O st?sts

O st?sts Paul?ne Ra?? “O st?sts” izrais?ja visliel?ko un pretrun?g?ko skand?lu modern?s fran?u literat?ras v?stur?. Tas tika aizliegts, p?rdots slepus, apbr?nots un pelts. ?is erotiskais ?edevrs ir viens no las?t?kajiem darbiem, kop? t? izdo?anas 1954. gad?. Daudzi uzskat?ja, ka st?sta autors ir v?rietis, un savu ?sto v?rdu rakstnieca atkl?ja tikai ?etrdesmit gadus v?l?k. “O st?sts” ir izdots vair?kk?rt, un 1975. gad? tika uz?emta filma ar t?du pa?u nosaukumu. 1979. gad? d??u re?isors Larss fon Tr?rs, godinot “O st?stu”, uz??ma ?sfilmu “Menthe – la bienheureuse”. Paul?ne Ra?? O st?sts SACEL?AN?S BARBADOS? 1838. gad? mier?go Barbadosas salu satricin?ja v?l nepieredz?ta asi?aina sacel?an?s. Aptuveni divi simti meln?daino, gan v?rie?i, gan sievietes, nupat Marta proklam?cijas noteiktaj? k?rt?b? atguvu?i br?v?bu, k?du r?tu dev?s pie biju?? saimnieka Glenelga, lai tas atgrieztu vi?us verdz?b?. Tika nolas?ts aizvainojumu saraksts, kuru sast?d?jis k?ds anabaptistu m?c?t?js un kuru vi?i past?v?gi n?s?ja sev l?dzi. Izrais?j?s diskusijas. Tom?r Glenelgs, vai nu b?dams kautr?gs, s?kman?gs vai glu?i vienk?r?i baid?damies no likuma, atteic?s vi?iem tic?t. Un meln?dainie, s?kum? vien viegli pagr?st?ju?i, v?l?k nogalin?ja vi?u un ar? visu vi?a ?imeni, bet tai pa?? vakar? atgriez?s sav?s b?d?s pie ierast?s p??p??anas, darbiem un ritu?liem. Gubernatora Makgregora p?rraudz?b? ?is notikums tika pietiekami ?tri aizmirsts, un atbr?vo?ana rit?ja ierasto gaitu. Aizvainojumu saraksts t? ar? netika atrasts. Es reiz?m dom?ju par ?o sarakstu. Nav izsl?gts, ka bez pamatot?m s?dz?b?m par darba organiz?ciju labo?anas iest?d?, iesl?g?anu istab? aizst?jot ar p?tagu un aizliegumu saslimt, kas attiec?s uz “m?cek?iem”, sauktiem ar? par jaunajiem br?vajiem str?dniekiem, saraksts ietv?ra ar? verdz?bas aizst?v?bas uzmetumu. Vai piez?mi, piem?ram, ka vien?g?s br?v?bas, kuras m?s patie??m nov?rt?jam, ir t?s, kas t?d? pa?? m?r? tiecas izkalpin?t citus. Nav t?da cilv?ka, kas rastu prieku, b?dams br?vs. Ta?u, ja, piem?ram, man tiek dota at?auja l?ksmi l?dz diviem r?t? sp?l?t band?o, mans kaimi?? zaud? br?v?bu nedzird?t mani sp?l?jam band?o l?dz diviem r?t?. Ja gad?s, ka es sl?gstu bezdarb?b?, manam kaimi?am j?str?d? par diviem. Un, k? jau m?s zin?m, tiek?an?s uz visaptvero?u br?v?bu pasaul? pietiekami ?tri noved pie ne maz?k visaptvero?iem konfliktiem un kariem. Savuk?rt, ja vergam reiz j?k??st par saimnieku, m?s, bez ?aub?m, k??d?tos, v?l?damies pasteidzin?t dabas likumus. Visbeidzot j?atz?m?, ka bez c?lsird?bas, ar? bez prieka neviens br?vpr?t?gi nepak?ausies cita gribai (k? tas notiek ar m?lniekiem un misti?iem), visbeidzot atrazdams sevi!? T? atsakoties no sav?m iecien?t?kaj?m nodarb?m, interes?m un pa?kritikas. ?s?k sakot, ?odien ?is nelielais saraksts tiktu uzskat?ts par v?l liel?ku ?ecer?bu nek? pirms simt divdesmit gadiem; ?odien tas tiktu nod?v?ts par b?stamu. Ar? ?? var tikt uzskat?ta par b?stamu, prec?z?k – erotisku gr?matu. I. Patiesa k? v?stule K?d?? t?s tiek sauktas par b?stam?m? Tas ir neapdom?gi izdar?ts secin?jums. Paties?b? jau priek?stats par t?m k? b?stam?m laupa mums drosmi un v?lmi t?s las?t un pak?aut sevi briesm?m. Ne bez iemesla ?eogr?fu apvien?bas iesaka saviem biedriem p?rlieku nerun?t par ce?ojumos piedz?vot?m briesm?m. Tas netiek dar?ts pietic?bas d??, bet gan t?d??, lai nevienu neizaicin?tu (redzot, cik viegli var izcelties kar?). Bet k?das briesmas t?s ir? Es varu nosaukt vismaz viena veida briesmas, kuras skaidri sp?ju saskat?t no vietas, kur ?obr?d atrodos. T?s ir pietic?gas briesmas. “O st?sts” ac?mredzot ir viena no t?m gr?mat?m, kas “iez?m?” savu las?t?ju, ne?aujot vi?am acumirkl?, iesp?jams, pat nekad vairs atg?ties, sav?di p?r?emot sav? var? un liekot main?ties kop? ar to. P?c vair?kiem gadiem ??s liekas pavisam citas gr?matas un s?kotn?j? to kritika ??iet nedaudz mu???ga. Ta?u tur nekas nav l?dzams. Kriti?im nekad nevajadz?tu baid?ties no apsmiekla. T?d?? pats vienk?r??kais ir atz?t, ka es nezinu, ko ar to visu ies?kt. Es, sav?das izj?tas p?r?emts, pl?stu cauri O glu?i k? pasaku gr?matai – un, k? m?s labi zin?m, pasakas ir erotiski st?sti b?rniem – k? vien? no t?m pasaku pil?m, kas ??iet pamesta, kur kr?sli ir apkl?ti, gr?das spilveni un gultas ar baldah?na balstiem apput?ju?as, un ar? p?tagas un pletnes t?das ir, t?m, at?aujiet man teikt, t?d?m noteikti j?b?t. Pat ne piliena r?sas uz ??d?m, ne mi?as no mitruma uz loga r?ts vis?s iesp?jam?s kr?s?s. Ja ir k?ds v?rds, kas man n?k pr?t?, dom?jot par O, tad ?is v?rds ir – piekl?j?ba. Tiesa gan, man neb?s viegli paskaidrot, k?d?? tie?i ?is v?rds, t?d?? ?aujiet man par to ?obr?d neko vair?k neteikt. Un ?is v?j?, kas ne mirkli nenorimst un ir j?tams katr? istab?. Tas ir j?tams ar? O, ?is nenosak?mais gars, vienm?r patiess un ne??l?gs, nenogursto?s un t?rs. ?is gars ir izl?m?gs, to nesp?j satraukt nekas – nedz ?ausmu izdvestas nop?tas, nedz nelabuma p?r?emta ekst?ze. Un, ja man v?lreiz j?atz?stas, – es dodu priek?roku kam citam. Man pat?k darbi, kuros autors ir vilcin?jies; par kuriem vi??, izjuzdams kaunu, atz?st, ka darba priek?mets vi?u ir s?kotn?ji bied?jis; par kuriem vi?? ir ?aub?jies, vai k?dreiz izdosies no tiem izrauties. Ta?u “O st?sts” no s?kuma l?dz beig?m ir uzrakst?ts k? varo?darbs. Tas dr?z?k atg?dina runu nek? vienk?r?us v?rdu pl?dus, v?stuli nek? dienasgr?matu. Ta?u kam ir rakst?ta ?? v?stule? Kuru ?? runa v?las p?rliecin?t? Kam lai to jaut?ju? Es nezinu pat, kas j?s esat. Par to, ka j?s esat sieviete, man nav ne maz?ko ?aubu. Ne tik daudz s?kumu d??, kurus jums pat?k aprakst?t – za?a sat?na kleitas, korsetes, sv?rki uzrull?ti uz aug?u vair?k?s k?rt?s (k? matu ??ipsna uz ru??iem) – , bet gan t?p?c, ka dien?, kad Ren? tiec?s pak?aut O jaun?m cie?an?m, vi?ai pietika sapr?ta, lai paman?tu, ka vi?a ??bas ir non?s?tas un vajadz?s nopirkt tam jaunas. L?k, kas man ??iet absol?ti p?rsteidzo?i! Ko t?du v?rietis nekad neb?tu iedom?jies vai ar? uzdro?in?jies pateikt. Tom?r vienlaikus O pau? ar? v?ri???bas ide?lu. Ja ne glu?i v?ri???bas, tad v?rie?a ide?lu pavisam noteikti. Vai t? ir sieviete, kura beidzot to atz?st? Atz?st ko? To, ko sievietes vienm?r tik ?oti centu??s noliegt (turkl?t v?l nekad tik ?oti k? ?odien)? To, ko v?rie?i visos laikos vi??m p?rmetu?i: nebeidzamo pak?au?anos savai dabai, ka viss vi??s ir sekss, l?dz pat dv?seles dzi?umiem. Ka vi?as v?las tikt bez mitas pabarotas, bez mitas nomazg?tas un uzkr?sotas, bez mitas p?rtas. Ka viss, kas vi??m ir vajadz?gs, ir labs saimnieks, kur? ir pietiekami stingrs, jo, tikl?dz vi?as ir ieguvu?as m?su atzin?bu un m?s at?aujamies izr?d?t vi??m maigumu, vi?as to izmanto, ar dedz?bu, prieku un visu savu b?t?bu cen?oties likt citiem sevi iem?l?t. ?sum? tas noz?m?, ka, dodoties pie vi??m, mums l?dzi j??em p?taga. Nav daudz t?du v?rie?u, kuri neb?tu sap?oju?i ieg?t Just?ni. Ta?u neviena no man zin?maj?m sieviet?m nav sap?ojusi b?t Just?nes viet?. Proti, sap?ojusi par to atkl?ti, ar t?du pa?u lepnumu ??lodam?s un raud?dama, ar ?o pak?aujo?o ne??l?bu, ar ?o alkat?bu p?c cie?an?m un ?o gribu, novestu l?dz pat l?zumam un eksplozijai. J?s varb?t esat sieviete, bet c?lusies no bru?iniekiem un krustne?iem. T?, it k? j?sos m?jotu divas dabas, vai ar? tas, kuram v?sts adres?ta, ik mirkli b?tu jums tik aizsniedzams, ka j?s aiz?emtos vi?a v?lmes un balsi. Un tom?r – kas j?s esat? Katr? zi?? “O st?sts” n?k no senatnes. Es taj? vispirms saredzu ?o mieru un ?o pla?umu, k? st?stos, kurus autors ilgi lolojis sev?; tas ir vi?ai labi paz?stams. Kas ir Paul?ne Ra??? Vai vi?a ir viena no t?m sap?ot?j?m? (Pietiek vien, vi?as saka, ieklaus?ties sav? sird?. To nekas nesp?j atrun?t.) Vai vi?a ir to visu piedz?vojusi? Kas vi?a ir, kas to visu ir piedz?vojusi, b?dama p?rsteigta, ka d?ka, kas s?kusies tik daudzsolo?i – vai vismaz tik nosv?rti (attiec?b? uz attur?bu un sod??anu) – , beig?s izv?r?as tik nel?gi, atst?jot las?t?j? ap?aub?mu apmierin?jumu, jo nosl?gum? (dom?ju, m?s esam vienispr?tis) O paliek iesl?gta ?aj? bordel?, kurp vi?u aizvedusi m?la. Vi?a taj? dz?vo un pie?em to par labu esam. Tom?r: II. Cietsird?ga piekl?j?ba Ar? mani ??ds nosl?gums p?rsteidza. Un j?s mani nep?rliecin?siet, ka tas ir ticams nosl?gums. Ka paties?b? (t? sakot) j?su varone p?rliecina seru Stefanu piekrist vi?as n?vei, atbr?vojot no va??m vien miru?u. Ac?mredzot te viss nav pateikts l?dz galam, un ?? bite – ?eit es v?r?os pie Paul?nes Ra?? – da?u medus ir noglab?jusi sev. Kas zina, varb?t ?o vienu vien?go reizi vi?a bija non?kusi rakstniekiem tik rakstur?g? nemiera valgos: k?du dienu izst?st?t O d?ku turpin?jumu. Turkl?t ??s beigas ir tik ac?mredzamas, ka nebija vajadz?bas nop?l?ties, lai t?s uzrakst?tu. M?s bez maz?k?s piep?les t?s atkl?jam pa?i. M?s t?s atkl?jam un nok??stam to var?. Bet j?s, k? j?s t?s rad?j?t? Un k?ds ir nosl?pumainais v?rds, kas liek ?im piedz?vojumam atkl?ties? Esmu p?rliecin?ts, ka, tikl?dz tas b?s atrasts, es tur atgriez??os, un gr?das spilveni, gultas ar baldah?na balstiem un ??des pa?as man atkl?sies, at?aujot ?ai lielajai tum?ajai fig?rai, ?im nel?gu nodomu pilnajam spokam, ??m sve??daj?m dva??m br?vi pl?st starp t?m. ?eit ir v?rts apdom?t to, kas v?rie?a iek?ri padara tik sav?du – tik gaisto?u. Glu?i k? nost?stos par akme?iem, kas viet?s, kur tiem p?ri traucas stipri v?ji, p?k??i p?rvietojas, smagi nop?zdamies vai izdve?ot mandol?nas sp?lei l?dz?gas ska?as. Cilv?ki dodas tos apl?kot no malu mal?m. Ta?u, lai ar? cik ?oti mums patiktu m?zika, ??das par?d?bas m?sos vispirms iedve? v?lmi b?gt. Starp citu, ja nu erotisku (b?stamu, ja jums t? labpat?k) gr?matu noz?me bija m?s izgl?tot? Inform?t par ?o t?mu un sniegt mierin?jumu, glu?i k? to dara biktst?vs. Es labi zinu, ka galvenok?rt ?eit vainojams ieradums. Un cilv?ki ?tri vien aizmirst to, kas liek vi?iem kaun?ties. Vi?i maina viedokli, teikdami, ka tie ir vi?i, kas to visu aizs?ka. Vi?i melo, un, at?aujiet teikt, pier?d?jumi ir neapstr?dami – ac?mredzami, p?rlieku ac?mredzami. Ar? sievietes t? dara, man tas j?atz?st. Ne?aub?gi, ta?u vi?as ?o faktu sp?j padar?t neman?mu. Vi?as vienm?r var attaisnoties, ka t? nav. K?da piekl?j?ba? No kurienes c?lies priek?stats, ka vi?as neap?aub?mi ir skaist?k?s no abiem dzimumiem, ka skaistums piedien sievie?u dzimumam. Skaist?kas – par to es neesmu p?rliecin?ts. Nosl?gt?kas, noteikti nosl?pumain?kas – l?k, tas ir viens no skaistuma veidiem. Un jau divreiz es esmu atgriezies pie piekl?j?bas, dom?dams par gr?matu, kuras temats nepavisam nav piekl?j?ba… Ta?u vai patiesi tas zin?m? m?r? nevar?tu b?t t?s temats? ?eit es nedom?ju nedaudz seklu un sam?kslotu piekl?j?bu, kas aprobe?ojas ar l?ttic?bu; kas b?g, redzot akmeni kustamies, un noliedz, ka tas ir kust?jies. Ir ar? cit?da piekl?j?ba, nelok?ma un ?tri labojama. T? pazemo pietiekami sp?c?gi, lai p?c tam ?autu atg?t s?kotn?jo neskart?bu un ar varu atgrieztu laik?, kad iek?re v?l netika publiski apspriesta un akme?i nedzied?ja. Piekl?j?ba, kuras rok?s non?kt ir b?stami. Tamd??, ka apmierin?t to sp?j vien aiz muguras sasietas rokas, izv?rsti ce?i, ?erme?i ar atplest?m rok?m un k?j?m, sviedri un asaras. Man rodas iespaids, ka es ?eit run?ju par bied?jo??m liet?m. Iesp?jams, ka t? ar? ir, ta?u t?d? gad?jum? ?ausmas ir m?su ikdienas maize. Un, iesp?jams, ??s b?stam?s gr?matas ?auj mums atgriezties pie dabisk?s tieksmes p?c briesm?m. Kur? m?lnieks gan neizb?tos, br?di aizdom?jies par sava dot? zv?resta – uz?emties saist?bas visa m??a garum? – neizm?rojam?bu, ja t?s nav vien tuk?as p??pas? Un kura gan m?lniece neb?tu tikpat nobijusies, mirkli aizdom?jusies par p?r l?p?m pl?sto?o v?rdu “pirms es satiku tevi, es nezin?ju, ko noz?m? m?l?t… Pirms es satiku tevi, es nepazinu patiesas j?tas” noz?mi? Vai ar? ?ie daudz zino??kie – zino??kie? – v?rdi: “Es grib?tu tikt sod?ta par to, ka pirms tevis es esmu jutusies laim?ga.” L?k, ar? vi?a, pie?erta pa?as v?rdos un, at?aujiet teikt, sa??musi to, ko v?l?j?s. “O st?st?” netr?kst sp?dzin??anas. Ir ar? p?r?ana ar p?tagu, pat iez?m??ana ar kv?lojo?u dzelzi, nemaz nerun?jot par va??m un izr?d??anu uz terases. Taj? ir tikpat daudz sp?dzin??anas, cik l?g?anu tuksne?a ask?tu dz?v?. Ne maz?k r?p?gi no??irtas un it k? sanumur?tas – cita no citas atdal?tas ar maziem akmenti?iem. ??s sp?dzin??anas ne vienm?r sniedz prieku, prec?z?k sakot, ar prieku tiek ?stenotas. Ren? no t?m atsak?s; un, ja ar? sers Stefans t?m piekr?t, tas dr?z?k l?dzin?s pien?kumam. Ac?mredzot vi?i t?s neizbauda. Vi?os nav nek? no sadista. Viss notiek t?, it k? t? b?tu tikai O, kas no s?kta gala pieprasa sod??anu ar p?tag?m, cer?dama rast patv?rumu to rad?taj?s s?p?s. ?eit k?ds mu??is slieksies run?t par mazohismu. Es neiebilstu. Viss, ko ??das runas var pan?k, ir vien jau eso?am nosl?pumam pievienot aplamu nosl?pumu attiec?b? uz valodas noz?mi. Ko izsaka v?rds “mazohisms”? Ka s?pes vienlaikus ir ar? bauda un cie?anas – prieks? Tas ir iesp?jams. Turpm?k min?tie apgalvojumi l?dzin?s tiem, k?dus pla?i lieto metafizi?i. Vi?i uzskata, ka kl?tesam?ba vienlaikus ir ar? promb?tne, run??ana – klusums. Un es neb?t nenoliedzu (j?saka gan, ka es tos joproj?m neizprotu), ka tajos var rast sava veida paties?bu, t?pat k? lietder?bu. Katr? zi?? ?? lietder?ba neatkl?jas vienk?r?am v?rojumam, t?d?j?di ar to nenodarbojas nedz dakteris, nedz vienk?r?s psihologs, v?l jo vair?k mu??is. N?, k?ds man saka. T?s nudien ir s?pes, kuras mazohists sp?j p?rveidot baud?; cie?anas, no kur?m sev vien zin?mu nosl?pumainu ??misku reakciju d?? vi?? ieg?st patiesu prieku. K?ds jaunums?! Beidzot cilv?ce ir atkl?jusi to, ko t? tik nenogursto?i tika mekl?jusi medic?n?, mor?l?, filosofij? un reli?ij?, – veidu, k? izvair?ties no s?p?m. Vai vismaz pacelties t?m p?ri: saprast t?s (kaut vai tikai saskatot taj?s m?su mu???bas vai k??du rezult?tu). V?l jo vair?k, cilv?ce b?tu var?jusi to bez gr?t?b?m atkl?t jau krietni agr?k, ?emot v?r?, ka mazohisms nav nesens atkl?jums. Mani p?rsteidz, ka ?is atkl?jums nav guvis visliel?ko atzin?bu un k?ds to nav m??in?jis nozagt. Ka ?ie mazohisti nav sapulcin?ti muzejos, lai tos, iesprostotus kr?ti?os, lab?k var?tu izp?t?t. Iesp?jams, cilv?ki sev nekad neuzdod jaut?jumus, uz kuriem atbildes tiem jau paties?b? ir zin?mas. Iesp?jams, pietiktu vi?us visus sapulcin?t vienuviet, izraut no vientul?bas (t?, it k? t? neb?tu vien viscaur izt?lota cilv?ku v?lme). ?eit vismaz ir kr?ti??, un ?eit ir jauna sieviete, kas taj? ieslodz?ta. Viss, kas mums ir j?dara, – j?klaus?s vi??. III. Sav?da m?lest?bas v?stule Vi?a saka: “Tev nevajadz?tu b?t p?rsteigtam. Ieskaties cie??k sav? m??otaj?. Tu nob?tos, uz mirkli atkl?dams, ka esmu sieviete, dz?va sieviete, neaizmirstot kv?lojo?os asi?u avotus, kurus tev vajadz?s nosusin?t.” “Tava greizsird?ba tevi nemaldina. T? ir taisn?ba, ka tu padari mani priec?g?ku, pilnv?rt?g?ku un t?ksto?k?rt dz?v?ku. Un tom?r es nesp?ju likt ?ai laimei nev?rsties pret tevi. Ar? akmens dzied ska??k, kad asinis br?vi ri??o un ?ermenis ir mo?s. Turi mani lab?k ?aj? kr?ti?? un baro mani tr?c?gi, ja vien tu uzdro?inies. Viss, kas tuvina mani slim?bai un n?vei, padara mani uztic?g?ku. Tikai tad, kad tu liec man ciest, es j?tos dro??b?. Tev nevajadz?ja piekrist b?t man dieva viet?, ja dievu pien?kumi tevi bied?, un ikviens zina, ka tie nav nemaz tik pat?kami. Tu jau esi redz?jis mani raudam. Tagad tev j?iem?c?s izbaud?t manas asaras. Vai mans kakls nav valdzino?s br??os, kad tas neapzin?ti sa??audzas un saspringst, apsl?p?jot manu kliedzienu? T? ir taisn?ba, ka, n?kot pie mums, l?dzi j??em p?taga. V?l vair?k – devi?u slok??u p?taga.” Vi?a ar?dzan piebilst: “Cik mu???gs joks?! Bet tu neko nesaproti. Dom?, ka es ar tevi t? run?tu, ja tevi tik nepr?t?gi nem?l?tu? Un nodotu t?s, kuras l?dzin?s man?” Vi?a turpina: “T? ir mana izt?le, mani neskaidrie sap?i, kas nemit?gi tevi kr?pj. Atbr?vo mani no ?iem sap?iem! Pamodini mani! Dari visu nepiecie?amo, lai man vairs neatliktu laika pat sap?ot par neuztic?bu tev. (Realit?te katr? zi?? ir maz?k satrauco?a.) Bet vispirms par?p?jies atst?t savu nospiedumu uz manas miesas, savu z?mi. Ja manu miesu rot? tavas p?tagas vai ??des atst?t?s r?tas vai gredzeni l?p?s, tad t?, lai ikvienam b?tu skaidrs, ka es piederu tev. Tik ilgi, kam?r tik?u p?rta vai p?c tavas gribas izvarota, es b??u vien doma par tevi, iek?re pret tevi, apm?t?ba ar tevi. Man ??iet, ka to tu v?lies. J?, es m?lu tevi, un to v?los ar? es. Ja reiz uz visiem laikiem es neesmu vairs es pati, ja mana mute, mans v?ders un manas kr?tis vairs nepieder man, tad es k??stu par rad?jumu, kas nav no ??s pasaules, bet gan t?das, kur? viss ir main?jis noz?mi. Iesp?jams, k?du dienu es b??u zaud?jusi jebk?das zin??anas par sevi. Ko gan man vairs sniegs bauda un tevis s?t?tu neskait?mu v?rie?u piesk?rieni, kurus es vairs nesp?ju at??irt – un ar kuriem vairs nevaru tevi sal?dzin?t?” L?k, t? vi?a run?. Es klausos vi??, un ir skaidrs, ka vi?a nemelo. Es cen?os saprast. (T? ir prostit?cija, no kuras ilgi kaun?jos.) Iesp?jams, ka galu gal? dego?ais apmetnis mitolo?ij? nav tikai vienk?r?a alegorija, nedz ar? sv?t? prostit?cija – v?stures m?kla; iesp?jams, ka vienties?gaj?s dziesm?s va?as un “es tevi m?lu l?dz n?vei” nav tikai vienk?r?as metaforas. Nedz ar? tas, ko klaidones saka savam sirdsm??otajam: “Es m?lu tevi tik ?oti, ka tu esi viscaur man?. Dari ar mani, ko vien v?lies.” (Ir sav?di, ka, v?loties atbr?voties no k?das nom?co?as saj?tas, m?s pied?v?jam to band?tiem un ielasmeit?m.) Nevar noliegt, ka Eloiza, rakst?dama Abel?ram: “Es b??u tava prostit?ta,” – v?l?jusies paust ko vair?k, ne vien skaistu fr?zi. Neap?aub?mi, “O st?sts” ir kv?l?k? m?lest?bas v?stule, k?du jelkad k?ds ir sa??mis. Tas atsauc atmi?? Holandieti, kas nol?d?ts kl?da pa septi??m j?r?m, jo nesp?ja atrast meiteni, kas b?tu gatava ziedot savu dz?vi, lai vi?u izgl?btu; un bru?inieku Guigemaru, kas gaida meiteni, kura sadzied?tu vi?a br?ces, cie?ot vi?a d?? “k? v?l nekad neviena sieviete nav cietusi”. Skaidrs, ka “O st?sts” ir gar?ks nek? po?ma un aprakst?ts s?k?k nek? v?stule. Var b?t, ka tam ar? j?n?k no senatnes. Iesp?jams, v?l nekad nav bijis tik gr?ti k? ?odien, kaut vai tikai saprast to, ko iel?s saka z?ni un meitenes. Pie?auju, ar? to, ko teica Barbadosas vergi. M?s dz?vojam laik?, kad visvienk?r??kaj?m paties?b?m neatliek nekas cits, k? atgriezties pie mums kail?m p?ces mask? (glu?i k? O). Nereti izn?k dzird?t piekl?j?ga izskata sapr?t?gus cilv?kus labpr?t run?jam par m?lest?bu t?, it k? t? b?tu vien tuk?a izj?ta, kas neatst?j nek?das sekas. Vi?i teic, ka t?, protams, sniedz baudu un ka ?? divu epidermu saskare nenotiek bez abpus?ja ?arma, piebilstot, ka ?arms vai bauda sniedz piln?bu vien tam, kur? prot nezaud?t m?lest?bas netveram?bu, t?s nepast?v?gumu un, v?l jo vair?k, t?s dabisko br?v?bu. Lai t? b?tu, un, ja ir tik viegli diviem pret?ja dzimuma (vai ar? t? pa?a dzimuma) cilv?kiem vienam otru iepriecin?t, tad vi?iem tas j?dara, un b?tu nepareizi, ja vi?i to nedar?tu. Taj? vis? ir tikai viens vai divi v?rdi, kas mani mulsina: v?rds “m?lest?ba” un v?rds “br?v?ba”. Lieki teikt, ka tie katrs izsaka pret?jo. M?lest?ba ir ar? atkar?ba. To es neattiecinu vien?gi uz baudu, nedz ar? eksistenci?lu atkar?bu vai to, kas ir pirms ??s eksistences – m?su nep?rvaramo v?lmi eksist?t. No piecdesmit ?patn?j?m liet?m: div?m l?p?m (un smaidam l?dz?g?s grimases, kuru t?s veido), no pleca (?pa?? veida, k?d? tas pace?as un atkal nolai?as), div?m ac?m (skatiena, reiz?m pielaid?g?ka, reiz?m attur?g?ka), visbeidzot no pa?a neparast?k? – ?erme?a un taj? m?to?? gara vai dv?seles, kas jebkur? br?d? negaid?ti var k??t spo??ks nek? saule vai v?s?ks nek? sniegots klajums. Nav viegli tikt tam p?ri, j?su vaimanas mani uzjautrina. M?s tr?cam, redzot ?o ?ermeni noliecamies, lai sasietu grezn?s kurpes auklu, un ??iet, ka katrs redz j?s tr?cam. Dr?z?k p?taga un gredzeni ?d?? Kas attiecas uz br?v?bu… Jebkur? v?rietis vai sieviete, kuri to reiz ir piedz?voju?i, dr?z?k slieksies klaig?t, zemiskiem un ?ausmino?iem v?rdiem iebilzdami pret to. J?, “O st?st?” netr?kst ?ausmu. Ta?u man da?k?rt ??iet, ka t? dr?z?k ir ideja, ideju kopums, viedoklis, nevis ?? jaun? sieviete, kas ir pak?auta sp?dzin??anai. Paties?ba par sacel?anos Sav?di, ka m?sdien?s ideja par laimi verdz?b? tiek uztverta k? kaut kas jauns. Teju nav palicis vairs nek? no sendienu k?rt?bas, kas ?autu ?imen?m lemt par b?rnu dz?v?bu vai n?vi, nedz skol?s piekoptiem miesassodiem un hulig?nismu, nedz ?imenes audzin??anas, k? ar? esam pametu?i skumjai sap??anai pagrabos tos pa?us v?rus, kuriem pirms p?ris gadsimtiem lepni b?tu nocirtu?i galvu publisk? viet?. Vien?gais sods, kas m?sdien?s tiek ?stenots, ir anon?ms un nepeln?ts. Tas ar?dzan ir neskait?mas reizes ne??l?g?ks. M?sdien?s kar? sp?j vien? mirkl? izn?cin?t pat veselu pils?tu. T?va, skolot?ja vai m???k? p?rm?r?gais maigums ir cena, ko maks?jam par napalma bumbu pakl?jiem un atombumbu spr?dzieniem. Viss notiek t?, it k? pasaul? eksist?tu k?ds neizprotams vardarb?bas l?dzsvars, kura d?? esam zaud?ju?i gan t? m?ru, gan noz?mi. Un es nej?tos sar?gtin?ts, ka tie?i sieviete tos ir atkal atradusi. Tas mani nemaz nep?rsteidz. Taisn?bu sakot, man pret sieviet?m nav tik daudz aizspriedumu, k? m?dz b?t parastam vidusm?ra v?rietim. Esmu p?rsteigts, ka t?das ir (sievietes). Vair?k nek? p?rsteigts – neskaidri p?rsteigts. Iesp?jams, tie?i t?p?c man vi?as ??iet tik br?ni???gas, jo es nep?rst?ju vi?as apskaust. Kas ir tas, ko es no tiesas apskau?u? Reiz?m mani m?c no??la par aizg?ju?o b?rn?bu. Tas, ko es no??loju, nav sp?ja br?n?ties, nedz atkl?jumu prieks, par ko run? dzejnieki. N?. Man n?k pr?t? laiks, kad ??ita, ka esmu atbild?gs par visu pasauli. Pam??us es biju gan bokseris ?empions, gan pav?rs, gan politi?is orators (j?!), gan ?ener?lis, gan zaglis, pat indi?nis, koks vai ra?ete. Man cent?s iest?st?t, ka t? ir tikai sp?le. J?, protams, jums, pieaugu?ajiem, t? bija tikai sp?le, bet ne man. Es tur?ju sav?s rok?s visu pasauli ar vis?m taj? eso?aj?m nelaim?m un briesm?m. Es biju visuvaro?s. L?k, ko es v?los ar to pateikt. Sieviet?m visas dz?ves garum? ir dota iesp?ja atg?din?t b?rnus, kas m?s reiz bij?m. Sieviete prot t?ksto?iem lietu, kuras neprotu es. Vi?a prot ??t. Vi?a prot gatavot. Vi?a zina, k? izdai?ot dz?vokli un k?dus interjera stilus var savienot (es nesaku, ka vi?a to visu prot nevainojami, ta?u ar? es nebiju nevainojams indi?nis). Vi?a zina ar? v?l daudz ko vair?k. Vi?u iepriecina gan su?i, gan ka?i; vi?a prot sarun?ties ar ?iem pa pusei juku?ajiem b?rniem, kuriem m?s ?aujam dz?vot starp mums. Vi?a m?ca tiem kosmolo?iju, labas manieres, higi?nu un pasakas, un t? var turpin?t l?dz pat klaviersp?lei. ?sum?: jau kop? b?rn?bas m?s nemit?gi sap?ojam par v?rieti, kas b?tu visu v?rie?u apvienojums. Bet t? vien ??iet, ka t?da sp?ja ir dota katrai sievietei – iemiesot sev? visas sievietes (un visus v?rie?us). Un ir kas v?l interesant?ks. M?sdien?s var dzird?t sak?m: lai visu piedotu, pietiek visu saprast. Vai tie??m? Man vienm?r licies, ka sieviet?m – lai cik visuvaro?as vi?as b?tu – ir tie?i pret?ji. Man vienm?r ir bijis pietiekami daudz draugu, kas ir pie??mu?i mani t?du, k?ds esmu, un es savuk?rt esmu pie??mis vi?us t?dus, k?di ir vi?i, bez maz?k?s v?lmes p?rveidot k?du no mums. Es varu teikt, ka jutos pat iepriecin?ts – un vi?i jut?s t?pat – , ka katrs no mums ir tik at??ir?gs. Bet nav t?das sievietes, kas necenstos main?t v?rieti, kuru m?l, tai pa?? laik? mainot ar? sevi. T?, it k? sak?mv?rds melotu, un pietiek visu saprast, lai nekad neko nepiedotu. N?, Paul?ne Ra?? sev daudz ko nepiedod. Un, lai ?o visu pabeigtu, es vaic?ju sev, vai vi?a pat nedaudz nep?rsp?l?. Vai ??s vi?ai l?dz?g?s sievietes ir tik l?dz?gas, k? vi?ai ??iet. Ta?u ?? l?dz?ba ir tie?i tas, ko liel?k? da?a cilv?ku v?las vi?ai p?rlieku dedz?gi pied?v?t. Vai ir v?rts skumt par Barbadosas vergu aizvainojumu sarakstu? God?gi sakot, mani m?c bailes, ka cien?jamais anabaptists, kur? ?o sarakstu veidoja, da??, kas velt?ta izl?gumam, b?s to sagriezis k?j?m gais?, pievienojot neskait?mas banalit?tes, piem?ram, ka vienm?r b?s vergi (ko iesp?jams secin?t, balstoties uz v?rojumu), ka vi?i vienm?r paliks nemain?gi (l?k, tas ir diskut?jams jaut?jums), ka vajag samierin?ties ar situ?ciju un lieki net?r?t laiku savstarp?jiem apvainojumiem, ko lietder?g?k b?tu izmantot sp??u sp?l??anai, medit?cijai vai ikdienas priekiem. Un t? t?l?k. Bet es nojau?u, ka vi?? neteica taisn?bu: ka Glenelga vergi bija iem?l?ju?ies sav? saimniek?, ka vi?i nesp?ja dz?vot bez vi?a un verdz?bas. Galu gal?, t? pati paties?ba aizdod “O st?stam” t? ideju, neticamo piekl?j?bu un ?o sp?c?go, fan?tisko v?ju, kas nekad nenorimst.     ?ans Polans O ST?STS I RUAS? M?LNIEKI K?du dienu O m???kais ved vi?u pastaig?ties uz to pils?tas da?u, kur abi nekad nedodas, – Monsur? parku, Monso parku. P?c pastaigas park?, plecu pie pleca s??ot z?liena mal? parka nomal? k?das ielas st?r?, viet?, kur nekad nav tiku?i novietoti taksometri, vi?i pamana automa??nu ar skait?t?ju, kas l?dzin?s taksometram. – K?p iek??, – vi?? saka. Vi?a iek?pj. Ir rudens, un dr?z s?ks kr?slot. Vi?a ir t?rpusies k? vienm?r: augstpap??u kurpes, kost?ms ar plis?tiem sv?rkiem, z?da bl?ze, gari cimdi, kas sniedzas p?ri kost?ma piedurkn?m, un bez cepures. ?das somi?? atrodas identifik?cijas dokumenti, p?dern?ca un l?pu kr?sa. Taksometrs s?k liegi sl?d?t, pirms v?l v?rietis ir bildis k?du v?rdu ?oferim. Vi?? aizver logu saulessargus ma??nas ab?s pus?s, k? ar? aizmugures logam. Vi?a ir novilkusi cimdus, dom?dama, ka v?rietis v?las vi?u nosk?pst?t vai ?auties vi?as gl?stiem. Ta?u vi?? saka: – Tev nav ?rti, ?auj man pa?emt tavu somu. Vi?? noliek somu, lai vi?a nevar?tu to aizsniegt, un piebilst: – Tev mugur? ir ar? p?rlieku daudz dr?bju. Atspr?dz? ze?turus, norull? ze?es virs ce?iem. L?k, ze?u priev?tes. Vi?a ir nedaudz noraiz?jusies, taksometrs ir uz??mis ?trumu, un vi?u m?c bailes, ka ?oferis var?tu paskat?ties atpaka?. Beidzot ze?es ir norull?tas, vi?u p?r?em kauns, saj?tot savas k?jas kailas un br?vas zem z?da apak?ve?as. Ar? atspr?dz?tie ze?turi ir br?vi nosl?d?ju?i. – Atspr?dz? ze?turu jostu, – vi?? piebilst, – un novelc biks?tes. To izdar?t ir viegli, pietiek tikai noslidin?t rokas p?ri gurniem un nedaudz pacelties. Vi?? iz?em no vi?as rok?m jostu un biks?tes, atver vi?as somu un ieliek t?s taj?, tad saka: – Tu nedr?ksti s?d?t uz apak?ve?as un sv?rkiem, tie j?pace?, un tev j?aps??as tie?i uz s?dek?a. S?deklis, izgatavots no m?ksl?g?s ?das, ir slidens un auksts, ir satrauco?i sajust to piel?pam pie aug?stilbiem. Tad vi?? teic: – Tagad uzvelc atpaka? cimdus. Taksometrs joproj?m brauc, un vi?a neuzdr?kstas pras?t, k?p?c Ren? nekustas un vairs neko nesaka, vai ar? – ko tas viss var?tu noz?m?t, vi?ai nekust?gai, klus?jo?ai, tik iz??rbtai un tik neaizsarg?tai, t?rptai cimdos, meln? automa??n? dodoties nezin?m? virzien?. Vi?? nav neko pav?l?jis, ne ar? aizliedzis, ta?u vi?a neuzdro?in?s nedz sakrustot k?jas, nedz sak?aut ce?us. Abas rokas, iet?rptas cimdos, saspringti turas pie kr?sla katra sav? pus?. – L?k! – vi?? p?k??i pazi?o. – L?k, – taksometrs apst?jas skaist? alej? zem koka – t?s ir plat?nas – nelielas, viesn?cai l?dz?gas m?jas priek?pus?, kas, ?rti iek?rtojusies starp pagalmu un d?rzu, l?dzin?s Sen?erm?na priek?pils?tas mazaj?m priv?tm?j?m. Ielas gaismas atrodas atstatus, automa??n? joproj?m valda kr?sla, un lauk? l?st. – Nekusties, – Ren? saka. – S?di pavisam nekust?gi. – Vi?a roka tuvojas vi?as bl?zes apkakl?tei, atsien lenti, tad atpog? pogas. Vi?a nedaudz izrie? kr?tis, dom?dama, ka vi?? v?las t?s nogl?st?t. N?. Vi?? tikai taust?s p?c kr??tura lenc?t?m, ar mazu kabatas naz?ti p?rgrie? t?s un no?em kr??turi. Tagad zem bl?zes, kuru vi?? ir atkal aizpog?jis, kr?tis ir br?vas un kailas t?pat k? viss vi?as augums, vi?as gurni un v?ders, no jostasvietas l?dz ce?galiem. – Klausies, – vi?? saka. – Tagad tu esi gatava. Es tevi ?eit atst?ju. Tu izk?psi un piezvan?si pie durv?m. Tu sekosi tam, kur? t?s atv?rs, un dar?si to, ko vi?i tev pav?l?s. Ja t?li? pat nedosies iek??, vi?i dosies tevi mekl?t; ja t?li? pat nepak?ausies, vi?i tevi piespied?s pak?auties. Tava soma? N?, tev t? vairs nav vajadz?ga. Tu esi tikai meitene, kuru es vi?iem pieg?d?ju. J?, j?, es b??u ?eit. Ej! Cita versija ar t?du pa?u s?kumu ir vienk?r??ka un tie??ka: jauna sieviete, t?pat ??rbusies, sava m???k? un nezin?ma drauga pavad?b? tika vesta ma??n?. Sve?inieks st?r?ja, m???kais s?d?ja blakus jaunajai sievietei, un nezin?mais draugs jaunajai sievietei izskaidroja, ka vi?as m???kajam dots uzdevums vi?u sagatavot, ka vi?? gatavojas sasiet vi?as cimdot?s rokas aiz muguras, atspr?dz?t un norull?t vi?as ze?es, atrais?t ze?turu jostu, novilkt biks?tes un kr??turi un aizsiet vi?ai acis. Ka p?c tam vi?a tiks nog?d?ta pil?, kur tai tiks doti nor?d?jumi, kas b?s j?dara. Un, patiesi, tikl?dz vi?a bija iz??rbta un sasieta, p?c pusstundas, pavad?tas ce??, vi?i pal?dz?ja tai izk?pt no ma??nas, lika spert da?us so?us aug?up, p?c tam joproj?m ar aps?ju uz ac?m iziet pa vien?m vai div?m durv?m. Vi?a attap?s ar no?emtu aps?ju viena st?vam tum?? istab?, kur vi?i to atst?ja pusstundu vai stundu, vai divas stundas, es prec?zi nezinu, ta?u t? ??ita k? m???ba. Kad beidzot durvis atv?r?s un iedeg?s gaisma, bija redzams, ka vi?a gaid?jusi ?oti ikdieni???, ?rti iek?rtot? un tom?r ?patn?j? istab?: ar biezu pakl?ju uz gr?das, ta?u bez m?bel?m, turkl?t visas ?etras sienas iesk?va skapji. Durvis bija atv?ru?as divas sievietes, divas jaunas un skaistas sievietes, t?rpu??s k? pievilc?gas asto?padsmit? gadsimta istabenes: garos un kuplos viegla materi?la sv?rkos, kas apsl?pj p?das, un priek?pus? sasienam? vai sa???jam? cie?i piegu?o?? korset?, kas izce? kr?tis. Kaklu rot?ja me???nes, un t?rpam bija pusgaras piedurknes. Vi?u acis un l?pas bija uzkr?sotas. Kaklu iesk?va cie?a kaklasiksna, un uz rok?m bija cie?as aproces. T?l?k es zinu, ka vi?as atrais?ja O aiz muguras sasiet?s rokas, pateica, ka vi?ai j?iz??rbjas, ka vi?a tiks nomazg?ta un ka vi?ai tiks uzkl?ta kosm?tika. Tad O tika iz??rbta un dr?bes ieliktas vien? no skapjiem. Vi?ai netika ?auts mazg?ties vienai, un mati tika ieveidoti k? friz?tav?, liekot s?d?t vien? no tiem lielajiem kr?sliem, kuru atzveltni var nolaist zem?k, kad tiek mazg?ti mati, un atkal iztaisnot, lai tos iz??v?tu un ieveidotu. Tas vienm?r aiz?em vismaz stundu. Paties?b? tas ilga vair?k nek? stundu, ta?u O s?d?ja ?aj? kr?sl? kaila un vi?ai tika aizliegts sakrustot k?jas vai sak?aut t?s kop?. T? k? vi?as priek?? bija liels spogulis, kas sniedz?s no gr?das l?dz griestiem un uz kura nebija neviena plaukta, vi?a sevi redz?ja ??di atv?rtu ik reizi, kad pal?koj?s spogul?. Kad vi?a bija gatava un grims uzkl?ts, plaksti?i viegli ie?noti, l?pas spilgti sarkanas, kr??u gali un oreols ieton?ti roz?, kaunuma l?pu mali?as iekr?sotas sarkanas, paduses, kaunuma kalns, k? ar? vieta starp aug?stilbiem, bedr?te starp kr?t?m un plaukstu loc?tavas bag?t?gi iesmar?in?tas, vi?a tika ievesta istab?, kur tr?sda??g? spogul? un ceturtaj? spogul? pie sienas var?ja sevi labi apskat?t. Vi?ai tika teikts, lai aps??as uz sola pa vidu spogu?iem un gaida. Sola s?deklis bija p?rkl?ts ar melnu, nedaudz raupju ?du, pakl?js bija melns, un sienas sarkanas. Vi?ai k?j?s bija sarkanas r?takurpes. Pa maz?s gu?amistabas pla?o logu var?ja redz?t skaistu, tum?u parku. Lietus bija norimis, koki ??poj?s v?j?, m?ness rot?j?s augstu starp m?ko?iem. Es nezinu, cik ilgi vi?a atrad?s sarkanaj? gu?amistab? un vai tur patiesi bija viena, k? vi?ai ??ita, vai ar? k?ds vi?u v?roja caur sl?ptu atveri sien?. Ta?u es dro?i zinu, ka, tikl?dz abas sievietes atgriez?s, vienai rok?s bija dr?bnieka m?rlente un otrai – grozs. Kop? ar vi??m bija v?rietis, t?rpies garos purpurkr?sas r?tasv?rkos ar plat?m, galos sa?aurin?t?m piedurkn?m, un tie, vi?am ejot, pav?r?s. Bija redzams, ka zem hal?ta cie?i piegu?o?as bikses nosedz k?jas un aug?stilbus, ta?u atst?j neaizsegtus dzimumorg?nus. ?os dzimumorg?nus O ieraudz?ja vispirms, l?dzko vi?? sp?ra pirmo soli, tad p?tagu, veidotu no ?das sloksn?m, ko vi?? bija aizspraudis aiz jostas. P?c tam vi?a paman?ja, ka v?rie?a seju sl?pj melna maska, ar melnu restotu audumu aizsedzot pat acis, un visbeidzot – vi?am bija ar? melni smalk?das cimdi. Uzrun?jot ar “tu”, vi?? lika vi?ai nekust?ties un sieviet?m pasteigties. Sieviete, kurai bija m?rlente, nom?r?ja O kaklu un plaukstu loc?tavas. Groz?, kuru tur?ja otra sieviete, bija viegli atrast atbilsto?a lieluma kaklasiksnu un aproces. L?k, k? t?s bija izgatavotas: veidotas no vair?k?m ?das sloksn?m (katra k?rta bija pietiekami pl?na, kopum? ne biez?ka k? pirksts), to aizdares sist?ma darboj?s autom?tiski k? piekaramajai atsl?gai, kas var tikt atv?rta tikai ar nelielu atsl?gu. Tie?i pret? sl?dzenei ?das slok??u vid? atrad?s cie?i piegu?o?s met?la gredzens, ko var?ja savienot ar aproci, ja rastos v?l??an?s to piestiprin?t, ta?u aproces p?r?k cie?i pieg?la rok?m un kaklasiksna p?r?k cie?i pieg?la kaklam – tiesa, ne tik cie?i, lai savainotu – , ka nebija iesp?jams tur ievietot pat vis?aur?ko virvi. P?c tam kaklasiksna un aproces tika apliktas O ap kaklu un plaukstu loc?tav?m, un tad v?rietis pav?l?ja vi?ai piecelties. Vi?? aps?d?s vi?as viet? uz ?das sola un lika tuvoties, l?dz vi?a piesk?r?s t? ce?iem. Vi?? ieslidin?ja cimd? t?rpto roku starp vi?as aug?stilbiem un p?rlaida p?ri kr?t?m, un pazi?oja, ka vi?a tiks iepaz?stin?ta t?s pa?as dienas vakar?, p?c vakari??m, kuras t? ietur?s viena. Vi?a, joproj?m kaila, patiesi vakari?oja viena neliel? kab?nes veida telp?, kur neredzama roka caur lodzi?u pasniedza ?dienus. Beidzot vakari?as bija gal?, un abas sievietes ierad?s p?c vi?as. Gu?amistab? vi?as sastiprin?ja abus apro?u gredzenus O aiz muguras, p?rmeta p?ri pleciem garu sarkanu apmetni, piestiprin?tu pie kaklasiksnas gredzena. Apmetnis piln?b? nosedza augumu, ta?u ejot pav?r?s, un vi?a nevar?ja to aizv?rt, jo rokas bija sastiprin?tas aiz muguras. Viena no sieviet?m g?ja pa priek?u, atverot durvis, otra sekoja, t?s aizv?rdama. Vi?as ???rsoja priek?namu, divas viesistabas un non?ca bibliot?k?, kur ?etri v?rie?i dz?ra kafiju. Vi?iem mugur? bija t?di pa?i gari hal?ti, k?ds bija pirmajam v?rietim, ta?u nevienam nebija maskas. Tom?r O nepasp?ja apskat?t vi?u sejas un p?rliecin?ties, vai tur ir vi?as m???kais (vi?? tur bija), jo viens no ?etriem pav?rsa pret vi?u pro?ektoru, kas ap?ilbin?ja. Neviens nekust?j?s – nedz abas sievietes blakus vi?ai katra sav? pus?, nedz ar? v?rie?i vi?ai pret?, kuri vi?u v?roja. P?c tam gaisma izdzisa; sievietes dev?s prom. O atkal tika uzlikts acu aps?js, tad vi?i lika tai iet uz priek?u. Gandr?z pakl?pot, vi?a sajuta, ka st?v liesmojo??s uguns priek??, pie kuras iepriek? bija s?d?ju?i ?etri v?rie?i. Vi?a sajuta karstumu un klusum? dzird?ja malkas liego sprak????anu. Vi?a st?v?ja ar seju pret uguni. Divas rokas pac?la vi?as apmetni, divas citas, p?rbaud?ju?as, vai aproces ir sastiprin?tas, nosl?d?ja p?ri mugurai l?dz gurniem; ??s rokas nebija cimdotas, un viena no t?m iek?uva reiz? ab?s atver?s tik sp?c?gi, ka O iekliedz?s. K?ds sm?j?s, cits teica: – Pagriez vi?u, lai varam redz?t kr?tis un v?deru. – Vi?a tika pagriezta ar gurniem pret no uguns n?ko?o svelmi. K?da roka satv?ra vi?as kr?ti, k?da mute aptv?ra otras kr?ts galu. Negaid?ti vi?a zaud?ja l?dzsvaru un atmuguriski krita (k? rok?s piezem?joties?). Vi?as k?jas tika izplestas un kaunuma l?pas maigi pav?rtas; mati liegi piesk?r?s vi?as k?ju iek?pusei. Vi?a dzird?ja sak?m, ka vajadz?tu likt tai notupties uz ce?iem. To vi?i ar? izdar?ja. ??di vi?a jut?s ?oti ne?rti, v?l jo vair?k t?p?c, ka vi?i aizliedza sak?aut ce?us, turkl?t aiz muguras sasieto roku d?? vi?ai vajadz?ja saliekties uz priek?u. Tad vi?ai at??va nedaudz atliekties atpaka? – puss?dus uz pap??iem vi?a atg?din?ja dievl?dz?ju. – J?s nekad neesat vi?u sas?jis? – N?, nekad. – Nedz ar? p?ris? – Ar?dzan ne, bet… – Tas bija vi?as m???kais, kas atbild?ja. – Bet… – teica cita balss – ja j?s vi?u reizi pa reizei sasienat, ja vi?u nedaudz ieperat, un ja vi?ai tas iepat?kas? N?. Ir nepiecie?ams p?rvar?t br?di, kad vi?ai tas sag?d? baudu, piespie?ot vi?u raud?t. Tad vi?i lika O piecelties un gatavoj?s atbr?vot vi?as rokas, bez ?aub?m, lai piesietu pie k?da stat?va vai sienas, kad p?k??i k?ds ieteic?s, ka grib vi?u vispirms ieg?t, nekav?joties un tai pa?? viet?. T?p?c vi?ai lika atkal notupties uz ce?iem, ?oreiz ar kr?t?m atspie?oties pret gr?das spilvenu. Rokas joproj?m bija sasietas aiz muguras un gurni sl?j?s augst?k par kr??kurvi. Tur?dams aiz gurniem, viens no v?rie?iem ietriec?s vi??, tad br?di pierima. Tre?ais, gribot iek??t vis?aur?kaj? viet? un darot to ar sp?ku, lika vi?ai kliegt. Kad vi?? palaida O, vi?a steno?a un zem acu aps?ja ??ie?ot s??as asaras, no??uka uz gr?das, ta?u tikai t?d??, lai sajustu k?da ce?us pie savas sejas un saprastu, ka ar? vi?as mute netiks saudz?ta. Visbeidzot vi?u atbr?voja – ?o ieslodz?to, t?rptu sarkan?s skrand?s, gu?o?u uguns priek??. Vi?a dzird?ja, k? tiek piepild?tas gl?zes, k? vi?i dzer un k? ??kst kr?sli. Vi?i pielika v?l malku ugunij. P?k??i tika no?emts acu aps?js. Lielo istabu ar gr?mat?m pie sienas v?ji izgaismoja lampa, kas atrad?s uz galda, gaisma n?ca ar? no uguns, kura bija s?kusi degt sp?c?g?k. Divi v?rie?i st?v?ja un sm???ja. Tre?ais s?d?ja, turot uz ce?iem pletni, un tas, kur?, gl?st?dams kr?tis, bija noliecies p?ri, bija vi?as m???kais. Visi ?etri bija vi?u ieguvu?i, un vi?a nebija var?jusi noteikt, kur? bija m???kais. Vi?ai tika izskaidrots, ka, kam?r atrad?sies ?aj? pil?, ne vienm?r redz?s to sejas, kuri vi?u izmantos vai sp?dzin?s, un tas nekad nenotiks nakt?. Vi?a ar?dzan nekad nezin?s, kur? ir atbild?gs par nodar?to. Tika pateikts, ka t? b?s ar? tad, kad vi?u p?rs, iz?emot reizes, kad vi?i grib?s, lai t? redz, k? tiek p?rta. Ka ?aj? pirmaj? reiz? vi?ai netiks uzlikts acu aps?js, ta?u vi?i uzvilks maskas, lai vi?a nevar?tu tos at??irt. M???kais bija vi?u atkal piec?lis k?j?s un licis vi?ai, t?rptai sarkanaj? apmetn?, aps?sties uz kr?sla roku balsta iepret? kam?nam, lai vi?a klaus?tos, kas tiem ir sak?ms, un redz?tu, kas tiem ir r?d?ms. Vi?as rokas joproj?m bija sasietas aiz muguras. Vi?i par?d?ja vi?ai melnu, garu un smalku p?tagu, veidotu no tieva bambusa un apvilktu ar ?du, k?das var redz?t j?tnieku veikalu vitr?n?s; otr? bija ?das pletne, k?du vi?a bija redz?jusi aizliktu aiz jostas pirmajam v?rietim. T? bija gara un veidota no se??m sloksn?m, kas galos sasietas mezgl?. Bija ar? tre?? pletne no pl?n?m sloksn?m, kuru galos bija vair?ki mezgli un kuras viscaur bija st?vas, it k? b?tu m?rc?tas ?den?. To, ka t? patie??m ir, O aptv?ra br?d?, kad v?rie?i ar to gl?st?ja vi?as v?deru un mudin?ja atplest aug?stilbus, lai vi?a lab?k sajustu, cik mitras un aukstas ir sloksnes sal?dzin?jum? ar k?jstarpes maigo ?du. Uz galda bija paliku?as atsl?gas un t?rauda ??des. Gar vienu bibliot?kas sienu aptuveni pa vidu starp griestiem un gr?du stiep?s galerija, kuru balst?ja divas kolonnas. Vien? no kolonn?m bija iestiprin?ts ??is; izsl?jies uz pirkstgaliem un izstiepis roku, v?rietis var?ja to aizsniegt. M???kais tur?ja O sav?s rok?s, vienu uzlicis vi?ai uz pleciem, otra dedzin?ja v?dera lejasda?? tik ?oti, ka bija gr?ti to iztur?t. Vi?i pateica, ka O rokas tiks atrais?tas, ta?u tikai t?d??, lai ar aproc?m un t?rauda ??di piestiprin?tu pie kolonnas nedaudz virs galvas. Vi?a var?s br?vi kust?ties un redz?t, k? tuvojas p?tagas sitieni. Liel?koties tiks p?rti tikai gurni un aug?stilbi. Tam O jau bija gatavota, liekot kailai s?d?t uz s?dek?a ma??n?, kas vi?u ?eit nog?d?ja. Tika pateikts ar?, ka viens no ?etriem kl?teso?ajiem v?rie?iem, iesp?jams, v?l?sies iez?m?t vi?as aug?stilbus ar bambusa pletni, kas atst?j ilgsto?as, skaistas un dzi?as br?ces. Ta?u tas viss neb?s j?p?rcie? uzreiz. Vi?ai tiks dots laiks, lai kliegtu, c?n?tos un raud?tu. Vi?ai tiks ?auts atg?t elpu, ta?u, tikl?dz vi?a b?s atguvusies, p?r?ana ats?ksies, v?rt?jot rezult?tu nevis p?c vi?as kliedzieniem vai asar?m, bet gan p?c vair?k vai maz?k asaj?m un palieko?aj?m p?tagas sitienu p?d?m uz ?das. Vi?i nor?d?ja, ka ?? p?tagas sitienu rezult?ta v?rt??anas metode esot ar?dzan taisn?ga, k? ar? padarot bezj?dz?gus upura m??in?jumus p?rsp?l?t vaimanas, t?d?j?di m??inot vi?us ie??lin?t, k? ar? to, ka t? ir ?rti lietojama ?rpus pils sien?m, br?v? dab? park?, k? tas bie?i ar? tika dar?ts, vai ar? jebkur? vienk?r?? dz?vokl? vai viesn?cas istabi??, protams, ar nosac?jumu, ka tiek lietots mutes aizb?znis (tas ar? tika par?d?ts), kas dod va?u tikai asar?m un apsl?p? visus kliedzienus, ?aujot sadzird?t vien sp?c?g?kos vaidus. Tas nek?d? zi?? netiks dar?ts ?aj? vakar?, tie?i pret?ji – vi?i v?las dzird?t O kliedzienus un jo ?tr?k, jo lab?k. Lepnums, kuru vi?a cent?s nezaud?t, pretojoties un neizdve?ot ne ska?as, dr?z vien bija zudis. Vi?i pat dzird?ja, k? O l?dzas, lai vi?u atsien, lai vi?i br?ti?u rimstas, tikai vienu br?ti?u. M??inot izb?gt no siksnu dz?lieniem, O tik nepr?t?gi loc?j?s, ka teju apgriez?s ap savu asi apk?rt kolonnai, jo ??de, kas vi?u tur?ja, bija gara un, kaut ar? cie?i savilkta, tom?r br?vi kust?j?s. T?p?c O v?ders, aug?stilbu priek?puse un s?ni bija gandr?z tikpat p?tagas sitienu apz?mogoti k? aizmugure. Uz br?di tik tie??m apst?ju?ies, vi?i apdom?j?s, lai atkal ats?ktu, ?oreiz ap vi?as vidukli un kolonnu aps?ju?i virvi. Lai k?rt?gi nostiprin?tu, vi?a tika cie?i piesieta pie kolonnas, ?ermenis neizb?gami nedaudz sasv?r?s uz vienu pusi, liekot dibenam izvirz?ties uz otru pusi. Tagad sitieni vairs nenomald?j?s, ja nu vien?gi apzin?ti. ?emot v?r? veidu, k?d? m???kais vi?u ?eit nog?d?jis, O var?ja b?t sapratusi, ka, l?dzoties p?c ap??lo?anas, vi?? vistie??kaj? veid? savu ne??l?bu divk?r?otu. Tik lielu apmierin?jumu vi?? guva, O sitot vai liekot sist. Tas bija nep?rprotams vi?a varas pier?d?jums. Un patiesi, vi?? pirmais nor?d?ja, ka ?das pletne, kas bija likusi vi?ai vaid?t s?kum?, atst?j daudz maz?k nospiedumu uz ?erme?a (sal?dzin?jum? ar tiem, k?di tika ieg?ti ar m?rc?to slok??u p?tagu un j?tnieku p?tagas pirmo sitienu), ?aujot paildzin?t cie?anas, k? to bija izt?loju?ies. Vi?? v?l?j?s, lai netiktu lietota neviena cita pletne, tikai ??. Tikm?r viens no ?etriem v?rie?iem, kuram sieviet?s patika tikai tas, kas vi??m bija kop?gs ar v?rie?iem, O pieejam?s p?cpuses un t?s centienu izvair?ties no sitieniem (kas situ?ciju padar?ja v?l vilino??ku) savaldzin?ts, piepras?ja p?rtraukumu, lai to izbaud?tu. Vi?? pav?ra abus s??amvietas vaigus, roku piesk?rieniem dedzinot, un iek?uva vi??, tiesa gan, ar gr?t?b?m, vienlaikus nor?dot, ka ?? piek?uve j?padara pieejam?ka. V?rie?i vienoj?s, ka tas ir iesp?jams un ka tas tiks dar?ts. Pirms jaun? sieviete – atrais?ta, gr??odam?s un gandr?z zaud?jusi sama?u, t?rpta sarkanaj? apmetn? – tika nog?d?ta tai paredz?taj? cell?, vi?ai lika aps?sties liel? kr?sl? pie kam?na, lai detaliz?ti izskaidrotu noteikumus, kas j?iev?ro, kam?r uztur?sies pil?, k? ar? ikdienas dz?v? p?c tam, kad b?s devusies prom (kas nenoz?m?ja br?v?bas atg??anu). Atskan?ja zvans. Abas jaun?s sievietes, kas bija O sagaid?ju?as, atnesa dr?bes, kas, uzturoties pil?, vi?ai b?s j?n?s?, k? ar? atpaz??anas z?mes, lai tie, kas ir biju?i pils saimnieki pirms vi?as iera?an?s, un tie, kas t?di b?s p?c vi?as aizie?anas, var?tu vi?u atpaz?t. T?rps l?dzin?j?s abu sievie?u t?rpiem: virs no va?a kaula izgatavot?s korsetes, cie?i savilktas vidukl?, un virs cietin?tiem lina apak?sv?rkiem bija gara kleita ar kuplu sv?rku da?u un dzi?u izgriezumu, kas tik tikko nosedza cie??s korsetes pacelt?s kr?tis, ko tikai nedaudz aizkl?ja me???nes. Balti apak?sv?rki un me???nes, korsete un ?densza?a sat?na kleita. Kad O bija sa??rbusies un atkal nos?din?ta kr?sl? pie kam?na, gai?aj? iet?rp? izskat?dam?s v?l b?l?ka, abas jaun?s sievietes, kuras nebija bildu?as ne v?rda, gatavoj?s doties prom. Viens no v?rie?iem sagr?ba vienu un deva z?mi otrai pagaid?t. Satverto vi?? atveda atpaka? pie O un lika pagriezties. Ar vienu roku turot aiz viduk?a un ar otru pace?ot sv?rkus, vi?? grib?ja O par?d?t (k? vi?? teica), k?p?c j?n?s? tie?i ??ds kost?ms un cik p?rdom?ti tas darin?ts, piebilstot: ja rodas v?l??an?s, sv?rkus var tur?t paceltus ar vienk?r?u jostu, ?aujot br?vi piek??t visam, kas ir zem tiem. Turkl?t sieviet?m pa pili vai parku bie?i j?staig? ar ??di uzrot?tiem vai ar? priek?pus? l?dz viduklim uzloc?tiem sv?rkiem. Jaunajai sievietei bija j?par?da O, k? sv?rki b?s j?n?s?: j?uzrull? uz aug?u vair?k?s k?rt?s (k? matu ??ipsna uz ru??iem), j?nostiprina ?aur? josl? vai nu tie?i pa vidu priek?pus?, lai atsegtu v?dera lejasda?u, vai tie?i pa vidu aizmugur?, lai atsegtu p?cpusi. Abos gad?jumos, apak?sv?rkiem un kleitai kr?tot kask?d?, veidoj?s lielas diagon?las ieloces. T?pat k? O, ar? jaun?s sievietes gurnus kl?ja svaigas p?tagas sitienu p?das. Vi?a dev?s prom. L?k, runa, ko vi?i tad teica O: – J?s esat ?eit, lai kalpotu saviem saimniekiem. Dienas laik? j?s veiksiet m?jas uzkop?anas darbus, k?dus m?s jums uztic?sim, proti, t?r?t, sak?rtot gr?matas vai izk?rtot ziedus, vai apkalpot pie galda. Neko sare???t?ku. Ta?u, kol?dz k?ds jums velt?s pirmo v?rdu vai dos z?mi, j?s vienm?r p?rtrauksiet dar?mo, lai pild?tu savu vien?go patieso pien?kumu, proti, aizdotu sevi. J?su rokas nepieder jums, nedz ar? j?su kr?tis, nedz, un jo ?pa?i, k?da no j?su ?erme?a atver?m, kuras m?s varam izp?t?t un kur?s p?c savas patikas iek??t. ?pa?i uzsveru, lai j?s to vienm?r patur?tu pr?t? vai atcer?tos tik bie?i, cik iesp?jams, ka j?s esat zaud?jusi ties?bas sevi aizkl?t, m?su kl?tb?tn? j?s nekad piln?b? neaizv?rsiet l?pas un nesakrustosiet k?jas, un nesak?ausiet ce?us (k? bija j?su atbrauk?anas br?d?, kad m?s jums to aizliedz?m). Tas kalpos k? atg?din?jums gan jums, gan mums, ka j?su mute, j?su v?ders un aug?stilbi mums ir atv?rti. M?su kl?tb?tn? j?s nekad nepieskarsieties sav?m kr?t?m, korsete t?s atsegs t?, lai t?s pieder?tu mums. Dien? j?s b?siet ap??rbusies, ta?u pacelsiet sv?rkus, ja m?s jums to pav?l?sim; ikviens p?c v?l??an?s ar atsegtu seju var?s j?s izmantot veid?, k?d? vi?? to v?las, ta?u ar vienu nosac?jumu – nelietojot p?tagu. P?taga tiks likta liet? tikai starp saulrietu un saull?ktu. Ta?u v?l bez p?r?anas, ko sa?emsiet no ikviena, kur? to v?l?sies, vakar? tiksiet sod?ta ar p?tagu par noteikumu neiev?ro?anu dienas laik?, proti, par pien?kumu nepild??anu vai acu pacel?anu un skat??anos uz to, kur? ar jums run? vai j?s izmanto. J?s nedr?kstat skat?ties nevienam no mums sej?. Ap??rbos, k?dus valk?jam nakt?s un k?ds man ir mugur? ?obr?d, m?su dzimumorg?ni ir atsegti, ta?u tas nav paredz?ts m?su ?rt?b?m, tas b?tu tikpat ?rts, ar? tos aizsedzot. Tas par?da m?su nekaun?bu, lai j?su skatiens tiktu v?rsts tikai uz ?o vietu un nekur citur, lai j?s iem?c?tos, ka ?is ir j?su saimnieks, kuram j?su l?pas ir paredz?tas vispirms. Dien?, kad b?sim ??rbu?ies ikdieni??i un j?s b?siet ??rbusies k? tagad, tiks piem?roti tie pa?i nosac?jumi, un j?s tiksiet tikai sod?ta, iz?emot reizes, kad p?c m?su pav?les atv?rsiet savu ap??rbu un pati to ar? aizv?rsiet, kad m?s b?sim savu paveiku?i. Un v?l kas – nakt? j?s aplaimosiet m?s tikai ar sav?m l?p?m un atplestiem aug?stilbiem, jo j?su rokas b?s sasietas aiz muguras, un j?s b?siet kaila, t?pat k? pirms br??a. J?su acis tiks aizsietas tikai t?d??, lai sag?d?tu jums cie?anas, un tagad, kad esat redz?jusi, k? sodot m?s peram j?s ar p?tagu. J?su pa?as lab? s?ciet pierast pie p?tagas sitieniem, jo, kam?r ?eit uztur?sieties, sa?emsiet tos katru dienu. Tie nav tik daudz paredz?ti, lai sag?d?tu mums baudu, bet lai j?s izgl?totu. Lai apliecin?tu teikt? patiesumu, nakt?s, kad neviens j?s neiek?ros, gaid?siet, kad sulainis, kur? ir atbild?gs par ?o pien?kumu, dosies uz j?su celli, lai sniegtu jums to, ko esat peln?jusi sa?emt, bet ko mums nav noska?ojuma ?stenot. M?su nol?ks ar p?r?anu, k? ar? lietojot ??di, kas piestiprin?ta ri??im pie kaklasiksnas, kas j?s vair?k vai maz?k cie?i piesaist?s pie gultas vair?kas stundas dien?, ir ne tik daudz sag?d?t jums cie?anas, likt kliegt vai ??iest asaras, k? caur ??m cie?an?m likt jums sajust savu ierobe?ot?bu un iem?c?t, ka esat piln?b? velt?ta kaut kam ?rpus jums eso?am. Kad dosieties prom no ?ejienes, zeltnes? uzvilksiet dzelzs gredzenu, kas ?aus j?s atpaz?t. L?dz tam br?dim j?s b?siet iem?c?jusies pak?auties tiem, kuri n?s? ?o z?mi. To ieraugot, lai ar? cik ikdieni??s vai vienk?r?s b?s j?su ap??rbs, vi?i zin?s, ka zem sv?rkiem j?s vienm?r esat kaila un ka tas tiek dar?ts vi?u d??. Tie, kuriem liksies, ka izturaties pret vi?iem necien?gi, atved?s j?s atpaka? uz ?ejieni. M?s j?s nog?d?sim atpaka? cell?. Kam?r vi?i run?ja ar O, abas sievietes, kuras bija atn?ku?as, lai vi?u sa??rbtu, st?v?ja ab?s pus?s kolonnai, pie kuras vi?a tika p?rta, tai nepieskaroties, t?, it k? t? vi?as bied?tu vai tas b?tu aizliegts (visticam?k, t? ar? bija). Tikl?dz v?rietis bija beidzis, abas pien?ca pie O. Sapratusi, ka j?seko vi??m, O piec?l?s, turot sv?rkus, lai nepakluptu, jo nebija radusi valk?t garas kleitas un nejut?s stabili kurp?s ar augstu zoli un ?oti augstu pap?di; tikai bieza sat?na siksni?a t?d? pa?? za?? ton? k? kleita ne??va t?m nosl?d?t no k?jas. Noliecoties vi?a pagrieza galvu. Sievietes gaid?ja, v?rie?i uz vi?u vairs neskat?j?s. O m???kais sp?l?j?s ar ?das pletni, aps?dies zem? un atspiedies pret gr?das spilvenu, kur vi?ai vakara s?kum? bija likts atbalst?ties ar ce?galiem un elko?iem. Sperot pirmo soli, lai sekotu sieviet?m, O ar sv?rkiem viegli piesk?r?s vi?am. Vi?? pac?la galvu un uzsmaid?ja vi?ai, saucot v?rd?, un tad ar? piec?l?s. Vi?? maigi nogl?st?ja vi?as matus, ar pirksta galu piel?dzin?ja uzacis un maigi nosk?pst?ja uz l?p?m. Ska?i pateica, ka m?l vi?u. O, tr?cot, izb??a p?r?emta, atsk?rta, ka atbild vi?am: – Es tevi m?lu! – un ka t? ir taisn?ba. Vi?? pievilka vi?u sev kl?t un teica: – D?rg?, m??ot?! – un nosk?pst?ja vi?as kaklu un vaigu; vi?a bija ??vusi galvai nosl?d?t uz vi?a pleca, ko kl?ja purpurkr?sas r?tasv?rki. ?oreiz klus?k vi?? atk?rtoja, ka m?l vi?u, un jau gandr?z ?ukstus teica: – Tu nomet?sies ce?os, pieskarsies man un sk?pst?si mani, – un past?ma vi?u nost, dodot z?mi sieviet?m paiet s?nis, lai var?tu atbalst?ties pret galdu. Vi?? bija gar?, bet galds nebija p?r?k augsts, un vi?a gar?s k?jas, iet?rptas t?d? pa?? purpur? k? hal?ts, bija ieliektas. Va??jais hal?ts, apak?da?? krokojoties, l?dzin?j?s aizkariem, un galda virsma nedaudz izvirz?ja vi?a apjom?gos dzimumorg?nus un gai?o apmatojumu virs tiem. Tr?s v?rie?i tuvoj?s. O nomet?s ce?os uz pakl?ja za??s kleitas ielok?. Korsete spieda, kr?tis, kuru kr??u galus var?ja redz?t, bija vien? augstum? ar m???k? ce?galiem. – Nedaudz vair?k gaismas, – teica viens no v?rie?iem. Kam?r gaisma tika noregul?ta t?, lai kristu tie?i uz v?rie?a dzimumorg?niem un tiem pavisam tuvu eso??s vi?a m???k?s sejas un rok?m, kuras tos bija aptv?ru?as no apak?as, Ren? p?k??i pav?l?ja: – Atk?rto: es j?s m?lu! – O atk?rtoja: – Es j?s m?lu! – tik baudpilni, ka l?pas knapi aizsk?ra dzimumlocek?a galvi?u, kuru joproj?m kl?ja maigs miesas sl?nis. Tr?s v?rie?i sm???dami koment?ja vi?as darb?bas ar muti, kas, aptv?rusi dzimumlocekli, kust?j?s pa to aug?up un lejup, asaras, kas pl?da lejup pa izmoc?to seju katru reizi, kad piebriedu?ais loceklis sk?ra r?kles aizmuguri, nospie?ot m?li un liekot just nelabumu. T? bija t? pati mute, kas, pa pusei r?stoties, piepild?ta ar piebriedu?o miesu, joproj?m murmin?ja: – Es j?s m?lu. – Abas sievietes balst?ja Ren?, katra sav? pus? turot vi?a rokas uz saviem pleciem. O dzird?ja kl?teso?o koment?rus, ta?u vi?u teikto p?rsp?ja m???k? vaidi, vi?ai uzman?gi pieskaroties – ar bezgal?gu cie?u un l?n?m, k? bija radusi to apmierin?t. O juta, ka vi?as mute ir skaista, jo m???kajam labpatika taj? sevi ievietot, vi?am labpatika, ka tiek publiski gl?st?ts, un visbeidzot vi?am labpatika taj? beigt. Vi?a gaid?ja vi?u t?, it k? tiktu gaid?ts dievs, dzird?ja vi?a kliedzienu, dzird?ja p?r?jo smieklus un, kad bija to sa??musi, sa?ima ar seju pret gr?du. Sievietes vi?u piec?la, un v?rie?i ??va iet. R?ta kurpes klaudz?ja pret gaite?a sarkanaj?m fl?z?m, kur durvis sekoja cita citai, diskr?tas un t?ras, ar maz?m atsl?dzi??m – t?das durvis ir istab?m liel?s viesn?c?s. O neuzdro?in?j?s vaic?t, vai katra no ??m istab?m ir apdz?vota un kas taj?s dz?vo, l?dz viena no pavadon?m, t?, kuras balss v?l nebija dzird?ta, teica: – J?s dz?vojat sarkanaj? sp?rn?, un j?su sulai?a v?rds ir Pj?rs. – K?da sulai?a? – jaut?ja O, p?rsteigta par run?t?jas balss maigumu. – Un k? sauc j?s? – Mani sauc Andr?. – Un mani – ?anna, – piebilda otra. Pirm? turpin?ja: – Tas ir sulainis, kuram ir atsl?gas, kur? j?s sa??d?s un p?c tam ??des atkal no?ems, kur? j?s p?rs tad, kad nevienam citam neb?s laika to dar?t. – Pag?ju?aj? gad? es dz?voju sarkanaj? sp?rn?, – teica ?anna, – ar? Pj?rs tad jau bija ?eit. Vi?? bie?i m?dza nakt?s ien?kt; sulai?iem ir atsl?gas, un vi?iem ir ties?bas ien?kt taj?s istab?s, kas atrodas vi?u p?rraudz?b?, un m?s izmantot. O gras?j?s jaut?t, k?ds ?is Pj?rs ir. Ta?u tam nepietika laika. Gaite?a gal? vi?ai lika apst?ties pie durv?m, kas prec?zi l?dzin?j?s cit?m, un uz soli?a starp ??m un n?kamaj?m durv?m vi?a paman?ja s?rtam zemniekam l?dz?gu v?ru – druknu, ar gandr?z piln?b? nosk?tu galvu, maz?m meln?m, dzi?i galvaskaus? izvietot?m ac?m un miesas riev?m zem skausta. Vi?? bija ??rbies k? sulainis operet?: krekl? ar me????u ?abo, kas sprauc?s ?r? no melnas vestes zem ?sas sarkanas ?aketes. Vi?am bija melnas bikses, baltas ze?es un vaskotas ?das kurpes. Pie jostas vi?? ar? n?s?ja ?das siksnu pletni. Rokas kl?ja sarkanas spalvas. No vestes kabatas vi?? iz??ma atsl?gu, atv?ra durvis un ??va vis?m tr?s sieviet?m ieiet, sakot: – Es aizv?r?u, kad j?s b?siet beigu?as. Zvaniet. Celle bija maza, un paties?b? tur bija divas telpas. Durvis, kas veda uz gaiteni aizv?r?s, un sievietes st?v?ja priek?telp?, kas veda cell?. Citas durvis veda uz vannasistabu. Tie?i pret? durv?m atrad?s logs. Kreisaj? pus? pie sienas balst?j?s kvadr?tveida gultas gals; gulta bija ?oti zema un p?rkl?ta ar ka?ok?du. Telp? citu m?be?u nebija, ar? spogu?a ne. Sienas bija gai?i sarkanas, pakl?js – melns. Andr? paskaidroja, ka t? nav gulta, bet matracis uz platformas, ko sedz melns garspalvains audums, kas l?dzin?s ka?ok?dai. Spilvens, tikpat plakans un ciets k? matracis, bija p?rkl?ts ar to pa?u garspalvaino audumu. Vien?gais priek?mets, kas atrad?s pie sienas apm?ram t?d? pa?? augstum? virs gultas k? no gr?das bibliot?k? pie kolonnas piestiprin?tais ??is, bija liels mirdzo?a t?rauda gredzens, no kura tie?i l?dz gultai stiep?s gara t?rauda ??de, t?s cietajiem savienojuma gredzeniem veidojot nelielas l?s?tes. ??des otrs gals izstieptas rokas att?lum? ar piekaramo atsl?gu bija piestiprin?ts pie ??a. – Mums j?sagatavo jums vanna, – teica ?anna. – Es atsie?u kleitu. Vien?gais neparastais vannasistabas apr?kojums bija turku stila tualete, ier?kota st?r? vistuv?k durv?m, un sienas, piln?b? nokl?tas spogu?iem. ?anna un Andr? ne??va O k?pt ?den?, tikl?dz vi?a bija kaila. Vi?as iek?ra O kleitu skap? pie izlietnes, kur jau bija ieliktas r?ta kurpes un sarkanais apmetnis. Sievietes palika kop? ar O l?dz br?dim, kad vi?ai n?c?s tupties uz porcel?na pamatnes savu atspulgu ielenkum?, tikpat neaizsarg?tai k? bibliot?k? br?d?, kad nezin?mas rokas vi?u pak??va. – Sagaidiet atn?kam Pj?ru, – teica ?anna. – Un j?s redz?siet. – K?p?c Pj?ru? – Kad vi?? ierad?sies j?s pie??d?t, iesp?jams, vi?? liks jums pietupties. O juta, ka nob?l. – Bet k?p?c? – vi?a jaut?ja. – T?p?c, ka jums tas b?s j?dara, – atbild?ja ?anna. – Ta?u jums ir paveicies. – K?p?c paveicies? – Vai j?s ?eit nog?d?ja m???kais? – J?, – teica O. – Vi?i pret jums iztur?sies daudz nesaudz?g?k. – Es nesaprotu… – Dr?z saprat?siet. Es dodu Pj?ram sign?lu. M?s pie jums ierad?simies r?t no r?ta. Dodoties prom, Andr? smaid?ja, un ?anna, pirms sekoja, nogl?st?ja O kr??u galus. O, piln?gi apjukusi, st?v?ja p?du no gultas. Vi?a bija kaila, ja neskaita ?das kaklasiksnu un aproces, kuras ?dens mazg?joties bija padar?jis v?l ciet?kas un cie??kas. – T?tad, dai?? d?ma, – ien?kdams noteica sulainis un sa??ma abas vi?as rokas. Vi?? ieslidin?ja apro?u gredzenus vienu otr?, cie?i sastiprinot roku loc?tavas, un ievietoja tos gredzen? vi?ai pie kakla. T?d?j?di vi?as rokas bija savienotas pie kakla k? l?dzoties. Vien atlika vi?u pie??d?t pie sienas ar ??di, kas gul?ja uz gultas un bija piestiprin?ta pie gredzena virs t?s. Sulainis atkabin?ja ??i, ar kuru bija piestiprin?ts otrs ??des gals, un vilka to, lai sa?sin?tu. O bija spiesta p?rvietoties uz gultas priek?galu, kur vi?? lika tai apgulties. ??de gredzen? noklik???ja un tik cie?i nofiks?j?s, ka jaun? sieviete var?ja p?rvietoties vien tikt?l, cik plata bija gulta, vai ar? piecelties k?j?s ab?s gultas galvga?a pus?s. T? k? ??de vilka kaklasiksnu atpaka?, bet rokas vilka to uz priek?u, l?dzsvars tika pan?kts, savienot?s rokas noguldot uz kreis? pleca, uz kura pusi noliec?s ar? galva. Sulainis p?rkl?ja O melno segu, ta?u tikai p?c tam, kad bija saliecis vi?as k?jas pie kr?t?m, lai br?di apl?kotu atv?rumu starp k?j?m. Vi?? vair?k nepiesk?r?s, ar? neko neteica, vien izsl?dza gaismu pie sienas un aizg?ja. Gul?dama uz kreis? s?na, viena tums? un klusum?, sakarsusi zem ab?m biezaj?m ka?ok?das seg?m un spiesta gul?t nekust?gi, O sev jaut?ja, k?d?? labpatika vi?? tik ?oti sapl?st ar cie?an?m jeb k?d?? cie?anas vi?ai sag?d? t?du labpatiku. Vi?a atsk?rta, ka visvair?k nom?c at?emt? sp?ja darboties ar rok?m – ne t?d??, lai ar t?m aizst?v?tos (vai vi?a maz grib?ja sevi aizst?v?t?), bet br?vas t?s b?tu paudu?as ?estus, b?tu m??in?ju?as atraid?t rokas, kas vi?u sagr?ba, miesu, kas vi?? ieurb?s, t?s b?tu aizsarg?ju?as gurnus no p?tagas. Vi?i tai bija at??mu?i rokas. Ar? ?ermenis zem ka?ok?das nebija pieejams; sav?di, ka vi?a nesp?ja aizsniegt pa?as ce?galus vai pieskarties v?dera lejasda?ai. Smeldzo??s kaunuma l?pas starp k?j?m bija vi?ai nepieejamas un, iesp?jams, smeldza t?p?c, ka O apzin?j?s, ka t?s ir atv?rtas ikvienam, kur? to v?las, ar? sulainim Pj?ram, ja vi?? v?l?tos vi?u ieg?t. Vi?a bija p?rsteigta, ka atmi?as par sa?emtajiem p?tagas sitieniem lika justies pavisam mier?gai, ta?u satrauca doma, ka nevar nek??d?gi noteikt, kur? no ?etriem v?rie?iem divas reizes vardarb?gi iek?uva vi?as p?cpus?, k? ar?, vai ab?s reiz?s tas bija viens un tas pats v?rietis un vai tas bija vi?as m???kais. O viegli pagriez?s uz v?dera, atceroties, ka m???kajam patika vi?as p?cpuses atvere un ka, iz?emot ?o vakaru (ja tas bija bijis vi??), vi?? taj? ne reizi nebija iek?uvis. Vi?a grib?ja, lai tas b?tu bijis vi??. Vai vi?a vi?am to pajaut?s? Ak?! Nekad! Vi?a v?lreiz atsauca atmi?? roku, kas ma??n? bija atspr?dz?jusi vi?as ze?turu jostu un novilkusi biks?tes, k? ar? papletusi priev?tes, lai vi?a var?tu norull?t uz leju ze?es virs ce?iem. Tik dz?vs bija ?is t?ls, un aizmirsusi, ka rokas ir sasaist?tas, vi?a lika ??dei ie?vadz?ties. Ja atmi?as par sp?dzin??anu ir tik neizteiksm?gas, k?p?c viena doma, kaut vai tikai ?is viens v?rds, viens skatiens p?tagas virzien? liek vi?as sirdij smagi dauz?ties un bail?s aizv?rt acis? Vi?a nesp?ja nedom?t par to, vai t?s ir tikai bailes; vi?u p?r??ma panika: vi?i vilks ??di, kam?r vi?a piecelsies gult? st?vus, un p?rs vi?u, ar v?deru pieplaku?u pie sienas, un p?rs vi?u, p?rs… v?rds neizg?ja no pr?ta. Pj?rs vi?u p?rs, bija teikusi ?anna. “Jums ir paveicies,” ?anna bija sac?jusi, “vi?i pret jums iztur?sies daudz nesaudz?g?k.” Ko vi?a ar to dom?ja? O nejuta neko citu k? tikai kaklasiksnu, aproces un ??di. ?ermenis sl?d?ja proj?m. Vi?a iemiga. Nakts p?d?j?s stund?s, kad t? ir vistum??k? un aukst?k?, tie?i pirms saull?kta, Pj?rs atkal par?d?j?s. Vi?? iesl?dza vannasistab? gaismu, atst?jis durvis atv?rtas. No t?m kvadr?tveida stars meta bl?vu gaismu tie?i uz gultas vidu, tai viet?, kur O ?ermenis, niec?gs un saritin?jies, veidoja nelielu pac?lumu zem segas. Vi?? klusi pavilka nost segu. T? k? O gul?ja uz kreis? s?na, ar seju pret logu un nedaudz pievilktiem ce?iem, vi?am pav?r?s O p?cpuse, kas uz meln?s ka?ok?das izskat?j?s ?oti balta. Vi?? iz??ma spilvenu no vi?as galvapak?as un piekl?j?gi teica: – Vai j?s var?tu piecelties st?vus, l?dzu? – Un, tikl?dz vi?a bija uz ce?iem, ko, pie?eroties pie ??des, pati sp?ja paveikt, vi??, pieturot aiz elko?iem, pal?dz?ja vi?ai nost?ties ar seju pret sienu. Gulta bija melna, un taj? kr?to?ais gaismas stars v?ji izgaismoja vien vi?as ?ermeni, bet ne sulai?a kust?bas. Neredzot vi?a nojauta, ka vi?? at??? ??di no savienojuma, lai piek?rtu pie cita posma, kur t? paliktu cie?i pie??d?ta, un juta, ka ??de k??st br?v?ka. Kail?s k?jas iegrima gult?, tom?r vi?a st?v?ja stabili. Vi?a neredz?ja ar? to, kas Pj?ram bija piestiprin?ts pie jostas. T? nebija ?das pletne, bet gan melna j?tnieku p?taga, l?dz?ga tai, ar k?du tikai divas reizes vi?a teju maigi tika p?rta, b?dama pie??d?ta pie kolonnas. Pj?rs bija uzlicis kreiso roku uz vi?as viduk?a. Matracis nedaudz iegrima, t?p?c, lai atg?tu l?dzsvaru, vi?? uz t? uzlika labo k?ju. Reiz? ar svilpienu, ko vi?a tums? izdzird?ja, O sajuta p?r saviem gurniem p?r?alcam neizturamu, dedzino?u s?pi. Vi?a kliedza. Pj?rs zvet?ja no visa sp?ka. Vi?? negaid?ja, kam?r kliedziens norimst, un sita v?l ?etras reizes, katru reizi t?m?jot p?tagu vai nu augst?k, vai zem?k par iepriek??jo reizi, t?d?j?di atst?jot skaidri saskat?mus nospiedumus. Pat tad, kad vi?? bija norimis, O joproj?m kliedza, un asaras pl?da atv?rtaj? mut?. – Esiet tik laba un pagriezieties, – vi?? teica, un, piln?gi apjukusi, vi?a nepretoj?s. Neatlaidis j?tnieku p?tagu, kuras k?ts piesk?r?s O viduklim, vi?? satv?ra vi?as gurnus. Kam?r vi?a bija ar seju pret vi?u, vi?? ??va tai nedaudz atg?ties, lai p?c tam no visa sp?ka triektu p?tagu pret vi?as aug?stilbu priek?pusi. Tas ilga piecas min?tes. Kad vi?? dev?s prom, izsl?dzis gaismu un aizv?ris vannasistabas durvis, O pie ??des tums? vaid?dama s?p?s valst?j?s gar sienu. L?dz pat r?tausmai vi?a cent?s sevi nomierin?t un p?rtraukt drud?aino kust??anos gar sienu, kuras mirdzo?ais perkals bija k?uvis mitrs no vi?as savainot?s ?das. Lielais logs, pret kuru vi?a, balst?dam?s uz s?na, bija pagriezusies, atrad?s austrumos un stiep?s no griestiem l?dz pat gr?dai. Tam nebija aizkaru, vien sienas kr?sai pieska?ots sarkans priek?kars, kas to ietv?ra no ab?m pus?m un viet?, kur bija sasiets kop?, krita nekust?g?s ieloc?s. O v?roja, k? l?n?m uzaust b?ls r?ts, izkliedin?dams miglu starp asteru puduriem zem loga, l?dz beidzot par?d?j?s ar? papele. Kaut ar? nebija v?ja, laiku pa laikam dzeltenas lapas griezdam?s nokrita zem?. Aiz violeto asteru lauka plet?s z?liens, kura gal? atrad?s aleja. Atausa diena, un O jau krietnu laiku nebija pakust?jusies. Alej?, stumjot ?erru, par?d?j?s d?rznieks. Bija dzirdama met?la rite?u ??ksto?a, tiem ripojot pa grants ce?u. Logs bija tik liels un istaba tik maza un gai?a, ka, ja vi?? tuvotos, lai sagr?btu pie aster?m nokritu??s lapas, vi?? redz?tu O kailu pie??d?tu pie gultas un p?tagas atst?t?s p?das uz vi?as aug?stilbiem. Savainot?s vietas – ?auras rievas, daudz tum??kas nek? sienas sarkan? kr?sa – bija piet?ku?as. Kur gul?ja vi?as m???kais, k? tam patika gul?t mier?gos r?tos? Kur? istab?? Kur? gult?? Vai vi?? apzin?j?s, k?d?m cie?an?m ir pak??vis vi?u? Vai vi?? to izlemj? O dom?ja par ieslodz?tajiem, k?di att?loti v?stures gr?mat?s – neskait?mus gadus vai gadsimtus atpaka? pie??d?ti, p?rti, jau miru?i. Vi?a negrib?ja mirt, ta?u, ja cie?anas ir cena, kas j?maks? par to, lai m???kais turpin?tu vi?u m?l?t, vi?as vien?g? v?l??an?s ir, lai vi?? justos apmierin?ts, ka vi?a to p?rcietusi. Vi?a gaid?ja, maiga un klus?jo?a, kad vi?u nog?d?s atpaka? pie vi?a. Nevienai no sieviet?m nebija atsl?gas, nedz durvju, nedz ???u, nedz apro?u un kaklasiksnu atsl?gas, ta?u visi v?rie?i, iek?rtas gredzen?, n?s?ja tr?s atsl?gas, no kur?m viena atv?ra vai nu visas durvis, vai visas sl?dzenes, vai visas kaklasiksnas. Ar? sulai?iem t?das bija. Ta?u no r?ta, kad sulai?i, kuriem bija bijusi nakts mai?a, gul?ja, k?ds no saimniekiem vai ar? cits sulainis ierad?s, lai atsl?gtu sl?dzenes. V?rietis, kur? ien?ca O istab?, bija t?rpies ?das jak?, j?tnieku biks?s un z?bakos. Vi?a nepazina to. Vispirms vi?? atsl?dza ??di pie sienas, un O var?ja atsl?gt gult?. Pirms atvienot rokas, vi?? ieslidin?ja roku starp vi?as aug?stilbiem, k? to bija dar?jis mask? un cimdos t?rptais v?rietis, kuru mazaj? sarkanaj? istab? vi?a bija redz?jusi pirmo. Iesp?jams, ka tas bija bijis vi??. Vi?a seja bija kalsna un kaulaina, skatiens caururbjo?s, l?dz?gs tam, k?du iesp?jams redz?t portretos, kur att?loti padz?voju?i hugenoti, un vi?a mati bija pel?ki. O iztur?ja v?rie?a skatienu tik ilgi, ka laiks lik?s bezgal?gs, un t?li? pat sastinga, atcer?jusies, ka vi?ai aizliegts skat?ties uz saimniekiem augst?k par jostasvietu. Vi?a aizv?ra acis, ta?u bija jau par v?lu. O dzird?ja v?rieti smejamies un, kad beidzot bija atbr?votas vi?as rokas, sak?m: – ?emiet v?r?, ka p?c pusdien?m j?s tiksiet par to sod?ta. Vi?? run?ja ar Andr? un ?annu, kuras bija ien?ku?as kop? ar vi?u un gaid?ja, st?v?damas katra sav? gultas pus?. P?c tam vi?? dev?s prom. Andr? pac?la spilvenu no gr?das un segu, kuru Pj?rs bija nolicis gultas k?jgal?, kad bija ieradies O p?rt, tikm?r ?anna gultas gala virzien? st?ma p?rvietojamo galdi?u, uz kura atrad?s piens, cukurs, maize, sviests un kruas?ni. – ?diet ?tri, – teica Andr?. – Pulkstenis ir jau devi?i, p?c tam var?siet gul?t l?dz divpadsmitiem. Un, kad izdzird?siet zvanu, jums b?s j?gatavojas pusdien?m. J?s nomazg?sieties un ieveidosiet matus. Es atn?k?u, lai uzkl?tu jums kosm?tiku un sasietu korseti. ?anna turpin?ja: – Jums nevajadz?s bibliot?k? apkalpot ?tr?k k? p?cpusdien?. Jums b?s j?pasniedz kafija, dz?rieni un j?seko, lai neizdzistu uguns. – Bet j?s? – jaut?ja O. – Ak, m?s esam atbild?gas tikai par jums pirm?s divdesmit ?etras stundas p?c iera?an?s, p?c tam j?s b?siet viena un tiksieties tikai ar v?rie?iem. M?s vairs nevar?sim ar jums run?t, un j?s nevar?siet run?t ar mums. – Uzkav?jieties, uzkav?jieties v?l nedaudz un pasakiet man… – Ta?u vi?ai nebija laika pabeigt, jo atv?r?s durvis. Tas bija vi?as m???kais, un vi?? nebija viens. M???kais bija ??rbies glu?i k? vienm?r, kad tikko izk?pis no gultas un aizdedzin?jis pirmo r?ta cigareti: str?pain? pid?am? un zil? vilnas hal?t? ar polster?tiem z?da atlokiem, kuru pirms gada abi kop? bija izv?l?ju?ies. Ar? vi?a ??bas bija non?s?tas, vajadz?s nopirkt vi?am jaunas. Abas sievietes gandr?z nedzirdami nozuda, ta?u, t? k? vi?as bija pac?lu?as sv?rkus, var?ja dzird?t no?virkstam z?du (visi sv?rki nedaudz sk?r?s pie zemes) – so?i r?ta kurp?s uz pakl?jiem nebija dzirdami. O, kas kreisaj? rok? tur?ja kafijas tasi un otr? kruas?nu, sakrustojusi k?jas (viena bija taisna, otra saliekta zem vi?as) nekust?gi s?d?ja gultas mal?, kad p?k??i kafijas tase vi?as rok? s?ka dreb?t un no otras izkrita kruas?ns. – Pacel to, – sac?ja Ren?. Tie bija pirmie v?rdi, ko vi?? pateica. Vi?a nolika tasi uz galda, pac?la pusap?sto kruas?nu un novietoja to blakus tasei. Liels kruas?na gabals bija palicis uz pakl?ja pie vi?as kailaj?m k?j?m. ?oreiz noliec?s Ren?, lai paceltu to. Tad vi?? aps?d?s blakus O, noguld?ja vi?u un nosk?pst?ja. Vi?a jaut?ja, vai vi?? vi?u m?l. Vi?? atbild?ja: – Ak?! Es tevi m?lu! – Uzsl?j?s st?vus un lika ar? vi?ai piecelties, viegli par?v?ja vi?as aukst?s plaukstas un ar l?p?m piesk?r?s vi?as br?c?m. Lai gan otrs v?rietis, kur? bija ien?cis kop? ar O m???ko, tobr?d, pagriezies pret vi?iem ar muguru, net?lu no durv?m sm???ja, vi?a nezin?ja, vai dr?kst uz Ren? skat?ties. Tas, kas notika t?l?k, neviesa vi?? skaidr?bu. – N?c, lai varam tevi apskat?t, – teica m???kais un, pievedis vi?u pie gultas malas, atz?m?ja savam sabiedrotajam, ka vi?am ir izr?d?jusies taisn?ba, un pateic?s par to, piebilstot: ja v?las, b?tu tikai taisn?gi, ja vi?? O ieg?tu pirmais. Sve?inieks, kuru O joproj?m neuzdro?in?j?s uzl?kot, p?rslidin?jis roku p?ri vi?as kr?t?m un gurniem, lika tai izplest k?jas. – Paklausi, – Ren? teica, no mugurpuses turot vi?u st?vus, ar labo roku gl?st?dams vi?as kr?ti, ar otru tur?dams plecu. Sve?inieks, aps?dies uz gultas malas un satv?ris vi?as apmatojumu, pavilka to, l?n?m atverot l?pas, kas aizsarg? maksts ieeju. Sapratis, ko vi?? v?las, Ren? past?ma O uz priek?u, lai vi?a b?tu pieejam?ka, un ar labo roku p?rsl?d?ja tai p?r v?deru, ?aujot vi?u lab?k satvert. ?o gl?stu vi?a v?l ne reizi nebija pie??musi, sevi nep?rvarot, teju no kauna vai pl?stot pu?u, un no kura cent?s izb?gt p?c iesp?jas ?tr?k, ?tr?k, nek? v?l bija to sajutusi, jo tas vi?ai ??ita k? zaimo?ana. Zaimojo?s ??ita tas, ka m???kais bija nometies ce?os, bet t?d? poz? vajadz?ja b?t vi?ai. P?k??i vi?a sajuta, ka vairs no t? neizb?gs, un redz?ja, ka ir zaud?jusi. Vi?a iesten?j?s br?d?, kad sve?as l?pas, piespiedu??s miesas pauguram, kas sedza klitora iek??jo da?u, iekv?lin?ja vi?u, ar m?les karsto gali?u iekv?linot v?l vair?k. Kad l?pas atkal ats?ka darboties, vi?a ievaid?j?s v?l sp?c?g?k. Vi?a sajuta apsl?pto punktu piebriestam un k??stam ciet?ku, ko ilgs un s?co?s tv?riens ar l?p?m un zobiem vairs nelaida va??, ilgs un salds kodiens, kas vi?u atst?ja bez elpas. Vi?a vairs nejuta savas p?das un attap?s gu?am gult? ar Ren? muti uz savas mutes; abas vi?a rokas bija piespiedu?as O plecus pie gultas, kam?r divas citas rokas pie ce?u loc?tav?m papl?ta un piepac?la k?jas. Rok?m, kas atrad?s vi?ai zem gurniem (jo, pastumjot tuv?k nezin?majam, Ren? t?s bija sastiprin?jis, savienojot apro?u gredzenus), viegli piesk?r?s v?rie?a dzimumloceklis, kur? sevi gl?st?ja vi?as p?cpuses iedobum?, l?dz piebriedis strauji ietriec?s dzi?i vi?as makst?. Pie pirm? trieciena vi?a kliedza, it k? b?tu sa??musi p?tagas cirtienu; ar katru n?kamo triecienu kliedzieni atk?rtoj?s, un m???kais koda vi?ai mut?. V?rietis p?k??i atr?v?s un nog?z?s zem? k? zibens ?erts, un ar? vi?? kliedza. Ren? atbr?voja O rokas, piec?la vi?u un noguld?ja zem segas. V?rietis piec?l?s no gr?das un kop? ar Ren? dev?s uz durvju pusi. Br?di O redz?ja sevi atvieglotu, sagrautu, nol?d?tu. Sve?inieka l?pas bija liku?as vi?ai vaid?t t?, k? m???kais to nekad nebija pratis; sve?inieka dzimumloceklim ietriecoties vi??, O bija kliegusi t?, k? vi?ai nekad nebija licis kliegt m???kais. Vi?a jut?s pazemota un vain?ga. Ja vi?? pamestu O, tas b?tu tikai taisn?gi, ta?u n?, durvis atkal aizv?r?s un vi?? palika kop? ar vi?u. Vi?? n?ca atpaka?, apg?l?s blakus zem segas, iesl?d?ja vi?as mitraj?, karstaj? v?dera lejasda?? un, apsk?vis vi?u, teica: – Es tevi m?lu. Kad b??u ??vis tevi izmantot ar? sulai?iem, k?du nakti ierad??os un tu tiksi nop?rta l?dz asin?m. Saule bija izlauzusies cauri miglai un p?rpludin?ja istabu. Vi?us pamodin?ja tikai pusdienlaika zvans. O nesaprata, kas j?dara. M???kais bija vi?ai blakus, tikpat maigi vi?ai padevies k? gult? dz?vokl? ar zemajiem griestiem, kur? vi?? gul?ja vi?ai l?dz?s gandr?z katru nakti, kop? abi dz?voja kop?. T? bija liela, sarkankoka gulta ang?u stil? ar ?etriem vertik?liem balstiem, ta?u bez baldah?na; balsti gultas galvgal? bija gar?ki. Vi?? vienm?r gul?ja kreisaj? pus?, un, kad pamod?s, kaut vai nakts vid?, izstiepa roku uz vi?as k?j?m. T?p?c vi?a vienm?r t?rp?s tikai naktskrekl? vai ar? vilka mugur? tikai pid?amas aug?da?u. T?pat vi?? izdar?ja ar? tagad; vi?a satv?ra ?o roku un nosk?pst?ja, baid?dam?s ko jaut?t. Ta?u vi?? run?ja. Ar diviem pirkstiem turot aiz kaklasiksnas, vi?? teica, ka vi?a nol?ks ir turpm?k vi?u dal?t ar tiem, kurus vi?? izv?l?sies, k? ar? tiem, kurus vi?? nepaz?st un kuri ir pieder?gi pils sabiedr?bai, k? bija noticis iepriek??j? vakar?. Ka tikai un vien?gi vi?am O ir pak?auta, pat tad, kad sa?em pav?les no citiem, gan vi?am piedaloties, gan promesot, jo vi?? ir kl?teso?s vis?, kas no vi?as var tikt pras?ts vai vi?ai nodar?ts. Un ka tas ir vi??, kuram vi?a pieder un kuru vi?? izbauda caur tiem, kuru rok?s vi?a nodota, ar to vien, ka vi?? ?auj vi?u izmantot. Vi?ai j?pak?aujas un j?sagaida vi?i ar t?du pa?u cie?u, ar k?du sagaida vi?u, it k? tie b?tu vair?ki vi?a atspulgi. T? vi?? valda p?r vi?u k? dievs valda p?r sav?m rad?b?m, kuras iemieso zem briesmo?a, putna, neredzama gara vai ekst?zes maskas. Vi?? negrib no vi?as ??irties. Jo liel?ku br?v?bu vi?? tai dod, jo liel?ku tuv?bu izj?t. Tas, ka vi?? dod vi?u citiem, kalpo vi?am k? apstiprin?jums, kam t?dam vajag b?t ar? vi?ai, ka vi?a pieder vi?am – jo varam dot tikai to, kas mums pieder. Vi?? dod vi?u, lai p?c tam atg?tu. T?d?j?di vi?a ac?s O ir sevi bag?tin?jusi k? ikdieni??s objekts, kam dota iesp?ja kalpot dievi??am nol?kam, kas tam ticis ziedots. Vi?? jau ilgi v?l?jies likt vi?ai nodarboties ar ??du prostit?ciju un j?tas savi??ots, ka bauda, k?du no t? g?st, ir daudz liel?ka, nek? bija cer?jis. T?d?j?di vi?? j?tas vi?ai tuv?ks, t?pat k? vi?a j?tas tuv?ka vi?am, v?l jo vair?k t?p?c, ka tas vi?u pazemo un satriec. T? k? vi?a m?l vi?u, nevar?ja nem?l?t jebko, ko vi?? liek tai dar?t. O klaus?j?s un laim? tr?c?ja, jo vi?? m?l vi?u. Tr?c?ja, visam piekr?tot. Vi??, bez ?aub?m, to zin?ja, jo turpin?ja: – Tev ?obr?d ir viegli piekrist tam, ko es v?los no tevis, ta?u tas nen?ksies viegli. Pat ja tagad tam piekr?ti, pat ja tagad saki j?, dom?dama, ka tev tas ir pa sp?kam. Tu nesp?si nepretoties. Tu k??si paklaus?ga pret pa?as gribu, ne tikai neaizst?jam?s baudas d??, ko es vai citi no t? g?sim, bet ar? t?d??, lai tu apzin?tos, kas ar tevi tiek dar?ts. O gras?j?s atbild?t, ka ir vi?a verdzene un ar prieku nes savus ievainojumus, ta?u vi?? p?rtrauca to: – M?s jau vakar tev izskaidroj?m: kam?r b?si ?aj? pil?, tu nedr?ksti nevienam skat?ties sej?, nedz ar? ar k?du run?t. Tas pats attiecas ar? uz mani, tev j?b?t klusai un j?pak?aujas. Es m?lu tevi. Celies. ?eit v?rie?a priek?? tu atv?rsi muti tikai, lai kliegtu vai lai ar to gl?st?tu. O piec?l?s. Ren? palika gu?am gult?. Vi?a mazg?j?s un sak?rtoja matus. Kad ievainotie gurni iegrima remdenaj? ?den?, vi?a nodreb?ja, un vi?ai n?c?s uzman?gi slauc?ties, neberz?jot ievainot?s vietas, lai t?s nes?ktu atkal dedzin?t. O uzkr?soja l?pas un nepiesk?r?s ac?m, nop?der?ja sevi un atgriez?s cell?, joproj?m kaila, ta?u acis nolaidusi. Ren? skat?j?s uz ?annu, kas ien?kusi st?v?ja gultas galvgal?. Ar? vi?a bija nolaidusi acis un neteica ne v?rda. Vi?? pav?l?ja, lai vi?a sa??rbj O. ?anna pa??ma za?o sat?na korseti, baltos apak?sv?rkus, kleitu, za??s kurpes un, priek?pus? sa???jusi O korseti, s?ka cie?i savilkt auklas t?s aizmugur?. Korsete bija ?rk?rt?gi cie?a, gara un st?va, k? laik?, kad mod? bija lapsenes viduk?i, ar ???veida ietvaru, kas balsta kr?tis. Jo cie??k t? tika savilkta, jo augst?k pac?l?s kr?tis, kuras ietvars balst?ja no apak?as, v?l vair?k atsedzot kr??u galus. Vienlaikus viduklis sa?aurin?j?s, liekot v?deram ierauties uz iek?u un p?cpusei izvirz?ties uz ?ru. Neparasti lik?s, ka ?? konstrukcija bija tik ?rta un l?dz zin?mai robe?ai relaks?jo?a. T? lika st?v?t ?oti taisni, ta?u neskaidru iemeslu d??, ja nu vien?gi t?d??, lai izceltu kontrastu, atst?ja j?t?gas un atsegtas, vai, dr?z?k, pieejamas atsegt?s ?erme?a da?as. Kuplie sv?rki un trapecveida kakla izgriezums no kakla pamatnes stiep?s l?dz kr??u galiem un aptv?ra kr?tis. Meitene apjauta, ka ap??rbs vi?ai mugur? nebija dom?ts tik daudz, lai aizsegtu, bet gan, lai provoc?tu un atkl?tu. Kad ?anna bija sas?jusi auklu, apmezdama dubulto mezglu, O pa??ma no gultas t?rpu no t? pa?a auduma k? pie sv?rkiem no?emamas oderes veid? piestiprin?tie apak?sv?rki ar priek?? sakrustotu un mugurpus? sasietu ?ieburu, kas izc?la vi?as vair?k vai maz?k trausl?s kr??u kont?ras atkar?b? no t?, cik cie?i pieg?la korsete. ?anna to bija sas?jusi cie?i, un caur atv?rtaj?m durv?m O sevi redz?ja vannasistabas spogul? tievu un pazudu?u kuplaj? za??s kr?sas sat?n?, kas mutu?oja uz vi?as gurniem, k? rakstur?gi st?potiem apak?sv?rkiem. Abas sievietes st?v?ja viena otrai blakus. ?anna izstiepa roku, lai nogludin?tu nel?dzen?s vietas za??s kleitas piedurkn?, un vi?as kr?tis me????u korset? cil?j?s. To gali?i bija gari, un to oreols br?ns. Vi?as kleita bija dzeltena. Ren?, pietuvojies ab?m sieviet?m, teica O: – Skaties! – Un ?annai: – Pacel kleitu! Ar ab?m rok?m vi?a pac?la ?auksto?o z?du un lina apak?sv?rkus, atsedzot zeltaino v?deru, gludos aug?stilbus un cel??us, un sak?auto melno trijst?ri. Ren? uzlika uz t? roku un s?ka l?n?m to iepaz?t, ar otru roku liekot piebriest ?annas kr??galam. – Es to daru, lai tu redz?tu, – vi?? teica O. O redz?ja. Vi?a redz?ja zobgal?go, tom?r v?rojo?o izteiksmi vi?a sej?, vi?a acis, kas l?koj?s uz ?annas pav?rto muti un atliekto kaklu, ko cie?i aptv?ra ?das kaklasiksna. Vai t?du pa?u baudu, k?du sniedza O, vi?am nesp?ja sniegt ar? k?da cita? – Tu par to nebiji iedom?jusies? – vi?? beidzot teica. N?, vi?ai tas nebija pat ien?cis pr?t?. O atsl?ga pret sienu starp ab?m durv?m, rok?m bezsp?c?gi nosl?gstot. Vairs nebija vajadz?bas likt vi?ai klus?t. K? gan vi?a b?tu var?jusi parun?t? Iesp?jams, vi?as izmisums bija savi??ojis Ren?. Vi?? atst?ja ?annu, lai satvertu O sav?s rok?s, saucot par savu m?lu un dz?vi, atk?rtodams, ka m?l vi?u. Roka, ar kuru vi?? gl?st?ja O kaklu, bija mitra un smar?oja p?c ?annas. Izmisums, kas bija p?r??mis O, atk?p?s: vi?? m?l vi?u, vai ne?! Vi?? m?l vi?u. Vi?? ir saimnieks un var izklaid?ties ar ?annu vai cit?m, bet vi?? m?l vi?u. – Es m?lu tevi. Es m?lu tevi, – vi?a ?ukst?ja tam aus? tik klusi, ka vi?? tik tikko sp?ja to sadzird?t. – Es tevi m?lu. Vi?? neatlaida O, l?dz vi?a nebija nomierin?jusies, vi?as skatiens k?uvis dzidrs un apmierin?ts. ?anna satv?ra O aiz rokas un ieveda gaiten?. So?i atkal atbalsoj?s pret fl?z?to gr?du, un vi?as ieraudz?ja s??am sulaini uz sola starp durv?m. Vi?? bija ??rbies t?pat k? Pj?rs, ta?u tas nebija Pj?rs. ?is bija gara auguma, kalsns un ar melniem matiem. Vi?? g?ja vi??m pa priek?u un ieveda priek?telp?, kur pie dzelzs durv?m, no ab?m pus?m aizkl?t?m ar gariem za?iem aizkariem, gaid?ja divi citi sulai?i, pie kuru k?j?m gul?ja balti su?i ar r?sganiem plankumiem. – ?? ir t? vieta, – nomurmin?ja ?anna. Pa priek?u ejo?ais sulainis to izdzird?ja un pagriez?s. O bija p?rsteigta, ieraugot, ka ?anna k??st b?la un atlai? vi?as roku, atlai? vi?as kleitu, kuru bija viegli pietur?jusi ar otru roku, un nokr?t ce?os uz meln?s fl??u gr?das (priek?telpu viscaur kl?ja melns marmors). Abi sulai?i pie re??otajiem v?rtiem izpl?da smieklos. Viens no tiem pien?ca pie O un l?dza vi?am sekot. Vi?? atv?ra durvis iepret? durv?m, pa kur?m vi?a tikko bija ien?kusi, un nozuda. Vi?a dzird?ja smieklus, so?us, un tad durvis aiz vi?as aizv?r?s. Nekad, nekad vi?a neuzzin?ja, kas notika – vai ?anna tika sod?ta par to, ka run?jusi, nedz ar?, k? tas tika dar?ts, vai, nokr?tot ce?os, vi?a bija vienk?r?i izdab?jusi sulai?a iegrib?m vai paklaus?jusi k?dam noteikumam, vai ar? centusies vi?u ie??lin?t un vi?ai tas izdevies. Pirmaj? reiz? divas ned??as uzturoties pil?, O saprata: kaut ar? klus??anas likums bija neap?aub?mi j?iev?ro, tiek mekl?ti veidi, k? to p?rk?pt. Piem?ram, reiz?s, kad vi?as tika vestas uz k?du vietu vai no k?das vietas, k? ar? ?dienrei?u laik?, it ?pa?i dien?, kad vi?us var?ja sastapt, it k? dr?bes tiem pie??irtu pa?p?rliec?bu, kuru kailums, ??des nakt?s un saimnieku kl?tb?tne izdz?stu. Vi?a saprata, ka visniec?g?kais ?ests, kas l?dzin?s m??in?jumam piekuku?ot saimnieku, ??iet vienk?r?i neaptverams, ta?u saskarsm? ar sulai?iem viss bija cit?di. Vi?i nekad nepav?l?ja, kaut ar? vi?u laipnie l?gumi bija tikpat nepiel?dzami k? pav?les. Ac?mredzot sulai?iem bija doti nor?d?jumi nekav?joties sod?t par nepak?au?anos noteikumiem, kad vi?i bija t? vien?gie liecinieki. O to redz?ja tr?s reizes: vienreiz gaiten?, kas veda uz sarkano nodal?jumu, un divreiz ?din??anas telp?, kur tikko bija ieg?jusi. Meitenes, pie?ertas run?jam, tika nogr?stas zem? un nop?rtas. T?tad, par sp?ti pirmaj? vakar? teiktajam, sievietes var?ja sa?emt p?rienu ar? dien?, it k? sulai?u r?c?ba netiktu ?emta v?r? un b?tu atst?ta vien?gi vi?u zi??. Dienasgaisma pie???ra sulai?u kost?miem sav?du un draud?gu veidolu. Da?i n?s?ja melnas ze?es un sarkanu ?aketi, un nevis baltu kreklu ar ?abo, bet m?kstu, sarkanu z?da kreklu ar cie?u apkakl?ti, ar plat?m piedurkn?m, ?oti sa?aurin?t?m pie plaukstu loc?tav?m. Viens no ?iem sulai?iem, tur?dams p?tagu, astot?s dienas pusdienlaik? lika no galda piecelties apa??gai blond?nei ar kupl?m kr?t?m, v?rd? Madl?na, kura s?d?ja net?lu no O un, uzsmaidot vi?am, bija pateikusi da?us v?rdus tik ?tri, ka O nebija var?jusi tos saprast. Pirms v?l vi?? pasp?ja tai pieskarties, vi?a nomet?s uz ce?iem, ar rok?m, tik balt?m zem meln? z?da, s?ka gl?st?t vi?a v?l snaudo?o dzimumlocekli, ko p?c tam izvilka un lika pie savas pav?rt?s mutes. ?oreiz vi?a netika p?rta. Un, t? k? tobr?d vi?? bija vien?gais uzraugs ?damz?l?, gl?stu p?r?emts aizv?ris acis, p?r?j?s meitenes sarun?j?s. T? sulai?i var?ja tikt piekuku?oti. Ta?u k?lab? Vien?gais noteikums, kuram O ar gr?t?b?m pak??v?s un kuru galu gal? ne vienm?r iev?roja, bija aizliegums skat?ties v?rie?iem sej? – ?emot v?r?, ka tas attiec?s ar? uz sulai?iem. O jut?s nep?rtraukti apdraud?ta, t?p?c tik nep?rvarama bija vi?as zi?k?re apskat?t sejas. Par to vi?a patiesi sa??ma p?rienus no viena vai otra sulai?a, kaut ar? ne vienm?r, kad vi?i to paman?ja (jo pie??va noteiktas atlaides; iesp?jams, noteikumu da??ja neiev?ro?ana sniedza vi?iem k?du gandar?jumu ar? attiec?b? uz skat??anos, kas bija paredz?ts, lai sievie?u acis un mute kalpotu tikai vi?u dzimumloceklim, p?tagai, vi?u rok?m un t? t?l?k), ta?u katru reizi, kad sulai?i v?l?j?s vi?u pazemot. Lai ar? cik ne??l?gi vi?i pret O iztur?j?s br??os, kad bija t? izl?mu?i, vi?ai nekad nepietika drosmes vai ar? g??vul?bas pa?ai no savas gribas mesties vi?u priek?? ce?os, un, kaut ar? reiz?m pak??v?s vi?iem, O nekad necent?s tos pavedin?t. Ja run?jam par klus??anas noteikumu, vi?ai tas bija vienaldz?gs. Vien?gi aiz cie?as pret m???ko vi?a ne reizi to nep?rk?pa, atbildot ar z?m?m br??os, kad uzraugu uzman?ba bija nov?rsta un k?da no meiten?m, izmantojot iesp?ju, cent?s ar vi?u sarun?ties. Tas parasti notika ?dienrei?u laik? telp?, kur? vi?i bija liku?i O ieiet br?d?, kad garais sulainis pagriez?s pret ?annu. Sienas bija melnas, un gr?da bija melna, ar? garais bieza stikla galds bija melns, un katrai meitenei bija apa??, ar ?du apvilkts kr?sls, uz kura aps?sties. Pirms aps?sties, vi??m bija j?pace? sv?rki, un O atkal sajuta gludo un auksto ?du pieskaramies aug?stilbiem, k? pirmaj? reiz?, kad m???kais bija licis vi?ai novilkt ze?es un biks?tes un t?pat aps?sties uz ma??nas s?dek?a. Tom?r, tikl?dz vi?a bija pametusi pili (ikdieni??i t?rpta, ta?u ar kail?m g???m zem ikdieni??? kost?ma vai kleitas), katr? reiz?, kad vajadz?ja pacelt sv?rkus un apak?sv?rkus, lai aps?stos blakus m???kajam vai k?dam citam, vienalga, uz auto s?dek?a vai kafejn?c?, t? bija pils, kur? vi?a atkal atgriez?s – atsegtas kr?tis z?da korset?s, rokas un mutes, kur?m viss bija at?auts, un briesm?gs klusums. Ta?u, ja ne?em v?r? ??des, ?is klusums vi?ai bija dr?z?k gl?bi??. Klusums un ??des, kur?m b?tu vajadz?jis dzi?i iek?ien? vi?u sasaist?t, vi?u smac?t, vi?u ??augt, tie?i pret?ji – atbr?voja vi?u no sevis pa?as. Kas gan b?tu ar vi?u noticis, ja vi?ai atkal tiktu pie??irtas ties?bas run?t, ja atkal tiktu dota iesp?ja izv?l?ties, kam?r m???kais lika tai nodarboties ar prostit?ciju vi?a pa?a kl?tb?tn?? Tas tiesa, vi?a run?ja br??os, kad tika sp?dzin?ta, bet vai ??labas un raudas var tikt sauktas par v?rdiem? Turkl?t vi?i bie?i vi?u apklusin?ja, aizb??ot muti. Skatienos, rok?s, dzimumlocek?os, kas vi?? triec?s, p?tag?s, kas vi?u plos?ja, vi?a sevi pazaud?ja v?jpr?ta promb?tn? pa?ai no sevis, kas atgrieza vi?u pie m?lest?bas, bet, iesp?jams, tuvin?ja n?vei. Vi?a var?ja b?t vienalga kas, vi?a bija t?da pati k? jebkura no p?r?j?m meiten?m, atv?rta un pak?auta, k?das vi?a t?s redz?ja. Jo pat tad, kad vi?ai nebija j?pal?dz, vi?a to visu redz?ja. Otraj? dien?, kad v?l nebija aizrit?ju?as divdesmit ?etras stundas kop? iera?an?s, p?c malt?tes vi?a tika vesta uz bibliot?ku, lai tur pasniegtu kafiju un uzraudz?tu kam?nu. Vi?ai pievienoj?s ?anna, kuru tum?matainais sulainis bija atvedis atpaka?, kop? ar v?l k?du meiteni, v?rd? Monika. Sulainis, vi?as turp aizvedis, palika st?vam pie kolonnas, kur O bija tikusi piesieta. Bibliot?ka joproj?m bija tuk?a. Fran?u balkons bija rietumu pus?, un rudens saule, l?ni norietot pla?aj?s, mier?gaj?s debes?s, kur?s nebija redzams gandr?z neviens m?kon?tis, izgaismoja uz kumodes st?vo?o milz?go za?gandzelteno krizant?mu pu??i, kas smar?oja p?c zemes un nokritu??m lap?m. Конец ознакомительного фрагмента. Текст предоставлен ООО «ЛитРес». Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/paul-ne-ra/o-st-sts/?lfrom=688855901) на ЛитРес. Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.