? mazam uz??mumam piesaist?t profesion??us ir gandr?z neiesp?jami. Esmu iev?rojis, ka ne Lietuv?, ne Austrumeirop? netiek izmantota cita ?oti svar?ga poz?cija – dal?ba vald?. Protams, uz??mumu vad?ba Lietuv? un Sil?cija ielej? ?oti at??iras. Lietuv? bie?i uz??muma vad?t?js ir ar? uz??muma direktors, bet valde – tikai pavisam form?ls org?ns. Lai gan t? ir paredz?ta dibin??anas dokumentos, bie?i darbojas tikai form?li. ??l, ka l?mumi bie?i tiek pie?emti bez s?des, tikai form?li aizpildot dokumentus. Amerik? komp?nijas vad?t?js bie?i ir algots darbinieks un pak?auts valdei. Tikai valdes sapulc? tiek lemts komp?nijas liktenis, darb?bas virziens un citi ar to saist?ti jaut?jumi. Labs valdes darbs n?k par labu ne vien uz??mumam, bet ar? pa?iem valdes biedriem. Bie?i vald? par konsultantiem tiek aicin?ti zin?mi un sav? jom? pieredz?ju?i cilv?ki, kuriem ir pla?s pazi?u loks. Lai gan konsultanta pien?kumi vald? var b?t ilglaic?gi, tie neprasa ikdienas darbu. Ja profesion?lis j?su uz??mumam velt?tu pat tikai da?as stundas visa gada laik?, – t?s ir ?oti noder?gas. Izt?lojieties, ka, nupat nodibinot uz??mumu, jums b?tu iesp?ja sa?emt konsult?ciju no “Microsoft” viceprezidenta. Vi?a zin??anas, kontakti un pieredze augo??s komp?nijas darbiniekiem dotu t?du praktisku labumu, par k?du reiz?m pat sap?ot b?tu p?rdro?i. Turkl?t komp?nija ar t?diem valdes locek?iem ieg?tu liel?ku v?rt?bu. Sniegt konsult?ciju augo?ai komp?nijai k??tu izdev?gi ar? pa?am padomdev?jam – k? kompens?ciju par darbu sa?emot ne vien simbolisku atl?dz?bu, bet ar? uz??muma akcijas, piem?ram, 1–2 procentus. Piem?ram, m?su komp?nijai “GetJar” padomu deva Heiki Mekijervi. Vi?am bija liela pieredze “Nokia” komp?nij?, un vi?? pazina visus t?s augst? ranga darbiniekus. T? k? m?s str?d?j?m telekomunik?ciju jom?, mums t?di sakari un iesp?jas bija ?oti noder?gas. Pateicoties Heiki, var?j?m satikt “Nokia” viceprezidentu un ar vi?u da?as dienas apspriest biznesa jaut?jumus. Ja Heiki neb?tu pal?dz?jis, t?da tik?an?s visp?r neb?tu iesp?jama. Bet par zin??an?m un pal?dz?bu padomdev?jam m?s atl?dzin?j?m ar “GetJar” akcij?m. ?? prakse, ka vien? uz??mum? augstu amatu ie?emo?s cilv?ks piedal?s mazas komp?nijas valdes darb?, ir diezgan bie?i sastopama jaun? biznesa uz??mumos. Lietuv? ??ds atbalsts tiek izmantots ?oti uzman?gi. Piem?ram, “Omnitel” vad?t?ja Antana Zabu?a padomi komp?nijai, kas tikai veidojas, b?tu ?oti noder?gi. Kaut ar? Zabulis pievienojas da??d?m biznesa iniciat?v?m, t?du praksi jauni uz??m?ji var?tu izmantot bie??k un lietot zin??anas, kuras var sniegt citi pieredz?ju?i Lietuvas biznesa speci?listi. Bez padomdev?ja vald? da?reiz tiek uzaicin?ts ar? konsultants. At??ir?b? no padomdev?ja k?das nozares speci?lists tiek aicin?ts sniegt konsult?ciju k?d? vienas reizes dar?jum? vai projekt?. Vi?am t?pat atl?dz?bu izmaks? naud? vai akcij?s, bet da?reiz abos veidos. T?di noteikumi ?auj konsultantam tie?? veid? piedal?ties uz??mum?, jo uz??muma kapit?la pieaugums b?s noder?gs vi?am person?gi. Prakse, ka vien? uz??mum? augstu amatu ie?emo?s cilv?ks piedal?s mazas komp?nijas valdes darb?, ir diezgan bie?i sastopama jaun? biznesa uz??mumos. Piem?ram, kad cent?mies parakst?t dar?jumu ar “LG” un “Samsung”, l?dz?m D?eimsam M?nam konsult?ciju. Dienvidkorejas tirgus ir diezgan specifisks, un tam ir daudz trad?ciju. Mums, eiropie?iem, patiesi nebija viegli iem?t taku starp labi zin?m?m komp?nij?m ar sen?m trad?cij?m. Konsultants D?. M?ns ?oti pal?dz?ja un noorganiz?ja tik?anos ar uz??mumu vad?t?jiem. P?c sekm?ga kopdarba izdev?s parakst?t l?gumu ar “LG”. Invest?cijas paaugstina uz??m?jdarb?bas pak?pi Diezgan elast?gie m?sdienu biznesa mode?i ?auj ne tikai str?d?t komp?nij?, sa?emt algu un akcijas. Ar? j?s pats varat invest?t – palielin?t savu ieguld?jumu komp?nij?. Patie??m diezgan bie?i dibin?t?ji un uz??muma darbinieki invest? uz??mum?, izmantojot k?rt?jo invest??anas posmu. Tas ir ?oti pozit?vs solis, kas daudz noz?m? ar? citiem investoriem. Darbinieki ta?u lab?k par jebkuru citu izprot uz??muma darb?bu un t? perspekt?vas. Darbinieku v?lme invest?t par?da, ka vi?i tic sekm?gai att?st?bai. Invest?ciju v?rt?ba maz? uz??mum? var b?t ?oti liela – invest?jot 100 t?kst. ASV dol?ru, ieg?siet diezgan lielu ?pa?uma da?u, ta?u t?da naudas summa “Yahoo” komp?nij? tagad nepal?dz?tu nopirkt pat akcijas simtt?ksto?o da?u. Par vienu no visu laiku veiksm?g?kaj?m invest?cij?m var uzskat?t riska kapit?la sabiedr?bas “Accel Partners” invest?ciju soci?laj? t?kl? “Facebook”. “Accel Partners” ieg?d?j?s 15 procentu soci?l? t?kla akciju par 12,5 milj. ASV dol?ru. Un summa, k?du nopeln?ja “Accel Partners”, ir patie??m iespaid?ga! Tikai p?ris gadu p?c invest??anas “Facebook” tirgus cena sasniedza rekordlielu summu – 100 mljrd. ASV dol?ru. Starp citu, “Accel Partners” ar? m?su komp?nij? “GetJar” invest?ja 17 milj. ASV dol?ru. Protams, ka, invest?jot jaun? komp?nij?, j?s risk?jat ar savu naudu. Ta?u risks biznes? – t? ir viena no svar?g?kaj?m sast?vda??m. Karjera uz??mum? vai savs bizness? M?sdien?s uz??m?jdarb?b? nav daudz ??niju. K?p?c dibin?t?ji nev?las vad?t savu komp?niju? Risks, atbild?ba, darbs. Uz??m?jdarb?ba – p?c studij?m vai p?c iespaid?gas karjeras. “Iezemie?i” un eksperti – perfekta komanda. Pirms s?kam dom?t, vai veidot savu biznesu vai iek?rtoties darb? cit? komp?nij?, vajadz?tu labi nov?rt?t savas iesp?jas un apdom?t ??da l?muma sekas. No man bie?i uzdotiem jaut?jumiem sapratu, ka joproj?m nav piln?gi skaidra uz??m?ja un pa?a biznesa loma sabiedr?b?. Da?reiz pat liekas, ka labs uz??m?js l?dzin?s ??nijam, kas izgudrojis kaut ko jaunu. Ta?u t?ds uz??m?ja t?ls bija ?oti izplat?ts pirms simt gadiem, k?, piem?ram, izgudrot?js un uz??m?js Tomass Edisons pasaulei deva ne tikai elektrisko spuldz?ti, bet ar? 1093 citus svar?gus izgudrojumus. Savuk?rt Aleksandrs Greiems Bells 1876. gad? izgudroja t?lruni un par to l?dz pat ?odienai peln?ti tiek uzskat?ts par vienu no visu laiku ietekm?g?kajiem cilv?kiem. Pateicoties vi?am, piln?b? main?j?s cilv?ku komunik?cija! Ta?u ??di gandr?z revolucion?ri un dz?vesveidu pamatos maino?i izgudrojumi m?sdien?s ir gau??m reti. Modernaj? ikdienas biznesa dz?v? stereotipu par ??nijiem tie??m nav. Visi lab?ko un iespaid?g?ko m?sdienu ier??u izgudrot?ji – Bils Geitss, St?vs D?obss, Lerijs Peid?s, Sergejs Brins un Marks Cukerbergs – ir tie??m ?oti gudri un apd?vin?ti lietprat?ji sav? jom?. Tom?r vi?i vair?k ir dibin?t?ji, nevis atkl?j?ji. Lai ar? cik svar?gs un noz?m?gs b?tu vi?u komp?nijas sniegtais pakalpojums vai produkts, tas nav bijis nekas t?ds, ko pasaule l?dz tam visp?r neb?tu redz?jusi. Min?tajiem uz??m?jiem bija diezgan labas idejas un ?oti sp?c?gas rakstura ?pa??bas, kas noder?gas sekm?gam biznesam. Vi?i bija atbild?gi, nebaid?j?s risk?t un smagi str?d?t, lai realiz?tu savu ideju. Nav n?cies sastapt nevienu uz??m?ju, kur? viegli b?tu sasniedzis savu m?r?i. Visi ir daudz un diezgan smagi str?d?ju?i. Turkl?t ne visi cilv?ki sp?j risk?t un uz?emties atbild?bu vien?di. Vieni no maz?m dien?m j?t, ka vi?iem pat?k risk?t un vi?i sp?j b?t atbild?gi par ??da l?muma sek?m. Cilv?ki, kas nebaid?s risk?t, biznes? j?tas daudz lab?k nek? tie, kuriem risks rada bailes. Cilv?ki, kas nebaid?s risk?t, biznes? j?tas daudz lab?k nek? tie, kuriem risks rada bailes. Uzs?kot biznesu, uz??m?js tie??m nej?tas dro?s, vi?am vienam j?paveic daudz darbu, j?uz?emas daudz saist?bu. No br??a, kad noalgosiet pirmo darbinieku, b?siet atbild?gs ar? par vi?u. Jums b?s regul?ri j?maks? vi?am alga – pat taj? gad?jum?, kad klients kav?jas jums samaks?t naudu par sniegto pakalpojumu vai p?rdoto produktu. Algots darbinieks jut?sies daudz dro??k, ja vi?am tiks pie??irta past?v?ga darba alga un b?s da??das soci?las garantijas. Tad pat slim?bas gad?jum? par darbinieku par?p?sies darba dev?js un valsts. Ta?u uz??muma ?pa?nieks nej?tas tik dro?i. Ja ar? kas atgad?sies, saist?bas b?s j?pilda laik?. Ja esat vien?gais dibin?t?js, ar? atbild?ba j?uz?emas vienam. Veidojot savu biznesu, pat gr?ti paredz?t, k?das r?pes var piemekl?t n?kotn?. Da?reiz sokas ?oti labi, bet da?reiz pavisam neveicas. Ja nav pas?t?jumu, tas noz?m?, ka neb?s ar? naudas un nevar?siet noteiktaj? dien? izmaks?t saviem darbiniekiem algu. Varb?t jums v?l neb?s nek?da taust?ma labuma no uz??m?jdarb?bas, bet j?s jau tur?s valgos daudz saist?bu! Jaun? veida bizness ir ?oti dinamisks, un, izveidojot uz??mumu, nok??siet jaun? un jums v?l nezin?m? vid?. Ta?u, ja viss jau b?tu pieredz?ts, – neb?tu jaun?. Jums vajadz?s daudz str?d?t un eksperiment?t, kam?r j?su pied?v?t? prece vai pakalpojums ieinteres?s pirc?ju. Un paredz?t, k? darbosies j?su rad?tais produkts vai pakalpojums, ir diezgan gr?ti. Turkl?t visiem proces? iesaist?tajiem cilv?kiem ir savas personisk?s intereses – darbinieki cer uz laik? izmaks?tu algu, valsts – uz laik? samaks?tiem nodok?iem, klienti un partneri pieprasa kvalitat?vu produktu. Varb?t jums v?l neb?s nek?da taust?ma labuma no uz??m?jdarb?bas, bet j?s jau tur?s valgos daudz saist?bu! T?d? situ?cij? patiesi b?s j?b?t sava ku?a kapteinim, kur? nepiecie?am?bas gad?jum? biroja durvis aizver p?d?jais. Es pats, kad sa??mu pirmo nopietno projektu, darba laika beig?s no biroja neizg?ju ?etras dienas. Apkop?ja atn?ca un aizg?ja, main?j?s naktssargi, bet es l?dz p?d?jam centos pabeigt rakst?t programmas kodu. Lietuvas T?risma fonds 1999. gad? pas?t?ja izveidot m?jaslapu un kompaktdisku par Lietuvu “Travel Lithuania”. Mums tas bija pirmais t?da m?roga projekts, bet pied?v?t? 30 t?kst. litu atl?dz?ba taj? laik? ??ita iespaid?ga. Darbu pavisam vajadz?ja pabeigt tr?s m?ne?os, ta?u laikam nenov?rt?j?m visu darba apjomu un da?as ned??as pirms darba nodo?anas saprat?m, ka nepasp?sim. Visa komanda str?d?ja diezgan daudz, lai gan nevar?ju no darbiniekiem pras?t, lai kop? ar mani caur?m nakt?m sevi pie??d? datoram. Nedr?kst?tu aizmirst, ka m?su priv?tais bizness komandas biedriem var?tu neb?t tik emocion?li saisto?s un, paveiku?i uzdevumu, vi?i labpr?t dod priek?roku br?vajam laikam. Tad man k? uz??muma dibin?t?jam, komandas vad?t?jam vajadz?ja uz?emties atbild?bu, lai darbs tiktu laik? pabeigts un projekts tiktu nodots norun?taj? dien?. L?dz?g? temp? str?d?ju pirmos tr?s gadus, man nebija nek?das at??ir?bas, vai ned??as nogale vai darba diena. Uz darbu g?ju katru dienu. Doties br?vdien?s s?ku tikai p?c pieciem gadiem kop? uz??muma dibin??anas. Zin?ju, ka uz??mums ir mazs un daudz darba n?ksies paveikt pa?am. Visa nauda, ko uz??mums t?r?, ta?u j?nopelna, un ?is l?dzsvars prasa daudz p??u. Ta?u Sil?cija ielej? gandr?z pirms tr?sdesmit gadiem darbu ies?ku?ie uz??m?ji str?d? cit?di. Man? studiju laik? pat ekonomikas lekcij?s nepiemin?tais v?rdu salikums “riska kapit?ls” jau bija labi paz?stams Rietumos. Tie?i riska kapit?ls ?auj s?kt biznesu, nodro?inoties ar pamata izdevumiem, un justies dro??k, kad, pien?kot m?ne?a beig?m, uz??muma kont? b?s vajadz?g? nauda. Savs bizness var sniegt br?v?bu Ta?u, lai cik gr?ts b?tu jaun? biznesa s?kums, tas ir bezgala interesants un rado?s process, kas prasa lielas personiskas p?les. Da?reiz n?kas p?rvar?t ne tikai apst?k?u rad?tus izaicin?jumus, bet ar? labi paz?t sevi, savas stipr?s un v?j?s ?pa??bas, kuras j?s pavad?s izv?l?taj? biznesa ce??. Es izv?l?jos atbild?bu, risku, gr?tu darbu un nospriedu pilnveidot to, kas man vislab?k pat?k, jo zin?ju – v?l?k tas man dos rezult?tus. Ikviens izpild?ts uzdevums deva ne vien labumu uz??mumam, bet ar? man pa?am ??va pilnveidoties. Cen?oties izveidot diezgan kvalitat?vu projektu, vienm?r ta?u vajag daudz izzin?t un m?c?ties pa?am. Protams, ne katrs darbs ?aj? garaj? ce?? uz izraudz?to m?r?i aizraus ar v?l nezin?m?m lapaspus?m. Man nav aicin?juma katru m?nesi apspriest uz??muma gr?matved?bas jaut?jumus, bet ko var dar?t – s?kum? nebija citas izv?les. Kad uz??mumam s?ks veikties, jums b?s aizvien vair?k iesp?ju laiku iepl?not t?, k? pa?am ?rt?k. Da??das tik?an?s ar partneriem, investoriem, piedal??an?s konferenc?s ?aus satikt br?ni???gus cilv?kus, no kuriem var?siet daudz uzzin?t un iem?c?ties. Augstu v?rt?ju iesp?ju ce?ot un ne vien komunic?t ar atsevi??iem cilv?kiem, piedal?ties pas?kumos, bet ar? iepaz?t valstis un pils?tas. Pa?laik jau varu velt?t laiku savai iem??otajai nodarbei – fotogr?fijai un past?v?gi papildin?t savu ce?ojumu fotogr?fiju emu?ru “GeoGlance”. Esmu ?oti laim?gs, ka varu apvienot biznesu un va?aspriekus. Turkl?t m?sdienu biznesa mode?i man ?auj ne vien vad?t uz??mumu, bet ar? tie?i piedal?ties produkta rad??an?. Kad ies?ku biznesu, mani ?oti saist?ja datorgrafika un bija ?pa?i interesanti veidot sp?les. Kad uz??mums papla?in?j?s, jau var?ju at?auties algot dizainerus, kuri b?tu atbild?gi par sp?les m?ksliniecisko da?u. Jo vair?k komand? profesion??u, jo, protams, lab?k. Ta?u man alla? bijis interesanti sp??u dizainu veidot pa?am. Neesmu vien?gais, kas m?dz iesaist?ties produktu veido?an?, pret?ji praksei Eirop? – t? dara daudzi m?sdienu uz??mumu vad?t?ji Amerik?. Pat pats St?vs D?obss veidojis t?dus produktus, kuri vispirms patika vi?am pa?am. Vi?? past?v?gi interes?j?s par pog?m, ?riftiem, kr?s?m. Varb?t tas skan egoistiski, bet visbie??k visi v?lamies sa?emt tikai pa?as kvalitat?v?k?s preces. Tad k?p?c pa?am t?das nerad?t? Jo r?p?g?k un uzman?g?k veidosiet produktu, jo liel?ka ticam?ba, ka to nov?rt?s citi. Piem?ram, Sergejs Brins un Lerijs Peid?s par savas dibin?t?s “Google” komp?nijas vad?t?ju iec?la ?riku ?midtu. Tie?i vi?? izveidoja t?du “Google”, k?du m?s to redzam pa?laik. Bet pats S. Brins un L. Peid?s dar?ja tie?i to, ko prot vislab?k, – rad?ja jaunus produktus. “Facebook” izveidot?js Marks Cukerbergs par komp?nijas vad?t?ju noalgoja ?erilu Sendbergu. Lai ar? M. Cukerbergs ir komp?nijas augst?kais vad?t?js, viens pats vi?? nesp?tu gan sekm?gi pal?dz?t rad?t produktus, gan vad?t komp?niju. Saprotams, ka, algojot labu mened?eri, vad?t?ju, uz??muma dibin?t?jam paliek vair?k laika kop? ar citiem darbiniekiem r?p?ties par komp?nijas izstr?d?tajiem produktiem vai pakalpojumiem. Var?siet kop? ar rado?o komandu dom?t, piem?ram, par m?jaslapas dizainu. Lai ar? M. Cukerbergs ir komp?nijas augst?kais vad?t?js, viens pats vi?? nesp?tu gan sekm?gi pal?dz?t rad?t produktus, gan vad?t komp?niju. Man pa?am ??iet interesantas m?sdien?g?s vad?bas puses. Alla? pat?k komunic?t ar partneriem, ?pa?i liel?kiem, k? “Microsoft” vai “Nokia”. Ta?u t?pat daudz laika pavadu kop? ar rado?o komandu un pal?dzu risin?t ar produkciju saist?tus jaut?jumus. Turkl?t uz??muma ?pa?niekam j?b?t ieinteres?tam, lai vi?a darbiniekiem kl?tos p?c iesp?jas lab?k. Ja darbinieki str?d? labi, tas ta?u noz?m?, ka no t? ieg?st gan viss uz??mums, gan t? ?pa?nieks. Un, ja vad?t?js var ar sav?m zin??an?m pievienoties rado??s komandas darbam, tas nes?s aug?us visiem. Bie?i aizdom?jos par to, ka direktors nav pats svar?g?kais cilv?ks komp?nij?. Pa?i svar?g?kie ir tie, kas rada produktu. M?sdienu korpor?cijas ?oti ciena savus darbiniekus un nov?rt? vi?u ?pa?o ieguld?jumu, radot preces vai pakalpojumus. Vad?t?ji ir ieinteres?ti godin?t labu darbinieku un paaugstin?t vi?u amat?, palielin?t darba algu. Tad jaun? biznesa veida komp?nij?s darbinieki vienm?r ir motiv?ti veikt savu darbu ?oti kvalitat?vi, jo zina, ka tiks nov?rt?ti. T?ds darba modelis ?oti at??iras no Rietumeiropas uz??m?ju pie?emt?, kuri nereti no darbinieka prasa maksim?las p?les, bet par to maks? p?c iesp?jas maz?ku algu. M?sdienu korpor?cijas ?oti ciena savus darbiniekus un nov?rt? vi?u ?pa?o ieguld?jumu, radot preces vai pakalpojumus. Str?d?t cita lab? var b?t gr?ti Ta?u ne vienm?r iet k? pa sviestu un ne visi darbinieki ir apmierin?ti, pat str?d?dami t? saucamo sap?u komp?niju iest?d?s. Iemesls ir ac?mredzams: ja esat algots darbinieks, j?s vienm?r str?d?siet nevis pie savas, bet pie k?da cita v?zijas rad??anas. Viens m?su komp?nijas darbinieks, kur? pirms tam str?d?jis “Apple”, nol?ma aiziet no ??s komp?nijas, jo vi?am vienk?r?i bija gr?ti piekrist S. D?obsa pied?v?tajiem risin?jumiem. Lai gan jau min?ju, ka algoti darbinieki maz?k risk? un vi?iem ir daudz maz?ka atbild?ba nek? uz??muma ?pa?niekam, tom?r, ja esat algots darbinieks, reti var?siet dar?t to, kas jums pat?k. Pat t?du lielu komp?niju k? “Apple”, “Nokia” vai “Microsoft” darbinieki atz?stas, ka ne vienm?r var veidot to, ko pa?i grib?tu. Un, ja cilv?ks uz darbu s?k iet vien t?p?c, lai nopeln?tu naudu, darb? pavad?t?s stundas b?s velt?gas. Ilg?k? laik? t?da rut?na apn?k ikvienam. Protams, str?d?jot komp?nij? ar labu slavu, var uzskait?t daudz priek?roc?bu. Darbavieta komp?nij? jums tie??m garant?s diezgan nodro?in?tu n?kotni, var?siet dz?vot gana mier?gi. Veidojot savu biznesu, j?piedz?vo daudz sare???tu situ?ciju, pa?? komp?nijas ra?an?s s?kum? n?ksies p?rciest daudz stresa. Lai ar? cik daudz darba ieguld?tu, varb?t pat vair?kus gadus p?c k?rtas dienu un nakti, realit?te var izr?d?ties ne??l?ga – nepaveic?s. Конец ознакомительного фрагмента. Текст предоставлен ООО «ЛитРес». Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/i-ja-laurs/jauna-pieeja-biznesam/?lfrom=688855901) на ЛитРес. Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом. notes Примечания 1 Startup – latviski to var tulkot k? uz??mums att?st?bas stadij?, jaunuz??mums. (Tulk. piez?me)