Kthulhu aicin?jums

Kthulhu aicin?jums H. F. Lavkrafts "Kthulhu aicin?jums" sarakst?ts 1928. gad?, bet slavu guvis tikai p?c autora n?ves. ?is st?sts ir iedvesmojis rakstniekus St?venu Kingu un N?lu Geimenu, kino re?isoru Giljermo del Toro, smag? met?la veter?nus Metallica un Iron Maiden, daudzu popul?ru datorsp??u veidot?jus, m?ksliniekus un citus izcilus da??du kult?ras jomu p?rst?vjus. H. F. Lavkrafta mantojum? kopum? ir vair?k k? 100 st?sti, un vi?a dai?rades ietekme uz n?kamo paaud?u rado?o jomu p?rst?vjiem piel?dzin?ma vi?a priek?g?j?ja Edgara Alana Po darbiem. St?sts v?sta par nelai?a Fr?nsisa Veilenda T?rstona atkl?sm?m, p?tot senu, slepenu un mistisku kultu. P?c T?rstona n?ves vi?a dokumentos atrasti vair?ku baisu, sav? starp? neizskaidrojami saist?tu notikumu apraksti, m?klainos apst?k?os miru?a sem?tu valodu p?tnieka pieraksti un ?rk?rt?gi neparasts bareljefs, kur? att?loti zin?tniekiem nezin?mi hieroglifi un briesmo?a t?ls, k?du var?tu uzburt vien slims pr?ts… St?sts m?s aiznes uz noma??m pasaules viet?m, kur?s gadu t?ksto?iem turpina past?v?t slepenais, ?au?al?gais Kthulhu kults. H. F. Lavkrafts Kthulhu aicin?jums (Atrasts bostonie?a, nelai?a Fr?nsisa Veilenda T?rstona dokumentos) “Visai iesp?jams, ka tik neaptverams sp?ks vai b?tnes ir izdz?voju?as… izdz?voju?as iev?rojamu laika spr?di, kad… ?is sapr?ts izpau?as tikai apris?s un form?s, kas sen atk?pu??s arvien uzbr?ko?o cilv?ku rases uzpl?du priek??… apris?s, kas gar?msl?do??s atmi??s pav?d vien dzej? un le?end?s, kur t?s tiek sauktas par da?neda??diem dieviem, briesmo?iem, m?tisk?m b?tn?m…”     Ald?enons Blekvuds I M?LA BRIESMONIS Manupr?t, visliel?k? ??lsird?ba pasaul? ir cilv?ka pr?ta nesp?ja atrast saikni starp visu, kas taj? uzkr?jas. M?s dz?vojam r?m? nezi?as sal? melna bezgal?bas oke?na vid?, un mums nav lemts ce?ot t?lu. Visas zin?tnes, katra tiecoties uz savu pusi, l?dz ?im m?s maz ietekm?ju?as, bet k?dudien, kad atsevi???s zin??anu druskas savienosies vien? vesel?, atkl?sies tik ?ausmino?i realit?tes pla?umi un m?su drausm?gais st?voklis tajos, ka ?ie atkl?jumi laup?s mums pr?tu vai m?s b?gsim un patversimies no n?v?g?s gaismas jauna tumson?bas laikmeta mier? un dro??b?. Teozofi ir izteiku?i min?jumus par kosmisk? cikla satrieco?o varen?bu, kur? m?su pasaule un cilv?ku rase ir ?slaic?gas par?d?bas. Vi?i ir devu?i m?jienus par d?vainiem izdz?vo?anas gad?jumiem, kas liktu asin?m stingt dz?sl?s, ja vien tos neaizpl?vurotu iemidzino?s optimisms. Bet ne jau vi?i bija tie, kas man ??va uz acumirkli ieraudz?t aizliegtos gadu miljardus, kas stindzina, par tiem vien iedom?joties, un aptum?o pr?tu, kad par tiem sap?oju. ?is acumirklis, t?pat k? visi baisie paties?bas mirk?i, atkl?j?s, nejau?i saliekot kop? atsevi??us fragmentus – ?aj? gad?jum? vecus av??rakstus un miru?a profesora piez?mes. Es ceru, ka nevienam citam neizdosies salikt ?o pa?u moza?ku; katr? zi??, ja palik?u dz?vs, tad nem??am apzin?ti neatkl??u pavedienu, kas pal?dz?tu savirkn?t ?o pret?go notikumu ??di. Dom?ju, ka ar? pats profesors gras?j?s klus?t par sev zin?mo atkl?juma da?u un b?tu izn?cin?jis savas piez?mes, ja vi?u tik p?k??i neb?tu p?rsteigusi n?ve. Es pirmoreiz par to uzzin?ju 1926./27. gada ziem? p?c sava Providens?, Rodailend?, dz?vojo?? vect?vo?a, Brauna Universit?tes sem?tu valodu goda profesora D?ord?a Ganela End?ela n?ves. Profesors End?els bija pla?i paz?stama seno rakstu autorit?te, t?p?c pie vi?a bie?i v?rs?s prominentu muzeju vad?t?ji, un varb?t t?p?c daudzi atceras vi?a aizie?anu devi?desmit divu gadu vecum?. Viet?j?s sabiedr?bas interesi uzkurin?ja neskaidrie n?ves apst?k?i. Atce?? no ??portas ku?a profesors bija sa??mis sitienu; p?k??i pakritis, k? v?st?ja aculiecinieki, jo vi?u pagr?dis n??eris, kas izskat?jies p?c j?rnieka un p?k??i izniris no k?da ?aub?ga, tum?a pagalma st?vaj? piekaln?, kas bija ?s?kais ce?? no piest?tnes l?dz nelai?a m?j?m Viljamsstr?t?. ?rstiem neizdev?s atrast nek?du redzamu vainu, bet p?c muls?m debat?m tie secin?ja, ka n?ve iest?jusies no neman?ma sirds boj?juma, ko izrais?jis krietni vec? v?ra mundrais k?piens st?vaj? kaln?. Tobr?d man nebija iemesla nepiekrist ?im sl?dzienam, bet p?d?j? laik? esmu s?cis par to pr?tot, un ne tikai pr?tot. Man k? vect?vo?a mantiniekam un testamenta izpild?t?jam, jo vi?? nomira k? bezb?rnu atraitnis, vajadz?ja ar zin?mu r?p?bu caurskat?t vi?a dokumentus, un t?p?c p?rvedu visas vi?a mapes un kastes uz savu mitekli Boston?. Lielu da?u sav?kto materi?lu v?l?k public?ja Amerikas Arheolo?ijas biedr?ba, bet vienas kastes saturs ??ita ?rk?rt?gi mulsino?s, t?p?c vair?jos to r?d?t citiem. Kaste bija aizsl?gta, un atsl?gu es atradu tikai r?p?g?k izp?t?jis atsl?gu ri??i, ko profesors alla? n?s?ja kabat?. Tikai tad man izdev?s kasti atv?rt, ta?u priek?? bija v?l nopietn?ks un r?p?g?k aizsarg?ts ???rslis. Ko noz?m?ja manis atrastie d?vainie m?la bareljefi un nesakar?g?s rakstu z?mes, l?klo?i un grebumi? Vai t?vocis m??a nogal? b?tu l?ttic?gi kritis par pavir?as kr?p?anas upuri? Es nol?mu atrast ekscentrisko skulptoru, kur? ??di iztrauc?jis veca v?ra sirdsmieru. Bareljefs bija nepilnu collu biezs un piecreiz se?as collas liels, raupj? ?etrst?ris, kas ac?mredzami darin?ts m?sdien?s. Tom?r tas, kas bija uz t? att?lots, ne p?c noska?as, ne nodoma ne tuvu nebija m?sdien?gs, jo, lai gan kubismam un fut?rismam piem?t daudzi un da??di untumi, tajos visai reti sastopama mistisk? regularit?te, kas sl?pjas aizv?sturiskajos rakstos. Un liel?k? da?a z?mju neap?aub?mi atg?din?ja kaut k?du rakst?bu, bet, lai gan labi p?rzin?ju t?vo?a dokumentus un kolekcijas, neparko nesp?ju atmin?ties, ka b?tu redz?jis ko l?dz?gu vai atradis k?du nor?di par att?lu saist?bu ar ko paz?stamu. Virs ac?mredzamajiem hieroglifiem, p?c visa sprie?ot, bija atainots k?ds t?ls, lai gan autora impresionistisk? maniere trauc?ja g?t skaidru priek?statu par t? raksturu. Izskat?j?s, ka tas ir kaut k?ds briesmonis vai briesmo?a simbols, k?du sp?tu uzburt tikai slims pr?ts. Sakot, ka man? nedaudz ekstravagantaj? izt?l? vienlaic?gi iznira asto?k?ja, p??a un cilv?ka karikat?ras t?li, es palik?u uztic?gs atveida garam. Ga??ga galva ar taustek?iem sl?j?s virs groteska, zv??aina ?erme?a ar rudiment?riem sp?rniem, ta?u visbied?jo??k?s ??ita rad?juma aprises. Aiz st?va neskaidri iez?m?j?s gigantiskas arhitekt?ras formas. ?o d?vaino veidojumu papildin?ja av??u izgriezumu kaudz?te un ar profesora End?ela roku nesen rakst?tas piez?mes bez jebk?d?m pretenzij?m uz liter?riem izpu??ojumiem. ??iet, galven? dokumenta nosaukums bija “KTHULHU KULTS”. Burti bija r?p?gi izz?m?ti, nov?r?ot jebk?du iesp?ju p?rprast vai nepareizi izlas?t nedzird?to v?rdu. Manuskriptam bija divas da?as, pirmajai bija dots virsraksts “1925. – Tomasstr?t? 7, Providens?, Rodailend? dz?vojo?? H. E. Vilkoksa sap?i un sap?os tapu?ie darbi”, bet otrajai – “Benvilstr?t? 121, ??orle?n?, Luizi?n? dz?vojo?? inspektora D?ona R. Legrasa st?sts 1908. g. A. A. B. san., piez. par to pa?u un prof. Veba atskaite”. P?r?jie dokumenti bija ?sas piez?mes, vien?s aprakst?ti da??du cilv?ku sav?die sap?i, cit?s – cit?ti no teozofijas gr?mat?m un ?urn?liem (?pa?i no V. Skota-Eliota “Atlant?das un zudu??s Lem?rijas”), un p?r?jie bija koment?ri par sen?m slepen?m biedr?b?m un sekt?m ar atsauc?m uz t?diem mitolo?ijas un antropolo?ijas avotiem k? Freizera “Zelta zars” un Mareja jaunkundzes “Rietumeiropas raganu kults”. Izgriezumi bija saist?ti ar gar?gu slim?bu un masveida ?rpr?ta vai apm?t?bas uzliesmojumiem 1925. gada pavasar?. Galven? manuskripta s?kum? bija izkl?st?ts ?oti ?patn?js st?sts. 1925. gada 1. mart? pie profesora End?ela ar v?l glu?i miklu un svaigu m?la bareljefa pl?ksni ieradies v?j?, tum?matains, neirotisks un satraukts jauneklis. Viz?tkart? bija rakst?ts Henrija Entonija Vilkoksa v?rds, un mans t?vocis vi?u pazina k? pavir?i zin?mas, labas ?imenes jaun?ko d?lu, kur? stud?ja t?lniec?bu Rodailendas Dizaina skol? un dz?voja viens Heraldisk?s lilijas ?k? net?lu no m?c?bu iest?des. Vilkokss bija p?ragri att?st?jies un ?eni?ls, ta?u ?rk?rt?gi ekscentrisks jauneklis, kur? kop? b?rn?bas piev?rsis sev uzman?bu ar d?vainiem st?stiem un sap?u atst?stiem. Vi?? d?v?ja sevi par “p?rlieku j?t?gu”, ta?u sen?s tirdzniec?bas pils?tas krietnie ?audis uzskat?ja vi?u tikai par “d?vainu”. Vi?am nepatika saieties ar savu aprindu cilv?kiem, t?p?c jauneklis pamaz?m pazuda no sabiedr?bas uzman?bas loka un bija paz?stams tikai ?auram cit?s pils?t?s dz?vojo?u est?tu lokam. Pat Providensas M?kslas klubs, kas ?oti r?p?j?s par sava konservat?v? gara saglab??anu, uzskat?ja vi?u par bezcer?gu gad?jumu. Apmekl?juma reiz?, k? v?st?ja profesora manuskripts, skulptors p?k??i ievaic?jies par namat?va zin??an?m arheolo?ij?, kas var?tu pal?dz?t izprast bareljef? att?lotos hieroglifus. Vi?a runasveids bija sap?ains un manier?gs, kas savuk?rt laup?ja l?dzciet?bu pret run?t?ju, t?p?c t?vocis atbild?ja strupi, jo pl?ksne bija aizdom?gi svaiga un diez vai t?s izcelsme kaut vai att?li var?ja b?t saist?ta ar arheolo?iju. Jaun? Vilkoksa atbilde uz p?rmetumu tom?r atst?ja uz manu t?voci pietiekami lielu iespaidu, lai vi?? v?rds v?rd? piefiks?tu ciemi?a fantastiski po?tisko st?st?jumu, jo ??ds runasveids, k? tagad esmu noskaidrojis, vi?am ir ?oti rakstur?gs. Vi?? teica: “T? tie??m ir jauna, jo rad?ju to tikai vakarnakt, sap?odams par d?vain?m pils?t?m, un sap?i ir sen?ki par dr?mo Tairu vai dom?go Sfinksu, vai d?rzu ieskauto Babilonu.” Tad vi?? s?ka savu nesakar?go st?stu, kas atsauca atmi?? sapni un sakairin?ja mana t?vo?a interesi. Iepriek??j? nakt? bija notikusi viegla zemestr?ce, kas Jaunanglij? tom?r izr?d?j?s vissp?c?g?k? p?d?jo gadu laik? un atst?jusi dzi?u iespaidu uz Vilkoksa izt?li. Devies pie miera, vi?? bija sap?ojis par gigantisk?m pils?t?m ar tit?niskiem kvart?liem un monol?tiem, kas sl?j?s l?dz debes?m un no kuriem s?c?s za?as g?otas, iedve?ot sl?ptas ?ausmas. Sienas un p?l?rus kl?ju?i hieroglifi, un no nenosak?mas vietas kaut kur dzi?i pazem? skan?jusi balss, kas paties?b? nemaz nebija balss, bet haotiska saj?ta, ko vien?gi izt?le sp?ja p?rtulkot ska?? un kuru vi?? cent?s atveidot ar gandr?z neizrun?jamu burtu virkni: “Kthulhu fhtagn.” ?is burtu juceklis bija visu atmi?u atsl?ga, kas savi??oja un satrauca profesoru End?elu. Vi?? k? jau zin?tnieks detaliz?ti izpra???ja skulptoru un gandr?z drud?aini p?t?ja bareljefu, ko jauneklis bija s?cis veidot, p?rsalis un ??rbies tikai naktst?rp?, kad mulsino?i bija piezagusies nomoda. K? v?l?k teica Vilkokss, taj?, ka uzreiz nav sp?jis atpaz?t ne hieroglifus, ne att?lu, mans t?vocis vainojis vecumu. Daudzi jaut?jumi viesim ??ita glu?i neviet?, ?pa?i tie, kas tika uzdoti ar m?r?i saist?t vi?a st?st?jumu ar d?vain?m sekt?m vai biedr?b?m, un Vilkokss nesp?ja saprast, k?p?c t?vocis tik uzst?j?gi sol?s klus?t apmai?? pret atz??anos, ka vi?? ir k?das mistiskas vai pag?niskas reli?isk?s organiz?cijas biedrs. Kad profesors End?els bija p?rliecin?jies, ka skulptors tik tie??m nezina neko par sekt?m vai mistisku zin??anu sist?m?m, vi?? piepras?ja, lai viesis ar? turpm?k zi?otu par saviem sap?iem. ?is l?gums nesa regul?rus aug?us, jo p?c pirm?s sarunas manuskript? atrodamas zi?as par jaunek?a ikdienas apciemojumiem, kuru laik? vi?? dal?j?s ar ?ok?jo?iem naksn?go t?lu fragmentiem, kuros vienm?r par?d?j?s ?au?al?ga ainava ar tum?iem, pilo?iem akme?iem un skan?ja pazemes balss vai b?tnes monotonie, m?klainie kliedzieni, ko nebija iesp?jams saukt cit?di k? par nesakar?gu buldur??anu. Visbie??k atk?rtoj?s divas ska?as, kas manuskript? atainotas ar sekojo?iem burtiem “Kthulhu” un “R’lje”. 23. mart? manuskripts turpin?j?s, Vilkokss nebija ieradies, un p?c apjaut??an?s vi?a mitekl? atkl?j?s, ka vi?? sasirdzis ar visai d?vainu drudzi un aizvests uz vec?ku m?j?m Votermenstr?t?. Nakt? vi?a kliedzieni bija pamodin?ju?i vair?kus taj? pa?? ?k? dz?vojo?us m?ksliniekus, un p?c tam vi?? p?rmai?us te iesl?dzis bezsama??, te del?rij?. T?vocis nekav?joties telefon?ja ?imenei un kop? t? br??a v?r?gi sekoja notikumiem. Vi?? regul?ri apciemoja jaunek?a ?rst?jo?? ?rsta daktera Tobija praksi Teijerstr?t?. Skulptora drud?a p?r?emtais pr?ts, k? noprotams, kav?j?s pie d?vain?m liet?m, un ?rsts, run?dams par t?m, ik pa br?dim nodrebin?j?s. V?zij?s atk?rtoj?s ne tikai agr?kie sap?i, bet figur?ja ar? gigantisks, “vair?kas j?dzes” gar? rad?jums, kur? kaut kur g?ja vai sl?ja. Sirdz?js ne reizi piln?b? neaprakst?ja ?o subjektu, bet saraust?tie v?rdi, ko atk?rtoja dakteris Tobijs, p?rliecin?ja profesoru, ka tas ir tas pats v?rd? nenosauktais briesmonis, ko jauneklis bija centies atainot sav? sap?u skulpt?r?. Subjekta piemin??ana, dakteris piebilda, nemain?gi v?st?ja, ka pacients dr?z iesl?gs letar?ij?. ?erme?a temperat?ra d?vain? k?rt? ?pa?i nep?rsniedza norm?lo, tom?r pacienta st?voklis kopum? dr?z?k liecin?ja par drudzi nek? gar?gu kaiti. 2. apr?l? apm?ram trijos p?cpusdien? Vilkoksa d?vain? liga p?k??i p?rg?ja. Vi?? pietr?k?s gult? s?dus, ?oti izbr?n?ts, ka atrodas savu vec?ku m?j?s, un vi?am nebija ne jausmas, kas kop? 22. marta vakara ar vi?u noticis sap?os vai ?sten?b?. ?rsts atzina vi?u par veselu, un p?c trim dien?m jauneklis atgriez?s sav? mitekl?, bet profesoram End?elam vairs nesp?ja b?t noder?gs. L?dz ar atlab?anu visas atmi?as par d?vainajiem sap?iem bija izgaisu?as, un ned??as garum? klaus?jies bezj?dz?gus un neb?tiskus visparast?ko v?ziju izkl?stus, mans t?vocis p?rst?ja pierakst?t Vilkoksa nakts izrais?t?s domas. Te manuskripta pirm? da?a beidz?s, bet atsauces uz atsevi???m saraust?t?m piez?m?m deva man daudz vielas p?rdom?m – paties?b? tik daudz, ka tikai iedzimt? skepse, kas tolaik bija manas filosofisk?s p?rliec?bas pamats, mudin?ja mani neuztic?ties m?ksliniekam. Min?taj?s piez?m?s bija izkl?st?ti vair?ku citu cilv?ku sap?i taj? pa?? laik?, kad d?vain?s v?zijas bija apciemoju?as jauno Vilkoksu. ??iet, mans t?vocis bija steig?us uzs?cis pla?u izmekl??anu, aptauj?jot gandr?z visus savus draugus, ar kuriem var?ja run?t, neradot aizdomas; vi?? l?dza atcer?ties sap?us konkr?taj?s, vi?u interes?jo?aj?s nakt?s. ??iet, ?is l?gums tika uztverts ar dal?t?m j?t?m, ta?u bez ?aub?m guva liel?ku atsauc?bu, nek? gad?jum?, ja jaut?t?js b?tu parasts cilv?ks, kura r?c?b? nav sekret?res. Ori?in?l? korespondence nav saglab?jusies, ta?u piez?m?s atrodams pamat?gs un ?oti noz?m?gs kopsavilkums. Jaunanglijas tradicion?l?s “zemes s?ls” – parasto iedz?vot?ju un uz??m?ju – aptauja neuzr?d?ja gandr?z nek?dus rezult?tus, lai gan atsevi??os gad?jumos atkl?j?s satrauco?as, bet bezveid?gas nakts v?zijas, un vienm?r tas noticis starp 23. martu un 2. apr?l? – tie?i tad, kad jaunais Vilkokss moc?j?s del?rij?. Uz zin?t?u v?riem ?? liga bija atst?jusi maz?ku iespaidu, lai gan ?etros gad?jumos neskaidri aprakst?ti gar?msl?do?i d?vainu ainavu t?li, un vien? gad?jum? sapn? figur? anom?la b?tne. Izr?d?j?s, ka visnoder?g?k?s atbildes var?ja sniegt m?kslinieki un dzejnieki, un es zinu, ka izceltos panika, ja vi?iem b?tu radusies iesp?ja sal?dzin?t savu pieredzi. Tom?r man? r?c?b? nebija ori?in?lo v?stu?u, t?p?c man bija aizdomas, ka taj?s uzdoti uzvedino?i jaut?jumi vai sarakste tikusi redi??ta par labu v?lamajam rezult?tam. T?p?c man aizvien ??ita, ka Vilkokss, zin?dams k?du inform?ciju t?vocis sav?cis, neliet?gi izmantoja sirm? zin?tnieka labv?l?bu. Est?tu atbildes z?m?ja satrauco?u ainu. № 28. febru?ra l?dz 2. apr?lim lielu da?u aptauj?to bija apciemoju?i ?rk?rt?gi d?vaini sap?i, kuru intensit?te iev?rojami pieauga tie?i skulptora del?rija laik?. Vair?k nek? ceturt? da?a no tiem, kas zi?oja par ??diem sap?iem, st?st?ja par ain?m un ??ietam?m ska??m, kas daudz neat???r?s no Vilkoksa aprakst?taj?m, un da?i sap?ot?ji atzin?s bail?s no gigantiska bezv?rda rad?juma, kas par?d?jies pa??s beig?s. Viens gad?jums, kas izcelts ?pa?i, bija ?oti skumj?. Subjekts, pla?i paz?stams arhitekts ar noslieci uz teozofiju un okultismu, sajucis pr?t? taj? pa?? dien?, kad l?kme piemekl?ja jauno Vilkoksu, un izdzisis p?c da?iem m?ne?iem, l?dz tam bez apst?jas kliegdams, lai vi?u gl?bj no kaut k?da elles izdzimuma. Ja t?vocis sav?s piez?m?s b?tu min?jis subjektu v?rdus, nevis tikai k?rtas numurus, man rastos k?rdin?jums s?kt person?gu izmekl??anu, ta?u tagad man izdev?s atrast tikai da?us. Tom?r visi k? viens apstiprin?ja piez?m?s fiks?to. Bie?i esmu dom?jis, vai visi profesora aptaujas subjekti juta vien?du mulsumu un apjukumu. Bet labi vien ir, ka vi?i t? ar? nekad nesa?ems skaidrojumu. Av??u izgriezumi, k? jau min?ju, v?st?ja par panikas, m?nijas un ekscentriskas uzved?bas gad?jumiem min?taj? laika period?. Profesors End?els ac?mredzot izmantoja preses izgriezumu apkopo?anas biroja pakalpojumus, jo rakstu bija milz?gi daudz un tie sav?kti no vis?m pasaules mal?m. Naksn?ga pa?n?v?ba London? – vientu?? gul?t?js ar stindzino?u kliedzienu izl?cis pa logu. Nesakar?ga v?stule k?da Dienvidamerikas laikraksta redaktoram – k?ds fan?ti?is, pamatojoties uz redz?taj?m v?zij?m, sludina cilv?cei drausm?gu n?kotni. Zi?ojum? no Kalifornijas aprakst?ta teozofu kolonija, kas, ??rbusies balt?s dr?n?s, liel? bar? dodas pret? “br?ni???gam piepild?jumam”, ko t? ar? nesasniedz, savuk?rt rakstos no Indijas piesardz?gi run?ts par nopietniem iezemie?u nemieriem marta beig?s. Haiti pastiprin?ju??s vud? or?ijas, un no ?frikas nomal?m pien?k zi?as par draud?gu murmin??anu. Atsevi??as iezemie?u ciltis ap ?o laiku ?pa?i trauc? amerik??u virsniekus Filip?n?s, un nakt? no 22. uz 23. martu ?ujorkas policistiem uzbr?k hist?risku levantie?u bars. Ar? ?rijas rietumos kl?st baumas un le?endas, un gleznot?js fantasts Ardu?-Bano 1926. gada pavasara m?kslas salon? Par?z? izst?da zaimojo?u darbu “Sap?u ainava”. Savuk?rt da??di incidenti v?jpr?t?go patversm?s ir tik daudzskaitl?gi, ka tikai neizskaidrojamas, br?numainas sagad??an?s d?? ?rstu br?l?ba nav paman?jusi ??s d?vain?s paral?les un metusies izdar?t mald?gus secin?jumus. Kopum? d?vaina laikrakstu izgriezumu kolekcija; un es l?dz pat ?ai dienai nesp?ju aptvert savu auksto racion?lismu, kas mudin?ja mani nepiev?rst tiem uzman?bu. Ta?u tolaik es biju p?rliecin?ts, ka jaunais Vilkokss zin?ja par sen?kajiem notikumiem, jo profesors bija vi?am par tiem bija izst?st?jis. II INSPEKTORA LEGRASA ST?STS Sen?kie fakti, kuru d?? mans t?vocis pie???ra tik lielu noz?mi skulptora sapnim un bareljefam, veidoja manuskripta otro da?u. Izr?d?s, profesors End?els jau reiz bija redz?jis bezv?rda briesmo?a velni???s aprises, lauz?jis galvu par nepaz?stamajiem hieroglifiem un dzird?jis draud?g?s zilbes, ko iesp?jams atdarin?t tikai k? “Kthulhu”, un tas viss veido tik satrauco?u un ?au?al?gu saikni, ka nav nek?ds br?nums, ka vi?? tincin?ja jauno Vilkoksu un cent?s izdibin?t ko vair?k. Конец ознакомительного фрагмента. Текст предоставлен ООО «ЛитРес». Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/h-f-lavkrafts/kthulhu-aicin-jums/?lfrom=688855901) на ЛитРес. Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.